Par valsts budžetu. “Par” un “pret” svaros

Vakar, 20.februārī, Saeimas sēdē 1.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumprojektu “Par valsts budžetu 2003.gadam”

Einars Repše, Ministru prezidents, 2003.gada 20.februāra Saeimas sēdē

Godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti, ministri, visi klātesošie! Runājot par valsts budžetu 2003.gadam, atcerēsimies, ka viens no būtiskākajiem instrumentiem valdības rokās ekonomikas attīstības veicināšanai ir atklāta un stabila fiskālā politika. Ministru kabinets ir apņēmies būtiski pārskatīt valsts fiskālās un budžeta politikas nostādnes, nodrošinot efektīvu un godprātīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Jau gatavojot 2003.gada budžeta projektu, valdība detalizēti analizēja visus ministriju līdzšinējos izdevumus. Nereti tika atklātas iespējas valsts līdzekļu ekonomiskākai un taupīgākai izlietošanai. Tika atrasta iespēja samazināt visu ministriju administratīvos izdevumus, kopumā ietaupot 13 miljonus latu, lai varētu atbrīvot līdzekļus valstiski svarīgu prioritāšu finansēšanai. Pašreizējā valdība budžetu režīmu mēdz saukt par taupības režīmu. Es to sauktu drīzāk par godprātīgu rīcību ar nodokļu maksātāju naudu. Budžeta projekts ir veidots, maksimāli sabalansējot divas it kā pretrunīgas lietas — nodokļu likmju samazinājumu un izdevumu palielinājumu valdības definētajām prioritātēm. Valdība ir turpinājusi nodokļu samazinājumu. Uzņēmumu ienākuma nodoklis ir samazināts no 22% līdz 19%, un gaidāms turpmāks samazinājums līdz pat 15%.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas samazinātas no 35% līdz 33,09%. Nodokļu sloga samazināšana apliecina valdības ilgtermiņa skatījumu uz valsts attīstības un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jautājumiem.

Salīdzinot ar 2002.gadu, šogad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi, neraugoties uz nodokļu samazināšanu, ir plānoti par 139 miljoniem latu lielāki nekā pagājušajā gadā. Tas ir, neraugoties uz to, ka uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes samazinājuma dēļ viena šā gada nodokļa ieņēmumi ir plānoti par gandrīz 5 miljoniem latu mazāki nekā iepriekšējā gadā. Tas ir dēļ nodokļu samazināšanas. Tāpat dēļ sociālās apdrošināšanas likmes samazinājuma ienākumus no sociālā nodokļa ir plānots samazināt par 32 miljoniem latu. Un sociālo iemaksu kopējo ieņēmumu pieaugums šajā budžetā tiek nodrošināts, tikai pateicoties citiem faktoriem, proti, tautsaimniecības attīstībai, darba algas tautsaimniecībā pieaugumam, minimālās algas pieaugumam un nodokļu iekasēšanas uzlabošanai.

Nodokļu sloga samazinājums tiek prognozēts tādējādi, ka nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu, kas šajā gadā ir plānots 30,1% apjomā, samazināsies līdz 28,7 procentiem 2007.gadā. Tā ir skaidra ilustrācija valdības nodokļu samazināšanas politikai. Turklāt patēriņa nodokļa īpatsvars iekšzemes kopproduktā saglabājas visumā stabils. Tādējādi nodokļu samazinājums pamatā būs jūtams darba devējiem, uzņēmējiem, tādējādi atbrīvojot līdzekļus attīstībai un ļaujot tos ieguldīt investīcijām tālākā nākotnē, tajā skaitā jaunu darbavietu radīšanā un bezdarba samazināšanā.

Vakar, 20.februārī, Saeimā: Ministru prezidents Einars Repše; Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Baiba Brigmane; ekonomikas ministrs Juris Lujāns un finanšu ministrs Valdis Dombrovskis Foto: A.F.I.

2003.gada budžeta likumprojekts atspoguļo galvenās valdības prioritātes, izņemot veselības aprūpi, par ko būs atsevišķa saruna. Un šīs budžetā fiksētās prioritātes arī ir saņēmušas nozīmīgu papildu finansējumu — tās ir valsts aizsardzība un drošība, integrācija starpatlantiskajās organizācijās, Latvijas pilnvērtīga integrācija Eiropas Savienībā, valsts iekšējā drošība, spēcīga, neatkarīga tiesu vara, izglītība.

