Vēstules

Par budžeta līdzekļu ekonomiju

Latvijas Republikas Ministru prezidentam E.Repšes kungam

Ierosinu ieteikt lielāko daļu valstij, pašvaldībām un valsts uzņēmumiem piederošo automobiļu aprīkot ar sašķidrinātās gāzes (propāna–butāna) iekārtām, kuras šobrīd jau ir uzstādītas lielākajā daļā Rīgas taksometru un daudzos privātajos automobiļos. Gāzes uzpildes stacijas šobrīd ir visās Latvijas rajonu pilsētās. Tādējādi varētu ietaupīt 40–50% no līdzekļiem, ko pašlaik izmanto autobenzīna iegādei. Gāzes iekārtu vienam automobilim var uzstādīt vienas vai divu darba dienu laikā, tās atmaksāšanās laiks — daži mēneši atkarībā no automobiļa markas un tā ekspluatācijas intensitātes. Piemēram, ja uzstāda gāzes iekārtu vismaz 2000 automobiļiem un gada laikā ietaupa Ls 500 no katra automobiļa degvielai paredzētajiem izdevumiem, tad kopējais ietaupījums ir vismaz Ls 1 000 000 gadā. Uzstādot automobilim gāzes iekārtu, joprojām saglabājas iespēja kā degvielu lietot autobenzīnu. Ja pašvaldības saviem automobiļiem lietos gāzi, tās būs ieinteresētas veicināt gāzes uzpildes staciju tīkla paplašināšanos, kas savukārt veicinās sašķidrinātās gāzes īpatsvara palielināšanos autodegvielas kopapjomā. Ņemot vērā, ka visa valstī patērējamā autodegviela tiek importēta (izņemot nelielu biodegvielas daudzumu), uzlabosies ārējās tirdzniecības bilance. Vēl lielāku ekonomisko efektu varētu iegūt, ja tiktu attīstīts dabas gāzes (metāna) uzpildes staciju tīkls. Šī autodegviela šobrīd pasaulē iegūst aizvien lielāku popularitāti, jo tā ir gan lēta, gan arī videi draudzīga. Vajadzības gadījumā varu sniegt plašāku informāciju par gāzes izmantošanas tehniskajiem un ekonomiskajiem aspektiem.

Ņemot vērā, ka jauna automobiļa vērtība strauji samazinās tieši pirmajos tā ekspluatācijas gados, ierosinu izvērtēt iespēju policijas un ceļu policijas, kā arī citu valsts un pašvaldības iestāžu vajadzībām iegādāties nevis pilnīgi jaunus, bet gan, piemēram, 4–5 gadus vecus lietotus vienas vai dažu marku automobiļus, maksājot par tiem gandrīz divreiz mazāk. Protams, lietota automobiļa iegāde prasa individuālu pieeju, ko varētu nodrošināt, iesaistot automobiļu iegādē darbiniekus, kuri paši šos automobiļus lietos. Lai samazinātu negodīgas rīcības varbūtību, varētu izvirzīt nosacījumu, ka automobilim ir jābūt tikko ievestam Latvijā no kādas Rietumeiropas valsts. Šādi rīkojoties, iespējams sasniegt vairākus mērķus – samazināt vidējo autoparka vecumu, atbrīvoties no nolietotiem 15 un vairāk gadu veciem automobiļiem, kā arī ietaupīt autoparka atjaunošanai nepieciešamos līdzekļus.

Ierosinu izdarīt grozījumus “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, samazinot par 50% apdrošināšanas prēmijas, tādējādi samazināsies arī valsts, pašvaldību un valsts uzņēmumu izdevumi par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Spēkā esošajā likuma redakcijā apdrošināšanas prēmijas ir noteiktas nepamatoti lielas. Satiksmes biroja dati liecina, ka tikai piektdaļa no transporta līdzekļu vadītāju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām tiek izmaksāta satiksmes negadījumu radīto zaudējumu segšanai. To apstiprina arī apdrošināšanas sabiedrību darbība, kuras piedāvā klientiem apdrošināšanu ar lielām atlaidēm. Ietaupījums uz 1000 automobiļiem varētu būt vismaz Ls 20 000 gadā. Pie kopējā transporta līdzekļu skaita ir jāpieskaita arī pilsētu elektrotransports. Šādu likuma grozījumu projektu iesniedzu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Komisija atteica virzīt projektu tālāk, pamatojot savu nostāju ar lielajiem apdrošināšanas sabiedrību izdevumiem klientu piesaistei un administratīvajiem izdevumiem. Uzskatu šādu lēmumu par nepamatotu, jo nav izmantota iespēja likt apdrošinātājiem strādāt efektīvāk.

Ietaupītos līdzekļus ierosinu izmantot strauji brūkošo Latvijas kultūras, vēstures un arhitektūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai. Aprēķini rāda, ka pašlaik kultūras pieminekļiem tiek atvēlēti tikai 7% no nepieciešamā finansējuma. Piemēram, Lietuvā kultūras pieminekļu atjaunošanai tiek atvēlēts desmit reizes vairāk līdzekļu. Lai attīstītu tūrismu un piesaistītu apmeklētājus no ārvalstīm, ir jāsakārto mūsu kultūras pieminekļi, pašlaik daudzi no tiem neatgriezeniski iet bojā. Iespējams, ka kādreiz sasniegsim augstāku labklājības līmeni un līdz ar to sabiedrībā radīsies izpratne par kultūras pieminekļu patieso vērtību, taču tad būs par vēlu nožēlot zaudēto. No jauna būvētām vēsturisku namu kopijām ir tik vien kā teātra dekorāciju vērtība (Rātsnams, Melngalvju nams).

8. Saeimas ZZS frakcijas deputāts Leopolds Ozoliņš

2003. gada 26. februārī

Par krimināllietu pret Aivaru Gardu

Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai

Pašlaik Latvijā novērojama negatīva parādība, ka par homoseksuālismu drīkst runāt vai nu tikai labu, vai arī neko, kaut arī šī seksuālā dezorientācija vistiešākajā veidā veicina ne tikai AIDS izplatību, bet arī dzimstības samazināšanos, ģimeņu sairšanu, sabiedrības garīgās un fiziskās veselības pasliktināšanos.

Pēdējais pierādījums tam ir Latvijas Radio ģenerāldirektora Dzintra Kolāta ierosinātā krimināllieta pret Aivaru Gardu, izdevniecības “Vieda” direktoru, par viņa izteikumiem grāmatas “Homoseksuālisms – cilvēces negods un posts” ievadā. Tajā A.Garda, izmantojot tiesības uz vārda brīvību, kas ir katras demokrātiskas sabiedrības pamatnoteikums, izsaka savu viedokli par to, ka Dz. Kolātam nevajadzētu atļaut vadīt raidījumus Kārlim Streipam. Visiem labi zināms, ka šis žurnālists atklāti demonstrē savu homoseksualitāti kā pilnīgi normālu orientāciju un uzsver, ka tā nav traucējusi viņam kļūt par visumā veiksmīgu cilvēku. Radio ģenerāldirektors līdz šim nav ieklausījies daudzajos klausītāju protestos, un tieši tādēļ A.Garda viņu pamatoti nosauca par “pederastu aizstāvi”.

Esam neizpratnē par kriminālvajāšanas uzsākšanu sakarā ar Aivara Gardas izteikumiem un aicinām lietu skatīt pēc būtības. Vai tiešām prokuratūrai būtu jānodarbojas ar homoseksuālisma propagandas atbalstīšanu un tās pretinieku vajāšanu? Vai tādējādi netiek mēģināts noslāpēt sabiedrības iniciatīvu, kuras mērķis ir parādīt, cik kaitīga un postoša parādība patiesībā ir homoseksuālisms un cik negatīvas sekas tas atstāj uz mūsu sabiedrību? Ja Dz.Kolāts uzskata, ka A.Garda viņu nepamatoti ir nosaucis par “pederastu aizstāvi”, tad viņš kā radiožurnālists publiski var paust savu nostāju, pie tam apliecinot to kā Latvijas Radio ģenerāldirektors arī ar savu darbību – ierobežojot homoseksuālisma propagandu Latvijas Radio. Šādā gadījumā prokuratūras iejaukšanās kļūtu lieka.

Lūdzam aizsargāt A.Gardas tiesības uz vārda brīvību atbilstoši Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. panta 1. daļā paredzētajam: “Ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus”, jo uzskatām, ka nedrīkst ierobežot viņa tiesības informēt sabiedrību par negatīvajām sekām, ko rada homoseksuālisms un tā propaganda.

Lūdzam informēt par to, kāds likuma pants ir bijis par pamatu A.Gardas kriminālvajāšanas uzsākšanai. Lūdzam izvērtēt, vai attiecīgais prokurors nav pārsniedzis savas likumā paredzētās pilnvaras.

Ar cieņu,

8. Saeimas deputāti: L.Ozoliņš, A.Ulme,A.Kāposts, P.Kalniņš

2003. gada 25. februārī