Par Latvijas ekonomiku, kad būsim ES

Īrijas goda konsuls Latvijā, Rietumu bankas prezidents Maikls Dž. Borks:

Iestājoties Eiropas Savienībā 1973.gadā, Īrijai bija salīdzinoši vāja ekonomika, kas bija atkarīga no lauksaimniecības un tirdzniecības ar Lielbritāniju. Stingri plānojot valsts ekonomiku, Īrija spēja kļūt par ekonomikas «ķeltu tīģeri» – ES resursi tika izmantoti, lai papildinātu citus ekonomiskos pasākumus ļoti lielas ekonomiskās izaugsmes – augstākās starp OECD valstīm gandrīz desmit gadu garumā – nodrošināšanā. Latvijai šī pieredze var būt ļoti noderīga, īpaši jau ņemot vērā Īrijas ekonomikas apjomus un iestrādnes, iestājoties ES, ko var salīdzināt ar Latvijas pašreizējo situāciju.

Plānveidīgs un kontrolēts resursu izlietojums – atslēgas vārdi, kas ikvienai ES kandidātvalstij jāievēro, lai gūtu maksimālu ekonomisko labumu. Šo šķietami vienkāršo formulu ieviest dzīvē nozīmē gūt skaidru priekšstatu par valsts ekonomikas prioritātēm un iespējām, ko piedāvā dažādie ES fondi. Tas nozīmē arī skaidra un pārdomāta plāna izstrādi, kurā pausta valsts gatavība virzīt resursus konkrētu programmu realizācijai (atbilstoši ES definētajām prioritātēm). Ir jāveido konkrēts ekonomiskais redzējums par Latvijas ekonomiskās attīstības prioritātēm nākamajiem 10–20 gadiem, kuras tapšanai vajadzīga spēcīga politiskā vadība, valdības mehānisma, ierēdņu atbalsts. Ierēdņiem būtu jāpalīdz formulēt ekonomiskā plāna politika un struktūra, jāiegūst maksimāli resursi no visām ES piedāvātajām iespējām un jāpārliecinās, ka tie tiek apgūti ekonomikas labā.

Tuvojoties referendumam septembrī, aizvien būtiskāka loma ir pragmatiskam plusu un mīnusu salīdzinājumam, kurā runājam par gaidāmajiem ieguvumiem un zaudējumiem pēc iestāšanās. Gluži kā Īrijas gadījumā ir tikai viens ceļš ejams, un tāpēc mums būtu jāpievērš uzmanība tam, kā maksimizēt labumus, ko var iegūt no dalības. Gribētu uzsvērt, ka šo ieguvuma līmeni nevajadzētu traktēt kā ES vēlēšanos vai nevēlēšanos palīdzēt Latvijai. Tas, cik lielu finansējumu mums izdosies piesaistīt, pilnībā ir atkarīgs no Latvijas pašas. Mums ir vērts pacensties, jo runa ir par iespaidīgām naudas summām – aptuveni pusmiljards eiro kā finanšu palīdzība var tikt piedāvāta Latvijai ik gadu pēc iestāšanās. Galvenais mērķis no ES viedokļa ir nodrošināt Latvijas ekonomisko attīstību tuvu vidējam ES dalībvalstu rādītājam, veltot īpašu uzmanību diviem virzieniem – biznesa infrastruktūras un cilvēkresursu attīstībai. ES atbalstīs labi plānotas un integrētas infrastruktūras attīstību – tas attiecas uz ceļiem, ostām, lidostām u.c. infrastruktūru, kas nepieciešama preču, kapitāla, cilvēku un pakalpojumu kustībai. Īrija īpašu uzmanību veltīja IT industrijai, un ar ES līdzekļu palīdzību tika celtas mācību telpas un atbalstītas mācību programmas. Rezultātā Īrija spēja sagatavot augsti izglītotus IT speciālistus, kas bija nepieciešams, lai “Dell”, “Microsoft”, “Intel” un citas lielas multinacionālas kompānijas dibinātu Eiropas pārstāvniecības tieši Īrijā.

Kā komercbanka mēs vēlamies palīdzēt virzīt šo līdzekļu plūsmu uz labi plānotiem projektiem, īpaši privātajā sektorā. Manis vadītajai bankai, gluži tāpat kā citām lielajām bankām, ir pieredze identificēt stabilas un labi vadītas uzņēmējdarbības formas, kas vajadzīgs, lai maksimāli efektīvi izmantotu ES un Latvijas budžeta līdzekļus. Mēs attīstām savu ekspertīzi operācijās ar ES līdzekļiem, un Īrijas pieredze tiks izmantota, lai nodrošinātu atbalstu mūsu klientiem šajā procesā.

Ir svarīgi jau tagad izprast tos mehānismus, kas ļautu laikus izpildīt «mājas darbu» līdzekļu piesaistē, jo šis būs minēto finanšu resursu pārdalē izšķirošs gads. Šobrīd gan ir sajūta, ka Latvija kavējas ar sagatavošanās darbiem, kam būtu jākļūst par valdības galvenajiem uzdevumiem, kā arī, protams, mūsu visu, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Ir draudi: ja mēs ātri neorganizēsimies, tad zaudēsim. Vilciens aiziet un negaida jaunus dalībniekus. Citas dalībvalstis var izmantot iespēju un aizsteigties mums priekšā. Ir svarīgi saprast, ka līdzekļi neplūst vienkārši no Eiropas Savienības – Latvijai jānodrošina būtiska daļa no saviem budžeta līdzekļiem, kam nepieciešama ekonomiskā plānošana.

Latvija veidos jaunu ES robežu ar ļoti lielām NVS ekonomikām, piemēram, Krieviju. Latvijai ir pieredze darbā ar šo reģionu, tāpēc mums jāspēj gūt labumu no dalības lielajā ES ekonomikā. Būtu jāizmanto tādas priekšrocības kā transporta un komunikāciju infrastruktūra, ostas, dzelzceļu tīkls un valsts ģeogrāfiskais stāvoklis. Ticu, ka Rīga var kļūt par starptautiska mēroga finanšu centru, jo Latvijas bankas jau pašlaik sniedz Rietumu banku pakalpojumus NVS biznesam, īpaši tam, kas saistīts ar eksportu un importu caur Latviju. Paies vēl daudzi gadi, pirms banku sistēmas NVS valstīs sasniegs to drošības, efektivitātes un caurspīdīguma pakāpi, kas raksturīga lielākajām bankām Latvijā.

Mēs nedrīkstam aizmirst arī par tiešo ārvalstu investīciju piesaisti papildus ES līdzekļiem. Ārvalstu investīcijas, īpaši no ASV, bija galvenā Īrijas ekonomikas panākumu sastāvdaļa. Ir skaidrs, ka šī valdība to uzskata par prioritāti, un tas ir ļoti iedvesmojoši. Tomēr arī investīciju piesaistē ir jābūt skaidrai ekonomiskai vīzijai un attīstības plānam.

“DIENA”; pēc M. Dž. Borka raksta “Dalība ES veicinās Latvijas ekonomikas attīstību”