Lai lauksaimniecība un lauku vide dinamiski attīstītos un dzīvotu

Irina Pilvere, ZM Lauku atbalsta dienesta direktore, — “Latvijas Vēstnesim”

— Eiropas Savienības atbalsta programma pirmsiestāšanās pasākumiem lauksaimniecībai un lauku attīstībai (SAPARD) mūsu valstī darbojas ilgāk nekā gadu. Kā Latvijas zemniekiem un lauku uzņēmējiem veicies ar tās apguvi?

— 2001. gada 6. decembrī Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumu par atbalsta vadības nodošanu Latvijai. Tas nozīmēja, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) varēja izsludināt pieteikšanos SAPARD apakšprogrammās. 14. decembrī “Latvijas Vēstnesī” bija publicēts sludinājums par projektu iesniegšanas pirmo kārtu, kas beidzās jau pēc divām nedēļām — 28. decembrī. Gada laikā, kopš tika iedarbināta SAPARD programma Latvijā, ir bijušas astoņas pieteikšanās kārtas. Aktivitāti tajās ir grūti salīdzināt, jo atsevišķās kārtās bija atšķirīgs izsludināto apakšprogrammu skaits. Ieskaitot šā gada 15. janvārī noslēgtajā kārtā iesniegtos projektus, LAD ir saņēmis 872 projektu pieteikumus, no tiem apstiprināti ir 486, noraidīti 73 projekti. 313 projektus vēl izskata LAD speciālisti. Līdz 1. februārim realizēti bija 206 projekti, kuru kopējā attaisnoto izdevumu summa ir 8,5 miljoni latu. Zemnieku un uzņēmēju kontos ir ieskaitīti četri miljoni latu. Uzskatu, ka pirmajā darbības gadā tie nav slikti rādītāji.

— Pērn, kad mēs runājām par SAPARD programmas sākšanu, jūs minējāt, ka Latvijai ir akreditētas sešas apakšprogrammas. Kāda ir situācija šobrīd?

— Latvijā vislielākā interese ir par 1.1. apakšprogrammu “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija”. Šobrīd tajā ir iesniegti 456 projekti. Citu valstu kolēģi brīnās: ko jūs darāt, ka jums tik labi darbojas 1.1. apakšprogramma? Piemēram, Lietuvā, Čehijā un Slovēnijā liela aktivitāte ir lauku infrastruktūras uzlabošanas programmā, kas pie mums tiek apgūta vislēnāk — šobrīd 4.1. apakšprogrammā “Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana” ir iesniegti tikai 23 projekti par salīdzinoši mazām summām. Šīs apakšprogrammas ietvaros ir iespējams uzlabot uzņēmumu un māju pievedceļus, ierīkot ūdensapgādes sistēmas, izveidot lauku sakaru centrus un rekonstruēt hidrotehniskās būves. Acīmredzot mūsu cilvēki labprātāk nopērk traktoru vai kādu iekārtu, jo tas ir tūlītējs, nevis ilgtermiņa ieguvums.

Jāpiebilst, ka 1.1. apakšprogrammā nav īpaši daudz būvniecības projektu, jo laukos cilvēki negrib tos īstenot ar būvuzņēmēja palīdzību, bet labprātāk ceļ ēkas saimnieciskā kārtā. SAPARD programmas ietvaros viss ir jādara oficiāli: jābūt oficiāli izstrādātiem un apstiprinātiem būvprojektiem, saskaņotām tāmēm, vieta jāizvēlas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, darbi jāvada būvuzraugam, un, protams, nepieciešama būvatļauja. Tas sadārdzina izmaksas, tāpēc būvniecības projektu šajā apakšprogrammā pagaidām ir visai maz.

Runājot par 4.1. apakšprogrammu, jāpiebilst, ka Zemkopības ministrija (ZM) plāno nākamajā SAPARD uzraudzības komitejas sēdē lemt par atbalsta pretendentu loka paplašināšanu. Iecerēts, ka piedāvāsim pretendēt uz SAPARD finansējumu infrastruktūras uzlabošanai arī pašvaldībām, un ceram, ka tad aktivitāte būs lielāka.

Otrā vietā projektu skaita ziņā ir 3.1. apakšprogramma “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus”. No 209 iesniegtajiem projektiem 121 iesnieguši lauku tūrisma nozares pārstāvji.

1.2. apakšprogrammā “Lauksaimniecības zemju apmežošana” iesniegti 132 projekti, bet 2.1. apakšprogrammā “Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga pilnveidošana” — 52.

Pārskatot projektu attaisnoto izdevumu vidējās summas, redzams, ka tās tikai nedaudz pārsniedz pusi no maksimāli atļautā attaisnoto izdevumu apjoma. Piemēram, 1.1. apakšprogrammā pieļaujamais maksimālais attaisnoto izdevumu apjoms vienam projektam ir 107 tūkstoši latu, bet līdz šim iesniegto projektu vidējais lielums — 59 tūkstoši latu. Tas raksturo ekonomisko situāciju valstī — lielus projektus uzņēmēji pagaidām vēl nespēj realizēt, jo vispirms ir jāiegulda sava nauda, ko pēc tam atgūst 45 — 50 % apmērā. Tas liecina arī par to, ka SAPARD programma nav tikai lielo uzņēmumu atbalsta instruments. Katrs uzņēmējs izrēķina, cik lielas investīcijas atmaksājas, un tieši tik lieli ir arī projekti.

Lauku attīstības programma (LAP) paredz, ka atbalsta pretendents programmas sešu gadu darbības laikā katrā apakšprogrammā drīkst iesniegt ne vairāk kā trīs projektus. Katra projekta minimālā un maksimālā attaisnoto izdevumu robeža ir noteikta, bet kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt LAP noteikto kopsummu, piemēram, 1.1. un 3.1. apakšprogrammās — 540 000 eiro. Iespējams, ka nākamajos programmas grozījumos tiks mainīta šī norma par iesniedzamo projektu skaitu, droši vien mainot arī kopējo projektu vērtību. Līdz ar to atbalsta pretendents varēs nest kaut vai desmit projektus par salīdzinoši mazām summām vai arī vienu par maksimāli pieļaujamo.

— Tātad jau darbojas piecas apakšprogrammas. Kāpēc netiek īstenots SAPARD pavadošais pasākums “Apmācība”?

— Lielākā problēma ir tā, ka tas, kas rakstīts mūsu LAP, nesakrīt ar Briseles ierēdņu viedokli par šo pasākumu. Piemēram, Lietuvā apmācības programma sākotnēji “aizgāja” ļoti strauji, bet tad Briseles pārstāvji attapās, ka kaut kas nav kārtībā. Tagad īsti nevar saprast, vai šis pasākums vispār tiks īstenots, jo Eiropas Savienības (ES) ierēdņi grib, lai “Apmācības” programmā galvenais atbalsta saņēmējs būtu ZM, kurai tādā gadījumā būtu jāorganizē mācības, savukārt ministrija uzskata, ka tā nav tās funkcija un ka mācības būtu jāorganizē privātajiem uzņēmējiem.

Šobrīd nesaskaņas ar ES idejiskā līmenī ir par to, kas tad īsti var būt atbalsta pretendents, ko var mācīt un kādi izdevumi uzskatāmi par attaisnotiem. Diskusijas ar ES speciālistiem par šiem jautājumiem vēl turpinās.

Uzskatu, ka apmācība ir ļoti nepieciešama gan tāpēc, lai veicinātu SAPARD programmas apguvi šobrīd, gan tādēļ, lai nodrošinātu sekmīgu struktūrfondu līdzekļu apgūšanu pēc iestājas ES. Ja lauku cilvēki nezinās, kā viņi var kvalificēties, lai gūtu ES atbalstu, potenciāli pieejamo finansējumu viņi nesaņems. Jāmācās būs daudziem un daudz kas, jo atbalsta veidu ES ir ievērojami vairāk, nekā šobrīd tie pieejami Latvijā.

— Kā jūs prognozējat, vai Latvijai izdosies vienoties ar ES par programmas “Apmācība” nosacījumiem?

— Grūti pateikt. Katrā ziņā atvēlēto finansējumu var pārdalīt, atvēlot to citām apakšprogrammām. Nauda zudumā neies.

— 2002. gadā LAD vēl turpināja darbu pie vairāku apakšprogrammu akreditācijas. Ciktāl tas ir aizvirzījies?

— Pavadošais pasākums “Tehniskā palīdzība” ir akreditācijas procesā, bet 5. programma “Vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes” nupat, 29. janvārī, tika apstiprināta EK. Tagad mēs turpinām dokumentu sagatavošanu akreditācijai. Cerams, ka šā gada otrajā pusē mēs “palaidīsim” 5. programmas abas apakšprogrammas: 5.2. “Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana” un 5.3. “Lauksaimniecības noteces samazināšana”.

— Sarunas sākumā jūs minējāt, ka 73 projekti tikuši noraidīti. Kādas ir tipiskākās kļūdas un iemesli, kāpēc projektu nevar apstiprināt?

— LAP ir noteikts, kādi ir SAPARD programmas mērķi, kādi pasākumi ir atbalstāmi katras apakšprogrammas ietvaros un kādi ir nosacījumi, lai vispār kvalificētos kā atbalsta pretendents. Viens no projekta noraidīšanas iemesliem ir tas, ka atbalsta pretendents īsti nav sapratis, kas ir atļauts un kas nav, līdz ar to projekts pēc būtības neatbilst SAPARD programmas mērķiem un nosacījumiem. Reizēm problēmas rada tas, ka projekta attaisnotajos izdevumos iekļautas pozīcijas, kas nav attaisnojamas. Piemēram, atļauta ir tehnikas iegāde, bet jāatceras, ka kravas mašīnas attaisnoto izdevumu kategorijā neietilpst. Tāpat jāievēro, ka atļauta ir iekārtu iegāde, bet to rezerves daļas nav iekļaujamas attaisnotajos izdevumos.

Dažus projektus nācies noraidīt tādēļ, ka tajos paredzētie darbi jau ir bijuši uzsākti pirms līguma noslēgšanas ar LAD. Ar šo problēmu vairākkārt saskārāmies, kad, veicot fizisko kontroli pirms apakšprogrammā “Lauksaimniecības zemju apmežošana” iesniegto projektu apstiprināšanas, atklājām, ka mežs jau ir iestādīts. Daudzi ar nepacietību gaidīja SAPARD programmas sākumu, un paši nepacietīgākie projektā paredzētos darbus jau bija paveikuši, jo sākotnēji izskanēja, ka arī tādā gadījumā varēs pretendēt uz atbalstu. Tomēr Daudzgadējā finanšu līgumā starp Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā un Latvijas Republiku noteikts, ka jebkādi projektā paredzētie izdevumi uzskatāmi par attaisnotiem tikai tādā gadījumā, ja attiecīgie pasākumi veikti pēc tam, kad noslēgts līgums starp LAD un atbalsta pretendentu.

Viens no svarīgākajiem posmiem projekta sagatavošanā ir cenu aptauju veikšana. Visām tehnikas un iekārtu vienībām un darbiem, kuru vērtība pārsniedz 5700 latu, ir jāveic cenu aptauja. Pretendentam vispirms ir jāsagatavo tehniskā specifikācija, kurā precīzi raksturoti potenciāli iegādājamās preces parametri. Cenu aptauja uzskatāma par derīgu, ja saņemti trīs derīgi cenu piedāvājumi. Ja piegādātājfirmas nepiedāvā to, ko zemnieks vai uzņēmējs vēlējies, rakstot specifikāciju, cenu aptauja uzskatāma par nederīgu. No derīgajiem piedāvājumiem atbalsta pretendentam būtu jāizvēlas lētākais, bet dzīvē parasti tā nenotiek, jo cilvēks jau sākotnēji ir iecerējis iegādāties konkrētas firmas ražojumu. Ja viņam izdodas pierādīt, kāpēc vajadzīga tieši šīs un ne citas firmas ražotā tehnika vai iekārta, atbalsta pretendents to arī iegādājas.

— Vai projekti tiek noraidīti jau reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, kur saskaņā ar LAP nosacījumiem norit projektu izvērtēšanas un apstiprināšanas pirmā kārta, vai tie nonāk līdz LAD galvenajai pārvaldei?

— Mēdz būt visādi. Gadās, ka projekts nonāk līdz LAD centrālajam aparātam, bet mums nākas būt tiem nežēlīgajiem, kas to tomēr noraida. Tomēr daļa no noraidītajiem projektiem var tikt apstiprināti kādā no nākamajām izskatīšanas kārtām, jo ir kļūdas, ko atbalsta pretendents viegli var novērst, piemēram, matemātiskas kļūdas biznesa plānā. LAD speciālisti atbalsta pretendentam norāda uz projektā pieļautajām kļūdām, rosina tās izlabot un iesniegt dokumentus atkārtoti nākamajā projektu pieņemšanas reizē.

— Jūs jau teicāt, ka viens SAPARD finansējuma pretendents visā programmas darbības laikā katrā apakšprogrammā drīkst iesniegt ne vairāk kā trīs projektus. Šo limitu droši vien neviens vēl nav pārsniedzis, bet vai daudz ir tādu atbalsta pretendentu, kas jau iesnieguši vairākus projektus?

— Protams. Ir gadījumi, kad atbalsta pretendents nāk ar diviem vai visiem trim projektiem reizē, lai iesniegtu to attiecīgajā apakšprogrammā. Bet ir arī tādi uzņēmēji, kas savas biznesa ieceres ar SAPARD programmas atbalstu realizē pakāpeniski — vispirms iesniedz vienu projektu, to īsteno, bet saņemtos līdzekļus iegulda nākamajā projektā. Dzīve ir ļoti raiba. Katrs izvēlas, ko, kādā tempā un apjomā vēlas izdarīt savā uzņēmumā.

— Vai uz atbalstu SAPARD programmas ietvaros var pretendēt jebkurš lauku uzņēmējs vai zemnieks, kas to vēlas?

— SAPARD programma ir orientēta uz biznesu. LAP paredz, ka vidēji gadā varētu tikt īstenoti 500 līdz 700 projekti. Tajos, pirmkārt, jāpierāda, ka uzņēmums jau šobrīd veiksmīgi saimnieko, par ko liecina ekonomiskās dzīvotspējas aprēķini. Otrkārt, ir jāprot pierādīt, ka arī nākamajā gadā pēc projekta īstenošanas uzņēmuma ekonomiskā dzīvotspēja būs lielāka par 0%. Sākotnēji šis arī bija viens no klupšanas akmeņiem, bet nu jau cilvēki ir sapratuši, kā rēķināt ekonomisko dzīvotspēju, balstoties uz iepriekšējā gada finanšu pārskata vai ienākumu deklarācijas datiem. Uzņēmumi, kuri bija ņēmuši lielus kredītus, sākotnēji nespēja kvalificēties kā atbalsta pretendenti, bet, attīstot ražošanu un kāpinot realizācijas apjomus, tiem pamazām izdodas sasniegt tādus darbības rādītājus, kas atbilst SAPARD nosacījumiem.

LAD cenšas neapstiprināt projektus uzņēmumiem, kuri nestrādā ar peļņu, jo nav pārliecības, ka nākotnē tie varētu saimniekot efektīvāk. SAPARD projekti pēc realizēšanas ir jāuzrauga vēl piecus gadus, līdz ar to mums ir svarīgi, lai atbalsta pretendenti saimniekotu veiksmīgi.

Uz biznesa attīstību orientētie cilvēki ir pietiekami aktīvi, lai paši meklētu informāciju par iespējām pretendēt uz SAPARD finansējumu. Informācija ir pieejama LAD reģionālajās pārvaldēs un lauksaimniecības konsultāciju dienestos. Ir izveidotas arī daudzas firmas, kas specializējas konsultāciju sniegšanā un projektu izstrādē. Tomēr jāatzīst, ka labākie projekti ir tie, kurus sagatavojuši paši atbalsta pretendenti. Uzņēmuma grāmatvedis savos ciparos orientējas labāk nekā pieaicināts konsultants, līdz ar to kļūdu projektā ir mazāk.

Katrā ziņā es vēlos iedrošināt tos, kuri kārto savus grāmatvedības dokumentus, pašiem izstrādāt projektus. Savus ciparus aizstāvēt ir vieglāk, ja pats esi tos iestrādājis biznesa plānā. Bet, ja nu tomēr šo darbu uztic konsultantam, tad vismaz iepazīties ar projektu atbalsta pretendentam vajadzētu ļoti rūpīgi. Ir bijuši gadījumi, ka cilvēks iesniedz projektu, to nepārlasot, un pēc tam brīnās, kad mēs lūdzam viņa paskaidrojumus par tām lietām, kas ierakstītas biznesa plānā.

— Cik ir to atbalsta pretendentu, kas paši izstrādā projektus?

— Precīzi nav iespējams pateikt, bet tā ir liela daļa no pretendentiem. Cilvēkus iedrošina fakts, ka pirmais iesniegtais projekts tiek apstiprināts. Tad viņi jau zina, kas un kā ir jādara, un nākamajā reizē ir daudz vieglāk.

— Šobrīd Latvijai ir pieejams 2000. un 2001. gada SAPARD programmas finansējums — kopā 32,38 miljoni latu. Cik līdzekļu jau ir izlietots?

— Līdz 1. februārim LAD ar atbalsta saņēmējiem bija noslēdzis līgumus par projektu apmaksu gandrīz 14 miljonu latu vērtībā. Zemnieku un uzņēmēju kontos par īstenotajiem projektiem ir jau ieskaitīti vairāk nekā 4 miljoni latu.

LAD speciālisti ir aprēķinājuši sabiedriskā finansējuma iespējamo izlietojumu pēc pēdējā projektu iesniegšanas kārtā saņemto projektu apstiprināšanas. Aplēses liecina, ka 1.1. apakšprogrammā, kur divu gadu sabiedriskais finansējums plānots 8,9 miljoni latu, vajadzēs vairāk līdzekļu — 12,07 miljonus latu jeb par 35,6% vairāk, nekā sākotnēji atvēlēts. Šī ir vienīgā apakšprogramma, kurā līdzekļi tiks izmantoti pilnībā un būs vēl jāpārskaita no citām.

1.2 apakšprogrammā no plānotajiem 0,97 miljoniem latu prognozēts izlietot 0,55 miljonus latu jeb 56,7%. 2.1. apakšprogrammā sākotnēji bija plānots izlietot 9,23 miljonus latu sabiedriskā finansējuma, bet pašreizējie aprēķini liecina, ka tiks izmantoti 6,6 miljoni latu jeb 71,5 % no pieejamās summas. 3.1. apakšprogrammas sabiedriskais finansējums ir 648 miljoni latu, no tiem varētu tikt izmantots 5,91 miljons jeb 91,2%. 4.1. apakšprogrammas ietvaros ir pieejami 3,89 miljoni latu, bet iesniegto projektu skaits un lielums liecina, ka izlietot varētu 0,36 miljonus jeb 9,2 % no atvēlētās summas.

Šie rādītāji liecina, ka naudas vēl aizvien pietiek un pat paliek pāri. Mēs gaidām kvalitatīvus projektus, lai potenciāli pieejamais SAPARD programmas finansējums Latvijā tiktu izlietots iespējami pilnīgi un investīciju veidā nonāktu lauku apvidos.

Pašreizējā pieredze reģionos liecina, ka pretendentu aktivitāte joprojām pieaug, jo ļoti daudzi uzņēmēji jau interesējas par projektu iesniegšanas iespējām nākamajai kārtai, kas noslēgsies 15. aprīlī.

— Jūs jau raksturojāt tipiskākās kļūdas, kuru dēļ projekti tiek noraidīti. Vai ir nācies saskarties ar problēmām īstenoto projektu apmaksā?

— Diemžēl ir bijuši vairāki gadījumi, kad projekta realizētājs nav laikus iesniedzis precīzu un pilnīgu attaisnoto izdevumu dokumentāciju. Līdz šim gan cilvēkiem ir izdevies visu nokārtot un naudu tomēr saņemt, bet par to atbalsta saņēmējs papildus maksā ar savu laiku un nerviem.

Lai nerastos grūtības ar projekta apmaksu, atbalsta pretendentam īpaša uzmanība jāveltī tam, lai, veicot darījumu, tiktu izsniegts preces izcelsmi apliecinošs dokuments. Ir noteikts, ka tehnikai un iekārtām ir jābūt ražotām ES dalībvalstīs vai kandidātvalstīs. Šo dokumentu no piegādātāja vajag prasīt uzreiz, pirms veic samaksu, jo pēc tam to izdarīt ir daudz sarežģītāk. Mazāk problēmu ir ar lielām vienībām — traktoriem, kombainiem un tamlīdzīgi, grūtāk ir ar iekārtām, kuru detaļas ievestas no vairākām valstīm. Nesen, piemēram, bija gadījums, kad kādā iekārtā bija iemontētas Šveicē ražotas detaļas. Tā nav ES dalībvalsts, tāpēc LAD bija jāpārrēķina, kādu izdevumu daļu tad uzskatīt par attaisnotiem.

Gribu uzsvērt, ka maksājumus un darījumus apliecinošie dokumenti ir jāaizpilda ļoti precīzi un rūpīgi, pretējā gadījumā nauda atbalsta pretendenta kontā tomēr nenonāks.

— Kas notiek, ja piecos gados, kamēr LAD veic uzraudzību, uzņēmumā kaut kas tomēr misējas?

— Tā kā programma darbojas salīdzinoši nesen, ar šādiem gadījumiem LAD vēl nav saskāries. Vairāki atbalsta pretendenti gan paši ir atteikušies no projekta izpildes, jo ir mainījušies apstākļi. Piemēram, cilvēks ir cerējis, ka saņems kredītu, bet diemžēl tas kaut kādu iemeslu dēļ nav izdevies.

Dzīve būs skumja, ja kāds projektu īstenojušais uzņēmums šo piecu gadu laikā bankrotēs vai nopirkto tehniku banka vienkārši atņems. Programmas un Daudzgadējā finanšu līguma nosacījumos ir norādīts, ka šādā gadījumā izmaksātais sabiedriskais finansējums ir jāprasa atpakaļ, un ir paredzēta kārtība, kā to darīt. Ceru, ka šādu gadījumu nebūs daudz, bet apzinos, ka iekšējā un ārējā tirgus apstākļi var negatīvi ietekmēt situāciju un novest kādu uzņēmumu līdz darbības pārtraukšanai.

— Lauksaimnieku lielākās kopāsanākšanas reizēs nereti izskan, ka SAPARD programmas nosacījumi ir grūti izpildāmi, tie liedz pretendēt uz atbalstu. Vai šā gada laikā ir veiktas kādas izmaiņas SAPARD nosacījumos?

— Ņemot vērā potenciālo atbalsta pretendentu ierosinājumus, izmaiņas pērn tika veiktas vairākkārt. Piemēram, 3.1. apakšprogrammas maksimālā atbalsta summa vienam pretendentam tika palielināta no 100 000 eiro uz 540 000 eiro.

Tomēr gribu uzsvērt, ka uz lielām izmaiņām vairs nevajadzētu orientēties, jo jebkura no tām ir jāiestrādā programmā un administrēšanas dokumentos un jāsaskaņo ar attiecīgajām ES institūcijām. Jebkuras izmaiņas ieviešana prasa laiku — vismaz pusgadu. SAPARD programma mūsu valstī vēl darbosies nedaudz ilgāk par gadu, jo 2004. gada 1. maijā Latvija cer iestāties ES un tad programmas darbība tiks pārtraukta. Bet visus projektus, kas tiks iesniegti un apstiprināti līdz iestāšanās datumam, varēs turpināt īstenot vēl pēc tam.

Šobrīd jau visi ir sapratuši SAPRAD prasības, un ar tām ir jāmēģina iztikt, uz īpašām būtiskām pārmaiņām necerot.

— Cik ilgi pēc Latvijas iestāšanās ES vēl turpināsies SAPARD līdzekļu apguve?

— Līdzekļu apguve varētu turpināties vēl trīs gadus pēc iestāšanās ES — līdz 2006. gada beigām.

— Tajā laikā LAD sāks administrēt arī jaunās — ES atbalsta programmas. Kā norit sagatavošanās šim darbam?

— Mēs esam sev izvirzījuši mērķi līdz šā gada beigām sagatavoties tiem jaunajiem pasākumiem, kādi būs pēc iestāšanās ES. Tas prasa papildu darbu un resursus. Šobrīd budžetā ir iestrādāts, ka LAD kapacitāte augs. Tie cilvēki, kas pašlaik nodarbojas ar subsīdiju un SAPARD administrēšanu, nevar vienlaikus paspēt studēt EK regulas par tiešajiem maksājumiem, licencēšanu, importa un eksporta atmaksām, integrētās administrēšanas kontroles sistēmas darbību un citiem pasākumiem. ES likumdošanas bāze ir tik plaša, ka nav iespējams ikdienas darbu savienot ar tās apguvi. Jau pērn mēs dienestā izveidojām jaunu departamentu, kas galvenokārt apzina tās jomas , ar kurām mums būs jāstrādā, iestājoties ES. Lai ES fondi būtu pieejami Latvijā, LAD atkal būs jāakreditējas. Nākamā gada sākumā mēs ceram to paveikt. Viegli nav un nebūs, jo darba vēl ir daudz.

Administrējot SAPARD, mēs esam guvuši pieredzi darbam ar ES strukturālajiem fondiem. Lielākā atšķirība ir tā, ka SAPARD programmā nedarbojas datorizēta informācijas sistēma. Katrs dokuments tiek sagatavots un apstiprināts, rakstot papīrus. Līdz iestājai ES mums ir jāizveido Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma (IAKS) — jāuzbūvē ļoti liela un dārga informācijas sistēma, lai varētu administrēt tiešos maksājumus. Ja šīs sistēmas nebūs un Lauku reģistra datu bāze nedarbosies, tiešos maksājumus administrēt nebūs iespējams, jo daudzkāršosies tiešo maksājumu pretendentu skaits — mēs lēšam, ka Latvijā būs vairāk nekā 100 000 tiešo maksājumu pretendentu. Sagatavošanās akreditācijai galvenokārt būs atkarīga no IAKS izveides un jauno darbinieku pieņemšanas un apmācības tempa.

Tā kā ES patlaban ir uz Kopējās lauksaimniecības politikas maiņas sliekšņa, manuprāt, nevajadzētu Latvijā pilnībā censties ieviest visas tās (vairāk nekā trīsdesmit) tiešo maksājumu shēmas, kas darbojas ES. Kā liecina pēdējie ES lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisāra Franca Fišlera paziņojumi, ES ierēdņi domā, kā vienkāršot atbalsta maksājumu shēmas. Bet tā jebkurā gadījumā ir politiska izšķiršanās.

Tomēr visi pasākumi, kas saistīti ar tirgu — intervenci, importa, eksporta licencēšanu, eksporta kompensācijām — droši vien paliks nemainīgi, tāpēc to īstenošanai ir jāgatavojas saskaņā ar ES pašreizējām prasībām.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore