Valdība un lauksaimnieki atrod kopsaucēju

Vakar, 24.februārī, valdības un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvji vienojās par krīzes risināšanas iespējām vairākās lauksaimniecības nozarēs

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 24. februārī, Latvijas Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ligita Silaraupa, Latvijas Lauku atbalsta asociācijas stratēģiskās padomes priekšsēdētājs Andris Actiņš, Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Agris Veide, Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētājs Modris Jansons (apakšējā attēlā), citu lauksaimnieku organizāciju un pārstrādes uzņēmumu pārstāvji tikās ar finanšu ministru Valdi Dombrovski, Ministru prezidenta biedru Aināru Šleseru, Ministru prezidentu Einaru Repši, zemkopības ministru Mārtiņu Rozi (augšējos attēlos), ekonomikas ministru Juri Lujānu un satiksmes ministru Robertu Zīli

Vakar, 24. februārī, valdība konstruktīvā dialogā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un pārtikas ražotāju asociāciju pārstāvjiem rada kompromisu vairāku lauksaimniecības nozaru problēmu risināšanai. Problēmas, kas cukura rūpniecību, piena lopkopību un liellopu gaļas ražošanu pietuvinājušas krīzes slieksnim, nav samilzušas pēkšņi un negaidīti, tās apzinātas jau gadiem ilgi, diemžēl to risinājumus līdz šim nav izdevies rast.

Lauksaimnieki atzinīgi novērtēja valdības lēmumu piešķirt kompensācijas cūkkopības nozarei. Turpretī ar lēmumu cukura pārstrādātājiem izmaksājamām kompensācijām nepieciešamos līdzekļus rast Zemkopības ministrijas (ZM) pašreizējā budžeta ietvaros nozares pārstāvji nav mierā, jo ministrija ir aprēķinājusi, ka vairāk par pusmiljonu latu tā piešķirt nevarēs, tātad vēl aptuveni astoņsimt tūkstošiem latu nav reāla seguma. Papildu finanses vēl ir nepieciešamas arī piena tirgus sakārtošanai, lai kompensētu piena cenu starpību starp piena pašizmaksu un faktisko iepirkuma cenu valstī, ieviestu tirgu stabilizējošus pasākumus piena pārstrādē. Tiek lēsts, ka šiem mērķiem nepieciešami divi līdz trīs miljoni latu. Lai segtu zemniekiem radītos zaudējumus par 45 000 pārturētu liellopu, kas nav realizēti pēdējo divu mēnešu laikā, vajadzīgs pusmiljons latu.

Ņemot vērā to, ka valsts budžetā pagaidām nav līdzekļu, ko papildus piešķirt minēto problēmu risināšanai, valdība nolēma, ka Zemkopības ministrija varētu izmantot tās rīcībā esošos valsts subsīdiju līdzekļus, kas ir paredzēti šim gadam, mainot tiešo maksājumu prioritātes tā, lai iespējami drīz tiktu uzlabota situācija piena, cukura un liellopu gaļas ražošanas nozarē. Ekonomikas ministrs Juris Lujāns pauda pārliecību, ka, abām pusēm kopīgi strādājot pie muitas jautājumu sakārtošanas un kontrabandas novēršanas, izdosies palielināt budžeta ieņēmumus un sniegt valsts līdzfinansējumu gan lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, gan pārstrādātājiem. J. Lujāns uzsvēra, ka jāturpina meklēt instrumentāriju kopums, kas ļautu novērst lauksaimniecības produkcijas ražotāju privileģēto stāvokli salīdzinājumā ar tās pārstrādātājiem.

Ministru prezidents Einars Repše piebilda: budžetā paredzētie lauksaimniecības subsīdiju programmas līdzekļi iespējami drīz jānovirza sasāpējušo problēmu risināšanai, paredzot, ka valdība otrajā pusgadā papildus piešķirs budžeta līdzekļus pārējām subsīdiju nolikumā paredzētajām programmām, ja līdz tam būs izdevies palielināt budžeta ieņēmumus, “par ko mēs esam diezgan pārliecināti”. Līdz ar to zemkopības ministram tiek dota daudz lielāka brīvība naudas plūsmas izmantošanā.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze norādīja: līdzīgi kā ar cukura ražotājiem un pārstrādātājiem, ZM konsultēsies arī ar pārējo nozaru pārstāvjiem, lai līdz ar šā gada subsīdiju nolikumu apstiprināšanai Ministru kabinetā varētu iesniegt arī citu iesaistīto pušu izstrādātu rīcības plānu. Ministrs solīja, ka saskaņā ar vienošanās protokolu kompensāciju mehānisms cukura nozarē tiks iedarbināts tūlīt pēc tam, kad būs apstiprināts subsīdiju nolikums.

Kā atzina finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, jānorāda, ka minētājām nozarēm ir piešķirts vienreizējais atbalsts, jo tas pārsniedz lauksaimniecības subsīdiju apjomu, kas ir noteikts 3 % apmērā no budžeta izdevumiem. Šī atbalsta piešķiršana ir saistīta ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, jo šajā kontekstā 2003. ir iezīmīgs kā ražošanas kvotu sadales gads. Papildu finansējums tiek piešķirts, lai līdz iestājai ES nodrošinātu lauksaimniecības nozaru konkurētspēju un aizsargātu lauksaimniecības produktu tirgu. Finanšu ministrs arī uzsvēra, ka jāprecizē piena ražošanai un pārstrādei nepieciešamā atbalsta apjoms, jo ir liela starpība, vai jāpiešķir divi vai trīs miljoni latu.

Sarunā ar valdību lauksaimnieki uzsvēra, ka ir jāuzlabo pārtikas preču plūsmas kontrole muitas noliktavās un jāveic visu pārtikas kravu svēršana uz robežas, jo nav noslēpums, ka visai daudz pārtikas preču tonnu Latvijā nonāk nelegālā ceļā. Runājot par pārtikas preču kontrabandas apkarošanu, M. Roze uzsvēra, ka valdībai ir nepieciešama nozares pārstāvju palīdzība, jo viņi situāciju pārzina vislabāk. Arī V. Dombrovskis piekrita, ka cīņa pret kontrabandu sekmētos daudz labāk, ja nozares pārstāvji sniegtu konkrētu informāciju, jo ar vispārējiem apgalvojumiem par nelegālu preču plūsmu valstī vien nepietiek.

Tā kā kompromiss tika panākts, šodien plānotais lauksaimnieku streiks Grenctālē un Bērzkrogā nenotiek. Tomēr, kā informēja Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētājs Modris Jansons, zemnieki Bērzkrogā šodien aicināti uz sapulci, lai pārrunātu sarunu laikā panākto. Viņš gan atzina, ka vakar pieņemtais ir “labo cerību lēmums, kas tika pieņemts tāpēc, ka valsts maciņš ir tik biezs, cik tas ir” un citādu izeju šobrīd nav iespējams rast. Sapulcē plāno piedalīties arī ZM pārstāvji un ministrs.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore

A/s “Rīgas piena kombināts” ģenerāldirektors Jānis Skvarnovičs un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Marģers Rava kopīgā sarunā par lauksaimniecības produkcijas ražotāju un pārstrādātāju problēmām un to risinājumiem Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”