Lai kopīgi veidotu labu un cerīgu Eiropu

Šodien Latvijas Valsts prezidentes valsts vizītes Polijā pirmajā dienā Vaira Vīķe–Freiberga tiksies ar Polijas prezidentu Aleksandru Kvasņevski

Foto: A.F.I.	Foto: Arnis Blumbergs, “LV”
Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis	Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Šīs valsts vizītes mērķis ir visaugstākajā līmenī veicināt Latvijas un Polijas politisko, ekonomisko un kultūras dialogu. Vizītes laikā notiks Latvijas Valsts prezidentes divpusējās sarunas ar Polijas prezidentu, Seima un valdības vadību. Vaira Vīķe–Freiberga piedalīsies arī Latvijas un Polijas ekonomiskajā forumā.

Interesanta solās būt V.Vīķes–Freibergas lekcija par Latvijas un Polijas sadarbības iespējām pēc Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstu vadītāju Kopenhāgenas un Prāgas apspriedēm, kā arī tikšanās ar latviešu valodas studentiem Varšavas universitātē.

Vizītes otrajā dienā mūsu prezidente viesosies Gdiņā un Gdaņskā. V.Vīķe–Freiberga apmeklēs Štuthofas koncentrācijas nometnes piemiņas vietu, kur atklāta piemiņas plāksne Latvijas pretošanās kustības līderim Konstantīnam Čakstem. Nav šaubu, ka Gdiņas un Gdaņskas apmeklējums sekmēs arī Polijas un Latvijas kultūras un reģionālās sadarbības izvēršanu.

Valsts prezidenti valsts vizītē pavada oficiālā delegācija, kurā ir Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Latvijas Katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats, NATO integrācijas izpildsekretārs Raimonds Graube, Liepājas mērs Uldis Sesks un Daugavpils mērs Rihards Eigims, Kultūras akadēmijas rektors Pēteris Laķis, Valsts prezidentes vadītās vēsturnieku komisijas loceklis Edgars Jēkabsons, Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāja Vanda Kuļikovska, kā arī uzņēmēji.

Šī ir jau otrā valsts vizīte Polijā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas: 1997. gadā Poliju valsts vizītē apmeklēja Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Šī ir arī pirmā Latvijas valsts vizīte pēc NATO un ES valstu vadītāju Prāgas un Kopenhāgenas apspriedēm.

Valsts vizītes priekšvakarā tiekoties ar žurnālistiem, prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs akcentēja Polijas ārkārtēji aktīvo atbalstu Latvijas virzībai uz NATO, kā arī citus Latvijas un mūsu kādreizējās kaimiņvalsts (līdz Otrajam pasaules karam) Polijas īpašo attiecību aspektus, vispirms jau ļoti ciešo reģionālo sadarbību. “Šī nebūs tikai protokola vizīte, Polijā mēs runāsim par ļoti aktuāliem sadarbības jautājumiem,” uzsvēra A.Pildegovičs, kā galvenos apspriežamos jautājumus minot drošību un ekonomisko sadarbību. Vizītes laikā paredzēts parakstīt arī NATO dalībvalstu sadarbībai nepieciešamo līgumu par klasificētās informācijas aizsardzību. Latvijas Valsts prezidente apmeklēs arī Polijas jūras kara flotes nozīmīgāko bāzi Gdaņskā un tiksies ar Polijas jūras kara flotes vadību. A.Pildegovičs atgādināja arī līdzšinējo sekmīgo Latvijas un Polijas sadarbību aizsardzības jomā, piemēram, Polija Latvijai sniedz palīdzību militāro speciālistu sagatavošanā. Valsts prezidentes padomnieks akcentēja arī NATO kandidātvalstu vadītāju Rīgas apspriedē pērn jūlijā paustās Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska “Rīgas iniciatīvas” nozīmi, tuvinot Viļņas desmitnieka un Višegradas grupas valstu sadarbību NATO paplašināšanas procesā. Pavisam drīz, martā, Varšavā paredzētas ekspertu padziļinātas sarunas par šīs iniciatīvas turpmāko attīstību, īpaši pievēršoties konsultācijām drošības jomā, noziedzības apkarošanai un ekonomiskajai sadarbībai.

Nozīmīgs valsts vizītes aspekts būs arī Latvijas un Polijas reģionālās sadarbības sekmēšana. Liepājai jau nodibinātas partnerattiecības ar Gdiņu, Daugavpilij – ar Radomu.

Paredzēts, ka vizītes laikā vēsturnieks Edgars Jēkabsons Štuthofas koncentrācijas nometnes muzejam uzdāvinās materiālus par Konstantīnu Čaksti un citiem latviešiem, kas bijuši ieslodzīti šajā nometnē. Kolorīts valsts vizītes akcents solās būt latviešu mākslas izstāde “Sieviete glezno sievieti” Gdaņskas Rātsnama zālē.

Valsts prezidentes ekonomikas padomniece Zane Zeibote uzsvēra Polijas nozīmi Latvijas ārējo ekonomisko kontaktu attīstībā. Mūsu ārējās tirdzniecības partneru sarakstā Polija ieņem devīto vietu. Savukārt no ES kandidātvalstīm Polija ir trešā lielākā Latvijas ārējās tirdzniecības partnere, tūlīt aiz Lietuvas un Igaunijas. Diemžēl mūsu tirdzniecības bilance ar Poliju ir izteikti negatīva. Lielās uzņēmēju grupas līdzdalība valsts vizītē tiks izmantota, lai meklētu iespējas paplašināt Latvijas eksportu uz Poliju, galvenokārt pievēršot uzmanību precēm un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību.

Polijas investīcijas Latvijā līdz šim bijušas nelielas, taču Latvija var mācīties no poļu pieredzes, kā izmantot ES grantus un subsīdijas tieši ārvalstu investīciju piesaistīšanai.

Valsts prezidentes padomnieks minoritāšu jautājumos Oļģerts Tipāns vizītes priekšvakarā žurnālistiem akcentēja Latvijas poļu kopienas lomu mūsu valsts dzīvē. Latvijā dzīvo ap 70 tūkstošu poļu, no kuriem apmēram 70 procenti ir mūsu valsts pilsoņi. “Poļi ir viena no vislabāk integrētajām minoritātēm Latvijā,” uzsvēra O.Tipāns, pastāstot, ka Latvijas Poļu savienība savā nesenajā konferencē paudusi atbalstu Latvijas integrācijai ES un NATO un aicinājusi Latvijas poļus referendumā balsot par mūsu valsts iestāšanos ES.

Nozīmīga solās būt arī kardināla Jāņa Pujata klātbūtne valsts vizītē Polijā. Viņš arī apspriedīs iespējamo Polijas kardināla Juzefa Glempa drīzo vizīti Latvijā sakarā ar paredzēto Polijas vēstniecības ēkas iesvētīšanu Rīgā.