Lai esam pārliecināti par pārtiku, ko patērējam

Par pārtikas un veterinārā dienesta paveikto aizvadītajā gadā

Jānis Kinna

Ernests Zavadskis

Iveta Šice–Trēde Foto: A.F.I.

2002. gada 1. janvārī Latvijā pārtikas apriti sāka uzraudzīt vienotā institūcija – Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Lai informētu par pirmajā darbības gadā paveikto, PVD pārstāvji aizvadītās nedēļas nogalē uz preses konferenci aicināja plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus.

PVD direktora vietnieks administratīvajos jautājumos Jānis Kinna iepazīstināja ar dienesta struktūru un finansiālo nodrošinājumu. Viņš norādīja, ka pērn valsts budžeta dotācija PVD bijusi 3,8 miljoni latu, bet 3,1 miljonu latu gadā dienests iekasējis par saviem pakalpojumiem, turklāt divas trešdaļas ieņēmumu nodrošinājusi PVD Sanitārā robežinspekcija un PVD Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs (VVMDC). Pērn saņemta ārvalstu finanšu palīdzība – 427 000 latu. 2003. gada valsts budžeta projektā PVD kopējais finansējuma apjoms palielināts aptuveni par 1,3 miljoniem latu, ko galvenokārt plānots izlietot divu PHARE projektu īstenošanai. Viena projekta ietvaros tiks veikta govju sūkļveida encefalopātijas izplatības uzraudzība, izmeklējot veselas kautas govis, kas vecākas par 30 mēnešiem.

Šo projektu Pārtikas un veterinārā dienesta direktora vietnieks administratīvajos jautājumos Jānis Kinna nosauca par “brīvprātīgi obligāto”, jo saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām līdzīgi pasākumi šogad tiks veikti visās kandidātvalstīs. Savukārt par otra PHARE projekta līdzekļiem plānots iegādāties modernākas pārtikas kontroles un dzīvnieku slimību diagnostikas laboratoriju iekārtas.

Raksturojot finanšu izlietojumu aizvadītajā gadā, J. Kinna pastāstīja, ka 2003. gada janvārī PVD nodevusi ekspluatācijā pirmo jaunuzcelto PVD teritoriālās pārvaldes ēku Jelgavā un visai drīz durvis vērs arī jaunā Rīgas rajona pārvalde. Kapitālie remonti veikti Rēzeknes, Balvu, Ogres, Cēsu un Saldus pārvaldē.

Šogad plānots veikt PVD pārvalžu ēku rekonstrukciju Jēkabpilī un Daugavpilī, kā arī sākt reģionālo pārvalžu celtniecību Valmierā un Ventspilī.

PVD mērķis ir nodrošināt vienādu uzraudzību pilnīgi visā valsts teritorijā, tomēr pagaidām tas vēl nav sasniegts, atzina J. Kinna. Par to liecina administratīvo pārkāpumu lietu apkopojums, reģionālo PVD pārvalžu šķērsgriezumā skatīts. Izrādās, ka pērn visvairāk protokolu par pārtikas aprites uzņēmumos konstatētajiem pārkāpumiem sastādīts Rīgā un Jelgavā, vismazāk – Ogres un Alūksnes rajonā. Savukārt vislielākos naudas sodus uzņēmumiem piemērojuši inspektori Ogres rajonā, bet vismazākos – Ludzas rajonā. PVD turpina strādāt, lai nodrošinātu, ka par vienādiem pārkāpumiem visā valstī tiktu piemēroti vienādi sodi, sacīja J. Kinna.

PVD Dzīvnieku veselības un labturības departamenta direktors Ingus Celms norādīja, ka šajā jomā izdevies izpildīt galveno uzdevumu – saglabāt epizootisko situāciju valstī. 2002. gadā nav uzliesmojusi neviena mājlopu infekcija vai kāda cita slimība, kā dēļ Latvijai varētu tikt piemēroti produkcijas eksporta aizliegumi.

Raksturojot epizootisko situāciju, I. Celms norādīja, ka Latvijā joprojām nav apkarota govju leikoze, lai gan kopš 1991. gada tās izplatība strauji mazinājusies. Tolaik 27% izmeklējumu bija pozitīvi rezultāti, 2002. gadā – vairs tikai 0,43%.

Lai novērstu govju sūkļveida encefalopātijas izplatību Latvijā, pērn tika veikta uzraudzība, izmeklējot 4355 kautos un kritušos lopus. Šogad uzraudzību plānots pastiprināt, veicot 10 284 izmeklējumus, tai skaitā 4704 – par PHARE projekta līdzekļiem. I. Celms aicināja zemniekus būt atsaucīgiem un ziņot par katru kritušo dzīvnieku, lai speciālisti varētu noņemt paraugus un pārliecināties, ka šīs slimības valstī nav.

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2001. gadu, valstī ir palielinājusies saslimstība ar trakumsērgu, jo ātri iestājušās sausās vasaras dēļ lapsas nesaņēma kārtējo vakcināciju.

Dienests ir spējīgs atsevišķos aizdomu gadījumos ātri reaģēt un lokalizēt iespējamo slimības uzliesmojuma vietu un novērst slimības tālāku izplatību, apliecināja I. Celms.

Aktuāls uzdevums pērn bija dzīvnieku novietņu apsekošana, lai pārbaudītu, vai tās atbilst labturības prasībām. 2002. gadā tika apsekotas 14 495 novietnes, kas ir 16,8% no kopējā novietņu skaita. Biežāk konstatētie pārkāpumi ir novietņu un teritoriju neatbilstība tīrības un drošības prasībām, kā arī pārkāpumi telpu iekārtojuma un konstrukcijas ziņā un piena ieguves pirmapstrādes un uzglabāšanas higiēnas prasību pārkāpumi. 7,5 procentos ganāmpulku nav sakārtoti reģistrācijas un dzīvnieku identifikācijas jautājumi. Lai veiktu uzraudzību, sekojot līdzi dzīvnieku pārvietošanai un tādējādi novēršot infekcijas slimību izplatību, nepieciešama visu novietņu reģistrācija. Līdz šim bija jāreģistrē ganāmpulki, izņemot pašpatēriņam izmantojamos dzīvniekus, bet turpmāk būs jāreģistrē arī katra novietne. PVD gaida Ministru kabineta noteikumus par visu dzīvnieku novietņu reģistrāciju, informēja I. Celms.

Runājot par ganāmpulku reģistrācijas veicināšanu, I. Celms norādīja, ka pozitīva virzība šajā ziņā bijusi vērojama pērna gada rudenī, kad valdība pieņēma lēmumu izmaksāt sausuma radītās kompensācijas par reģistrētiem dzīvniekiem.

PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis pastāstīja, ka dienests veic uzraudzību vairāk nekā četrpadsmit tūkstošos pārtikas apritē iesaistīto objektu – ražošanas, pārstrādes, pārtikas tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu.

Pēc Pārtikas izplatīšanas uzņēmumos veiktajām pārbaudēm pērn sastādīti 1243 administratīvie protokoli, uzlikti 2516 naudas sodi. 133 gadījumos pieņemts lēmums par uzņēmuma darbības apturēšanu, bet pēc pārkāpumu novēršanas darbība atjaunota 82 uzņēmumos. Visbiežāk – 77% gadījumu – konstatēta neatbilstība paškontroles sistēmas ieviešanā. 51% gadījumu nav nodrošināta regulāra personāla apmācība higiēnas un paškontroles jautājumos, 47% gadījumu uzņēmumu telpas vai teritorija neatbilst vispārīgām higiēnas prasībām. 43% pārkāpumu saistīti ar izejvielu un produktu uzglabāšanas prasību, 42% – ar personāla higiēnas prasību neievērošanu.

Pārtikas ražošanas uzņēmumu pārbaudēs sastādīti 80 administratīvie protokoli un uzlikti 150 naudas sodi. Lēmums par uzņēmumu darbības apturēšanu pieņemts 79 gadījumos, bet par darbības atjaunošanu – 39 gadījumos. Ražošanas uzņēmumos ir konstatēti līdzīgi pārkāpumi tiem, kas raksturīgi pārtikas izplatīšanas uzņēmumos, bet to īpatsvars ir krietni zemāks. Piemēram, tikai 6,3% uzņēmumu netiek ievērota personāla higiēna. Uzraudzība pārtikas ražošanas uzņēmumos atšķirībā no tirdzniecības vietām un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kur PVD uzraudzību veic kopš 2002. gada sākuma, turpinās vairākus gadus, tāpēc PVD ir izdevies panākt neatbilstības nozīmīgu samazināšanos.

Kopējā sodu summa pārsniedz 120 000 latu. Šī lielā sodu summa ir apliecinājums tam, ka PVD konsekventi prasa no uzņēmumiem higiēnas prasību izpildi, sacīja E. Zavadskis.

Sanitārās robežinspekcijas priekšniece Iveta Šice-Trēde informēja, ka pērn pārbaudītas vairāk nekā 339 000 preču kravas. 977 gadījumos veiktas darbības ar Latvijas Republikas prasībām neatbilstošām kravām. 71% no tām noraidītas, 22% tikušas aizsūtītas atpakaļ uz eksportētājvalsti, 1% aizsūtītas atpakaļ uz citu valsti, bet 6% jeb 61 krava nosūtīta iznīcināšanai. Visvairāk nācies sūtīt atpakaļ eksportētājvalstij kravas ar dzīvnieku izcelsmes pārtiku – 42% gadījumu, bet iznīcināšanai nosūtītas galvenokārt augļu un dārzeņu kravas – 44% gadījumu.

2002. gadā kopumā padziļināti pārbaudīti 824 produkti, noņemti 1627 paraugi un veikti vairāk nekā simttūkstoš izmeklējumu, kuru rezultātā konstatēts, ka 91 gadījumā produkcija neatbilst prasībām. Visvairāk neatbilsmju konstatēts putnu gaļā, zivīs, piena produktos, kartupeļos, limonādēs un šokolādēs.

Pagājušā gada vidū Sanitārās robežinspekcijas kompetencē, dienesta iekšienē pārņemot funkcijas, pārnāca muitas noliktavu un brīvo zonu objektu uzraudzība. Šobrīd uzraudzība tiek veikta 88 muitas noliktavās, 4 noliktavās muitas zonā un 13 brīvās zonas noliktavās. Galvenā konstatētā neatbilstība ir paškontroles sistēmas trūkums, bet ir arī citi pārkāpumi, piemēram, nav nodrošināti apstākļi personāla higiēnas prasību ievērošanai, preču uzglabāšanā nav ievērota saderība, produktiem beidzies derīguma termiņš.

2002. gadā Sanitārā robežinspekcija sāka centrālās datu bāzes izveidi. Tā ļaus piegādātājiem laikus pieteikt kravas kontrolei, elektroniski aizpildot veidlapu, kā arī dos iespēju kontrolēt tranzīta kravu plūsmu caur Latviju.

I. Šice–Trēde atgādināja, ka pērn sākta Terehovas robežkontroles punkta būvniecība, un šī gada pirmajā pusē plānots to nodot ekspluatācijā. Tas būs pirmais ES prasībām pilnībā atbilstošs kontrolpunkts. Viņa pauda cerību, ka līdz gada beigām būs pabeigta arī Pāternieku un Grebņevas kontrolpunktu celtniecība.

VVMDC direktors Rafaels Jofe informēja, ka kopš 2002. gada janvāra centrs veic arī references funkcijas un visus kvalitātes rādītāju izmeklējumus labībai un tās pārstrādes produktiem.

Pērn tika pabeigta Dzīvnieku slimību diagnostikas laboratorijas telpu rekonstrukcija, kas ļauj nodrošināt visām standarta prasībām atbilstošus apstākļus paraugu izmeklēšanai ar dažādām metodēm. Valstī izveidotā paraugu transportēšanas sistēma – katru dienu atbilstoši aprīkots transports veic noteiktu maršrutu – ļauj iegūt maksimāli precīzus testēšanas rezultātus.

VVMDC pērn veicis vairāk nekā 105 000 pārtikas produktu laboratorisko izmeklējumu un gandrīz 411 000 dzīvnieku slimību laboratoriski diagnostisko izmeklējumu. Lai gan jau tagad laboratorijas strādā atbilstoši ES kvalitātei un metodēm, pārtikas nekaitīguma prasības savienībā kļūst aizvien augstākas, tāpēc Latvijā nepieciešams iegādāties aizvien jutīgākas iekārtas, kas nodrošinātu aizsardzību gan patērētājiem, gan ražotājiem, kas eksportē savu produkciju.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore