LZA Terminoloģijas komisijas informācija

Par sniegtajām konsultācijām

Jautājums

Kāda starpība starp juridiskajiem terminiem un jēdzieniem apgrūtinājumiun aprobežojumi?

Atbilde

Terminu aprobežojumi un apgrūtinājumi skaidrojumi un lietojumi Civillikumā, juridisko terminu vārdnīcās, kā arī šo vārdu lietojumi dažādu citu terminu skaidrojumos, piem., terminu zemes īpašums, zemes lietošanas tiesības, zemesgrāmatas, skaidrojumos (“Nordik” izdotajā “Juridisko terminu vārdnīcā”, R., 1998) liecina, ka abu terminu nozīmes nav stingri nošķirtas (sal., piem.: “arī citi apgrūtinājumi (sk. servitūts)” — JTV, 298; “aprobežojums (sk. servitūts)” – JTV, 299; “zemes, meža u. c. objektu vērtību, nomu, servitūtus u.c. apgrūtinājumus” — JTV, 300). Tomēr saistībā ar “tiesībām” parasti minēts termins “aprobežojumi” (“aprobežojumus atbilstoši likumam” – JTV, 300; “CL 1036. p. nosaka, ka zemes īpašuma tiesības var konkretizēt un aprobežot ar speciāliem likumiem” — JTV, 298). Ar aprobežojumiem regulē zemes īpašnieku (vai nomnieku) tiesības un pienākumus, ņemot vērā zemes (arī meža) resursu taupīgu, racionālu izmantošanu, vides aizsardzības prasības u. tml., piem., meža izciršanu, atjaunošanu, jaunaudžu iekopšanu. Arī CL uzmanība pievērsta tieši aprobežojumiem.

Vārdu aprobežojumi un apgrūtinājumi nozīmes atšķirība vispirms jau izriet no to pamatā esošo darbības vārdu nozīmēm, kas skaidrotas latviešu vispārlietojamās leksikas vārdnīcās:

aprobežot — ‘saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību, izpausmi); ierobežot; a. tiesības, rīcības brīvību, varu’;

apgrūtināt — ‘padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību); būt par apgrūtinājumu (to, kas apgrūtina, sagādā neērtības)’.

Secinājumi

1. Apgrūtinājumi (encumbrance, lien) ir tie, kas raksturīgi pašam objektam — nekustamajam īpašumam (zemes gabals nav viengabalains, tam pa vidu iet šoseja; pazemē ierīkots gāzesvads vai pāri iet telefona vai elektropārvades līnija; iepriekšējam zemes īpašniekam ir nenokārtoti parādi u. tml. ) un kas jāpiecieš jaunajam īpašniekam vai nomniekam, kaut arī tie ir traucējoši.

2. Aprobežojumi(restrictions, limitations) attiecas uz īpašnieka vai nomieka tiesībām, kas tiek aprobežotas par labu citai personai vai zemes gabalam (tas jākultivē, to nedrīkst noplicināt, mežu nedrīkst izcirst, jābūt nodrošinātai citu personu pieejai pie ūdenstilpes – upes, ezera, jūras) u. tml. Aprobežojumi var balstīties uz apgrūtinājumiem: vietā, kur ierakts gāzes vads, nedrīkst būvēt ēkas u. tml.

3.Tā kā servitūts (easement, servitude)regulē “tiesības”, tam ir jēdzienisks sakars ar “aprobežojumiem”, nevis ar “apgrūtinājumiem”, tāpēc jāatzīst, ka attiecīgo terminu skaidrojumi JTV ir neprecīzi. Arī citāts par to, ko nosaka CL 1036. p., ir neprecīzs.

Tātad: termini apgrūtinājumi un aprobežojumi nav sinonīmi un lietojumā ir svarīgi abus terminus un jēdzienus nejaukt.

Jautājums

Vai latviešu valodā ir pareizi lietot vārdu pārjaunojums, piemēram, līguma pārjaunojums? Ar ko tas atšķiras no līguma atjaunojuma?

Atbilde

Vārds pārjaunojums ir regulāri darināts no darbības vārda pārjaunot, ko atrodam gan latviešu literārās valodas daudzsējumu vārdnīcā (Llvv), gan K. Mīlenbaha un J. Endzelīna vārdnīcā (ME). ME doti arī atvasinājumi pārjaunojums un pārjaunošana. Tātad nav pamata iebilst pret šo vārdu lietošanu.

Tomēr, ja vārds lietots termina funkcijā, būtiska loma ir terminā ietvertajam jēdzieniskajam saturam.

Terminoloģiskā skatījumā par neprecīzu jāatzīst vārda pārjaunot skaidrojums Llvv, kur tas atzīts par pareti lietotu vārda atjaunot sinonīmu. Par to, ka pārjaunot ietver atšķirīgas nozīmes nianses, liecina ME dotie vārdu atjaunot un pārjaunot skaidrojumi vācu valodā: atjaunot — “wieder jung machen, erneuern” (‘atkal jaunu darīt, atjaunot’); pārjaunot — “oberflächlich renovieren” (burtiski ‘pavirši [iz]remontēt’).

Atšķirīgas nozīmes nianses ME iezīmētas arī atvasināto lietvārdu tulkojumos: pārjaunojums — “Neuerung” (‘jauninājums, jaunievedums’); pārjaunošana — ne tikai “Erneuern” (‘atjaunošana’), bet arī “Aufbessern” (‘uzlabošana’).

Secinājums

Ja vārdu pārjaunojums lieto tādā pašā nozīmē kā atjaunojums, tad “pārjaunojums” terminoloģijā ir lieks. Turpretī, ja to izmanto atšķirīgas nozīmes izteikšanai, tad tas var būt noderīgs kādas nozares terminu sistēmā. Piemēram, juridiskajā un ekonomikas terminoloģijā par līguma atjaunošanu var runāt tad, ja kādreiz noslēgtā līguma spēkā esība kādu iemeslu dēļ bijusi pārtraukta, bet vēlāk līgums atjaunots iepriekšējā variantā un atkal ir stājies spēkā.

Savukārt termins līguma pārjaunošana kā procesa nosaukums un līguma pārjaunojums kā rezultāta nosaukums ir izmantojams, ja runa ir par jau iepriekš noslēgta līguma tekstā ieviešamiem vai ieviestiem jauninājumiem, kuru pamatā ir kādi jauni tiesību akti, standartu noteikumi vai tml.

N.B.! Vispārlietojamās (literārās) valodas skaidrojošās vārdnīcas ir derīgs padomdevējs vārdu nozīmju izpratnē. Tomēr šiem pašiem vārdiem konkrētas nozares termina funkcijā mēdz būt savas īpatnības un nereti vispārlietojamā skatījumā par sinonīmiem atzīti vārdi tiek izmantoti atšķirīgu jēdzienu izteikšanai.

Jautājums

Kāda ir vārdu garants un galvotājs iespējamā nozīmes sakritība un atšķirība juridiskā kontekstā?

Atbilde

Lietvārdu garants un galvotājs nozīmes izriet no darbības vārdu garantēt un galvot nozīmēm.

Kā liecina skaidrojošās vārdnīcas, garantēt nozīmē ‘nodrošināt ar garantiju’, ‘dot garantiju’, bet garantija ir ‘likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi’ (otra nozīme ‘nodrošinājums’ juridiskā kontekstā nav aktuāla).

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā dots šāds termina garantija skaidrojums: garantija – ‘ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja apliecinājums, ka prece vai pakalpojums saglabās pienācīgu kvalitāti, drošumu un lietošanas īpašības noteiktu laiku un ka ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs uzņemas papildu saistības’. Praksē šīs papildu saistības parasti nozīmē atbildību par preces vai pakalpojumu kvalitātes, drošuma vai lietošanas īpašību dēļ radītajiem zaudējumiem (sal.: garantijas talons, garantijas remonts). Protams, garantijai jābūt noformētai rakstveidā.

Garants ir latviešu valodā mazāk lietots vārds. Daudzsējumu skaidrojošajā vārdnīcā to skaidro kā iestādi vai personu, ‘kas uzņemas garantiju’.

Vārds galvot plašākajā nozīmē ir ‘apsolīt, apgalvot, ka kas notiks, īstenosies’. Šī nozīme ir tuva vārda garantija nozīmei. Taču juridiskajā kontekstā raksturīgāka otra nozīme – ‘uzņemties saistības, solīt, apliecināt, ka kāds [trešā persona — V. Sk.] pildīs noteiktas prasības’, un tieši šī nozīme ir arī termina galvojums pamatā Civillikumā (“Saistību tiesību pastiprināšanas” nodaļā): ‘ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda’. Persona, kurai ir šāds pienākums, Civillikumā saukta par galvinieku. Ir svarīgi, lai galvojums būtu rakstiskā formā.

Tādējādi atšķirībā no garantijas galvojums parasti saistīts ar trešo personu, par kuru tiek galvots.

Jautājums

Vai termini audits un revīzija un arī auditorsun revidents ir sinonīmi?

Atbilde

Nē, ne audits un revīzija, ne auditors un revidents nav pilnīgi sinonīmi. Tos vieno tikai daļēja līdzība.

Termini revīzija un revidents latviešu valodā lietojami to tradicionālajā nozīmē, kas skaidrota dažādās vārdnīcās:

revīzija (latīņu revisiō ‘izskatīšana no jauna’) ir darbības un darījumu pareizuma un likumīguma pārbaude, ko iniciē augstāka institūcija, īpaši saimnieciskajā un finanšu jomā; revīziju veic, pārbaudot mantiskā stāvokļa uzskaiti, saimnieciskās darbības rezultātu pierakstus, finanšu pārskatus, kontus u. tml.; revīzijas mērķis — konstatēt pārkāpumus;

revidents ir persona, kas pilnvarota veikt revīziju.

Termini audits un auditors latviešu valodā aizgūti no angļu valodas 20. gs. 90. gados, lai apzīmētu no revīzijas un revidenta atšķirīgu, kaut arī zināmā mērā ar tiem saistītu, procesu un darītāju:

audits (latīņu auditus ‘klausīšanās, dzirdēšana’) — process, ko iniciē iestāde, uzņēmums vai fiziska persona, uzaicinot lietpratīgu speciālistu (auditoru), lai konstatētu iestādes, uzņēmuma vai fiziskās personas saimnieciskās darbības stāvokli, iespējamos trūkumus u. tml. un saņemtu ieteikumus stāvokļa uzlabošanai; auditu veic, uzklausot nepieciešamo informāciju pēc stāstītā vai ievācot nepieciešamo informāciju pēc dokumentiem u. tml.; audita mērķis – nepieļaut iestādes, uzņēmuma vai fiziskās personas bankrotu, saimnieciskās darbības lejupslīdi u. tml. un laikus novērst iespējamos traucējumus;

auditors — speciālists, kas īpaši sagatavots audita veikšanai.

Terminu revīzija, revidents un audits, auditors nozīmes šķīrumu sarežģī tas, ka angļu valodā abās nozīmēs tiek lietoti angļu vārdi audit un auditor.

Jautājums

Vai latviešu valodā ir tāds vārds terminālis? Kādā nozīmē tas lietojams?

Atbilde

Latviešu valodā daļai viena un tā paša celma aizguvumu ir atšķirīgas izskaņas — ar -āls un ar -ālis: ģenerāls un ģenerālis, profesionāls un profesionālis, feodāls un feodālis, klerikāls un klerikālis, vokāls un vokālis, integrāls un integrālis, diferenciāls un diferenciālis, instrumentāls un instrumentālis. Atšķirīgās izskaņas ļauj atšķirt īpašības vārdus (to izskaņa ir -āls: ģenerāls, profesionāls, vokāls, instrumentāls) no lietvārdiem (to izskaņa ir -ālis: ģenerālis, profesionālis, vokālis, instrumentālis).

Spriežot pēc dažādām vārdnīcām, vārds termināls latviešu valodā ienācis vēlākā laikā, turklāt vispirms kā īpašības vārds. Tāpēc, kad to sāka lietot kā lietvārdu, attiecinot uz galastacijas vai cita “gala objekta” nosaukumu, LZA Terminoloģijas komisija šo lietvārdu apstiprināja ar galotni -is: terminālis. Tā tas arī publicēts dažādās LZA TK apstiprinātās terminu vārdnīcās un datu bāzēs.

Īpašības vārdu no lietvārda ar izskaņām -āls un -ālis atšķir vēl arī citos vārdu pāros, piem., blakus pedālim — īpašības vārds pedāls (tāpat kā manuāls).

Protams, ne jau vienmēr ir šādi atšķirīgas vārdšķiras vārdu pāri ar -āls un -ālis un izskaņa -āls ir sastopama gan īpašības vārdos, gan lietvārdos, piem., kapitāls, kvartāls, potenciāls.

Jautājums

Kad latviešu valodā lietojams termins želeja un kad — gels? Ko pērkam veikalā — dušas želeju vai dušas gelu?

Atbilde

Latviešu valodas vārdnīcā (R.: “Avots”, 1998) želeja skaidrota divās nozīmēs: 1) ‘saldais ēdiens — ar želatīnu gatavots augļu sulu u. c. receklis’; 2) ‘recekļaina masa, ko iegūst, ilgi vārot gaļas, kaulu produktus’. Savukārt astoņsējumu Latviešu literārās valodas vārdnīcā vārdam želeja pievienota vēl trešā nozīme: ‘viela pārejā no šķidrā uz cieto agregātstāvokli’, un dots piemērs matu želeja. Šeit dots arī teikums par ārstnieciskajiem polimēriem, kurus izmanto želejas masas veidā. Organismā tos ievada kausētā, izšķīdinātā veidā, bet cilvēka ķermeņa temperatūrā tie sacietē. želeja kā kulinārijā lietojams termins skaidrots arī Svešvārdu vārdnīcā.

Vārds gels ne viensējuma, ne daudzsējumu skaidrojošajā vārdnīcā nav dots, bet Svešvārdu vārdnīcā tas skaidrots kā ‘viendabīgs koloidāls receklis vai želeja ar dažām cieta ķermeņa īpašībām’.

LZA TK, apspriežot terminu želeja un gels latviešu valodā, savā 10.09.2002. sēdē atzina, ka termins želeja lietojams ne tikai kulinārijā, bet arī citās nozarēs, lai nosauktu noteiktas konsistences vielu, kas ir pārejā no šķidrā agregātstāvokļa uz cieto, tātad: ne tikai augļu želeja, karpas želeja, vistas želeja, bet arī matu želeja, dušas želeja, roku želeja u. c.

Savukārt gels, kā liecina skaidrojums, piem., I. Putilovas “Koloīdķīmijas praktikumā” (1972), tiek lietots koloīdķīmijas terminoloģijā. Koloīdķīmija pēta tādu sistēmu īpašības, kuru daļiņas ir relatīvi lielas. Šādas sistēmas ir arī recekļveida (strukturētās) sistēmas — geli vai recekļi, kas radušies no koloīdiem šķīdumiem — soliem (no latīņu solutiō ‘šķīdums’).

Angļu valodā vārdu gel lieto abās nozīmēs un Oksfordas vārdnīcā vispārīgā nozīmē vārds gel skaidrots kā ‘puscieta koloidāla sistēma, kas sastāv no šķidrumā izkliedētām cietvielas daļiņām’.

Ievērībai

1. LZA TK savā sēdē 19.11.2002. ir apstiprinājusi Juridiskās terminoloģijas apakškomisijā akceptēto internacionālisma apropriācija jēdzieniskā satura maiņu latviešu valodā. Līdz šim latviešu valodā internacionālisms apropriācija Svešvārdu vārdnīcās skaidrots kā ‘piesavināšanās, iegūšana savā īpašumā’. Savukārt angļu valodā attiecīgajam vārdam appropriation ir gan nozīme ‘iegūšana savā īpašumā’ (turklāt bez īpaša pilnvarojuma, tāpēc angļu–latviešu vārdnīcās šajā nozīmē lietots tulkojums “piesavināšanās; zagšana”), gan ‘naudas (finanšu) veltīšana (atvēlēšana) noteiktam mērķim’. Šajā otrajā nozīmē latviešu valodā tulkojumā parasti tika lietots termins asignēšana (līdzekļu asignēšana).

Tulkojot ES normatīvos aktus, gan juridiskajā, gan finanšu terminoloģijā angļu terminam appropriation arī otrajā nozīmē par ekvivalentu atzīts apropriācija, bet termins asignēšana paturēts kā angļu termina assignment ekvivalents (vienā no tā nozīmēm).

LZA TK sēdē atzīts, ka, runājot par atvēlētajiem (apropriētajiem) līdzekļiem, ir izmantojama forma apropriējumi (iepriekš lietotā “asignējumi” vietā). Par kļūdu atzīts daudzskaitļa formas “apropriācijas” lietojums līdzekļu nozīmē.

Raksturotā internacionālisma apropriācija nozīmes maiņa, t. i., tuvināšana attiecīgā internacionālisma nozīmei angļu valodā, savukārt nozīmē, ka turpmāk ieviešami attiecīgi labojumi angļu–latviešu un latviešu–angļu vārdnīcās un automatizētajās datu bāzēs, proti – jaunā atbilstība ir šāda: angļu appropriation – latv. 1.(līdzekļu) apropriācija; 2. iegūšana savā īpašumā; misappropriation – [nelikumīga] piesavināšanās.

2. Savu ceļu pie lietotāja ir sācis LZA TK ceturkšņa izdevums “Terminoloģijas Jaunumi”, kurā tiek publicēti LZA Terminoloģijas komisijas lēmumi, konsultācijas un citas terminoloģijas aktualitātes. Par izdevumu interesēties, zvanot pa tālruni 7229636 Marikai Ķirītei, vai pa e-pastu vaska@lza.lv.