Runājot par veselības aprūpi — tā neapšaubāmi ir viena no pirmajām, lai neteiktu — pirmā prioritāte, bet tā nav guvusi precīzu definējumu šodien izskatāmajā dokumentā tā vienkāršā iemesla dēļ, ka, kā tautā paruna vēsta, nevar nest ūdeni caurā sietā. Esošā veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir caurcaurēm satrunējusi un nekad nav strādājusi. To ir nepieciešams salabot, pirms šajā caurajā sietā mēs virzīsim tos budžeta līdzekļus, kas jau šobrīd tiek plānoti un paredzēti veselības aprūpes problēmu risināšanai. Citiem vārdiem sakot, mēs šobrīd no veselības aprūpes ministra sagaidām ātru, enerģisku un konsekventu reformas īstenošanu, kas mums ļautu jau šī gada vidū jau salabotā un reformētā veselības aprūpes finansēšanas sistēmā novirzīt ļoti jūtamus un ievērojamus budžeta līdzekļus, kas varētu radikāli risināt veselības aprūpes sistēmas problēmas. Tādējādi šī prioritāte ir prioritāte, un mēs to risinām, neraugoties uz to, ka šobrīd, kā jau teicu, caurā sietā mēs ūdeni liet negrasāmies.

Toties šobrīd jau ir paredzēts būtisks līdzekļu pieaugums tādās prioritātēs kā budžeta programma, valsts aizsardzība un drošība, integrācija NATO. Šajā gadā šī prioritāte saņems 110,7 miljonus latu, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā un atbilst likumam “Par valsts aizsardzību”, kurā ir paredzēts, ka šai prioritātei valsts novirza 2% no nacionālā kopprodukta.

Ko mēs esam izpildījuši? Dažādu nozaru prioritāriem pasākumiem, kas nodrošinātu Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, atvēlēts papildu finansējums 21,5 miljoni latu. Papildu līdzekļus integrācijai Eiropas Savienībā saņems visas nozares, arī tādas nozīmīgas sfēras kā zemkopība, vides jautājumi un citas. Beidzot finansējums piešķirts arī tādā citu valdību novārtā atstātai sfērai kā sabiedrības informēšana par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.

Iekšējā drošība, tiesībsargājošā sistēma un tieslietu sistēma ir skaidri definēta kā viena no valdības prioritātēm, kas atspoguļojas arī budžetā. Ir rasta iespēja paaugstināt policijas darbinieku algas, tam papildus atvēlot 8,4 miljonus latu. Tiesnešu un tiesu darbinieku algu palielinājumam papildus piešķirts 1 miljons latu, valsts probācijas dienesta izveidei vien papildus ir novirzīti 190 000 latu. Izprotot izglītības lomu un izglītotas sabiedrības nozīmi, valsts attīstības garantēšanai šī gada budžetā Ministru kabinets ir paredzējis nodrošināt pedagoģiskā personāla algu palielinājumu, piešķirot tam par 23 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Budžetā paredzēts papildu finansējums arī sociālajiem jautājumiem, kas netika risināti iepriekšējos gados. Piemēram, bērnu pabalstu palielinājums 6,6 miljoni latu, minimālās algas palielinājums, kas prasīs no budžeta papildus 7 miljonus latu, kā arī tiks nodrošināta pensiju indeksācija.

Budžeta projektam ir pievienots arī Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības šī gada domstarpību un vienošanās protokols, kas paredz vienošanos un domstarpību risināšanu ar Pašvaldību savienību, kopdarbības sadarbības un abpusējas sapratnes gaisotnē. Kopumā pašvaldību investīciju projektu realizācijai paredzēti 11,25 miljoni latu. Valsts budžeta dotācija pašvaldībām ir 7,68 miljoni latu, no tā lielākā daļa ir dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.

