Izjūtot Latvijas un Polijas likteņu kopību

Tadeušs Fišbahs, Polijas vēstnieks Latvijā, — “Latvijas Vēstnesim” Latvijas Valsts prezidentes valsts vizītes priekšvakarā

Foto: A.F.I.

(..)Šī vizīte būs svarīga un cēla liecība mūsu gadsimtu ilgās vēstures, mūsu tautu un valstu likteņu kopībai, kā arī atsevišķu cilvēku, abu valstu pilsoņu, likteņkopībai. Latvija ir tuva poļu sirdīm. Mēs līdzīgi izprotam mūsu tautu vēsturi, par to liecina kopīgas vēstures lappuses un uzticama, uz partnerattiecībām balstīta sadarbība. Vēstures ieraksti glabā mūsu kopīgas saistības un atmiņu, mūsu centienus iet vienā virzienā un virzīties ar tādu pašu mērķi — stiprināt valsts drošību, labas kaimiņattiecības, veicināt tautas labklājību. Sarežģītos laikos, kā pašlaik, vērā tiek ņemta prātīga kopdarbība un centienu apvienošana. Lai nedrošība dotu vietu drošībai, lai smagu, apgrūtinošu problēmu nasta dotu vietu abpusīgam labumam, labām dzīves un darba perspektīvām savās mājās, savā zemē un abās mūsu draudzīgajās valstīs. No tā arī izriet šīs vizītes svarīgums un nozīme. Esmu pārliecināts, ka šī vizīte stiprinās mūsu valstu sadarbību, kas jau attīstās ļoti vispusīgi un veiksmīgi, dodot iespēju kopīgi sasniegt mūsu mērķus vienotā un drošā Eiropā. Vizīte, tās norises un pieņemtie lēmumi dos jaunus attīstības impulsus izziņas, radošajā, materiālajā un garīgajā izpratnē, kā arī saimnieciskajā un kultūras izpratnē. Mēs uzzināsim viens par otru vairāk un kļūsim tuvāki.(..)

(..)Vizītes programma izriet no mūsu divpusējām attiecībām, kas attīstās lieliski, bet vienlaikus tā ir jaunu izaicinājumu atvasinājums.(..)

— Kādu nozīmi gaidāmajai Valsts prezidentes valsts vizītei piešķir Polijas puse?

— Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālā vizīte Polijā — pēc Polijas Republikas prezidenta Aleksandra Kvasņevska ielūguma — būs svarīga un cēla liecība mūsu gadsimtu ilgās vēstures, mūsu tautu un valstu likteņu kopībai, kā arī atsevišķu cilvēku, abu valstu pilsoņu, likteņkopībai. Latvija ir tuva poļu sirdīm. Mēs līdzīgi izprotam mūsu tautu vēsturi, par to liecina kopīgas vēstures lappuses un uzticama, uz partnerattiecībām balstīta sadarbība. Vēstures ieraksti glabā mūsu kopīgas saistības un atmiņu, mūsu centienus iet vienā virzienā un virzīties ar tādu pašu mērķi — stiprināt valsts drošību, labas kaimiņattiecības, veicināt tautas labklājību. Sarežģītos laikos, kā pašlaik, vērā tiek ņemta prātīga kopdarbība un centienu apvienošana. Lai nedrošība dotu vietu drošībai, lai smagu, apgrūtinošu problēmu nasta dotu vietu abpusīgam labumam, labām dzīves un darba perspektīvām savās mājās, savā zemē un abās mūsu draudzīgajās valstīs. No tā arī izriet šīs vizītes svarīgums un nozīme. Esmu pārliecināts, ka šī vizīte stiprinās mūsu valstu sadarbību, kas jau attīstās ļoti vispusīgi un veiksmīgi, dodot iespēju kopīgi sasniegt mūsu mērķus vienotā un drošā Eiropā. Vizīte, tās norises un pieņemtie lēmumi dos jaunus attīstības impulsus izziņas, radošajā, materiālajā un garīgajā izpratnē, kā arī saimnieciskajā un kultūras izpratnē. Mēs uzzināsim viens par otru vairāk un kļūsim tuvāki.

— Kā jūs raksturotu valsts vizītes programmu? Kā zināms, vizītes otrajā dienā Latvijas Valsts prezidente apmeklēs Gdaņsku — pilsētu, ar kuru saistīta liela jūsu dzīves daļa. Kādas izjūtas jūsos izraisa šis fakts?

— Vizītes programma izriet no mūsu divpusējām attiecībām, kas attīstās lieliski, bet vienlaikus tā ir jaunu izaicinājumu atvasinājums. Mūs priecē progress un attīstība. Savukārt aktuālās vajadzības uzliek aizvien jaunas saistības. Gan viens, gan otrs ir redzams un jūtams. Latvijas prezidenti pie sevis uzņems gan Krempske — Kašūbijas ciemats, kur apbedīts Latvijas varonis Konstantins Čakste, gan Gdiņa — Polijas logs uz pasauli, ātras un dinamiskas attīstības pilsēta, gan arī Gdaņska — “Pjastu karaļu dinastijas Vislas kronis”. Abas šīs pilsētas vieno Otrā pasaules kara traģēdija, 1970. gada notikumi un 1980. gada augusta vienošanās. Tās vieno varonība un cilvēku upuri, pašaizliedzīgs darbs un alkas pēc brīvības, pēc Polijas neatkarības un cilvēciskās cieņas. Prezidentes vizīte man tuvajā piejūras zemē dara mani lepnu, bet arī uzliek saistības. Poliju un Latviju ļoti daudz kas vieno, tai skaitā Baltijas jūra, Gdaņska, Rīga, Hanzas savienība. Mūs, poļus un latviešus, vieno tuva mentalitāte, līdzīga vēstures un mūsdienu uztvere. Redzu lielas iespējas izmantot kopīgo Baltijas jūras specifiku un mūsu valstu izvietojumu Eiropā. Prezidentes vizīte man tuvās vietās – Krempskē-Kašūbijā, Gdiņā un Gdaņskā — ļaus šīs iespējas izmantot pilnīgāk.

— Kādu nozīmi Polijas puse piešķir faktam, ka Valsts prezidenti šajā vizītē pavadīs liela Latvijas uzņēmēju grupa?

— Valsts dzīvē ļoti svarīgi ir saprātīgi organizēti cilvēku centieni, pilsoniska atbildība un pie varas esošo kalpošana tautai. Ļoti būtisks ir gan garīguma stāvoklis, gan materiālā pārpilnība. Maizes pārpilnība ir labas saimniecības un labas saimniekošanas simbols. Lielas uzņēmēju grupas klātbūtne Latvijas prezidentes delegācijā liecina, ka prezidentes kundze pievērš lielu uzmanību un nozīmi ekonomiskajai sadarbībai un tirdzniecības apmaiņai starp mūsu valstīm. Tas liecina arī par centieniem izmantot iespējas, kas vēl nav izmantotas šajā jomā. To novērtē arī vizītes namatēvs, prezidents Aleksandrs Kvasņevskis. Lieku cerību uz tiešām saiknēm un kontaktiem šīs vizītes laikā, ceru uz labiem tās rezultātiem.

— Kā jūs raksturotu mūsu valstu divpusējās attiecības kopumā?

— Mana attieksme ir pilnībā pozitīva. Latvija Polijai ir ļoti svarīga partnere. Mēs ejam kopīgu ceļu uz NATO un Eiropas Savienību (ES). Kopīgi veidojam abu valstu un tautu likteni, labu un cerīgu nākotni. Kopā ir vieglāk dzīvot un strādāt, kopā vieglāk pārvarēt grūtības, kuru nav mazums. Vienlaikus pastāv lielāka drošība arvien labāku rezultātu sasniegšanā.

— Kā zināms, NATO dalībvalsts Polija nepārprotami atbalsta Latvijas straujo virzību uz šo organizāciju. Kādi apsvērumi ir Polijas attieksmes pamatā? Kas jauns sagaidāms šajā mūsu attiecību jomā?

— Jauna, sarežģītāka starptautiskā situācija, ar to saistītā lielā nedrošība un neskaidrība rada lielāku nekā jelkad nepieciešamību veidot pamatinterešu un centienu kopību, lai stātos pretī apdraudējumiem, terorismam, nabadzībai, cilvēku bailēm par rītdienu. Polija konsekventi iestājas par NATO paplašināšanu Viduseiropas un Austrumeiropas valstu, tai skaitā Latvijas, virzienā. Tā ir visaugstākā nepieciešamība, kas pieliks pēdējo punktu pēckara sadalījumam Eiropā un pārsvītros Ribentropa — Molotova pakta sekas. Polija atbalsta arī pārējo reģiona valstu centienus iestāties eiroatlantiskajā organizācijā, lai galīgi un reiz uz visiem laikiem likvidētu vecos ģeopolitiskos dalījumus. Šāda loģika sevī ietver sapratni un pārliecību par ASV lomas pamatnozīmi mūsdienu pasaulē un par šīs lielvalsts atvērtību partneriskām savienībām un sadarbībai, kas arī notiek ar Polijas un Latvijas līdzdalību. Tas tiek realizēts arī mūsu valstu auglīgos centienos pēc vislabākajām attiecībām ar kaimiņiem, īpaši ar Krieviju. Mums ir atbildīga izpratne par šo problēmu milzīgo nozīmi. No tā izriet arī daudzpusīgie labāko risinājumu un iniciatīvu meklējumi visdažādākās plāksnēs. To skaitā ir Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska “Rīgas iniciatīva” un prezidenta kunga vairākkārt izteiktais personīgais atbalsts. Tāpēc Polija joprojām sniegs savu ieguldījumu iestāšanās protokola ratifikācijā, kas Latvijai nodrošina iespējami drīzu dalību Ziemeļatlantijas aliansē. Mums stāv priekšā ārkārtīgi svarīgas lietas, tai skaitā reģionālās sadarbības struktūru pielāgošana jaunajai politiskajai kvalitātei, kuru veido ES un NATO paplašināšana. Reģionālā sadarbība vārda visplašākā nozīmē, ne tikai politiskā, ekonomiskā, militārā, bet arī kultūras un vispārējā civilizācijas izpratnē. Mūsu valstu vieta ES un NATO nav pašmērķis, bet veids, kā sasniegt mērķi — cienīgu vietu miera, drošības un pārmaiņu procesā. Tādu pārmaiņu procesā, kas vērsts uz labu. Kas cilvēkiem sniedz gandarījumu no valsts sasniegumiem. Un šīs mūsu kopīgās un pamatotās cerības ir reāli sasniedzamas, ejot dinamiskas sadarbības ceļu.

— Kā jūs raksturotu abu valstu sadarbību kopīgajā virzībā uz ES? Kā zināms, tieši Polijas delegācijas nepiekāpīgā pozīcija būtiski iespaidoja ES Kopenhāgenas sammita gaisotni un arī lēmumus.

— Katrs ceļš ved uz noteiktu mērķi, bet ceļa pārvarēšana sākas ar pirmo soli. Sasniegt mērķi — Polijas un Latvijas dalību Eiropas Savienībā — nozīmēja pabeigt iestāšanās sarunas līdz pagājušā gada beigām. Šis mērķis tika sasniegts, pirmais solis ir sperts. Tas bija iespējams, pateicoties labi funkcionējošai iestāšanās sarunu apkalpošanas sistēmai, kā arī iekšējo sagatavošanās procesu paātrināšanai un dinamiskai attīstībai, kas vērsta uz ES iestāšanās noteikumu izpildi. To sekmē arī cieša, atklāta un tieša kopīgu ceļu ejošu valstu sadarbība. Tā bija Polijas un Latvijas gadījumā. Abu valstu prezidentu — Vairas Vīķes-Freibergas un Aleksandra Kvasņevska — autoritatīva iesaistīšanās piešķīra šiem kopīgiem pasākumiem īpašu nozīmi. Kandidātvalstu valdību vadītāju tikšanās Varšavā 2002. gada oktobrī, kas vainagojās ar konsolidāciju un kopīgas nostājas izstrādi pamatjautājumos, profesionālisms un mūsu sarunvedēju sadarbība deva iespēju pabeigt sarunas ar optimāliem noteikumiem. Man ir patīkami atgādināt, ka premjeru novembra konsultācijās Varšavā piedalījās Latvijas Republikas Ministru prezidents Einars Repše, tā bija viņa pirmā ārvalstu vizīte pēc stāšanās amatā. Cieši sadarbojoties, mēs aktīvi iesaistāmies arī Eiropas Konventa pasākumos. Mēs piedalīsimies arī lēmumu pieņemšanā par nākamajiem institucionālajiem risinājumiem. Šai mums svarīgai lietai ir arī vairāki citi aspekti. Piedaloties mūsu valstu pārstāvjiem, mēs dodam arī savu artavu, bagātinot mūsu centieniem atbilstošu vērtību sistēmu un vienlaikus sargājot mūsu nacionālo identitāti. Jo Eiropas bagātība ir tās vienotība daudzveidībā. Mums stāv priekšā tautas nobalsošana. Pie mums, Polijā, tā notiks nedaudz agrāk — jūnijā. Tas nozīmē, ka arī sabiedrības atbalsta iegūšanā mums ir daudz kopīga. Pieaug arī pieredzes apmaiņas nozīme. Svarīgas būs zināšanas, domāšanas patstāvība, kā arī droša un konsekventa rīcība. Eiropas veidola izmaiņu procesā, kas ir vēsturiski nozīmīgs arī Polijai un Latvijai, mēs ieguldām savu gribu, darbu, aktivitātes, mūsu cerības uz kopīgu labāku nākotni.

— Jūsu vēstījums Latvijas sabiedrībai gaidāmās valsts vizītes kontekstā?

— Kā jau teicu, Latvijas Republikas Valsts prezidentes vizīte ir ļoti autoritatīva liecība par sirsnīgajām saiknēm, kas vieno mūsu tautas un valstis. Esmu pārliecināts, ka šī vizīte kalpos mūsu kopīgiem mērķiem, mūsu augstākām valstu vērtībām un interesēm — labklājības izaugsmei, mūsu valstu drošas un cienīgas vietas nodrošināšanai tautu civilizācijas un kultūras progresā. Dievs, svētī Latviju! Jeszcze Polska nie zginela!

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors