Mūsu valstīm ir līdzīgas intereses

Igaunijas Republika svin savas pastāvēšanas 85 gadu jubileju

Tomass Savi, Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs, — vakar “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

— Kā šogad norisināsies Igaunijas galveno valsts svētku svinības 24. februārī?

— Igaunijas Republikas 85. gadadiena tiks svinēta gan Tallinā, gan visos 15 Igaunijas apriņķos. Jau agri no rīta līdz ar saules lēktu tradicionāli notiks svinīga valsts karoga sumināšanas ceremonija Tallinas Domkalnā (Toompea), mūsu parlamenta pagalmā, kur piedalīsies arī ārvalstu diplomātiskie pārstāvji. Tai sekos aizsardzības spēku svētku parāde Brīvības (Vabaduse) laukumā un dievkalpojums baznīcā. Vakarā būs svinīga pieņemšana pie valsts prezidenta. Igaunijas Republikas gadadienas atzīmēšana nepavisam nav tikai svinības Domkalnā vai prezidenta rīkotā pieņemšana teātrī “Estonia”, bet galvenokārt tā notiks katrā igauņa mājā, ko rotā nacionālās zilimelnbaltās krāsas.

— Kas pašlaik, Igaunijas Republikas proklamēšanas 85. gadadienas priekšvakarā, ir īpaši svarīgs valsts ārpolitikā un iekšpolitikā?

— Igaunijai 2002. gads bija ļoti būtisks. Igaunija, tāpat kā Latvija, sekmīgi pabeidza sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), tāpat tika pieņemts lēmums par mūsu valstu uzaicināšanu kļūt par NATO dalībvalstīm. Tuvākajās nedēļās jāsagatavo līgums par iestāšanos Eiropas Savienībā, tās Konventā jau tiek gatavots ES konstitūcijas projekts. Ir sekmējušās sarunas ar NATO par līdzdalību šajā organizācijā, gatavojamies tautas nobalsošanai par iestāšanos ES. Mūsu kopīgajās aktivitātēs starptautiskajā sadarbībā kā prioritāte izvirzās skaidras pozīcijas ieņemšana attiecībā uz globālās drošības sasāpējušajiem punktiem, vispirms Irākas jautājumā. Prioritāte noteikti ir un arī būs Baltijas asamblejas rosības un mūsu parlamentu sadarbības tālāka veicināšana. Igaunijas iekšpolitika lielā mērā būs atkarīga no iznākuma Igaunijas parlamenta vēlēšanās, kas notiks jau 2. martā. Visas lielākās partijas veic intensīvu priekšvēlēšanu kampaņu. Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas nāksies sastādīt jaunu valdību un noslēgt jaunu valdības koalīcijas līgumu, jo vienas partijas absolūto uzvaru vēlēšanās neparedzu. Pēc valdības sastādīšanas būs jāsāk sagatavot tā saukto nacionālās vienošanās memorandu. Līdz ar to atsevišķas partijas, apvienības un organizācijas izteiks savu gatavību izstrādāt tādu vienošanos, kas skars daudzas nozares, piemēram, sociālo sfēru, izglītību, zinātni, vietējās varas un visu iedzīvotāju attiecības ar valsts varu.

— Kā jūs vērtējat Igaunijas parlamenta 9. sasaukuma līdzšinējo veikumu?

— Parlamenta (Riigikogu) 9. sasaukuma darbību vērtēju pozitīvi. Šajā parlamenta sastāvā līdz ar konstitūcijas pieņemšanu sāktā Igaunijas valsts tiesiskā uzbūve pamatvilcienos ir pabeigta. Pēc statistikas datiem, parlaments četros gados ir pieņēmis 881 likumu, no tiem daudzi ir ar būtisku nozīmi Igaunijas nākotnē. Neraugoties uz dažādām iekšējām nesaskaņām, parlaments spēja ieturēt tādu Igaunijas ārpolitikas kursu, kas tika sākts līdz ar neatkarības atgūšanu, paturot kā prioritāru iepriekš minēto virzību uz ES un NATO. Atrodoties uz ES sliekšņa, tika atrasts risinājums gadiem ieilgušajām pretrunām, proti, kompromiss jautājumos attiecībā uz lauksaimniecības attīstības atbalstīšanas nepieciešamību un zemes pārdošanas ārzemniekiem aizliegumu. Vairāku gadu darbs vainagojās ar parādu tiesību likuma pieņemšanu, kas rada stingru pamatu civilattiecībām. Turklāt padomjlaiku lāpītais krimināllikums un kriminālkodekss ir nomainīts ar demokrātiskai valstij piedienīgu jaunu Kriminālprocesa kodeksu un Krimināllikumu. Pēc ilgām debatēm Igaunijas parlamentā tika pieņemta jauna pensiju sistēma un pensiju otrais līmenis, kā arī ieviesta darba apdrošināšana.

— Kā jūs raksturotu šobrīd Igaunijā izveidojušos politisko spēku spektru?

— Igaunijas politisko spēku spektrs, manā un arī novērotāju vērtējumā, sāk stabilizēties. Vēlēšanās ar pilnu kandidātu sarakstu piedalīsies sešas partijas. Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, tas ir ievērojams solis uz priekšu, jo 1999. gada un arī 1995. gada vēlēšanās to bija skaitā astoņas. Pie mums ir gan labējās, gan kreisās un arī centra partijas, kas visas tiecas kļūt pārstāvētas parlamentā.

— Kādas prioritātes patlaban ir Igaunijas parlamenta likumdošanas darbā?

— Pašreizējam parlamenta sastāvam būs vēl divas sēdes 25. februārī. Pirmajā no tām paredzēts lemt par Konstitūcijas grozījumiem saistībā ar pašvaldību deputātu mandātu pagarināšanu no trim gadiem uz četriem. Šis būs pirmais valsts pamatlikuma grozījums pēc tā pieņemšanas 1992. gadā. Ceru, ka aizejošais parlamenta sastāvs apliecinās savu vienprātību arī šajā jautājumā. Otrs jautājums ir par jaunā valsts kontroliera apstiprināšanu. Kas attiecas uz jaunā, 10. sasaukuma parlamenta prioritātēm, tās nosaka paši katra sasaukuma deputāti.

— Kā vērtējat pašreizējās Igaunijas un Latvijas kaimiņattiecības? Kādās jomās vajadzētu pastiprināt vai paplašināt abu valstu sadarbību?

— Mums jau ir ļoti līdzīgas ārpolitiskās intereses, un tās nosaka arī mūsu savstarpējo attiecību specifiku. Domāju, ka mūsu parlamentiem vajadzētu aktīvāk sadarboties informācijas apmaiņā un konsultēties dažādu, galvenokārt starptautiskā līmeņa, lēmumu pieņemšanā. Tuvākajā laikā tas varētu skart sadarbību dokumentu sagatavošanā Eiropas Savienības Konventam.

— Vai esat paredzējis tuvākajā laikā atkal viesoties Latvijā? Kā vērtējat pēdējā laika politiskās norises Latvijā?

— Mūsu abu valstu parlamenta priekšsēdētāju kontakti, galvenokārt gan dažādu starptautisko forumu ietvaros, ir bijuši cieši un regulāri, un tas ir devis arī iespēju mums dažādus pretrunīgus jautājumus atrisināt operatīvi. Iepriekšējā mana darba vizīte Latvijā bija 1999. gadā. Šajā gadā, ņemot vērā to, ka Latvijas parlamentam ir jauna spīkere – Ingrīda Ūdre, jau esmu ar viņu pāris reizes dažviet ticies. Būtu loģiski plānot arī atbilstošas savstarpējas vizītes. Priekšdarbi šajā jomā jau tiek veikti.

Dr. hist. Kristīne Ducmane