Mūsu attiecību pamatā ir līdzīgi nākotnes mērķi

Vakar, 24.februārī, Igaunija atzīmēja savas valsts svētkus — Neatkarības dienu

Tomass Luks, Igaunijas vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim” vakar, 24.februārī

— Ko jūs kā Igaunijas pilsonis un kā šīs valsts vēstnieks izjūtat savas valsts astoņdesmit piektajā gadadienā?

— Savas valsts jubilejas dienā mēs, igauņi, vēršam skatus atpakaļ uz Igaunijas valsts piedzimšanas laiku. Savas valsts izveidošana ir katras tautas vēsturiski vissvarīgākā iecere. Katrai valstij neatkarības gadadienas svinēšana, lai gan tā regulāri atkārtojas, ir neatkārtojams notikums ar paliekošu nozīmi. Kā visi igauņi, arī es jau piektdien svinēju savas valsts neatkarības gadadienu. Rīgas un Rīgas tuvumā dzīvojošo igauņu pārstāvji pievienojās vēstniecības saimei, lai svinīgi noliktu ziedus pie Brīvības pieminekļa un apciemotu ar igauņiem saistītās piemiņas vietas. Vakarā Lielajā ģildē notika igauņu mūsdienu komponistu mūzikas koncerts un svinīgā pieņemšana, kurā piedalījās mūsu draugi un viesi.

— Kas, jūsuprāt, ir paši nozīmīgākie sasniegumi astoņdesmit piecos gados kopš Igaunijas neatkarības pasludināšanas?

— Igaunijas Republikas vislielākie ārpolitikas panākumi astoņdesmit piecu pastāvēšanas gadu vēsturē ir uzaicinājums pievienoties Eiropas Savienībai un NATO. Igaunijas konsekventi īstenoto pievienošanās politiku ES un NATO, pēc pēdējiem sabiedriskās domas pētījumu datiem, atbalsta lielākā daļa igauņu. Par pievienošanos Eiropas Savienībai savu galavārdu tauta teiks 14. septembrī paredzētajā referendumā.

— Kā jūs raksturotu Igaunijas un Latvijas divpusējo attiecību nozīmīgumu šobrīd, kad abas valstis ir ļoti tuvu savas ārpolitikas kopīgo prioritāšu īstenošanai — NATO un ES?

— Igaunijas un Latvijas divpusējās sadarbības pamatā ir ģeogrāfiskā un kultūrvēsturiskā tuvība, kopīgie ārpolitiskie mērķi, veiksmīgie un nepārtraukti attīstībā esošie ekonomiskie sakari un tūrisms. Politiskie sakari starp abām valstīm ir cieši visos līmeņos, regulāri notiek valsts un valdības vadītāju, amatpersonu un ekspertu tikšanās. Latvijas ārlietu ministres Sandras Kalnietes pirmā ārvalstu vizīte bija Igaunijā. Šis gads sākās ar Baltijas valstu premjeru tikšanos janvārī Igaunijā. Februārī Igauniju apmeklēja Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Dinamiskas ir arī Igaunijas un Latvijas savstarpējās ekonomiskās un tirdznieciskās attiecības. Kā eksporta mērķvalsts Latvija pērn bija trešā lielākā Igaunijas tirdzniecības partnere. Latvija ir Igaunijai vērā ņemama partnere tūrismā. 2002. gadā Igauniju apciemoja vairāk nekā 400 000 Latvijas tūristu. Cieši ir arī Latvijas un Igaunijas kontakti kultūrā un izglītībā. Jau 19. gadsimtā daudzi Igaunijas nākamie kultūras, zinātnes un sabiedriskie darbinieki savu izglītību ieguva Jāņa Cimzes skolotāju seminārā, Rīgas Garīgajā seminārā, kur studēja arī pirmais Igaunijas prezidents Konstantīns Petss, kā arī Rīgas Politehnikumā. Šodien vispopulārākā mācību iestāde Latvijā igauņu studentu vidū ir Rīgas Ekonomikas augstskola. Arī latviešu studenti mācās Igaunijas augstskolās.

Igaunijas un Latvijas divpusējās attiecības grūti pārvērtēt. Ne vien tādēļ, ka esam kaimiņi, bet arī tādēļ, ka abu valstu vēsturē ir daudz analogu un mūsu attiecības savstarpēji cieši saistītas. Protams, mūsu starpvalstu attiecības būs prioritāras arī turpmāk, integrējoties ES un NATO.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors