Ar Hipokrāta zvēresta apņēmību palīdzēt dzīvībai

Par Latvijas militāro mediķu līdzdalību starptautiskajā pretterorisma operācijā Afganistānā

Sestdien, 22.februārī, Militārās medicīnas centrā: Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gaidis Andrejs Zeibots, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis; militāro mediķu vada komandieris, galvenais ārsts majors Jānis Turks; militārie mediķi — leitnants Andrejs Tarasjuks, kareivis Gints Mistris, virsniekvietnieks Andris Lapsa, seržante Vija Boka, kaprāle Inese Lapiņa, kaprāle Elita Bērziņa, kaprāle Iluta Hmeļņicka Foto: Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”

Sestdien, 22. februārī, uz starptautisko pretterorisma operāciju Afganistānā Nīderlandes kontingenta sastāvā izbrauca Latvijas militāro mediķu vienība.

No Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Medicīnas centra uz Nīderlandi devās mūsu militāro mediķu vads majora Jāņa Turka vadībā, lai tālāk izlidotu uz Kabulu, kur tas nonāks jau 25. februārī. Mediķu vienībā bez Latvijas kontingenta medicīnas vada galvenā ārsta majora Jāņa Turka uz Afganistānu devās medicīnas vada ārstniecības nodaļas komandieris medicīnas leitnants Andrejs Tarasjuks, medicīnas operatīvā transporta speciālists virsniekvietnieks Andris Lapsa un feldšeres — seržante Vija Boka, kaprāle Inese Lapiņa, kaprāle Iluta Hmeļņicka, kaprāle Elita Bērziņa, operatīvā transporta speciālists kareivis Gints Mistris.

Vēlēt veiksmi un izdošanos, tālajā ceļā dodoties, Medicīnas centrā bija ieradušies aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, NBS komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, NBS Štāba medicīnas pārvaldes priekšnieks pulkvedis Ričards Baufāls, NBS Medicīnas centra priekšnieks pulkvežleitnants Jānis Mičāns, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Ministrs Ģ.V.Kristovskis, uzrunājot karavīrus, atzina, ka Afganistānas apstākļi un vide, kurā būs jāstrādā misijas Latvijas pārstāvjiem, atšķiras no iepriekšējām misijām Eiropā, kuras mūsu karavīri jau bija apguvuši. Afganistāna latviešu karavīriem un sabiedrībai var izraisīt dažādas atmiņas, bet jāuzsver, ka šai Latvijas karavīru misijai ir pavisam cits raksturs nekā tai, kurā pirms vairākiem gadiem piedalījās ne viens vien mūsu karavīrs citas armijas sastāvā. Ministrs izsacīja pārliecību, ka vienība ir profesionāli labi sagatavota, lai dienests būtu maksimāli drošs un veiksmīgs, un ka to veicinās arī pieredzējušie Nīderlandes sabiedrotie. Ministrs apsolīja rūpīgi sekot līdzi dienestam tālajā zemē un savu iespēju robežās pilnveidot sadarbību ar NBS, palīdzēt, ja tas būs nepieciešams. Ģ.V.Kristovskis novēlēja vienībai sekmīgi izpildīt visus uzdevumus un veiksmi, piebilstot, ka ir arī iecerējis karavīrus apmeklēt Afganistānā.

NBS komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots atgādināja, ka uzdevums, kuru saņēmusi vienība, nav no vieglajiem, jo Afganistāna atrodas reģionā, kurš mums ir samērā svešs, kur valda cita kultūra un paražas, bet uzdevums ir jāpaveic godam. G.A.Zeibots izteica pārliecību, ka sagatavošanas programma ir nodrošinājusi vienībai augstu gatavības pakāpi, ka sakari ar karavīriem turpināsies un rūpīgi tiks pierakstīti un analizēti visi ziņojumi no misijas. Komandieris novēlēja veiksmi un laimīgu atgriešanos Latvijā.

NBS Medicīnas pārvaldes priekšnieks pulkvedis Ričards Baufāls savus labas veiksmes vēlējumus iesāka ar vārdiem: “Kad ieroči runā – likumi klusē”, piebilstot — lai tur, kur dodas vienība, ieroči darbotos minimāli, lai misija iedzīvinātu Ženēvas konvencijas un Hipokrāta zvērestu šajā vidē, sniedzot palīdzību visiem, kam tā nepieciešama, nešķirojot, kurš ir ienaidnieks, kurš — savējais.

Savukārt medicīnas vada komandieris, galvenais ārsts majors Jānis Turks pēc šiem vēlējumiem sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” teica:

— Personālsastāvs izbrauc uz Ermelas pilsētu Nīderlandē, kur pievienosimies holandiešu kontingentam. Tad kopā lidosim uz Kabulu, kur lidostas rajonā arī iekļausimies misijas spēkos. Vai mani kaut kas baida? Nebaidās tikai muļķi. Normāli cilvēki apzinās riskus, analizē, ievēro visus priekšrakstus, reglamentu utt., lai no tiem izvairītos. Sagatavošanā tika iesaistīti gan karavīri, kas padomju laikā bija iesaistīti karadarbībā, gan Holandē tikāmies ar tiem, kuri tagad strādā Kabulā. Jāsaka, ka arī Afganistāna mainās. Tagad Kabulas ielās parādās sievietes bez čadrām, valstī atgriežas daudz jaunu cilvēku, kuri ieguvuši izglītību Eiropā vai ASV. Sabiedrība kļūst atvērtāka. Pasaule mainās.

Kaprāle Elita Bērziņa pastāstīja:

— Agrāk strādāju Paula Stradiņa slimnīcā par medicīnas māsu reanimācijas nodaļā. Pusotru gadu esmu militārā mediķe, jo man sen patika militārās lietas. Kad radās iespēja, ilgi nedomādama, apvienoju savu profesiju ar patikšanu un pārgāju darbā NBS Militārā centra mobilajā mediķu vienībā. Mums bija ļoti laba sagatavošanās pirms došanās uz Afganistānu. Gan padziļinātās kardiopulmonālās reanimācijas, gan infektoloģijas, gan citas disciplīnas mums pasniedza ļoti labi speciālisti. Sagatavošana bija rūpīgi plānota, lai vajadzīgās zināšanas būtu aktuālas tieši darbam šajā reģionā. Tāpat arī virsnieka, kurš bija dzīvojis Afganistānā, stāstījums par zemes klimatiskajiem apstākļiem, tikumiem un paražām būs ļoti noderīgs. Speciālistu vadībā mēs apguvām arī mīnu un dažādu spridzekļu zinības.

— Laikam par došanos misijā jūs izlēmāt pēc ilgākām pārdomām. Kas jūs baida?

— Baida sveša vide, austrumnieciskā domāšana. Izlemt nenācās viegli, jo mājās paliek vīrs un vienpadsmit gadus veca meitiņa.

— Atļaujiet jūs uzskatīt par varonīgu sievieti!

— No medicīniskā viedokļa es pakļaujos Hipokrāta zvērestam, un mans pienākums ir sniegt palīdzību jebkuram cietušajam, lai kur tas arī būtu.

Uz “LV” jautājumiem atbildēja arī seržante Vija Boka, vienībā ar vislielāko pieredzi, jo viņa jau piedalījusies miera uzturēšanas misijās mediķu vienībās Kosovā un Albānijā.

— Kādas atšķirības jūs saskatāt uzdevumos Afganistānā salīdzinājumā ar divām iepriekšējām misijām?

— Iepriekšējās misijās mēs nodrošinājām medicīnisko aprūpi vietējiem iedzīvotājiem, bet Afganistānā mēs sniegsim neatliekamo medicīnisko palīdzību karavīriem, kuri tur atrodas saskaņā ar ANO rezolūciju miera uzturēšanas misijā.

— Pēc jūsu pieredzes – vai jaunās feldšeres, kas pirmoreiz dodas grūtajā pusgadu ilgajā misijā, ir labi sagatavojušās gaidāmajam darbam?

— Mēs visas arī Latvijā ikdienā strādājam par medicīnas māsām dažādās ārstniecības iestādēs. Turklāt mēs pabeidzām jaunus kara medicīnas kursus janvārī, bijām Holandē, kur apskatījām un izmēģinājām jauno medicīnas aparatūru. Aparatūra un mašīnas būs no abām valstīm, gan mūsu, gan Nīderlandes.

Pavadot mūsu karavīrus tālajā ceļā, jāatceras un jācer uz to, kas rakstīts Ženēvas konvencijas pamatprotokola sadaļā “Medicīnas personāls”: “Abu konfliktējošo pušu medicīnas un reliģijas personāls, kā militārais, tā civilais, ir jārespektē un jāaizsargā.”

Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”