Par Latvijas tranzītu citā dimensijā

Rīgas domes deputāte ekonomiste Aija Poča:

Latvijai iestājoties ES, dialogs par naftas un tās produktu piegādēm, rezervju veidošanu, līdzdalību vides pasākumos un jaunu multimodālo tranzīta koridoru veidošanu tiks pacelts citā dimensijā. Sarunās ar Krieviju daudzos jautājumos Latvija būs pārstāvēta jau caur kopējām Eiropas struktūrām.

ES pievērš milzīgu uzmanību jaunu energoresursu rajonu apguvei un piesaistei, energoresursu drošas un ilglaicīgas piegādes organizēšanai. ES valstis ir un nākotnē būs vēl nozīmīgākas enerģijas resursu importētājas – tas attiecas gan uz naftu un naftas produktiem, gan dabasgāzi. Tiek lēsts, ka nākamajos trīsdesmit gados Eiropa var kļūt par 90% atkarīga no naftas importa un par 70% atkarīga no importētās dabasgāzes. Eiropas lielais pieprasījums pēc energoresursiem nākotnē radīs ne tikai ekonomiskas iespējas Krievijai, un arī citām valstīm, piemēram, Kazahstānai, bet arī jaunus nosacījumus politiskajai sadarbībai Eiropā. Tāpēc Latvijas un citu Baltijas valstu iestāšanās ES noteikti radīs pozitīvu pamatu energoapgādes un tranzīta organizācijas problēmu sekmīgākam risinājumam. Ventspils nebūs tikai atsevišķas valsts – Latvijas neaizsalstošā osta, bet gan nozīmīgs ES transporta koridora elements.

Jautājumam “būt vai nebūt” naftas tranzītam caur Ventspili ir arī cits aspekts. Un, proti, – enerģētikas resursu videi droša transportēšana. Eiropas Komisija pirms diviem gadiem izdeva Zaļo grāmatu ES enerģijas piegādes drošībai, kuras uzdevums ir visā Eiropā veicināt dialogu par nepieciešamību izstrādāt stratēģisku pamatu drošai enerģijas piegādei.

Attiecībā uz naftu EK uzsver nepieciešamību pilnveidot naftas krājumu kvalitāti un palielināt naftas piegāžu prognozējamību. Tātad EK īpaši runā par enerģijas piegādes drošību. Un te centrālais jautājums nebūt nav par cenu veidošanos, bet gan stabiliem rezervju krājumiem un diversificētu naftas piegāžu iespējamību, lai pat varbūtējos naftas krīzes gadījumos tiktu apmierināts pieprasījums pēc naftas produktu resursiem.

Tāpat EK uztrauc nepieciešamo enerģijas resursu pārvadāšanai vajadzīgās transporta struktūras drošība. Izbūvējot jaunas naftas ostas un pieaugot gan kuģošanas satiksmes blīvumam, gan kuģu pārvadātās naftas un tās produktu apjomiem, pastāv aizvien lielāks kuģošanas negadījumu risks ar aizvien bīstamākām potenciālā piesārņojuma sekām Baltijas jūrā.

Latvija ir pievienojusies starptautiskajiem tiesību aktiem jūras vides aizsardzības jomā – gan 1992. gada Helsinku konvencijai, gan 1990. gada Starptautiskajai konvencijai par sadarbību naftas noplūdes gadījumos. Ventspils pašvaldība, negaidot iestāšanos ES, jau 1994. gadā nolēma samazināt potenciālo avāriju risku, ieviešot ES direktīvu prasības. Visos Ventspils uzņēmumos, kuros strādājošo skaits pārsniedz 250 cilvēku, jāievēro starptautiskā ISO standartu prasības. Šos sertifikātus saņēmis “Ventamonjaks”, “Kālija parks” un “Ventspils nafta”. Tieši augstais vides prasību ievērošanas līmenis Ventspilī līdz šim nav pietiekami novērtēts, kaut gan Eiropas Savienībai tas noteikti ir svarīgs arguments.

“DIENAS BIZNESS”; pēc A. Počas raksta “Latvijas tranzīta nākotne ES kontekstā”