Valsts investīciju projekta finansēšanai no valsts budžeta plānots novirzīt 108,7 miljonus latu, kas ir 2% no iekšzemes kopprodukta, pagājušajā gadā tam bija atvēlēts par gandrīz 5 miljoniem latu mazāk. Paredzētais valsts budžeta ieguldījums investīcijām ir tātad jūtami lielāks nekā pagājušajā gadā, un tas ir šobrīd, kad mēs esam izturējušies pret valsts budžeta ieņēmumu daļas prognozēšanu ļoti, ļoti piesardzīgi, tādējādi radot pamatu turpmākām budžeta korekcijām un atbilstoši piešķirot papildu finansējumu dažādām svarīgām prioritātēm. Taču šobrīd valdība, gatavojot ienākumu prognozi, ir vadījusies pēc piesardzības principa, tātad pēc principa — vispirms iekasēsim un tad tērēsim. Mēs paredzam iekasēt jūtami vairāk, nekā to ir spējušas izdarīt līdzšinējās valdības.

Par investīciju finansējumu struktūru. 3% no valsts budžeta ir paredzēti investīcijām un dotācijām tieši lauksaimniecības nozarei. Lielākās investīcijas pa nozarēm: vides aizsardzība — 20,8 miljoni latu, transports un ceļi — 20,8 miljoni latu, valsts drošība un tiesu sistēmas uzlabošana — 18 miljoni latu, sociālā sfēra, labklājība, kultūra un izglītība — 8,4 miljoni latu. Plānotie ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības — 84,5 miljoni latu. Galvenokārt tie ir Eiropas Savienības pirmsstrukturālo finanšu instrumentu jeb pirmsstrukturālo fondu līdzekļi, kas lielā mērā novirzīti dažādu investīcijas projektu finansēšanai tādās nozīmīgās sfērās kā transporta infrastruktūra, vides aizsardzība, kā arī atbalsts maksājumiem lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem.

Šā gada budžets ir veidots, prognozējot iekšzemes kopprodukta pieaugumu 5,5 % apjomā un 3% inflāciju.

Gan Latvijas tautsaimniecības potenciāls, gan ārējie ekonomiskie faktori ļauj arī turpmāk prognozēt ekonomikas attīstības tempu saglabāšanos.

Par budžeta fiskālo deficītu. Tas šobrīd ir plānots 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta un nepārsniedz Māstrihtas noteiktos kritērijus. Vienlaikus gribu uzsvērt, ka Latvija nupat ir izpildījusi vēl vienu ļoti svarīgu Māstrihtas kritēriju, jo, emitējot mūsu valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa obligācijas, 10 gadu obligācijas, to peļņas likme bija daudz mazāka nekā šajos starptautiskajos kritērijos noteiktā maksimālā pieļaujamā likme.

Taču, runājot par deficītu, jāsaka: tāds tas nepaliks, budžetu gada beigās noslēdzot, un izpilde būtiski būs labāka nekā šobrīd plānotais iznākums. Deficīta samazināšana būs šīs valdības uzdevums un politika. Un šeit mēs iesim divos galvenajos virzienos.

Pirmais — valsts ieņēmumu būtiska palielināšana, nevis ceļot nodokļus, bet iekasējot tos jau likumā paredzētos nodokļus, kādi tie šobrīd ir. Iekasējot vienmērīgi no visiem, tādējādi izslēdzot tautsaimniecību kropļojošo disbalansu starp nodokļus maksājošiem uzņēmējiem un tādiem, kas šos nodokļus vienkārši nemaksā.

Otrs virziens, kurā mēs strādāsim, ir joprojām budžeta izdevumu daļas optimizācija, identificējot un izslēdzot nelietderīgus tēriņus, optimizējot, samazinot un tā tālāk.

Līdz ar to mēs ne tikai redzam iespēju gada garumā turpināt finansēt svarīgākās prioritātes, kuras arvien tiks identificētas (un dažas no tām, kā jau mēs minējām, jau šobrīd ir skaidri identificētas), bet mēs plānojam gada gaitā pat samazināt patlaban plānoto budžeta deficītu. Taču bezatbildīgi būtu šobrīd plānot budžeta ieņēmumu daļā to naudu, ko mēs vēl neesam iekasējuši. Mēs darbosimies pēc piesardzības principa.

Kā jau minēja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja, šobrīd līdz ar budžeta likumu Saeimā tiek iesniegti arī divi būtiski grozījumi divos nodokļu likumos, kas paredz sakārtot Latvijas nodokļu sistēmu un samazināt iespējas negodprātīgiem uzņēmējiem izvairīties no nodokļu nomaksas. Tas atspoguļo valdības prioritāro darbības uzstādījumu — samazināt ēnu ekonomikas daļu Latvijas tautsaimniecībā, apkarot nelegālo uzņēmējdarbību, bet maksimāli veicināt legālā biznesa attīstību un sakārtot uzņēmējdarbības vidi.

Godātie klātesošie, novēlu jums visiem labu veiksmi, pacietību un gudrību šo likumprojektu izskatīšanā Saeimā!

Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs, 2003.gada 20.februāra Saeimas sēdē

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti un ministri! Latvijas Republikas valdība ir izstrādājusi 2003.gada valsts budžeta projektu. Budžets, kā vienmēr, ir tapis smagās diskusijās un kompromisa meklējumos. Ir nācies pieņemt arī nepopulārus lēmumus, ir nācies meklēt līdzsvaru starp nepieciešamo tēriņu palielinājumu un makroekonomisko stabilitāti.

2003.gada valsts budžets risina vairākus ilgstoši atliktus jautājumus: policistu algu paaugstināšanu, bērnu pabalstu paaugstināšanu, Valsts ieņēmumu dienesta sistēmas stiprināšanu. Šis ir arī pirmsiestāšanās Eiropas Savienībā un NATO budžets, lai nodrošinātu Latvijas pilnvērtīgu līdzdalību šajās organizācijās. Budžeta prioritātes ir valsts iekšēja drošība, stipra un neatkarīga tiesu vara, integrācija Eiropas Savienībā un NATO, izglītība.

Tādas prioritātes kā valsts iekšēja drošība, spēcīga un neatkarīga tiesu vara ietver policistu algu palielināšanu par 8,4 miljoniem latu, tiesnešu algu palielināšanu, kuriem ir novirzīts vairāk nekā miljons latu papildus, arī valsts probācijas dienesta izveide un virkne citu pasākumu.

Tāda prioritāte kā integrācija Eiropas Savienībā un NATO ietver 21,5 miljonus latu papildu prioritāriem pasākumiem, kas saistīti ar integrāciju Eiropas Savienībā, un 36 miljonus latu papildu pasākumiem, kas saistīti ar integrāciju NATO, kas ir saistīta ar nepieciešamību palielināt aizsardzības izdevumus no 1,75% līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, kā to prasa NATO standarti.

Izglītībā pedagogu darba samaksas fonds 2003.gadā, salīdzinot ar 2002.gadu, ir pieaudzis par 23 miljoniem latu. Valsts budžets ir veidots, par pamatprincipiem nosakot taupību un maksimāli efektīvu valsts līdzekļu izlietošanu. Mēs esam daudz vērības veltījuši administratīvo izdevumu samazināšanai, izdevumu optimizācijai, ir ierobežoti administratīvie izdevumi vairāku miljonu latu apjomā.

2003.gada reālā iekšzemes kopproduktu izaugsme ir prognozēta par 5,5%. Tas ir augsts rādītājs, neraugoties uz nelabvēlīgajām pasaules ekonomikas attīstības tendencēm.

Lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi, lai stimulētu uzņēmumu darbību un veicinātu investīciju piesaisti, ar 2003.gada 1.janvāri ir samazināti nodokļi. Sociālās apdrošināšanas iemaksas likme ir samazināta no 35% līdz 33%, uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir samazināta no 22% līdz 19%.

Tāpat ir atlikti vairāki iepriekšējās valdības plānoti nodokļu palielinājumi. Ir atlikts iepriekš plānotais akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai. Un ir atlikta pievienotās vērtības nodokļa ieviešana grāmatām un medikamentiem.

Nodokļu samazināšana šogad ietekmē arī budžeta ieņēmumu daļu par 45 miljoniem latu. Tomēr, neraugoties uz to, ieņēmumu daļas palielinājums tiek prognozēts 139 miljoni latu. Un nodokļu likmes samazināšana, kas stimulēs ekonomiku, jau tuvākajos gados dos atdevi arī budžetā.

Darbs pie valsts finanšu sistēmas sakārtošanas turpināsies. Mēs meklēsim gan iespējas samazināt nelietderīgos tēriņus, gan nopietni strādāsim pie nodokļu iekasēšanas uzlabošanas. Un pirmie rezultāti šeit jau ir redzami.

Godātā Saeima! Aicinu atbalstīt Latvijas Republikas valdības izstrādāto 2003.gada valsts budžeta projektu!