Simt dienas aizvadītas — simt dienas strādāts valdībā

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis:

Piektdien, 21. februārī, notika aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska preses konference, kurā ministrs informēja par paveikto valdības pirmajās 100 dienās. (Plašu interviju ar Ģ.V. Kristovski skat. “LV” Nr.29 21.02.2003.— red.)

Ģ.V. Kristovskis preses konferencē atzina, ka viņa darbu lielā mērā raksturo pēctecība, jo viņš turpina jau pirms vairākiem gadiem veiksmīgi aizsākto Aizsardzības ministrijas darbu. Ministrs ar gandarījumu atzina, ka Ministru prezidenta Einara Repšes valdība turpina Latvijas iesākto virzību uz dalību NATO. Valdība, apstiprinot 2003. gada budžetu, ir iedalījusi aizsardzības nozarei NATO pieprasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ģ.V. Kristovskis uzsvēra, ka budžeta apspriešanas gaitā viņš ir saskāries ar savu kolēģu lielu pretimnākšanu un izpratni par to, ka aizsardzības budžetam ir jāpiešķir šie 2%.

Kā būtiskāko veikumu ministrs atzina to, ka ir nodrošināta Latvijas integrācijas NATO nepārtrauktība. Ir pabeigtas Latvijas iestāšanās sarunas ar NATO un sagatavots ar to saistīto reformu plāns. Aizsardzības ministrijai (AM) ir jāsagatavo Latvija pilnā apjomā uzņemties šādas NATO dalībvalsts saistības: ievērot NATO pieeju drošības standartiem, kā noteikts NATO stratēģiskajā koncepcijā; pievienoties NATO galvenajiem līgumiem un ratificēt tos; pilnā apjomā iekļauties alianses militārajā struktūrā un kolektīvās aizsardzības sistēmā. Ministrs izcēla arī citus konkrētus darbus un uzdevumus.

Tā, piemēram, Latvija šogad ir atvēlējusi 43 700 latu pārstāvniecības Briselē paplašināšanai. Svarīgs AM darba virziens būs personāla atlase darbam NATO struktūrās. Nozīmīga mūsu integrācijai NATO struktūrās ir Latvijas militāro mediķu vienības sagatavošana dalībai starptautiskā miera misijā Afganistānā.

Viens no svarīgākajiem Aizsardzības ministrijas uzdevumiem, integrējoties NATO, ir sakārtot tiesisko bāzi attiecībā uz Latvijas vienību dalību kolektīvās aizsardzības operācijās, kā arī pārskatīt valsts aizsardzības koncepciju, atzina Ģ.V. Kristovskis.

Praktiskajā ziņā ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai pieslēgtu Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas sistēmu “Baltnet” NATO integrētajai pretgaisa aizsardzības sistēmai. Tāpat Latvijai ir jānodrošina droši sakari starp NATO štābiem un valsts pārvaldes institūcijām.

Runājot par aizsardzības mērķiem piešķirto valsts budžeta daļu, Ģ.V. Kristovskis atzina, ka ir sperts liels solis uz priekšu: no 0, 68% no IKP 1998. gadā līdz 2% no IKP 2003. gadā. Šā gada budžetā 51% no piešķirtajiem līdzekļiem ir paredzēts uzturēšanas izdevumiem (ēdināšana, formas tērpi, ekipējums, transporta izdevumi, komunālie maksājumi utt.), 23% — attīstībai (kapitālie izdevumi un investīcijas) un 26% — atalgojumam. Salīdzinājumam — 1999. gadā tikai 12% no budžeta tika novirzīti attīstībai. Ministrs atzina par ļoti nozīmīgu to, ka šogad tik jūtami palielinājušies budžeta līdzekļi tieši aizsardzības jomas attīstībai.

Par 2003. gada galveno prioritāti ministrs atzina Nacionālo bruņoto spēku struktūras pārskatīšanu ar mērķi nodrošināt saistību izpildi ar NATO. Šogad ir paredzēta komandcentra izveide. Tas nozīmē komandkontroles, datoru un komunikāciju sistēmas izveidi. Iepriekšējos 12 gadus šāda mūsdienīga, NATO prasībām atbilstoša komandcentra Latvijā nebija. Komandcentra būvniecībā piedalīsies arī vairākas Latvijas partnervalstis. Līdz šim par visiem jautājumiem, sākot ar kareivju apmācību un beidzot ar valstu bilaterālām attiecībām, atbildēja NBS komandieris. Lai šo darbu padarītu efektīvāku, šogad paredzēts izveidot operacionālo štābu.

Viens no būtiskiem uzdevumiem ir militāro novadu attīstība. Šobrīd Latvijā tādi ir četri. Ģ.V. Kristovskis atzina, ka tik mazai valstij kā Latvija šāds novadu skaits ir pārāk liels, aizsardzības organizēšanai pietiktu ar diviem militārajiem novadiem un Rīgu kā atsevišķu teritoriālo vienību. Līdz ar to tiktu samazināta militārā birokrātija.

Būtisks darba aspekts ir NBS mācību un nodrošinājuma sistēmu attīstība. Ministrs īpaši uzsvēra, ka viena no aizsardzības prioritātēm būs zemessardzes struktūras pilnveidošana, veidojot kaujasspējīgas vienības. Viens no zemessardzes būtiskākajiem uzdevumiem ir būt par atbalstu civilajai sabiedrībai. Lai Latvija sekmīgi varētu piedalīties kolektīvajā aizsardzībā, tiks turpināta specializēto vienību attīstība — 1. kājnieku bataljons (“Latbat”), militārās policijas un mediķu rotas, nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienība, speciālo operāciju vienība un ķīmisko, bioloģisko un kodolieroču neitralizēšanas vienība. Kas attiecas uz pēdējo vienību, lai tā sekmīgi varētu darboties, tās darbā un apmācībā tiks piesaistīti attiecīgo jomu zinātnieki no akadēmiskajām mācību iestādēm.

Viens no Aizsardzības ministrijas darbības virzieniem turpmāk būs arī darbs NATO Pētniecības un tehnoloģijas organizācijā, kā arī sadarbība ar Latvijas zinātniekiem no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes, uzsvēra ministrs.

Ģ.V. Kristovskis kā pozitīvu sava darba novērtējumu minēja to, ka iedzīvotāju atsauksmes par NBS struktūru profesionalitāti, salīdzinot ar 2001. gadu, ir krietni uzlabojušās. Katru gadu samazinās to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka Latvija ir pakļauta militāriem draudiem.

Preses konferences nobeigumā, atbildot uz “LV” jautājumu, vai AM negrasās sākt diskusiju par Latvijas pāreju no obligātā militārā dienesta uz profesionālu armiju, ministrs informēja, ka ir izveidota darba grupa, kuru vada ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs un kurai jāapkopo speciālistu viedokļi šajā jautājumā. Ģ.V. Kristovskis atzina, ka tas ir grūts jautājums, jo arī pasaules valstu prakse ir dažāda. Piemēram, Vācija un Skandināvija stingri turas pie obligātā militārā dienesta. Profesionāla armija šobrīd ir Francijā un ASV. Ministrs atzina, ka tuvākajā laikā Latvija vēl nav gatava atteikties no obligātā militārā dienesta, taču nenoliedza šādu iespēju nākotnē.

Labklājības ministre Dagnija Staķe:

Vakar, 24. februārī, notika labklājības ministres Dagnijas Staķes preses konference, kurā ministre informēja par pirmajās simt darbības dienās paveikto.

D. Staķe uzsvēra, ka labklājības nozarei naudas nebūs nekad par daudz, taču arī pašreizējā taupības budžeta ietvaros ir daudz panākts. Šā gada Labklājības ministrijas pamatbudžets ir 11, 2081 miljons latu. Nozīmīgākais sociālajā jomā ir tas, ka atrasti budžeta līdzekļi — 6,6 miljoni latu — ģimenes valsts pabalsta palielināšanai. Sākot ar 2003. gada 1. janvāri, ģimenes valsts pabalsts par ikvienu pirmo bērnu ģimenē ir 6 lati mēnesī. Līdz ar to tiek novērsta ģimeņu diskriminācija atkarībā no bērna dzimšanas gada. Izstrādāts arī MK noteikumu projekts, kas nosaka bērna piedzimšanas pabalstu 50% apmērā no zīdaiņa pūriņa vērtības.

2003. gads ir starptautiskais invalīdu gads. Arī Latvijas valdība ir domājusi par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Labklājības ministrija ir izstrādājusi grozījumus, ar kuriem cer panākt ģimenes valsts pabalsta palielinājumu no esošajiem 35 latiem mēnesī līdz 45 latiem ģimenēm, kuras audzina bērnus invalīdus. Šos pabalstus varētu sākt maksāt no 2003. gada 1. jūlija. Tāpat LM ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus, kas paredz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielinājumu invalīdiem kopš bērnības. Ir jāizskauž garās rindas, kurās stāv invalīdi, lai saņemtu sev nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus.

Šogad LM papildus šo palīglīdzekļu iegādei invalīdiem piešķīrusi 342, 9 tūkstošus latu. Kā prioritāte ir izvirzīta programmas “Personām ar īpašām vajadzībām darbaspējas uzlabošana” ieviešana. Šīs programmas ietvaros invalīdiem tiks dota iespēja mācīties, apgūt kādu profesiju, kā arī palīdzēt integrēties darba tirgū. Valsts budžeta ietvaros piešķirti 475 tūkstoši latu, kas tiks izmantoti, apmācot un radot darba vietas 300 cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Sociālajā jomā viens no jutīgākajiem jautājumiem ir pensijas. Šogad pirmo reizi pensiju speciālais budžets ir izveidots sabalansēts, bez deficīta. LM tiek izstrādāts priekšlikums, kas paredz garantēto pensiju, kura noteikta atkarībā no apdrošināšanas stāža, palielināt par 15 latiem. Šī priekšlikuma īstenošanai 2004. gada pamatbudžetā būtu nepieciešami 24,3 miljoni latu. No valsts pensiju speciālā budžeta 2003. gadā ir plānots nodrošināt vecuma pensiju izmaksas mēnesī aptuveni 508,5 tūkstošiem personu, vidēji 64,65 lati mēnesī. 2003. gada oktobra pensiju indeksācijai plānots piemērot prognozēto indeksu 1,0362, tajā iekļaujot gan prognozēto patēriņa cenu, gan vidējās apdrošināšanas algas pieauguma indeksu.

Otra svarīgākā LM joma aiz sociālās ir nodarbinātība. Sākot ar šo gadu, ir paaugstināta minimālā alga no 60 līdz 70 latiem mēnesī. Labklājības ministre par sava darba prioritāti uzskata cīņu pret “aplokšņu” algām. D. Staķe ir nosūtījusi vēstuli Tieslietu, Finanšu un Ekonomikas ministrijām, aicinot izveidot darba grupu, kas risinātu šo darba ņēmējiem tik sāpīgo jautājumu. Šā gada februāra sākumā D. Staķe parakstīja arī Latvijas valdības un Eiropas Komisijas kopējo deklarāciju par Latvijas nodarbinātības politikas kopējām prioritātēm.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”