Par to, kāda būs Rīga un Daugavas kreisais krasts

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvvaldes Kurzemes rajona galvenā arhitekte Arta Ozola, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Guntis Kreituss un Rīgas Kurzemes rajona izpilddirektore Jeļena Baumane Foto: Andris Krieviņš

Sabiedriskās attiecības, ko varētu skaidrot arī kā sarunas veidošanu ar iedzīvotājiem, stāstot par iecerēm, aicinot izteikt vērtējumu un izzināt sabiedrības viedokli, veidojas palēnām. Tomēr šai jomai ir paliekoša, stabila un neaizvietojama vieta, lai izvirzītie mērķi un ieceres būtu pieņemamas abām pusēm. Diezin vai šodien ir kāda vietējā pašvaldība, kas saziņā ar sabiedrību neizmanto kādu no dialoga veidiem, vai tās būtu informatīvās lapas, avīzes, sanāksmes, aptaujas anketas. Par vienu no atzītākajiem saziņas veidiem iedzīvotāji uzskata informatīvās sanāksmes. Tā ir iespēja tikties un sarunāties ar vairākām amatpersonām.

Šoreiz neliels ieskats Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcijas rīkotajā sanāksmē ar iedzīvotājiem. Tā bija veltīta Rīgas Kurzemes priekšpilsētas nākotnes un attīstības jautājumiem. Iedzīvotāji iepazinās ar projektiem, pie kuriem šobrīd strādā arhitekti, uzzināja, kādas jaunceltnes top mikrorajonā, kāds būs rajona vēsturiskās koka apbūves liktenis, kā virzās Daugavas ziemeļu šķērsojuma būve un kā tiks atjaunotas piejūras pļavas Vakarbuļļos un Daugavgrīvā.

Tikšanās laikā Rīgas domes pārstāvji – Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kreituss, Kurzemes rajona izpilddirektore Jeļena Baumane, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks, Rīgas būvvaldes Kurzemes rajona galvenā arhitekte Arta Ozola – veidoja priekšstatu par Kurzemes priekšpilsētas iecerēto attīstību un to, kā tā iekļaujas kopējā Rīgas pilsētas attīstības plānā.

Stāstot par jauno apbūvi, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks uzsvēra, ka nedrīkst atstāt novārtā pilsētas industriālā un kultūras mantojuma saglabāšanu. Kurzemes rajonā tas īpaši attiecināms uz seno koka apbūvi. Šobrīd Rīga ir to pasaulē nedaudzo pilsētu skaitā, kur vēl saglabājusies koka arhitektūra, piemēram, Kalnciema iela ar vēsturiskajām koka celtnēm uzskatāma par savdabīgu koka arhitektūras pieminekli.

No lidostas iebraucot pilsētā, satiksme ir virzīta pa Kalnciema ielu, tādējādi var uzskatīt, ka šeit veidojas Rīgas viesu pirmais priekšstats par valsts galvaspilsētu. Rīgas domes Attīstības departamentā ir iesniegts pilotprojekts Kalnciema ielas koka ēku atjaunošanai.

Kurzemes priekšpilsētā ir saglabājušās vairākas bijušo rūpnīcu ēkas jeb industriālais mantojums. Mainot to lietojumu, svarīgi ir saglabāt sākotnējo izskatu, uzsvēra A.Ameriks. Runātājs atzina, ka izmaksas šādai koncepcijai ir lielākas nekā agrāko rūpnīcu korpusu nojaukšanai un jaunu “stikla un alumīnija” ēku uzcelšanai to vietā. Ne vienu vien ideju šajā ziņā iespējams aizgūt no kaimiņvalstu pieredzes, kur kādreizējie rūpniecības korpusi, liekot lietā to vēsturisko šarmu un veiksmīgi izvēlētus restaurācijas elementus, tiek pārveidoti par koncertzālēm, mākslas galerijām un citiem sabiedriski nozīmīgiem objektiem. Tomēr, pēc A. Amerika ieskata, Kurzemes priekšpilsētā par konkrētu industriālā mantojuma saglabāšanas programmu pilnībā varēs runāt tikai tad, kad rajonā būs vairāk attīstīta infrastruktūra.

Spriežot par turpmāko Rīgas brīvostas attīstību, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs akcentēja tās nozīmību. “Kamēr pār Daugavu ir tikai viens dzelzceļa tilts un vēl nav izbūvēts dzelzceļa pārvads, kas neskar pilsētas centru, tikmēr bīstamo kravu pārkraušana Daugavas kreisajā pusē ir nelietderīga un uzskatāma par kļūdu. Visas bīstamās kravas, arī naftas produktu kravas, kas tiek vestas cauri Rīgas centram un tad pāri dzelzceļa tiltam, rada nopietnas neērtības visiem šajos rajonos dzīvojošiem iedzīvotājiem. Kamēr pastāv šāda situācija, jādomā par cita veida kravu pārkraušanu ostas teritorijā šajā Daugavas pusē. Uzskatu, ka mums ir jāattīsta ražošana, jo tās ir gan papildu darba vietas, gan arī iespējas iegūt papildu ienākumus un nodokļus pilsētas budžetā,” teica A.Ameriks.

Klātesošie tika iepazīstināti ar galvaspilsētas transporta attīstības koncepcijā paredzēto Daugavas šķērsojumu pa Ziemeļu tuneli, kas uzskatāms par vienu no svarīgākajiem satiksmes objektiem Rīgas domes projektu sarakstā. Paredzēts, ka Ziemeļu tunelis atradīsies šaurākajā Daugavas vietā uz ziemeļiem no Vanšu tilta. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks A.Kreituss teica, ka pēc pasaules pieredzes šādas sarežģītas būves vidēji tiek būvētas septiņus līdz astoņus gadus. Arī Daugavas Ziemeļu šķērsojuma izbūve varētu ilgt šādu laika periodu. A. Kreituss stāstīja par ārzemju komandējumos gūto pieredzi, kas būtu ņemama vērā arī mūsu apstākļos. Nīderlandē, apmeklējot Amsterdamu, Roterdamu un Utrehtu, A. Kreituss, iepazinies ar holandiešu pieredzi iegremdēto tuneļu būvniecībā, ekspluatācijā un drošības garantēšanā. Ir gūts priekšstats arī par iespējām naudas līdzekļu piesaistē šādu objektu būvei un pašu būvju apkalpošanas īpatnībām. Patlaban pasaulē kopumā ir aptuveni 50 iegremdētie tuneļi. Tie atrodas aptuveni 60 metru dziļumā, un 30 no tiem ir Nīderlandē.

Kā otrs objekts, kas nākotnē būtiski mainīs satiksmes plūsmu virzienā no Rīgas centra uz Pārdaugavu un otrādi, tika minēts Dienvidu tilts. Šis tilts tieši pieslēgsies Slāvu tiltam Latgales priekšpilsētas pusē, bet Daugavas otrā krastā – bijušās Rīgas robotu rūpnīcas teritorijā – Ozolciema ielai. Konkurss par Dienvidu tilta projektu un būvniecību beigsies 25. martā, un jau aprīlī kļūs zināmi tilta cēlāji. Jauno tiltu pār Daugavu iecerēts atklāt 2005.gada pavasarī. A. Kreituss pauda pārliecību, ka lielu un stratēģiski nozīmīgu būvju – tiltu un tuneļu – tapšanas priekšnosacījums ir politiskā stabilitāte: “Jebkuri politiski satricinājumi aptur lielus projektus. Arī Eiropas valstīs lielās celtniecības lietas labi virzās uz priekšu tikai tad, ja ir politiskā uzraudzība un ja sākumā politiķi ir par to vienojušies.”

Tika runāts arī par Daugavgrīvā plānotā naftas termināļa iespējamo celtniecību. Šis projekts daudzos iedzīvotājos, īpaši Bolderājā, ir radījis nopietnas bažas. Domes priekšsēdētāja vietnieks aicināja ieklausīties un izprast, jo ne vienmēr negatīvie priekšstati par naftas termināļiem atbilst īstenībai. To viņš ilustrēja ar Roterdamas piemēru Holandē, kur piecus metrus zem jūras līmeņa līdzās 15 tūkstošus tonnu smagām naftas tvertnēm un ķīmijas ražotnēm izvietoti komfortabli un zaļi dzīvojamo namu rajoni.

Ar Bolderāju A. Kreituss tuvākajā nākotnē saista arī ieceri par prāmju satiksmi, kas atvieglotu satiksmes plūsmu starp abiem Daugavas krastiem līdz jauna tilta vai tuneļa uzbūvei. Šai vajadzībai trīs prāmji jau noskatīti Rostokā. Uz viena prāmja var novietoties vismaz trīs kravas un vairāk nekā desmit vieglās automašīnas. Rīgā šādu prāmi varētu izmantot arī kokmateriālu pārvadātāju pārcelšanai. Viena prāmja iegāde pilsētai izmaksātu aptuveni 700 tūkstošus eiro. Prāmim piemērota uzbrauktuve jau ir Vecmīlgrāvī, līdzīgu atliktu izveidot vēl pie Buļļupes vai citā kokmateriālu kraušanas vietā.

Par Bolderājas attīstības iespējām runājot, A. Kreituss atgādināja arī te iecerēto un Latvijas Zinātņu akadēmijā jau pirms vairākiem gadiem apspriesto celulozes un papīra kompleksa būvniecību. Savukārt plānoto celulozes kompleksa būvi Daugavas augštecē, Jēkabpils rajona Ozolsalā, A. Kreituss vērtēja ļoti skeptiski, nodēvējot to par “lielāko murgu, kāds vispār iedomājams no drošības tehnikas viedokļa”.

Arī Ķīpsalai kā vienam no perspektīvajiem Daugavas kreisā krasta rajoniem ir īpaši svarīga vieta pilsētas kopējā attīstības koncepcijā. Tās stratēģisko nozīmi nosaka tuvums pilsētas centram un līdzās esošā Daugava. Rīgas domes pārstāvji vienprātīgi atzina, ka jau tuvākajos piecos līdz desmit gados Ķīpsala izveidosies par ekskluzīvu rajonu ar sakārtotu infrastruktūru. A. Ameriks atzīmēja, ka Ķīpsalas apbūve saistīta ar lielām investīcijām un jau tagad izraisa lielu uzņēmēju interesi. Arhitektoniski posmu no Vanšu tilta līdz Āgenskalna līcim nākotnē iecerēts veidot kā daudzstāvu apbūves rajonu, kas iezīmēs jaunus un būtiskus vaibstus pilsētas sejā. Jau ir ielikts pamatakmens “Hansabankas” administratīvā korpusa augstceltnei, bet pilnībā šo biroju kompleksu iecerēts pabeigt 2004. gada vasaras beigās. Rīgas Kurzemes rajona galvenā arhitekte Arta Ozola uzskata, ka šī siluetā burai līdzīgā celtne turpmāk varētu kļūt par vienu no Rīgas simboliem. Tūristu un atpūtnieku piesaistei Ķīpsalai jau tuvākajā laikā Balasta dambī sāks būvēt jahtu un kuteru apkopes centru. Objekta būvē plānots ieguldīt miljonu ASV dolāru. Gada laikā te paredzēts izbūvēt mūsdienīgu centru ar 20 līdz 30 vietām jahtām un kuteriem, degvielas uzpildes staciju jahtām, kā arī objektu tūristu ēdināšanai un naktsmītnēm.

Ne mazāk būtisks par citiem attīstības jautājumiem iedzīvotājiem ir dzīvojamās platības problēmas. Arhitekte Arta Ozola stāstīja par iecerēm dzīvokļu celtniecībā. Kaut gan pieprasījums pēc dzīvokļiem ir liels, jaunas dzīvojamās mājas Rīgā netiek celtas jau gadiem ilgi. Situācija ar dzīvokļu celtniecību kopumā nevieš lielas cerības, tomēr Rīgas Kurzemes rajona galvenā arhitekte atzīst, ka Kurzemes rajonā ir atsākusies rosība. Pēc Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcijas rīcībā esošajām ziņām, rajona administratīvajā teritorijā ir 17 dzīvojamās mājas, kuru būve sākta un nav pabeigta vēl no padomju laikiem. Interesi par dzīvokļu būvi izrāda ne tikai privātas uzņēmējsabiedrības, bet arī Rīgas dome. Tā, piemēram, lai risinātu dzīvokļu problēmas un nodrošinātu ar dzīvokļiem 417 ģimenes, jau pērnā gada nogalē Rīgas dome lēma par piecu dzīvojamo ēku iegādi, šim nolūkam ziedojot vairāk nekā 3,5 miljonus latu.

Arhitekte stāstīja, ka arī Imantā lielas ieceres saistītas ar sporta ledus halles ar 3000 skatītāju vietām būvniecību. Savukārt, lielveikalu Olimpya pie Vanšu tilta, A. Ozola min kā vienu no savdabīgākajiem. Maijā, kad ēku paredzēts ekspluatācijā nodot pilnībā, te būs gan apzaļumota veikala jumta daļa, gan kartinga trase un atpūtas vietas. Tas būs pirmais zaļā seguma objekts Rīgā. Iecerēts, ka šai celtnei blakus atradīsies daudzstāvu biroja ēka. Savukārt līdzās esošais zemes gabals jau rezervēts Tehniskās universitātes rektorāta būvei.

Diemžēl Spilves lidostas ēkai, kas savu agrāko sabiedrisko nozīmīgumu zaudējusi un jau ilgstoši netiek izmantota, vēl nav atrasts piemērots apsaimniekotājs. Zināmā mērā to kavē būves īpašais funkcionālais risinājums, jo rast iespējas tā praktiskai izmantošanai ir ierobežotas. Pēc A. Amerika teiktā, Spilves pļavas ir “liels un nozīmīgs pilsētas aktīvs”, ko negribētos izniekot sīku, īslaicīgu projektu īstenošanai. Lai gan vēl nav konkrētu plānu un investīciju projektu, kas piedāvātu kopumā attīstīt visu teritoriju, tomēr tās perspektīvā izmantošana saistībā ar Ziemeļu tuneļa izbūvi tiek atzīta par daudzsološu.

Tikšanās noslēgumā Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcijas vadība un klātesošie iedzīvotāji atzina, ka dialogs ar vadošām domes amatpersonām paver iespējas daudzu iedzīvotājiem svarīgu jautājumu risināšanai un skaidrošanai.

Silvija Zariņa — “Latvijas Vēstnesim”