Visiem spēkiem jānodrošina nodokļu iekasēšana

Ministru prezidents Einars Repše intervijā Latvijas Radio vakar, 20.februārī

Intervija Latvijas Radio 20. februāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Pirmais mans jautājums: šodien visapkārt “ēnas” klīst, bet Ministru kabinetā vēl nevienu neredz. Jums nav “ēnas” šodien?

Einars Repše: — Pagaidām es no “ēnām” esmu atteicies, jo man pirmā prioritāte ir darbs, un jebkas, kas novērš no tiešā darba, šobrīd tiek vienkārši atteikts.

— Īstenībā pēdējās dienās arvien vairāk tiek runāts par dažādām protesta akcijām. Mediķi solās protestēt, jo viņiem šķiet, ka nav saredzējuši sevi kā prioritāti budžetā, zemnieki vakar paziņoja, ka viņi tomēr dosies bloķēt robežpunktus, zivsaimnieki saka, ka vajadzētu kādu valsts atbalstu. Ko darīt šādā situācijā?

E.Repše: — No vienas puses, es saprotu vismaz daļu no tiem cilvēkiem, kas šobrīd grasās protestēt. No otras puses, protests un streiki nav metode, kā izcīnīt sev labāku pozīciju kopēja budžeta ietvaros, un valdība arī nevarēs atbalstīt tādu formu, ka pietiek piedraudēt ar streiku vai organizēt kādu protesta akciju un uzreiz iegūs kādas priekšrocības. Ja mēs tā darīsim, tad faktiski paši aicinām uz nekārtībām, streikiem, ceļu blokādi un citām protesta akcijām valstī. Līdz ar to mēs būsim spiesti ieturēt diezgan stingru politiku, un protesta akcijas vai drauds rīkot protesta akcijas drīzāk būs negatīvs signāls, nevis pozitīvs, valdībai izskatot kādu jautājumu.

— Jūs aicinātu pie sarunu galda.

E.Repše: — Es aicināšu pie sarunu galda, un tādā gadījumā mēs tiešām runāsim un meklēsim kopīgu risinājumu. Nu, piemēram, par cūku audzētājiem – tāds risinājums tika atrasts, viņiem tika pat piešķirtas budžeta subsīdijas. Cukurbiešu audzētājiem – tur mēs atzinām, ka patiešām problēma pastāv, taču neatradām iespēju papildus palielināt Zemkopības ministrijas subsīdiju programmu, kas jau tā ir trīs procenti no valsts budžeta, un aicinājām cukura ražotāju problēmas risināt uz iekšējo resursu rēķina, pie tam ne tikai uz Zemkopības ministrijas iekšējo resursu rēķina, bet arī, piemēram, uz cukurfabriku peļņas rēķina. Galu galā — kāpēc cukurfabrikas grib par katru cenu saglabāt savu diezgan ievērojamo peļņu un rentabilitāti faktiski uz biešu audzētāju rēķina, kāpēc arī viņi nevarētu likt kopīgā grozā vismaz daļu no savas peļņas, lai palīdzētu risināt cukurbiešu audzētāju un cukura ražošanas nozares saglabāšanu, līdz mēs iekļūstam Eiropas Savienībā. Kā zināms, zemkopības ministrs jau ir spējis atrast pusmiljonu latu no savas ministrijas iekšējām rezervēm, pie tā pievienojot vēl daļu no tiem miljoniem latu, ko nopelnījušas pašas cukurfabrikas, pārdodot nenormāli dārgo cukuru Latvijas patērētājiem. Un tā problēma jau tiktu ja ne pilnībā atrisināta, tad vismaz mazināta. Bet mēs nevaram pieņemt tādu formu, ka, draudot ar streiku un ceļu bloķēšanas akcijām, apelējot pie cukurbiešu audzētāju grūtajiem dzīves apstākļiem, mēs pilnībā neskartu cukurfabriku peļņu, bet piemestu klāt vienkārši divus miljonus latu no valsts budžeta — faktiski uz valsts parāda palielināšanas rēķina. Tas nav iespējams kaut vai tādēļ, ka deficīts jau sasniedzis maksimāli pieļaujamo līmeni, un arī tad, ja mēs atradīsim iespējas šo deficītu samazināt, vēl ir atklāts jautājums, vai pirmā prioritāte būs veselības aprūpes darbinieki, varbūt skolotāji, varbūt tomēr ne cukura pārstrādātāji un cukura ražotāji. Jo vēl pagājušogad, piemēram, tās pašas cukurfabrikas ir saņēmušas ļoti nopietnas nodokļu atlaides no valsts budžeta, tātad viņi nekādā ziņā nevar teikt, ka nozare netiktu atbalstīta, un arī šobrīd valdība ir gatava atbalstīt. Bet izskatās, ka cilvēki grib, lai viņiem iedod maksimālo programmu, kas ne vienmēr ir iespējams.

— Tātad kopējā summa ir 2 miljoni, pusmiljons atrasts no Zemkopības ministrijas rezervēm, bet pusotrs miljons būtu jāatrod cukura pārstrādātājiem.

E.Repše: — Cukura ražotājiem, jo cukura pārstrādātāji, piemēram, saldumu fabrikas, šobrīd jau tā ir grūtā situācijā, tās ir spiestas pirkt dārgo cukuru no cukurfabrikām, ražot produkciju un tad konkurēt ar kaimiņvalstu produkciju, kur tiek ražots lētais cukurs.

— Pusotru miljonu varētu, jūsuprāt, atrast…

E.Repše: — ...ja ne visu, tad vismaz daļu. Lai viņi arī nāk un parāda savu labo gribu, nevis izmanto spiedienu un kūdīšanas taktiku, ka vadībai jāpiemet viņiem vēl klāt divi miljoni latu būtībā.

— Ja viņi parāda savu labo gribu, tad var sēsties pie sarunu galda un vēl risināt.

E.Repše: — Tad var sēsties pie sarunu galda, un, ja tur vēl pietrūkst kāda mazumiņa, lai stabilizētu nozari un izvestu to Eiropas Savienības ūdeņos, tad varbūt finanšu ministrs kļūtu pielaidīgāks.

— Mediķi arī sola, ka varētu rīkot protesta akcijas tāpēc, ka viņi neredz sevi kā prioritāti šā gada budžeta projektā.

E.Repše: — Nu, šeit ir jāsaka pavisam skaidri: veselības aprūpes reforma tiek paredzēta, bet, tā kā šī reforma tiek paredzēta, tad naudu esošajā sistēmā šobrīd ieplūdināt nebūtu mērķtiecīgi. Tas ir pēc principa – nelejiet ūdeni caurā sietā. Taču valdība ir atzīmējusi, ka reorganizēsim veselības aprūpes finansēšanas sistēmu tā, lai naudiņa, ko mēs tur papildus ieplūdinām, patiešām nonāktu veselības darbinieku atalgošanai un ārstēšanas kvalitātes uzlabošanai. Šie papildinājumi veselības aprūpes budžetā tiks izdarīti jau ar pusgadā paredzētajiem budžeta grozījumiem. Tātad, lai arī šajā budžeta projektā nav redzams papildu finansējums tieši veselības aprūpes darbinieku finansēšanai, tas nav aizmirsts, par to tiek domāts. Veselības aprūpes reforma ir viena no mūsu pirmajām prioritātēm.

— Veselības ministrs Āris Auders ir teicis: ja tiešām reforma īstenotos un virzītos pietiekoši ātri uz priekšu, tad pēc pusgada grozījumos varētu jau dubultot mediķu algas. Jūs arī pieļaujat tādu iespēju?

E.Repše: — Tās ir tās ambīcijas, un tas ir tas mērķis. Un es pieļauju tādu iespēju. Protams, daudz kas būs atkarīgs pirmām kārtām no tā, kā Veselības ministrijai izdosies izplānot, sagatavot un īstenot reformu. Šeit es esmu diezgan pozitīvi noskaņots, manuprāt, viņi varētu ar to tikt galā. Otrkārt, daudz kas, protams, ir atkarīgs no tā, kā mums veiksies ar nodokļu iekasēšanu. Šobrīd, kad es mudinu visiem spēkiem nodrošināt nodokļu iekasēšanu, es saduros pat ar tādiem argumentiem, ka nodokļu iekasēšana varētu sagraut mūsu tautsaimniecību, kas jau gadu garumā, faktiski pilnus desmit gadus, ir pieradusi strādāt tikai daļējas nodokļu nomaksas apstākļos. Tātad mūsu tautsaimniecība ir pieradusi strādāt, nemaksājot nodokļus. Un šobrīd nodokļu iekasēšana pat atbilstoši tām likmēm, kas patlaban pastāv, draud šo līdzsvaru tautsaimniecībā sagraut. Jūs smejaties, bet tie ir argumenti, kādus es šobrīd dzirdu, un atzīšu, ka nebūt ne nenopietni argumenti. Tāpēc mēs izskatām dažādas iespējas, tai skaitā izskatām iespējas varbūt vēl kādus atsevišķus nodokļus samazināt. Taču šeit uzreiz gribu teikt, ka pagaidām neredzam iespējas vēl vairāk samazināt nodokļu slogu, kas jau tā Latvijā ir ļoti zems salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm un kaimiņvalstīm. Bet, ja mums patiešām izdotos kopīgi ar uzņēmējiem atrisināt nodokļu nomaksas jautājumus un valsts kase sāktu pildīties un pārpildīties uz tā rēķina, ka patiešām visi likumā paredzētos nodokļus arī samaksā, tad neizslēdzu iespēju, ka mēs varētu pārdomāt kādus tālākus pretimnākošus soļus nodokļu maksātājiem. Arī par citu jautājumu, kurš patlaban ir ļoti diskutabls, proti, par tā saucamo dividenžu nodokli, tiek diskutēts, un es šobrīd katrā ziņā varu apliecināt, ka tas netiks pieņemts bez nopietnas papildu izvērtēšanas – mēs šobrīd ieklausāmies un atzīstam arī tos pretargumentus, kas ir pret šo nodokli, un nekādā ziņā ar kādiem pārsteidzīgiem lēmumiem uz priekšu nevirzīsimies.

— Ja reiz jūs pieminējāt šos nodokļus, te bija viena no lietām, kam masu mediji pievērsa uzmanību — redz, būs vēl viena krimināllieta par algu maksāšanu aploksnēs! Beigu beigās izrādījās, ka tur laikam nekas lāga nesanāks, tāpēc ka atkal nav savākti kādi vajadzīgie pierādījumi. Šī algu maksāšana aploksnēs, par ko klausītāji regulāri zvana un saka — te, te un te, ko darīt?

E.Repše: — Tas ir kārtējo reizi viens piemērs, ka Finanšu policija vai nu nekvalitatīvi strādā, vai mums visa tiesībsargājošā sistēma savstarpējā sadarbē buksē. Jā, esmu dzirdējis, ka policisti prot labi vākt pierādījumus, ko var izmantot tiesā, bet ir slikti finansisti, vai arī otrādi – ir labi finansisti, bet neprot vākt pienācīgus pierādījumus. Un šeit Finanšu policijai būtu uzdevums piesaistīt cilvēkus, kas spēj apvienot abas šīs lietas, proti, gan kaut ko saprast no finansēm, gan arī kaut ko saprast no operatīvā darba, pierādījumu vākšanas un noformēšanas lietām. Tad tās lietas varētu novest līdz tiesai un tās neapstātos prokuratūras gaiteņos. Taču labs piemērs, kā var nodokļu nemaksāšanas jautājumu atrisināt, ir mūsu kaimiņvalsts Igaunija. Un nav jābrauc ne uz Honkongu, ne uz Vašingtonu, ir jābrauc uz Tallinu, lai pie mūsu kaimiņu kolēģiem iegūtu pieredzi, kā tas ir darīts un izdarīts. Un šeit es rezultātu gaidu no Finanšu ministrijas un tai padotajām iestādēm — Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu policijas un citām.

— Šī būs lieta, kam tiks pievērsta uzmanība tuvākajā laikā noteikti?

E.Repše: — Tai jau tiek pievērsta uzmanība, jo nodokļi ir jāmaksā, tos ir iespējams iekasēt, un tad, kad mēs tos iekasēsim, tad varēsim risināt gan veselības aprūpes darbinieku problēmu, gan izglītības darbinieku un arī citas aktuālas problēmas, kas mums šobrīd netiek risinātas pietiekami enerģiski vienkārši naudas trūkuma dēļ. Un tad varbūt mēs varēsim runāt tālāk par iespējām nodokļu slogu samazināt.

— Un, visbeidzot, ģenerālprokurs ir teicis: varbūt Finanšu policijas darbs patiešām esot tik nekvalitatīvs, jāpārskata. Jūs arī tā uzskatāt?

E.Repše: — Varu tikai pievienoties, bet šeit es rīcību sagaidu no atbildīgā ministra, kam šīs iestādes ir padotas vai pārraudzībā. Es gaidu vienu no divām lietām – vai nu ministrijai padotās iestādes sāk strādāt, vai to vadība tiek mainīta un tiek pieņemti jauni cilvēki, uz kuriem var cerēt, ka viņi sāks strādāt.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā