Vakar, 25. februārī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus”, kuri nosaka darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus.

Noteikumi attiecas uz šādiem būvdarbiem (izņemot būvdarbus, kas saistīti ar derīgo izrakteņu izpēti un ieguvi): pazemes darbi; zemes darbi (arī mākslīgo zemes būvju ierīkošana); ārējo inženiertīklu izbūve; betonēšana; mūrēšana; izolēšana un jumiķu darbi; namdaru un būvgaldnieku darbi; saliekamo (iepriekšizgatavoto) būvkonstrukciju montāža un demontāža; apdares darbi (piemēram, apmešana, flīzēšana, krāsošana, tapsēšana, stiklinieka darbi); ēku iekšējo sanitārtehnisko tīklu un iekārtu ierīkošana un montāža; būvju nojaukšana un noārdīšana; būvremonts; būvju rekonstrukcija, renovācija un restaurācija; būvju uzturēšana, ja tā saistīta ar kādu no šajā punktā minētajiem darbu veidiem; urbšana; bagarēšana un zemūdens darbi.

Noteikti būvdarbi, kas rada paaugstinātu risku nodarbināto drošībai un veselībai: darbi, kuros nodarbinātie ir pakļauti šādam riskam: apbēršana ar grunti zemes nogruvumos; applūdināšana ar ūdeni; iekrišana ūdenī un noslīkšana; nokrišana no 1,5 m un lielāka augstuma; darbi, kuros nodarbinātie nonāk saskarē ar kaitīgām ķīmiskām vai bioloģiskām vielām, kas rada risku nodarbināto drošībai un veselībai vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pakļautas speciālai uzraudzībai; darbi, kuros nodarbinātie ir pakļauti apstarošanas riskam ar jonizējošo starojumu un kuru izpildi reglamentē normatīvie akti par aizsardzību pret radiāciju; darbi augstsprieguma elektrolīniju aizsardzības zonā; pazemē (piemēram, akās, tuneļos) veicamie darbi; darbi, kuros nodarbinātajiem nepieciešama gaisa piegādes sistēma; darbi, kuros nodarbinātie pakļauti paaugstinātam atmosfēras spiedienam (piemēram, kesonos); spridzināšanas darbi; darbi, kas saistīti ar tādu būvkonstrukciju, būvelementu vai iekārtu montāžu vai demontāžu, kuras ir smagākas par divām tonnām.

Noteikts, ka noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija un Valsts būvinspekcija.

Projekts ir ar būvniecību saistīts process, ko veido koordinētu un kontrolētu norišu kopums, kuram ir noteikti sākuma un beigu termiņi un kura mērķi sasniedz, iekļaujoties paredzētajā laikā un izmaksu un resursu ietvaros.

Noteikts, ka projekta vadītājs ir par projekta sagatavošanu, izpildi un izpildes uzraudzību atbildīga fiziska vai juridiska persona, kas rīkojas pasūtītāja vārdā. Darba aizsardzības koordinators projekta sagatavošanas posmā ir fiziska vai juridiska persona, kurai pasūtītājs vai projekta vadītājs ir uzticējis šajos noteikumos minēto pienākumu veikšanu projekta sagatavošanas posmā. Projekta sagatavošanas koordinatoram ir šādi pienākumi: koordinēt ar projekta vadītāju, darbuzņēmējiem un pašnodarbinātajiem šajos noteikumos noteikto prasību izpildi; izstrādāt darba aizsardzības plānu, iekļaujot arī pasākumus attiecībā uz šo noteikumu 3.punktā minētajiem būvdarbiem; sagatavot atbilstošu dokumentāciju, iekļaujot informāciju par darba aizsardzības prasībām.

Darba aizsardzības koordinators projekta izpildes posmā ir fiziska vai juridiska persona, kurai pasūtītājs vai projekta vadītājs ir uzticējis šajos noteikumos minēto pienākumu veikšanu projekta izpildes posmā. Projekta izpildes koordinatoram ir šādi pienākumi: koordinēt darba aizsardzības vispārīgo principu īstenošanu, lemjot par tehniskajiem vai organizatoriskajiem pasākumiem, plānojot dažādu būvdarbu veikšanu vienlaikus vai secīgi un aprēķinot to izpildei nepieciešamo laiku; saskaņot un uzraudzīt darba aizsardzības plāna un darbu veikšanas projekta izpildi, lai nodrošinātu, ka darbuzņēmēji un pašnodarbinātie ievēro šajos noteikumos noteiktās prasības un darba aizsardzības plāna izpildi; veikt nepieciešamos grozījumus darba aizsardzības plānā un šajos noteikumos minētajā dokumentācijā, ņemot vērā paveiktos darbus un pārmaiņas būvlaukumā un būvprojektā (ja tādas ir veiktas); organizēt darbuzņēmēju (arī to darbuzņēmēju, kas vienā un tajā pašā būvlaukumā strādā pēc kārtas) sadarbību, saskaņot viņu darbību, lai aizsargātu nodarbinātos un novērstu nelaimes gadījumus darbā un arodslimības, nodrošināt savstarpēju informācijas apmaiņu saskaņā ar Darba aizsardzības likuma prasībām un, ja nepieciešams, iesaistīt pašnodarbinātos; saskaņot darbuzņēmēju paredzētos darba aizsardzības pasākumus un pārbaudīt to izpildi; veikt nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu nepiederošu personu uzturēšanos būvlaukumā.

Ja būvlaukumā būvdarbus veic vairāki darbuzņēmēji, pasūtītājs vai projekta vadītājs ieceļ vienu vai vairākus projekta sagatavošanas koordinatorus un projekta izpildes koordinatorus. Projekta sagatavošanas koordinatora un projekta izpildes koordinatora iecelšana neatbrīvo pasūtītāju un projekta vadītāju no atbildības par darba aizsardzības prasību ievērošanu.

Pasūtītājam vai projekta vadītājam ir pienākums pirms būvdarbu uzsākšanas nosūtīt Valsts darba inspekcijai iepriekšēju paziņojumu par būvdarbu veikšanu vienā no šādiem gadījumiem: ja paredzētais būvdarbu ilgums pārsniedz 30 darbadienas un būvdarbos vienlaikus tiek nodarbināti vairāk nekā 20 nodarbinātie; ja plānotais būvdarbu apjoms pārsniedz 500 cilvēkdienas (viena vai vairāku nodarbināto kopā nostrādātas darbadienas).

Darba aizsardzības plānu izstrādā, lai visus būvniecības dalībniekus nodrošinātu ar nepieciešamo darba aizsardzības informāciju. Darba aizsardzības plānā iekļauj specifisku informāciju, kas ir nepieciešama darba aizsardzības nodrošināšanā, veicot būvdarbus. Darba aizsardzības plānu izstrādā līdz būvdarbu uzsākšanai. Ja mainās projekta apstākļi, plānu pārskata. Projekta izpildes koordinatori iepazīstas ar darba aizsardzības plānu, pirms tiek piesaistīts attiecīgais darbuzņēmējs.

Lai būvlaukumā nodrošinātu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību, darbuzņēmējs: atbilstoši būvlaukuma un būvdarbu raksturam, darba apstākļiem un riska faktoriem veic pasākumus, kas nodrošina darba vietu atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām; ievēro projekta sagatavošanas koordinatora un projekta izpildes koordinatora norādījumus. Veicot būvdarbus, darbuzņēmējs ņem vērā Darba aizsardzības likumā noteiktos darba aizsardzības vispārīgos principus, arī attiecībā uz būvlaukuma norobežošanu un tīrības un kārtības uzturēšanu tajā; darba vietu izvēli. Nosakot pārvietošanās un kustības maršrutus un iekārtu izvietošanas zonas, ņem vērā nepieciešamību brīvi piekļūt katrai darba vietai; dažādu materiālu izmantošanas apstākļiem; mašīnu, iekārtu un instalāciju tehnisko apkalpi un pārbaudēm, uzsākot ekspluatāciju, kā arī regulārām pārbaudēm ekspluatācijas laikā, lai novērstu defektus, kas rada risku nodarbināto drošībai un veselībai; dažādu materiālu uzglabāšanas zonu ierīkošanu un marķēšanu (īpaši bīstamiem materiāliem un vielām); izmantoto bīstamo materiālu un vielu savākšanu un pārvietošanu; atkritumu un būvgružu glabāšanu, savākšanu, pārvietošanu un likvidēšanu; dažādiem darbiem vai darba posmiem paredzētā izpildes termiņa maiņu, pamatojoties uz darba gaitu būvlaukumā; sadarbību ar pašnodarbinātajiem; sadarbību un darbu saskaņošanu ar citām rūpnieciskām ražotnēm būvlaukumā vai tā tuvumā.

Noteikts, ka darbuzņēmējs nodrošina pirmās palīdzības sniegšanu un iespēju jebkurā laikā izsaukt personālu, kas ir apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā; darbuzņēmējs nodrošina iespēju nelaimes gadījumā cietušos vai pēkšņi saslimušos nodarbinātos nogādāt vietā, kur viņiem tiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība; atkarībā no darbības veida, darbu apjoma un darba vides riska iekārto vienu vai vairākas pirmās palīdzības telpas, kas apgādātas ar pirmās palīdzības iekārtām un ierīcēm un kur ir nodrošināta ērta iekļūšana ar nestuvēm; pirmās palīdzības telpas ir skaidri apzīmētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības zīmju lietošanu darba vietās; visās darba vietās, kur darba apstākļu dēļ tas nepieciešams, ir pieejamas pirmās palīdzības aptieciņas, un to atrašanās vietas ir skaidri norādītas; neatliekamās medicīniskās palīdzības un glābšanas dienestu adreses un telefona numuri ir norādīti skaidri redzamā vietā.

Akceptēti “Noteikumi par vīnogulāju pavairojamo materiālu”, kuri nosaka Latvijā audzēto vīnogulāju (Vitis L.) pavairojamā materiāla atbilstības kritērijus un aprites kārtību.

Noteikumi neattiecas uz materiālu, kas paredzēts: izmantošanai patērētāja personiskajām vajadzībām; izvešanai (eksportam) un tiek audzēts atsevišķi no pārējā materiāla; izmēģinājumiem vai zinātniskām vajadzībām; selekcijai; ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai.

Noteikts, ka noteikumu prasību ievērošanu, valsts uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests.

Materiāla audzētāji un izplatītāji regulāri kontrolē materiāla kvalitāti un ir atbildīgi par tā atbilstību noteiktajiem kritērijiem.

Šobrīd Valsts augu aizsardzības dienests veic valsts uzraudzību un kontroli pār augu karantīnas organismu klātbūtni (atbilstību fitosanitārajām prasībām) vīnogulāju pavairojamā materiāla stādaudzētavās, bet vīnogulāju pavairojamā materiāla kvalitāte netika uzraudzīta. Uzraudzības sistēmas ieviešana ir nepieciešama, lai apritē nonāktu pārbaudīts (vesels un kvalitatīvs) vīnogulāju pavairojamais materiāls. Tā atbilstību kvalitātes un veselīguma prasībām apliecinās etiķete vai augu pase. Noteikumi izstrādāti, lai ieviestu ES normatīvos aktus. Viena no ES prasībām ir pavairojamā materiāla atbilstības dokumentu — etiķešu un augu pases — sistēmas ieviešana. Augu pases izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 1999.gada 19.oktobra noteikumi Nr.355 “Augu karantīnas noteikumi”. Latvijā ar vīnogulāju pavairojamā materiāla audzēšanu nodarbojas 10 cilvēki, no tiem 3 — 5 audzētājiem būs nepieciešami atbilstības dokumenti.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā no militārās izglītības iestādes atskaitītais karavīrs atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus”, kuri nosaka kārtību, kādā no militārās izglītības iestādes atskaitītais karavīrs atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus.

Noteikumi attiecas uz nesekmības (izņemot gadījumu, ja nesekmība iestājusies veselības traucējumu vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ), disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās no militārās izglītības iestādes atskaitītajiem karavīriem, kas ir nodienējuši obligātā aktīvā militārā dienesta laiku un nosūtīti uz iepriekšējo dienesta vietu vai atvaļināti no aktīvā dienesta.

Noteikts, ka atmaksājamo karavīra apmācībai izlietoto finanšu līdzekļu summu aprēķina militārās izglītības iestāde. Militārās izglītības iestāde uzskaita izdevumus par viena kadeta vai klausītāja apmācību. Minētos izdevumus aprēķina, pamatojoties uz kadetu vai klausītāju vidējo skaitu gadā. Izdevumos par viena kadeta vai klausītāja apmācību iekļauj pasniedzēju atalgojumu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, mācību programmas nodrošinājumu, maksu par komunālajiem un citiem pakalpojumiem, kā arī kadetam vai klausītājam maksāto stipendiju.

Izdevumus karavīrs atmaksā militārās mācību iestādes grāmatvedībā saskaņā ar līgumu, kas noslēgts pirms mācību uzsākšanas. Atmaksātos izdevumus ieskaita valsts budžetā.

Saņēmis pavēli par atskaitīšanu no militārās izglītības iestādes, karavīrs slēdz atsevišķu saistību līgumu par izdevumu atmaksas termiņu un atmaksājamo summu. Karavīram ir tiesības saņemt atmaksas termiņa pagarinājumu, bet tas nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem.

Ja karavīrs izdevumus neatmaksā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā vai nepilda minēto saistību līgumu, militārā izglītības iestāde aprēķinātos izdevumus piedzen tiesas ceļā.

Akceptēts rīkojums “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 2.jūlija rīkojumā Nr.335 “Par Militārā dienesta iesaukšanas kontroles komisiju””.

Pamatojoties uz Obligātā militārā dienesta likuma 25. un 26.pantu, ar Ministru kabineta 1997.gada 2.jūlija rīkojumu Nr.335 tika izveidota Militārā dienesta iesaukšanas kontroles komisija, kuras sastāvā ir pārstāvji no vairākām valsts iestādēm.

Tieslietu ministrija informēja Aizsardzības ministriju par to, ka komisijas locekle Aija Pāvele, Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta Krimināltiesību nodaļas vecākā referente, pārtraukusi darba attiecības ar Tieslietu ministriju un viņas vietā uz Militārā dienesta iesaukšanas kontroles komisiju tiek deleģēta Zane Matīsa, Publisko tiesību departamenta Krimināltiesību nodaļas vecākā referente.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas — Krievijas starpvaldību komisiju”.

Saskaņā ar 1994.gada 14.decembrī Maskavā panākto vienošanos par Latvijas — Krievijas starpvaldību komisijas izveidošanu apstiprināt komisiju no Latvijas Republikas puses šādā sastāvā: komisijas vadītājs A.Šlesers — Ministru prezidenta biedrs; komisijas atbildīgā sekretāre V.Ekure — Ārlietu ministrijas Krievijas, NVS valstu nodaļas pirmā sekretāre; komisijas locekļi: S.Bukingolts — Valsts prezidentes ārštata padomnieks ekonomiskajos jautājumos; A.Caunītis — Satiksmes ministrijas Ārējo sakaru departamenta direktors; K.Gerhards — Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs; A.Graudiņš — Zemkopības ministrijas specializētais atašejs Latvijas Republikas vēstniecībā Krievijas Federācijā, otrais sekretārs; A.Gulbis — Ekonomikas ministrijas Ārējās tirdzniecības departamenta direktora vietnieks; M.Katvare — Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas integrācijas un starptautiskās palīdzības programmu koordinācijas departamenta Starptautisko sakaru nodaļas vadītāja; V.Kolotova — Latvijas Bankas padomes locekle; Dz.Kulla — Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta direktore; V.Legzdiņš — Satiksmes ministrijas valsts sekretārs; U.Lielpēteris — Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks; Z.Liepiņa — Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece; U.Līkops — Veselības ministrijas valsts sekretārs; I.Mangule — Ārlietu ministrijas Starptautisko līgumu nodaļas vadītāja; K.Ozoliņš — Ārlietu ministrijas Krievijas, NVS valstu nodaļas vadītājs; N.Penke — Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā; G.Puķītis — Vides ministrijas valsts sekretārs; M.Riekstiņš — Ārlietu ministrijas valsts sekretārs; J.Ruško — Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks; M.Selga — Ārlietu ministrijas Otrā politiskā departamenta direktors; A.Teikmanis — Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks; K.Trautmanis — Iekšlietu ministrijas Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta directors; I.Vasaraudze — Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece.

Noteikts, ka Komisijas vadītājs apstiprina komisijas ekspertu grupas un to vadītājus.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā fiziskās personas ieved vīnu personiskam patēriņam”.

Alkohola aprites likuma 3.panta sestā daļa paredz, ka fiziskajām personām atļauts ievest Latvijas Republikas muitas teritorijā vīnu personiskam patēriņam, samaksājot nodokļus likumos noteiktajā kārtībā, un Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā fiziskās personas var ievest Latvijas Republikas muitas teritorijā vīnu personiskam patēriņam, un ievedamā vīna daudzumu noteiktā laika periodā. Saskaņā ar Alkohola aprites likuma pārejas noteikumu 4.punktu likuma 3.panta sestā daļa stājas spēkā 2003.gada 1.martā.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās personas ieved vīnu personiskam patēriņam Latvijas Republikas muitas teritorijā, un maksimālo ievedamā vīna daudzumu noteiktā laika periodā.

Noteikumi neattiecas uz vīnu, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem atbrīvots no akcīzes nodokļa un muitas nodokļa.

Fiziskā persona drīkst bez speciālas atļaujas (licences) uzņēmējdarbībai alkohola aprites jomā ievest vīnu personiskam patēriņam apjomā līdz 90 litriem (tajā skaitā ne vairāk kā 60 litrus dzirkstošā vīna) viena kalendārā gada laikā.

Fiziskā persona ieved vīnu personiskam patēriņam saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās, kā arī par ievedamo vīnu aizpilda un iesniedz muitas deklarāciju un veic muitas maksājumus.

Noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests uzskaita fizisko personu ievestā vīna daudzumu.

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.martu.

Akceptēti noteikumi “Aizsprostu un hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma kontrolmērietaišu aizsardzība un aizsargjoslu noteikšanas metodika”.

Noteikumi nosaka aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaišu un hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma programmu izpildei nepieciešamo kontrolmērietaišu aizsardzības kārtību, kontrolmērietaišu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku, vides un cilvēka aizsardzības prasības, aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānismu, kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā, kā arī informāciju par servitūtiem un aprobežojumiem, kas saistīti ar kontrolmērietaisēm un to aizsargjoslām.

Lai novērtētu aizsprostu drošumu, nepieciešams izmērīt aizsprosta deformācijas un pārvietojumus attiecībā pret nekustīgiem atbalsta punktiem, kā arī veikt gruntsūdens līmeņa mērījumus un citus mērījumus. Tā kā jānovērtē relatīvi nelielas deformācijas un pārvietojumi, jānodrošina, lai atbalsta punkti netiktu izkustināti neuzmanīgas rīcības dēļ. Jāaizsargā arī mērījumu veikšanai nepieciešamie urbumi. Metodika paredz noteikt aizsargjoslas ap kontrolmērietaisēm 2m rādiusā, taču nepieciešamības gadījumā ar Valsts būvinspekcijas lēmumu tās var noteikt platākas. Tiek paredzēta pieejas garantēšana pie kontrolmērietaisēm. Noteikumi pilnībā nodrošina aizsprostu un citu hidrotehnisko būvju drošuma noteikšanas kontrolmērietaišu aizsardzību.

Akceptēti noteikumi “Pabalsta garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība”.

Noteikumi nosaka pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai pieprasīšanas un piešķiršanas procedūru, aprēķināšanas un izmaksas kārtību, kā arī kārtību, kādā iedzīvotāji var apstrīdēt vai pārsūdzēt pašvaldības lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai pabalsta lielumu. Noteikumi nodrošinās, ka visā valstī pašvaldību sociālās palīdzības pabalsti tiks piešķirti un aprēķināti pēc vienotiem principiem un uz visiem pabalstu pieprasītājiem tiks attiecinātas vienotas prasības.

Pabalsta saņemšanai viens no ģimenes locekļiem vai atsevišķi dzīvojoša persona iesniedz rakstveida iesniegumu par pabalsta piešķiršanu tās pašvaldības sociālajā dienestā vai pašvaldības domē (padomē), kuras teritorijā tā reģistrējusi dzīvesvietu.

Ģimene (persona) pabalstu var pieprasīt vienlaikus ar iesniegumu novērtēt atbilstību trūcīgas ģimenes statusam vai pēc trūcīgas ģimenes (personas) statusa piešķiršanas.

Ja ģimene (persona) pabalstu pieprasa pēc trūcīgas ģimenes (persona) statusa piešķiršanas, pabalsts tiek aprēķināts, pamatojoties uz ziņām, kas sniegtas trūcīgas ģimenes (personas) statusa piešķiršanai. Šajā gadījumā pabalsts tiek piešķirts uz laiku, uz kādu ģimenei (personai) piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss, bet ne ilgāk kā uz trim mēnešiem.

Ja tiesības saņemt pabalstu rodas par trūcīgu atzītas ģimenes (personas) ienākumu samazinājuma rezultātā, ģimenei (personai) atkārtoti jādeklarē ienākumi, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk tekstā – deklarāciju). Šajā gadījumā trūcīgas ģimenes (personas) statuss tiek pagarināts līdz pabalsta saņemšanas perioda beigām, par ko tiek izdarīta atzīme izziņā par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam.

Pašvaldība ar pabalsta pieprasītāju slēdz vienošanos, kurā paredz pieprasītājam un darbspējīgajiem ģimenes locekļiem pildāmos līdzdarbības pienākumus. Gatavību pildīt likumā uzdotos līdzdarbības pienākumus pieprasītājs un deklarācijā norādītie pilngadīgie ģimenes locekļi apliecina rakstveidā. Atzīmes par līdzdarbības pienākumu izpildi vai neizpildi, vai šīs vienošanās pārkāpumiem sociālais darbinieks fiksē dokumentā “Vienošanās par pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai saņēmēju līdzdarbības pienākumiem”.

Akceptēti noteikumi “Ienākumu un materiālā stāvokļa līmenis, nepārsniedzot kuru ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, un kārtība, kādā novērtējami ģimenes ienākumi un materiālais stāvoklis”.

Noteikumi nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, nepārsniedzot kuru ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, kā arī kārtību, kādā novērtējami ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis.

Paredzēts, ka ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 50% no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās algas valstī un ja: tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi kredītiestādēs; tai nepieder vērtspapīri, izņemot privatizācijas un kompensācijas sertifikāti; tai nav parādsaistību; tai nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai; attiecībā uz visu tās apgādnieku ienākumiem ir spēkā noteikti nosacījumi; ja tā nav noslēgusi uztura līgumus; tā neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā; tā nav izsniegusi aizdevumus.

Ģimenes (personas) ienākumu un materiālā stāvokļa atbilstību šajos noteikumos noteiktajam līmenim novērtē un lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam pieņem tās pašvaldības, kuras teritorijā ģimene (persona) reģistrējusi savu dzīves vietu, sociālais dienests vai pašvaldības dome (padome).

Lai novērtētu ienākumus un materiālo stāvokli, pieprasītājs pašvaldībai iesniedz rakstveida iesniegumu, noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarāciju, kā arī deklarācijā norādītās ziņas apliecinošus dokumentus.

Noteikumos iestrādātās normas padara trūcīgas personas ienākumu un materiālā stāvokļa novērtējumu atbilstošu šobrīd pastāvošajai saimnieciskajai situācijai valstī. Ienākumu līmenis, kuru nepārsniedzot persona atzīstama par trūcīgu, saistīts ar valstī noteikto minimālo algu, tādējādi atspoguļojot strādājošo ekonomiskās situācijas izmaiņas.

Akceptēti noteikumi “Par garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai”.

Noteikumi nosaka garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmeni, kas tiks izmantots par pamatu, lai aprēķinātu pašvaldības pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai. Tiek noteikts ierobežojums ģimenei izmaksājamā pabalsta apmēram, kā arī gadījumi, kad minētais pabalsta apmēra ierobežojums nav pielietojams.

Noteikts, ka garantētais minimālais ienākumu līmenis personai ir 15 lati mēnesī, vienlaikus pašvaldībām dodot tiesības paaugstināt GMI līmeni attiecībā uz saviem iedzīvotājiem.

Ģimenei izmaksājamā pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai maksimālais apmērs noteikts trīskārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Pašvaldība ģimenēm ar bērniem, kurās visi darbspējīgie ģimenes locekļi pilda līdzdarbības pienākumus, ir tiesīga izmaksāt pabalstu, neievērojot šajos noteikumos noteikto ierobežojumu.

Paredzēts, ka Ministru kabineta noteikumi būs spēkā līdz 2003. gada 31. decembrim.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments