Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Saeimas dok. Nr.378; likumprojekts Nr.174

Finanšu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2003. gada 11. februāra sēdē akceptēts (prot.Nr.8, 51.§)
un 17. februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

“15) novērošana — nodokļu administrācijas kontroles veids, kurā pēc nodokļu maksātāja juridiskās adreses vai saimnieciskās darbības veikšanas vietas noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības;

16) nodokļu revīzija (audits) — nodokļu administrācijas pārbaude, kas kontrolē viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts obligāto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizību un atbilstību normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā;

17) tematiskā pārbaude — nodokļu administrācijas pārbaude, kas kontrolē atsevišķu normatīvo aktu ievērošanu, atsevišķu grāmatvedības dokumentu pārbaude, salīdzinot tos ar darījumu partneru grāmatvedības informāciju, kā arī citas pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā;

18) saistītas personas — šā likuma izpratnē divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji, ja:

a) tie ir mātes un meitas uzņēmumi,

b) viena uzņēmuma līdzdalības daļa otrā uzņēmumā ir no 20 līdz 50 procentiem, turklāt šim uzņēmumam nav balsu vairākuma,

c) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai uzņēmuma daļu vērtības katrā no šiem diviem vai vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajos divos vai vairākos uzņēmumos (ir balsu vairākums):

— vienai un tai pašai personai un šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei,

— vairākām, bet ne vairāk kā 10 vienām un tām pašām personām,

— uzņēmumam, kurā fiziskajai personai (vai tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no šī uzņēmuma pamatkapitāla vai daļu vērtības,

d) vienai un tai pašai personai vai vienām un tām pašām personām ir balsu vairākums šo uzņēmumu valdēs,

e) starp šīm personām papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai šie uzņēmumi veic cita veida saskaņotu darbību, lai samazinātu nodokļus.”

2. Papildināt 3.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Konkrētās valsts nodevas likumā vai Ministru kabineta noteikumos pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tām valsts nodevām, kuras ieskaitāmas pašvaldību budžetos.”

3. Papildināt 15.panta pirmo daļu ar 8., 9., 10., 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“8) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā nodokļu aprēķināšanas un uzskaites vajadzībām lietot stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus;

9) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā reģistrēt nodokļus un citus maksājumus ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām;

10) pārliecināties, vai darījuma partneris ir reģistrēts kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona publiski pieejamā pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja kopējo darījumu vērtība taksācijas periodā pārsniedz desmit Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

11) ja nodokļu maksātājs kārto grāmatvedības reģistrus ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām (datoriem), pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma iesniegt elektroniski nodokļu revīzijas (audita) veikšanai sagatavotu attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru datus;

12) iesniegt nodokļu administrācijai pieprasītos dokumentus, kuri izmantojami nodokļu bāzes noteikšanai.”

4. Papildināt 16.pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu triju gadu laikā pēc attiecīgajā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa.”

5. 18.pantā:

izteikt 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“10) pieņemt lēmumu un informēt nodokļu maksātāju par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, norādot tās termiņu, pārbaudāmos nodokļus vai nodokļu deklarācijas posteņus un taksācijas periodus;

11) piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, soda naudas, pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudas šā likuma 26.pantā paredzētajā kārtībā;”;

papildināt pantu ar 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

“13) nodrošināt publiski pieejamu izsniegto stingrās uzskaites pavadzīmju—rēķinu vienoto datu bāzi (reģistru);

14) nodrošināt publiski pieejamu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu, to lietotāju, tirgotāju un apkalpojošo dienestu vienoto datu bāzi (reģistru);

15) nodrošināt publiski pieejamu informāciju par tiem nodokļu maksātājiem, par kuru izslēgšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra nodokļu administrācija ir iesniegusi priekšlikumu saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmo daļu.”

6. Papildināt 22.panta otrās daļas 8.punktu pēc skaitļa “8.” ar skaitļiem un vārdu “12., 13., 14. un 15.”

7. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Nodokļa lieluma precizēšana

(1) Nodokļu administrācijai ir tiesības pēc nodokļu revīzijas (audita) precizēt nodokļu apmērus un uzlikt soda naudu triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa, ja pārkāpti nodokļu likumi, Ministru kabineta noteikumi par valsts nodevām un pašvaldības domes (padomes) izdotie saistošie noteikumi par pašvaldības nodevām. Ja par konkrētu nodokli, nodokļu deklarācijas posteni, nodevu vai citu valsts obligāto maksājumu par attiecīgo taksācijas periodu ir veikta nodokļu revīzija (audits), tās atzinums ir galīgs un var tikt pārskatīts vienīgi tad, ja atklājas fakti, kas liecina par dokumentu viltošanu, krāpšanu vai citām krimināli sodāmām darbībām.

(11) Ja nodokļu administrācija aprēķina nodokļus saskaņā ar konkrētajiem nodokļu likumiem, tai ir tiesības:

1) papildus aprēķināt nodokļus, ja, nosakot maksājamo nodokļu apmēru, ir pārkāpti likumi, Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldības domes (padomes) izdotie saistošie noteikumi, kā arī samazināt nodokļa maksājuma apmēru trīs gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa;

2) uzlikt soda naudu saskaņā ar šā likuma 32.pantu.

(2) Nodokļu administrācija pieņem lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem ne vēlāk kā 90 dienu laikā no nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienas, izņemot gadījumus, kad nodokļu administrācijas augstākā amatpersona pagarina lēmuma pieņemšanas termiņu par 30 dienām, lai iegūtu papildu informāciju nodokļu revīzijas (audita) veikšanai. Ja nepieciešams iegūt papildu informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts vēl līdz 30 dienām pēc attiecīgās informācijas saņemšanas.

(21) Šā panta otrajā daļā minētie nodokļu revīzijas (audita) termiņa ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad nodokļu revīzija (audits) tiek veikta pēc tiesībsargājošo iestāžu pieprasījuma.

(3) Nodokļu administrācija veic tematisko pārbaudi, apkopo tās rezultātus un informē nodokļu maksātāju triju darba dienu laikā no pārbaudes uzsākšanas dienas.

(4) Veicot nodokļu revīziju (auditu), nodokļu administrācijai ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt maksājamo nodokļu apmēru atbilstoši nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajām ziņām, ja ir konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:

1) ir konstatēts nodokļu maksātāja kapitāla vai īpašuma vērtības pieaugums, kas neatbilst nodokļu maksātāja deklarācijās uzrādītajiem ienākumiem vai par kuru nodokļu administrācijā nav iesniegtas deklarācijas;

2) nodokļu maksātājs ir veicis darījumu, lai izvairītos no nodokļu vai nodevu maksāšanas, vai nav identificējama kāda no darījuma pusēm;

3) persona veic vai ir veikusi ar nodokļiem apliekamas darbības vai gūst ienākumus no īpašuma, bet nav reģistrējusies kā nodokļu maksātājs;

4) nodokļu maksātājs nav iesniedzis normatīvajos aktos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus;

5) nodokļu maksātāja pārskatos vai grāmatvedības uzskaitē sniegtās ziņas neatbilst nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai, pārbaudēs konstatētajiem faktiem vai viņa rīcībā esošo vai bijušo lietu vērtībai;

6) nodokļu administrācijas rīcībā esošā informācija liecina par to, ka nodokļu maksātājs ir veicis darījumus, kuri nav atspoguļoti viņa grāmatvedības uzskaitē;

7) nodokļu maksātāja naudas līdzekļu kustība kredītiestāžu kontos neatbilst saimnieciskās darbības rādītājiem vai liecina par darījumu veikšanu, kuri nav atspoguļoti nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaitē;

8) nodokļu maksātājs nav veicis grāmatvedības uzskaiti;

9) nodokļu administrācijas amatpersonām pārbaudes laikā nav pieejami nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaites dokumenti, nav iespējams pārbaudīt nodokļu maksātāja grāmatvedības dokumentus vai nav pieejami darījumu attaisnojuma dokumenti;

10) nodokļu maksātāja rīcībā ir vai ir bijuši izejmateriāli, preces, vērtspapīri, naudas līdzekļi un citas lietas, kuru daudzums un veids liecina par iespējamo nodarbošanos ar saimniecisko darbību tādos apmēros un veidā, kas neatbilst nodokļu administrācijai iesniegtajām ziņām;

11) nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības rādītāji būtiski atšķiras no statistikā uzrādītajiem vidējiem rādītājiem attiecīgajā uzņēmējdarbības nozarē vai ir citi apstākļi (arī nodokļu revīziju (auditu) rezultāti vai iegūtie nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības novērošanas rezultāti), kas ļauj uzskatīt, ka nodokļu maksātāja deklarācijās vai grāmatvedības uzskaitē uzrādītie saimnieciskās darbības rādītāji neatbilst faktiskajiem saimnieciskās darbības rādītājiem pārbaudāmajā taksācijas periodā;

12) nodokļu maksātāja deklarētie ienākumi vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajās deklarācijās uzrādītie nodokļu maksātāja ienākumi neatbilst nodokļu maksātāja rīcībā esošajiem vai bijušajiem naudas līdzekļiem, mantai, cita veida vērtībām vai izdevumiem, un nodokļu maksātājs nevar pamatot minēto neatbilstību.

(5) Nodokļu administrācija, uz aprēķinu pamata nosakot nodokļu maksājumu lielumu, izmanto:

1) tiešās aprēķinu metodes — pamatojoties uz nodokļu maksātāja grāmatvedības reģistros norādītajiem datiem un attaisnojuma dokumentiem;

2) netiešās aprēķinu metodes — aprēķinot ar nodokļiem apliekamo objektu (piemēram, ienākumu, darījumu vērtību), pamatojoties uz nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju.

(6) Aprēķinot nodokļu maksājumu lielumu, nodokļu administrācija izmanto tās rīcībā esošo informāciju par nedeklarētiem ienākumiem, par nodokļa maksātāja darbību, pārbaudāmajā taksācijas periodā veiktajiem darījumiem, darījumiem, kas nav ņemti vērā vai uzrādīti nepilnīgi, nosakot nodokļu maksājumu lielumu, kā arī informāciju par kredītiestādēs esošajiem kontiem un depozītnoguldījumiem, vērtspapīru kontiem un nodokļu maksātājam piederošām kapitāla daļām uzņēmējsabiedrībās, apkopotiem attiecīgās uzņēmējdarbības nozares uzņēmumu saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem, kas bez maksas saņemama:

1) no izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm;

2) no ārvalstu nodokļu administrācijām vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm, ja attiecīgas vienošanās to paredz;

3) no citām fiziskajām un juridiskajām personām (arī pēc to pārbaudēm);

4) no Centrālās statistikas pārvaldes — par attiecīgās uzņēmējdarbības nozares uzņēmumu saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem;

5) no Latvijas Republikas reģistru iestādēm (to skaitā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts zemes dienesta un citiem valsts reģistriem).

(7) Ja konstatēts nodokļu maksātāja kapitāla vai īpašuma vērtības pieaugums, nodokļu administrācija nodokļu summas aprēķinā ņem vērā starpību, kas veidojas starp faktiski konstatēto nodokļu maksātāja kapitāla vai īpašuma vērtības pieaugumu un nodokļu maksātāja deklarācijās uzrādītajiem ienākumiem.

(8) Nodokļu administrācija ir tiesīga noteikt nodokļu maksājumu lielumu, pamatojoties uz attiecīgajā taksācijas periodā veikto nodokļu maksātāja darbības novērošanu un tajā konstatētajiem nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības rādītājiem, ņemot vērā nodokļu maksātāja darbības specifiku un periodiskumu.

(9) Ja taksācijas gadā, veicot nodokļu maksātāja darbības novērošanu, ir atkārtoti konstatētas neatbilstības starp deklarācijās uzrādītajiem un novērošanā noteiktajiem nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības rādītājiem, novērošanas rezultāti ir attiecināmi uz visiem taksācijas gada nodokļu maksājumiem, ņemot vērā nodokļu maksātāja darbības specifiku un periodiskumu.

(10) Saskaņā ar šā panta noteikumiem aprēķinātie nodokļu maksājumi tiek iekasēti bezstrīda kārtībā ne agrāk kā pēc 30 dienām no nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemtā lēmuma saņemšanas, ja nodokļu maksātājs nepierāda, ka nodokļu uzlikšana nav pamatota.

(11) Ja nodokļu maksātājs izvairās no nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemtā lēmuma saņemšanas vai Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav informācijas par šī nodokļu maksātāja atrašanās vietu, paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātā papildus samaksai budžetā noteiktajiem maksājumiem publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem stājas spēkā ar paziņojuma publicēšanas dienu.”

8. Papildināt likumu ar 23.2 pantu šādā redakcijā:

“23.2 pants. Preču, darbu un pakalpojumu cenas noteikšanas principi nodokļu aprēķināšanas vajadzībām

(1) Ja konkrētajos nodokļu likumos un šajā pantā nav noteikts citādi, nodokļu aprēķināšanā par preces, darba vai pakalpojuma cenu uzskata attiecīgās lietas (darbības) cenu (vērtību) darījumā.

(2) Ja tas nav pretrunā ar konkrēto nodokļu likumu, nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), ir tiesīga pārbaudīt darījumu cenas (vērtības) noteikšanas pareizību un precizēt darījuma cenu (vērtību) šādos gadījumos:

1) darījumos starp saistītām personām;

2) maiņas (bartera), ieskaita darījumos;

3) ja cenu novirze pārsniedz 20 procentus no tām cenām, kuras nodokļu maksātājs īsā laika posmā piemēro identiskām (līdzīgām) precēm;

4) eksporta un importa darījumos.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos atbilstoši šā panta nosacījumiem darījumu vērtību nosaka, pamatojoties uz darījumu tirgus cenu (vērtību), ievērojot ierastās atlaides vai uzcenojumus darījumos, kas veicami starp savstarpēji nesaistītām personām, tai skaitā arī cenu izmaiņas, kas saistītas ar:

1) izmaiņām patērētāju pieprasījumā atkarībā no sezonas vai citiem apstākļiem;

2) kvalitātes un (vai) citas preču (pakalpojumu, darbu) patēriņa īpašības zudumu;

3) preču realizācijas termiņa beigām;

4) preču mārketinga politiku attiecībā uz jaunu preču (preču, kurām nav analogu tirgū) virzību vai preču virzību jaunos tirgos;

5) preču paraugu un izmēģinājuma modeļu realizāciju, lai piesaistītu patērētājus.

(4) Ja nodokļu maksātāja norādītā darījuma cena (vērtība) neatbilst tirgus cenai (vērtībai), nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), pamatojas uz darījuma tirgus cenu (vērtību) attiecīgajā laika posmā, kuru nosaka, pamatojoties uz jebkuru no šādiem nosacījumiem:

1) cenu vai vērtību, kādu līdzīgos darījumos piemērojis pats nodokļu maksātājs, stājoties darījumu attiecībās ar citām personām;

2) cenu vai vērtību, kādu nodokļu maksātājam savstarpēji nesaistītas personas piemērojušas līdzīgos darījumos;

3) aprēķināto darījuma pašizmaksu (izdevumu kalkulāciju), pieskaitot Centrālās statistikas pārvaldes izveidotās informācijas bāzes attiecīgās nozares vidējo rentabilitātes rādītāju, bet, ja šādas informācijas nav, — nodokļu administrācijas izveidotās informācijas bāzes attiecīgās nozares vidējo rentabilitātes rādītāju;

4) Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo līdzīgu lietu cenu vai līdzīgu darījumu vērtību;

5) pieaicināto neatkarīgo ekspertu darījuma novērtējumu.

(5) Aprēķinot nodokļus, par tirgus cenu (vērtību) pieņem vērtību, kas veidojas pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbībā identisku (vienādu) (ja identisku nav, tad līdzīgu) preču tirgū salīdzināmos ekonomiskajos apstākļos.

(6) Par identiskām (vienādām) precēm uzskatāmas preces, kuras attiecībā pret novērtējamām precēm:

1) ir vienādas no visiem aspektiem, ieskaitot to fiziskās īpašības, kvalitāti un reputāciju tirgū;

2) ir ražotas vienā un tajā pašā valstī, neņemot vērā mazsvarīgas atšķirības (to skaitā preces iesaiņojumā un (vai) ārējā izskatā).

(7) Par līdzīgām precēm uzskatāmas preces, kuras attiecībā pret novērtējamām precēm:

1) ir līdzīgas pēc uzbūves un īpašībām;

2) spēj pildīt vienus un tos pašus uzdevumus un kuras tirdzniecībā ir savstarpēji aizstājamas.

(8) Nosakot, vai preces ir līdzīgas, ievēro to kvalitāti, preču zīmi, tirgus reputāciju, preces izcelsmes valsti un līdzīgus faktorus. Citas personas ražotas preces ņem vērā tikai tad, ja nav līdzīgu preču, kuras būtu ražojusi tā pati persona, kas ražojusi novērtējamo preci.

(9) Nosakot preču (pakalpojumu, darbu) tirgus cenu (vērtību), ņem vērā:

1) cenas darījumos starp personām, kas nav uzskatāmas par savstarpēji saistītām personām. Darījumus starp savstarpēji saistītām personām var izmantot tirgus cenas (vērtības) noteikšanai, ja netiek ietekmēti darījumu ekonomiskie rezultāti;

2) informāciju par preces (pakalpojumu, darbu) realizācijas laikā noslēgtajiem darījumiem ar identiskām (līdzīgām) precēm salīdzināmos apstākļos (arī ņemot vērā preču piegādes apjomu (kvantitāti), saistību izpildes termiņus, maksājumu nosacījumus);

3) citus apstākļus, kas varētu ietekmēt darījuma ekonomiskos rezultātus.”

9. Papildināt 25.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) nodokļu maksātājam attiecībā uz bezstrīda kārtībā piedzenamiem nokavēto nodokļu maksājumiem — ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir zaudējis spēku saskaņā ar šā likuma 26.panta devītās daļas 4.punktu.”

10. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

“26.pants. Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa

(1) Nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļa aprēķinam vai nodokļa pārskatam, deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai pēc nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) aprēķinātos nodokļu maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu (turpmāk — nokavētie nodokļu maksājumi), kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

(2) Pirms nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija nodokļu parādu segšanai novirza izveidojušās nodokļu pārmaksas. Nodokļu maksātājs par pārmaksas novirzīšanu parāda segšanai tiek rakstiski informēts triju darba dienu laikā pēc tās izpildes.

(3) Nokavētos nodokļu maksājumus piedzen bezstrīda kārtībā, izmantojot šādus līdzekļus:

1) nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā noraksta naudas līdzekļus no nodokļu maksātāja konta kredītiestādē. Nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums kredītiestādei ir obligāti izpildāms. Ja nodokļu maksātāja kontā nav līdzekļu, kredītiestāde inkasācijas uzdevumu izpilda, tiklīdz līdzekļi kontā saņemti. Kamēr inkasācijas uzdevums nav izpildīts, naudas līdzekļi no attiecīgā konta citiem mērķiem netiek izsniegti, izņemot līdzekļus, kas vienu reizi mēnesī izsniedzami darba samaksai, kura nepārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējo mēneša darba samaksu. Ja inkasācijas uzdevumus līdzekļu norakstīšanai no nodokļu maksātāja konta iesniegušas vairākas nodokļu administrācijas, vispirms izpilda agrāk iesniegto inkasācijas uzdevumu. Kredītiestāde informē nodokļu maksātāju par inkasācijas uzdevuma saņemšanu;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izņem skaidro naudu no juridiskās personas kases vai glabāšanas vietas. Netiek izņemta darbinieku darba samaksai paredzētā skaidrā nauda, kas nepārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējo mēneša darba samaksu;

3) Civilprocesa likuma E daļā noteiktajā kārtībā vērš nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā uz nodokļu maksātāja mantu (kustamo un nekustamo īpašumu, arī uz mantu, kura atrodas pie trešajām personām). Piedziņas vēršanu uz mantu uzsāk, ja nodokļu administrācijai, novirzot pārmaksas, nosūtot inkasācijas uzdevumu un izņemot skaidro naudu, nav izdevies segt nokavētos nodokļu maksājumus un izdevumus, kas saistīti ar nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto piedziņas līdzekļu piemērošanas secību un katra līdzekļa piemērošanas reižu skaitu nosaka nodokļu administrācija, ievērojot šādus principus:

1) nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa bezstrīda kārtībā vispirms vēršama uz parādnieka naudas līdzekļiem;

2) piedziņa uz nekustamo īpašumu vēršama tikai tad, ja parādniekam nav kustamās mantas vai ar kustamās mantas pārdošanu nevar segt visu nokavēto nodokļu maksājumu.

(5) Pilnvarota nodokļu administrācijas amatpersona lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu var pieņemt ne agrāk kā piecas darba dienas pēc nodokļu maksājuma termiņa. Lēmumu par nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķinātā nokavētā nodokļu maksājuma piedziņu pieņem ne agrāk kā 30 dienas pēc nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) lēmuma pieņemšanas.

(6) Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) pārsūdzēts nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtais lēmums — uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību;

2) pagarināts, atlikts vai sadalīts nodokļu samaksas termiņš — attiecībā uz pagarināto nodokļu maksājuma daļu vai atlikto nodokļu maksājumu;

3) iestājas Civilprocesa likuma 560.pantā, 563.panta pirmās daļas 4. vai 5.punktā vai otrajā daļā noteiktie apstākļi;

4) pieņemts nodokļu administrācijas lēmums vai tiesas nolēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā apturēšanu;

5) stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru nodokļu maksātājs pasludināts par maksātnespējīgu. Par maksātnespējīgu pasludinātais nodokļu maksātājs veic visus kārtējos nodokļu maksājumus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem.

(7) Lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir izpildu dokuments, un to izpilda:

1) nodokļu administrācijas amatpersonas atbilstoši amata pienākumiem;

2) zvērināti tiesu izpildītāji saskaņā ar Civilprocesa likumu un pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ja nodokļu administrācija Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā zvērinātam tiesu izpildītājam ir iesniegusi izpildu dokumentu.

(8) Lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpilda triju gadu laikā no tā pieņemšanas. Lēmuma izpildes noilguma termiņš tiek apturēts, ja:

1) pagarināts, atlikts vai sadalīts nodokļu samaksas termiņš, — līdz šā termiņa beigām. Ja samaksas termiņš sadalīts, noilguma aprēķins tiek atjaunots pēc pēdējā maksājuma termiņa;

2) apstrīdēts nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtais lēmums, nodokļa aprēķins vai lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu — uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku;

3) pārsūdzētas zvērināta tiesu izpildītāja darbības — uz sūdzības izskatīšanas laiku;

4) parādnieks miris vai juridiskā persona beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu — līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai;

5) parādnieks zaudējis rīcībspēju — līdz aizgādņa iecelšanai;

6) ir tiesas lēmums par nodokļu administrācijas lēmuma izpildes apturēšanu — līdz tiesas lēmuma atcelšanai vai uz tiesas lēmumā norādīto laiku;

7) ierosināta nodokļu maksātāja maksātnespējas lieta — līdz maksātnespējas procesa pabeigšanai;

8) pieņemts un reģistrēts lēmums par nodokļu maksātāja likvidāciju — līdz likvidācijas procesa pabeigšanai.

(9) Lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku:

1) ar dienu, kad ir veikta nokavēto nodokļu maksājumu brīvprātīga samaksa vai izpildīts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;

2) ar dienu, kad nodokļu administrācija atceļ lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;

3) ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums, kas atceļ nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;

4) ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu nav izpildīts šā panta astotajā daļā noteiktajā termiņā un nodokļu administrācijas rīcībā ir tiesiski apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību;

5) ja šajā likumā noteiktajā kārtībā nodokļu parādi ir dzēsti.

(10) Šajā likumā noteiktā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas kārtība attiecas arī uz nokavēto nodevu un citu obligāto maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā.”

11. Papildināt likumu ar 26.1 pantu šādā redakcijā:

“26.1 pants. Nodokļu administrācijas lēmumu izpildes nodrošinājums

(1) Attiecībā uz nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu, kā arī lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija ir tiesīga piemērot šādus izpildes nodrošinājuma līdzekļus:

1) parādniekam piederošas kustamās mantas apķīlāšana;

2) prasības nodrošinājuma atzīmes (aizlieguma vai ķīlas atzīmes) ierakstīšana zemesgrāmatā, kuģu reģistrā vai citos īpašumu reģistros;

3) aizliegums parādniekam veikt noteiktas darbības, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

4) pie citas personas esošās parādnieka mantas apķīlāšana.

(2) Nodokļu administrācijas pilnvarotas amatpersonas lēmumu par nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nosūta nodokļu maksātājam vienas darba dienas laikā pēc tā izpildes.

(3) Ja nodokļu administrācija konstatē, ka nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj savu mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), vai ir citi pierādījumi, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, lai izvairītos no nokavēto nodokļu maksājumu samaksas, kā arī nodokļu maksātājs veic citas darbības, kuru rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, nodokļu administrācija var piemērot nodrošinājuma līdzekļus pirms normatīvajā aktā vai nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtajā lēmumā noteiktā maksāšanas termiņa.

(4) Lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļus piemēro tā, lai nodokļu maksātājam nodarītu iespējami mazākus zaudējumus un iespējami mazāk traucētu tā darbību. Nodokļu administrācija Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzina nodokļu maksātājam zaudējumus, kas radušies, nepamatoti piemērojot nodrošinājuma līdzekļus.”

12. 28.pantā:

papildināt otro daļu ar šādu tekstu:

“Ja pārmaksātās nodokļu summas nepamatoti netiek atmaksātas šajā daļā vai konkrētā nodokļu likumā noteiktajā termiņā, atmaksājamās summas palielinās par 0,03 procentiem no pārmaksāto nodokļu maksājumu summas par katru nokavējuma dienu.”;

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja konkrēto nodokļu likumi paredz veikt nodokļu revīziju (auditu), lai atmaksātu pārmaksāto nodokli, nodokļa pārmaksa ir atmaksājama:

1) daļā, kuras pamatotība apstiprinājusies nodokļu revīzijas (audita) rezultātā;

2) daļā, kurā nodokļu revīzija (audits) turpinās, ja pēc atmaksas iespējamā nodokļa parāda saistība tiek pastiprināta ar galvojumu vai nodrošināta ar ķīlu.

(6) Nodokļa pārmaksa, kuras pamatotība tiek papildus izvērtēta, netiek atmaksāta līdz nodokļu revīzijas (audita) beigām, ja nodokļu maksātājs neiesniedz šā panta piektajā daļā minēto galvojumu vai negarantē šīs summas atmaksāšanu ar ķīlu.

(7) Šā panta piektās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā ķīlas līgums slēdzams starp nodokļu administrāciju un nodokļu maksātāju vispārējā kārtībā, kas noteikta attiecībā uz ķīlas līgumiem, un šāds līgums ir atbrīvots no nodokļiem un valsts nodevām, kas maksājamas, noformējot ķīlas līgumu. Par ķīlas priekšmetu var būt lieta, kas nav apgrūtināta ar parādiem vai citādām lietu tiesībām. Saskaņā ar noslēgto galvojuma līgumu galvinieks uzņemas samaksāt nodokļa parādu, ar to saistīto soda naudu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu kā pats parādnieks. Ķīlas tiesības un galvojuma saistība nodibināma, grozāma un izbeidzama atbilstoši Civillikuma noteikumiem, bet pušu strīdi risināmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”

13. Papildināt likumu ar 281.pantu šādā redakcijā:

“281.pants. Stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošana nodokļu un nodevu aprēķināšanai

(1) Lai nodokļa aprēķināšanas un uzskaites vajadzībām nodrošinātu preču un citu materiālo vērtību saņemšanas un izsniegšanas darījuma precīzu un pilnīgu dokumentāru noformēšanu, nodokļu maksātāji lieto pavadzīmi-rēķinu, kas ir stingrās uzskaites dokuments. Ministru kabinets nosaka stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu veidlapu izgatavošanas un izplatīšanas kārtību, to lietotājus un lietošanas kārtību, rekvizītus, noformēšanas, reģistrēšanas, piemērošanas, uzskaites vienotā datu bāzē (reģistrā), uzraudzības un kontroles kārtību.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļi un citi maksājumi reģistrējami ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, kārtību, kādā nodokļu maksātāji ir atbrīvojami no elektronisko ierīču un iekārtu obligātās lietošanas, minēto ierīču un iekārtu obligātās tehniskās prasības, šo ierīču un iekārtu lietotāju, tirgotāju, apkalpojošo dienestu un ekspertu pienākumus, kā arī elektronisko ierīču un iekārtu, to lietotāju, tirgotāju un apkalpojošo dienestu reģistrēšanas vienotā datu bāzē (reģistrā), uzraudzības un kontroles kārtību.”

14. Aizstāt VIII nodaļas nosaukumā vārdu “pārsūdzēšanas” ar vārdiem “apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas”.

15. Izslēgt 36.pantu.

16. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

“37.pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Nodokļu maksātājam, kurš saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu, tai skaitā pārbaudes un revīzijas aktā minētos priekšlikumus nodokļu maksātājam, lēmumu par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā izdevumu segšanu no nodokļu maksātāja līdzekļiem vai lēmumu par lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, ir tiesības to apstrīdēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Nodokļu maksātājs šā panta pirmajā daļā minēto Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas pieņemto lēmumu var apstrīdēt rakstiski 30 dienu laikā pēc šā lēmuma saņemšanas šādā kārtībā:

1) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes amatpersonas pieņemto lēmumu — attiecīgās teritoriālās iestādes direktoram;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora pieņemto lēmumu — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram;

3) Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta amatpersonas pieņemto lēmumu — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

(3) Nodokļu maksātājs, apstrīdot lēmumu, ir tiesīgs:

1) prasīt atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā;

2) prasīt samazināt aprēķināto soda naudu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) ierosināt noslēgt vienošanās līgumu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas var pieņemt šādu lēmumu:

1) atstāt lēmumu negrozītu;

2) atcelt apstrīdēto lēmumu;

3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā.

(5) Valsts ieņēmumu dienests izskata iesniegumu un 30 dienu laikā atbild tā iesniedzējam. Finanšu ministram ir tiesības pagarināt minētā iesnieguma izskatīšanas laiku līdz 60 dienām.

(6) Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, viņam ir tiesības to pārsūdzēt tiesā.”

17. Papildināt likumu ar 37.1 pantu šādā redakcijā:

“37.1 pants. Citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Citu valsts institūciju amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtie lēmumi apstrīdami un pārsūdzami vispārējā kārtībā, kāda noteikta administratīvo aktu apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai.

(2) Pašvaldību amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtos lēmumus 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas var apstrīdēt (pārsūdzēt) šādā kārtībā:

1) pašvaldības domes (padomes) amatpersonas pieņemto lēmumu — pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam. Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs izskata iesniegumu un 30 dienu laikā sniedz atbildi;

2) pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja pieņemto lēmumu — tiesā.

(3) Izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, pašvaldību amatpersonas var pieņemt šādu lēmumu:

1) atstāt lēmumu negrozītu;

2) atcelt apstrīdēto lēmumu;

3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā.”

18. Izteikt 40. un 41.pantu šādā redakcijā:

“40.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar iesnieguma izskatīšanu

(1) Ja ir iesniegts iesniegums par nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu, nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde tiek apturēta uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku.

(2) Nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde tiek apturēta arī šā likuma 39.pantā noteiktajos gadījumos.

(3) Ja nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj savu mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) vai ir citi pierādījumi par to, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, nodokļu administrācija ir tiesīga veikt pasākumus, lai nodrošinātu aprēķinātās nodokļu summas saņemšanu, pirms nodokļu maksātāja iesnieguma izskatīšana ir pabeigta. Šādos gadījumos uzlikto nodokļu samaksu nodokļu administrācija var pieprasīt neatkarīgi no iesnieguma izskatīšanas posma un termiņiem.

 

41.pants. Nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāja vienošanās līguma noslēgšana

(1) Ja nodokļu administrācijas amatpersona kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķinājusi papildu maksājumus valsts budžetā, nodokļu maksātājs šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos ir tiesīgs ierosināt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram noslēgt vienošanās līgumu. Vienošanās līgumā norāda, ka nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa lielumam un apņemas to samaksāt, bet saskaņā ar šo likumu aprēķinātā soda nauda ir atceļama.

(2) Vienošanās līgumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ir tiesīgs noslēgt, ja nodokļu maksātājam taksācijas periodā pirms pārbaudes uzsākšanas nebija nodokļu parādu un ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) izskatot nodokļa maksātāja iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors apstrīdēto lēmumu atstājis negrozītu vai arī pieņēmis jaunu lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atcelts daļēji;

2) ir apstrīdēts Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora lēmums, un, izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors apstrīdēto lēmumu atstājis negrozītu vai arī pieņēmis jaunu lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atcelts daļēji;

3) nodokļu maksātājs iesniedzis sūdzību tiesā, bet lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta.

(3) Šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos nodokļu maksātājs iesniegumu par iespējamā vienošanās līguma noslēgšanu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram iesniedz 30 dienu laikā no attiecīgā lēmuma saņemšanas dienas.

(4) Izlemjot jautājumu par vienošanās līguma noslēgšanu, ņem vērā nodokļu parāda rašanās iemeslus un lielumu, kā arī strīda turpināšanas lietderību un ar to saistītās izmaksas.

(5) Ja nodokļu maksātājs nepilda vienošanās līguma nosacījumus, nodokļu administrācija veic nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Vienošanās līgums netiek noslēgts, ja nodokļu administrācija ir iesniegusi materiālus jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu.”

19. Pārejas noteikumos:

izslēgt 7.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 58., 59., 60. un 61.punktu šādā redakcijā:

“58. Piemērojot šā likuma 15.panta pirmās daļas 11.punktu, līdz dienai, kad stājas spēkā normatīvais akts par elektroniskā paraksta izmantošanas kārtību, nodokļu maksātāji, kuri attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistra datus iesniedz elektroniski, tos iesniedz arī rakstiski.

59. Likuma 18.panta 13., 14. un 15.punkts stājas spēkā 2003.gada 1.septembrī.

60. Grozījumi likuma 28.panta otrajā daļā attiecībā uz nokavējuma naudas piemērošanu noteiktajā termiņā neatmaksātajām nodokļu pārmaksas summām stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

61. Pēc pamatota nodokļu maksātāja iesnieguma likuma 25.panta pirmās daļas 4.punkts līdz 2003.gada 1.jūlijam piemērojams arī tiem pēc Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu kontroles (pārbaudes, revīzijas) papildus aprēķinātajiem nodokļu parādiem, kā arī ar tiem saistītajām soda naudām, pamatparāda palielinājuma naudām un nokavējuma naudām, kuru iekasēšanas termiņš beidzies saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.panta pirmās daļas redakciju, kas bija spēkā līdz 2000.gada 1.janvārim.”

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” VIII nodaļa, kas regulē nodokļu administrācijas pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību, skaidri nenosaka, kādus lēmumus nodokļu maksātājs ir tiesīgs pārsūdzēt, kā arī, kādā kārtībā ir pārsūdzami Valsts ieņēmumu dienesta kā nodokļu administrācijas, pašvaldības kā nodokļu administrācijas un citu valsts institūciju kā nodokļu administrācijas nodokļu jautājumos pieņemtie lēmumi. Turklāt likuma VIII nodaļa nesniedz skaidru priekšstatu par nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību un sistēmu.

Tāpat likums šobrīd vispārīgi regulē nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā procesu, tā apturēšanu, skaidri nenosakot lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā izpildes noilguma termiņu un gadījumus, kad lēmums zaudē spēku.

Likums “Par nodokļiem un nodevām” paredz tiesības nodokļu administrācijai (Valsts ieņēmumu dienestam un pašvaldībām) veikt nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, kā arī Civilprocesa likumā ir paredzēts, ka nodokļu administrācijas lēmumus izpilda arī tiesu izpildītāji. Tomēr nav saprotams, kad nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā ir tiesīgi izpildīt tiesu izpildītāji. Arī šo jautājumu risina izstrādātais likumprojekts.

Šobrīd pavadzīmju-rēķinu izmantošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz likuma “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu” 14.panta 3.punktu un saskaņā ar Ministru prezidenta 2001.gada 15.maija rezolūciju Nr. 18/1942–k likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir jāiestrādā normas ar pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā ir lietojamas un noformējamas pavadzīmes-rēķini un kādā izgatavojamas un uzskaitāmas pavadzīmju–rēķinu veidlapas, lai nodrošinātu nodokļu aprēķinus.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Likumprojekts paredz:

• nodokļu strīdu izskatīšanas procedūras un nodokļu administrācijas lēmumu pārsūdzēšanas kārtības precizēšanu, lai nodrošinātu efektīvas nodokļu strīdu apelācijas sistēmas izveidošanu, samazinot tiesās izskatāmo nodokļu strīdu skaitu;

• nodokļu parādu piedziņas sistēmas sakārtošanu, lai nodrošinātu efektīvu nodokļu maksājumu parādu iekasēšanu;

• pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā lietojamas, noformējamas pavadzīmes–rēķini, uzskaitāmas pavadzīmju-rēķinu veidlapas, kādā veicama to lietošanas uzraudzība un kontrole, lai nodrošinātu nodokļu aprēķinu, sakārtotu un precizētu pavadzīmju-rēķinu lietošanas tiesisko un faktisko pamatojumu.

• nostiprina tiesisko regulējumu aprēķinu metožu izmantošanai nodokļu kontroles vajadzībām.

 

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts sakārto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā procesu, vienkāršo un sakārto nodokļu administrācijas lēmumu pārsūdzēšanas procedūru.

Bez tam likumprojekts sakārto pašvaldības kā nodokļu administrācijas amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību, kas līdz šim nevienā tiesību aktā nebija noteikta.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekta pieņemšanas rezultāts pozitīvi ietekmēs budžeta ieņēmumus, jo ir precizēta un uzlabota nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas kārtība.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Sakarā ar likumprojekta pieņemšanu nav paredzēti papildu izdevumi budžetā, jo likuma normu izpildi likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā nodrošinās nodokļu administrācijas.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekta pieņemšanas rezultāts pozitīvi ietekmēs budžeta ieņēmumus, jo ir precizēta un uzlabota nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas kārtība.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Sakarā ar likuma pieņemšanu nav papildus jāizdod likumi.

Saskaņā ar likumā paredzēto pilnvarojumu ir jāizdod noteikumi, kas aizvietos Ministru kabineta 1995.gada 5.septembra noteikumus Nr.268 “Noteikumi par preču pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību”, Ministru kabineta 1995.gada 5.septembra noteikumus Nr.271 “Noteikumi par kārtību, kādā izgatavojamas un uzskaitāmas preču pavadzīmes–rēķina veidlapas”, kā arī Ministru kabineta 1999.gada 23.februāra noteikumus Nr.62 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanu”.

Saskaņā ar likumā paredzēto pilnvarojumu ir jāizstrādā noteikumi, kas paredzēs kārtību, kādā nodokļi un citi maksājumi reģistrējami ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, kārtību, kādā nodokļu maksātāji ir atbrīvojami no elektronisko ierīču un iekārtu obligātās lietošanas, minēto ierīču un iekārtu obligātās tehniskās prasības, šo ierīču un iekārtu lietotāju, tirgotāju, servisdienestu un ekspertu pienākumus, kā arī elektronisko ierīču un iekārtu, to lietotāju, tirgotāju un servisdienestu reģistrēšanas vienotā datu bāzē (reģistrā), uzraudzības un kontroles kārtību.

Sakarā ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” spēku zaudēs Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumi Nr.82 “Noteikumi par skaidrās naudas izņemšanu no juridisko personu kases” un Ministru kabineta 1996.gada 26.novembra noteikumi Nr.438 “Noteikumi par nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāja vienošanās līguma noslēgšanu”.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Likumprojekts šo jomu neskar un nav saistīts ar Eiropas līguma prasībām likumdošanas saskaņošanas jomā.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Tā kā šī likumprojekta redakcija pamatā sakrīt ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstīto likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (reģ.Nr.1060) atkārtotai izskatīšanai 3.lasījumā redakciju, atzīmējam, ka par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (reģ.Nr.1060) bija saņemts Latvijas Darba devēju konfederācijas atzinums un Nodokļu maksātāju tiesību un interešu pārstāvības fonda priekšlikumi.

Likumprojekts tika izskatīts arī Tautsaimniecības padomē.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Tautsaimniecības padomes un Latvijas Attīstības aģentūras priekšlikumi tika iestrādāti likumprojektā “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (reģ.Nr.1060).

Tāpat arī Latvijas Darba devēju konfederācija atbalstīja projekta tālāku virzību ar priekšlikumiem, kas tika ņemti vērā daļēji.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Sagatavojot likumprojektu (reģ.N.1060), tika izmantotas tehniskās palīdzības “Assistance to the Tax Sector in Latvia” ietvaros un Nīderlandes Finanšu ministrijas speciālistu (Dr. R. H. Happe, A. van Eijsden) sniegtās konsultācijas.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Likuma izpildei nav paredzēts radīt jaunas institūcijas. Likuma normu izpildi likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā nodrošinās nodokļu administrācijas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likums neierobežo indivīda tiesības. Likumprojektā ir sakārtota nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa bezstrīda kārtībā un nodokļu administrācijas lēmumu pārsūdzēšana.

Finanšu ministrs V.Dombrovskis