Par nepilsoņiem Eiropas Savienībā

Pēc Eiropas Savienības paplašināšanas Latvijas nepilsoņi nokļūs unikālā situācijā: viņi dzīvos “apvienotajā Eiropā”, kura neatzīst, ka viņiem būtu kaut kādas tiesības. “Lielais nepilsoņu skaits – tā nākotnē būs kā Latvijas, tā Eiropas problēma,” uzskata Eiropas Komisijas Latvijas pārstāvniecībā. Taču tūdaļ piebilst: “Pilsonības likumdošana paliks nacionāla prerogatīva”. Tas nozīmē, ka nepilsoņu nākotne Eiropā būs koncentrēta Latvijas iestāžu rokās, kuru pozīcija jau ir zināma. “Es aicinu nepilsoņus naturalizēties, jo tikai tā var kļūt par pilntiesīgu Eiropas pilsoni. Citādi, piemēram, lai ieceļotu kādā Eiropas valstī, viņiem vajadzēs kārtot tos pašus dokumentus ko pašlaik. Turklāt nepilsoņi nevarēs izmantot tās darba tirgus un izglītības iespējas, ko dod Eiropas pilsonība,” sarunā ar “Teļegraf” sacīja ārlietu ministre Sandra Kalniete.

No Eiropas likumdošanas viedokļa Latvijas un Igaunijas nepilsoņu situācija ir unikāla, jo tai nav precedenta nevienā no ES valstīm. Šajā sakarā arī tās traģikomiskums: francūzis vai spānietis, kurš Latvijā nodzīvojis obligāto “minimumu”, varēs vēlēt Latvijas pašvaldības (tāpat kā Latvijas pilsoņi Francijā, Spānijā utt.), bet Latvijā dzimušajiem nepilsoņiem tādu tiesību nebūs. Nepilsoņiem nebūs neviena no tām tiesībām, ko baudīs Eiropas pilsoņi. Nepilsoņu beztiesīgums dos iespēju ES valstīm pēc saviem ieskatiem lemt, saskaņā ar kādiem noteikumiem ielaist pie sevis personas, kurām nav Eiropas pilsonības. Dānija pagaidām ir vienīgā ES valsts, kas nepilsoņiem atļauj iebraukt bez vīzas. Ja neviens nesekos dāņu paraugam, tad visās citās ES valstīs saglabāsies līdzšinējā iebraukšanas kārtība: vīza ar atļauju iebraukt uz ierobežotu laiku bez tiesībām strādāt.

Dažas izmaiņas var nest 2007. gads, kad Latvija pievienosies Šengenas līgumam. Jo Šengena – tā ir telpa bez robežām, tātad pa to brīvi ceļot varēs arī nepilsoņi. Bet ierobežojumi dzīvot un strādāt arī tad būs spēkā. Taču šobrīd neviens ne Rīgā, ne Briselē nevar izsmeļoši atbildēt uz jautājumu, uz ko Eiropas Savienībā varēs pretendēt Baltijas nepilsoņi. Eiropas likumdošanā ir daudz jēdzienu: “bēglis”, “imigrants”, “trešās valsts pilsonis”, bet par nepilsoņiem nav ne vārda.

Pa ES kuluāriem ceļo direktīvas projekts, kas nosaka to personu statusu un tiesības, kam nav Eiropas pilsonības. Projektā paredzēts, ka nepilsoņi, kas kādā no ES valstīm būs nodzīvojuši ne mazāk kā 5 gadus, tiesībās tiks pielīdzināti ES pilsoņiem. Taču šī dokumenta liktenis ir visai miglains – tas tapa gados, kad ES attieksme pret imigrantiem bija daudz iecietīgāka. Pilnīgi iespējams, ka tā tomēr būs Brisele, kas spers pirmo soli, risinot šo problēmu. Risinājums var nākt arī no Latvijas puses. Uz pirmo sēdi bija sapulcējusies vairāku ministriju un sabiedrisko organizāciju pārstāvju izveidotā darba grupa.

“Mūsu uzdevums šobrīd ir noskaidrot, kas gaida nepilsoņus, kad iestāsimies Eiropas Savienībā,” stāsta šīs tikko izveidotās grupas vadītājs īpašu uzdevumu ministrs integrācijas lietās Nils Muižnieks. Naturalizācija paliek galvenais Latvijas trumpis, kad ir runa par iespēju piešķirt nepilsoņiem kaut vai daļēju Eiropas pilsoņa tiesisko statusu. Naturalizācijas pārvaldes vadītāja uzskata, ka nepilsoņi ir ilglaicīga problēma. “Pēc mūsu aprēķiniem, no pusmiljona nepilsoņu naturalizēsies apmēram 120–150 tūkstoši. Tie ir gados jauni, ekonomiski aktīvi cilvēki, ar kuriem mēs galvenokārt rēķināmies,” saka Eiženija Aldermane. Ņemot vērā pēdējo divu gadu tendences, tuvākā gada, pusotra laikā var cerēt apmēram uz 15–20 tūkstošiem jaunpilsoņu. Tas nozīmē, ka ES paplašināšanas brīdī Latvijā paliks vairāk nekā 450 tūkstoši nepilsoņu.

“Teļegraf”; pēc O. Ignatjeva raksta “Kas gaida nepilsoņus Eiropas Savienībā?”

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.