Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Sākam 20.februāra Saeimas sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir vairāki priekšlikumi papildinājumiem Saeimas darba kārtībā.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Iekļauts darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem būtu iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Sākam izskatīt darba kārtību. Sakarā ar to, ka pieci deputāti Brigmanis, Kariņš, Oskars Kastēns, Paulis Kļaviņš, Staņislavs Šķesters atsauc savus parakstus sakarā ar likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodošanu komisijām, šis jautājums nav izskatāms.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2003.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. “Par” vai “pret” deputāti pieteikušies runāt nav. Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 29, atturas — 5. Likumprojekts “Par valsts budžetu 2003.gadam” nodots visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” vai “pret” deputāti pieteikušies runāt nav. Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 6, atturas — 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 1, atturas — 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodots Budžeta un (finanšu) nodokļu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Bartaševiča, Agešina, Stapaņenko un Golubova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Jau atkal kārtējo reizi Latvijas Republikas Saeimā ir jūtama stindzinošā Klāras Cetkinas un Rozas Luksemburgas elpa. Sarkanā Eiropa dvašo tepat. Kaut kur aizmugurē slapstās komunisma rēgi Kārlis Markss un Frīdrihs Engelss. Šitie visi un šitās visas ir tie īstie 8.marta tradīciju garīgie tēvi un mātes. Vēlāk šīs sarkano tulpju sapulces pārņēma cienīgi pēcteči no Oktobra revolūcijas izkārtajiem šūpuļiem visā Krievijā. Visādi Trocki, Buharini, Kameņevi, Zinovjevi, Ļeņini, Staļini un arī Kaganoviči. Bet kāda ir latviešu tautas saistība ar 8.martu? Kura latviešu tautas dziesma par to stāsta? Ko mums nozīmē šī diena? Tikai nepatīkamu pieskārienu okupācijas laika tumsonīgajiem brīžiem. Un kas notiek šodien? Tas milzīgais rēgu pēcteču pūlis nevar un nevar nomierināties. Tikko tuvojas kāds vajadzīgais datums, priekšplānā izbīdās atbilstošs gara ražojums. Tā autoriem nav svarīga būtība, bet gan šķietamība. Reizēm to var saistīt ar Ziemassvētkiem, citreiz tam var piejaukt klāt kaut ko sievietisku. Galvenais ir tas, ka skan atbilstošā stīga.

Gadā ir 365 dienas, reizēm pat 366 dienas. Simtiem iespēju visa gada laikā izteikt jebkurai sievietei savu cieņu un apbrīnu. Apjūsmot un apdziedāt mūsu daiļo dzimumu visādos veidos. Sacerēt visjaukākās dzejas un dziesmas. Taču nē. Redziet, to darīt ir pārāk sarežģīti. Labāk pagrābt kādu sarkanās varas iedibinātu tā saucamo Starptautisko sieviešu dienu un tad tur visu sabāzt iekšā. Kopā ar sarkanajām tulpēm. Tātad citām gada dienām vienkārši kaut kā pietrūkst. Nu tad tomēr labāk sadalīsim visas savas fiziskās, garīgās un materiālās iespējas tā, lai būtu iespējams tās likt lietā par godu sievietei visu cauru gadu. Un apsveiksim to sievieti, kurai tas patīk. Es nedomāju, ka katrai sievietei patīk kaut kāda pēc lēta šņabja smirdoša tēviņa, saproties, pienākšana ar kaut kādiem ziediem.

Un kam tā tulpju stiepšana īpaši patīk, lai taču stiepj atspēries, nu kas jums to traucē? Bet es gan gribētu teikt skaidru “nē” šādai mākslīgi iepūstajai sarkano sieviešu dienai. Aicinu neatbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vai Valērijs Agešins ir pieteicies runāt “par”? Lūdzu!

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Kaut arī laukā vēl sniegs, jau jūtama pavasara elpa, un šajā sakarā gribētos paust savu viedokli par jautājumiem, kuri man liekas svarīgi.

Protams, tādu jautājumu nav mazums, bet šodien pakavēšos tikai pie viena — 8.marta.

Skaidrs, ka daudzi cilvēki dzīvo pārdomās ne jau par svētkiem un svinamām dienām, bet par to, kā nodrošināt savu eksistenci un sameklēt darbu. Bet tomēr. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams visām Latvijas sievietēm uzdāvināt nelielu, bet jauku dāvanu.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā deputātu grupa iesniedza likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Plānojam izdarīt likumā šādus grozījumus: papildināt 2.pantu pēc vārdiem “26.janvārī” — Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienu” ar vārdiem “8.martu — Starptautisko sieviešu dienu”. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs? Pašreiz 8.marts nav iekļauts Latvijas oficiālo svētku un atzīmējamo dienu sarakstā, bet dzīvē šī diena tiek plaši atzīmējama darba kolektīvos un ģimenēs. Kā liecina Latvijas iedzīvotāju aptaujas, vairums iedzīvotāju vēlas atjaunot tradīciju — atzīmēt Starptautisko sieviešu dienu, ko svin daudzas pasaules valstis, tajā skaitā arī mūsu kaimiņvalstis.

Uz šo soli mūs iedvesmoja arī Ūdres kundzes intervijas presē un televīzijā. Un mūsu rīcībā ir arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vēstule, kurā arī ir līdzīgs lūgums. Citēšu: “Sieviešu tiesības ir cilvēktiesības. Ņemot vērā to, ka mūsu valstī sieviešu ir vairāk nekā vīriešu, kā arī to, ka diemžēl sievietes nav pietiekoši pārstāvētas lēmumu pieņemšanas institūcijās, kā arī citās jomās, kas parāda zināmu sieviešu diskrimināciju valstī, uzskatām, ka ir nepieciešama atzīmējama diena, kad īpaši tiktu uzsvērta sieviešu nozīmīgā loma sabiedrībā.”

Tas nebūs nekāds bezatbildīgs aicinājums. Tie nebūs pagaidām valsts svētki, bet gan atzīmējamā diena. Tātad no ekonomiskā viedokļa viss ir kārtībā. Ceru, ka visi īstie vīrieši, kuri ciena sievietes, balsos “par”. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, tātad šī likumprojekta nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 59, atturas — 4. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (LPP). Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi deputāti! Strādājam ar 8.Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu nr.358, kuru sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, iesniedzot izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”.

1.priekšlikums, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Komisijas atzinums ir — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis. 2.priekšlikums — iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbalstīt, papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis. 3.priekšlikums — iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis. 4.priekšlikums — iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 4. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis. 5.priekšlikums, iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis. 6.priekšlikums, iesniedzis Juridiskais birojs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 6.priekšlikumu iebildumu nav.

A.Naglis. Vairāk priekšlikumu uz otro lasījumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, termiņus priekšlikumu iesniegšanai!

A.Naglis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 11.marts, 2003.gads.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par militāro sadarbību un personāla statusu”. Ā, jā. Jāatvainojas deputātiem.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komitejas vārdā — deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Izskatām lūdzu likumprojektu “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”, reģistrācijas nr. 99, kas iesniegts Satversmes 81.panta kārtībā. Izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 564.

1.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 1.priekšlikumu nav.

S.Šķesters. 2.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 3. priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 4. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek daļēji atbalstīts, jo šī norma tiek iekļauta 6.priekšlikumā “Pamattēzēs”.

Sēdes vadītāja. Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. Paldies. 5. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 6. priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tīri redakcionāla rakstura priekšlikums, apvieno 4. un 5.priekšlikuma normas. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 7.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lūgums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. Paldies. Lūdzu atbalstīt kopumā likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 11.marts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par militāro sadarbību un personāla statusu”.

Ārlietu komisijas vārdā — komisijas vadītāja Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šim likumprojektam otrajam lasījumam komisija nekādus priekšlikumus nav saņēmusi. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par militāro sadarbību un personāla statusu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 3, atturas — 5. Likums “Par Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par militāro sadarbību un personāla statusu” pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — komisijas vadītāja Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Jā, cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Divarpus gadus pēc parakstīšanas ir tas vēsturiskais brīdis, kad mēs varam pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā arī šo likumprojektu. Aicinu Ārlietu komisijas vārdā atbalstīt, jo priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — 1, neviens neatturas. Likums “Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu” pieņemts.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja sēdē priekšlikumus grozījumiem likumā “Par vides aizsardzību” un nolēma tos atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs ierosinām 28.februāri.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs nosakām termiņu, ir jānobalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, tagad jūs varat runāt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 28.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Likums “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību””. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu “Likums “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību””. Komisija izskatīja visus priekšlikumus.

1.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 2.priekšlikums — Juridiskais birojs. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 3.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 4.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 5.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts ar redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītāja. Par 5. — Juridiskā biroja priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 6.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 6. — deputātu Agešina un Plinera priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 7.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts ar redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 8.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 9.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas precizētajā redakcijā 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Par 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 11.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 12.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 12. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 13.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 14.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! No paša sākuma ļoti slikti sagatavotais likumprojekts būtiski ir pārstrādāts komisijā. Mainījās gan nosaukums, gan likuma mērķi. No pirmdokumenta faktiski nesaglabājās ne rindkopas. Saskaņā ar to grūti turēties Kārtības ruļļa ietvaros un runāt ne par likumprojektu kopumā, bet par kādu atsevišķu priekšlikumu. Bet tomēr pamēģināšu.

Diemžēl pilnīgi saglabājās pirmdokumenta gars. Necieņa pret Rīgas pašvaldību, kur strādā ideoloģiski šaubīgi cilvēki. Deputātu Agešina un Plinera priekšlikums ir, pēc mana uzskata, veiksmīgs mēģinājums novērst šo trūkumu, dot iespēju pašvaldībai pildīt ar likumu paredzētās funkcijas bez valsts nepamatotas iejaukšanās. Un pirmkārt pašai izveidot Rīgas vēsturiskā centra komisiju. Pērn mēs Rīgas domē divreiz skatījām jautājumu par celtniecības ierobežošanu pilsētas centrā un jau pieņēmām visus nepieciešamos lēmumus. Tajā skaitā par dabas pamatnes saglabāšanu, kas acīmredzami ir pilsētas centra svarīgākā sastāvdaļa un par kuru likumprojektā nav ne vārda.

Saskaņā ar to likums zaudēja aktualitāti vēl pirms dzimšanas. No otras puses, ar likumprojektu paredzētās struktūras, vai tā būs ar Rīgas domes lēmumu izveidotā komisija, kā deputāta Agešina un Plinera priekšlikumā, vai arī Ministru kabineta izveidotā padome, kā komisijas priekšlikums. Galvenais uzdevums tomēr ir stingri ierobežots. Šis galvenais uzdevums ir faktiski attiecīgo Rīgas domes saistošo noteikumu izstrādāšanas procesa uzraudzība. Kaut gan kādai Jaunpiebalgai attiecīgais jumta likums ļautu to darīt patstāvīgi, bet rīdzinieku neveiksmīgās izvēles dēļ galvaspilsētai mēs to neatļausim.

Likumprojekta politiskais mērķis ir acīmredzams, tā ir savā veidā atbilde uz Rīgas domes, īpaši PCTVL frakcijas, visaugstāko reitingu Rubika laikā.

Bez tam, ja runā juridiski, likumprojekts ir pretrunā ar likumdošanas pamatprincipiem. Faktiski mēs šodien apspriežam vienreizējas izmantošanas likumu. Līdzīgi slavenajam gumijas izstrādājumam vai raķetēm “Peršing-2”. Kas notika agrāk? Vai Rīgas dome pabeidza saistošo noteikumu izstrādāšanu, vai mēs pieņemsim šo likumu kā vēl vienu instrumentu Rīgas domes atlaišanai, vai ideoloģiski pieņemamā, Tautas partija mainās ar ļaunprātīgo “Līdztiesību” Rīgas domē valdošajā koalīcijā, mēs vēl nezinām. TSP biedru priekšlikums, kā visi viņu priekšlikumi, ir pussolis, bet pussolis pareizajā virzienā.

Un es aicinu atbalstīt priekšlikumu, bet jebkurā balsošanas rezultātā tomēr neatbalstīt likumprojektu kopumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 14. — deputātu Agešina un Plinera priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 68, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. 14.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Atvainojiet, 15.priekšlikums!

J.Strazdiņš. Piedodiet! 15.priekšlikums daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 16.priekšlikums -- Juridiskā biroja. Daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Par 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 17.priekšlikums — atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 17.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 18.priekšlikums — atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 19.priekšlikums — atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 20.priekšlikums — atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 21.priekšlikums — atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 22.priekšlikums — atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 22.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 23. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 24.priekšlikums — atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 24.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 25.priekšlikums — atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 26.priekšlikums — atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 27.priekšlikums par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas attīstības fonda veidošanu, kas ļoti celtu Latvijas prestižu un atbilstu UNESCO prasībām, lai tiktu uzkrāti līdzekļi, arī dāvinājumi, restaurācijas un centra saglabāšanas darbiem. Komisijā bija balsojums 5 pret 5. Netika līdz ar to atbalstīts. Es savā vārdā lūgtu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 27.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Ir iebildumi? Jābalso? Tad lūdzu balsojam par 27. — deputātu Strazdiņa, Tabūna, Kļaviņa, Dzintara Ābiķa un Valērija Karpuškina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 37, atturas — 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, Strazdiņa kungs, izskatām tālākos... 28. vēl, vēl viens priekšlikums...

J.Strazdiņš. 28.priekšlikums — atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem par 28.priekšlikumu iebildumu nav.

Tad, ja visi priekšlikumi izskatīti, lūdzu balsojam. Vēl viens ir? Vēl divi? Ā... Lūdzu, Strazdiņa kungs.

J.Strazdiņš. Pagaidiet, vienu mirklīti! 30.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 29. priekšlikums.

J.Strazdiņš. 29.priekšlikums... Kaut kāda kļūda šeit ir...

Sēdes vadītāja. 29.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Bet atklājam debates. Debatēs ir pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (TSP). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis likumprojekts faktiski paredz jaunas Rīgas domes izveidošanu par šiem jautājumiem. Bez jaunizveidotas padomes neviens celtniecības jautājums milzīgā Rīgas teritorijā, tajā skaitā Rīgas ostas teritorijā, netiks risināts. Diemžēl Rīgā jau ir slikti piemēri — krastmala, Rātslaukums, kur ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju vai piekrišanu būvējas objekti, kuri krasi maina Rīgas ainavu, un ne labākajā pusē. Lai samazinātu tādu ietekmi, piedāvāju samazināt šīs padomes darbības jomu uz pusi un atbalstīt mūsu 29. un 30.priekšlikumu. Tātad novilkt Rīgas vēsturisko centru pa Lāčplēša ielu. Tas arī atbilst vēsturiskajai patiesībai un iekļaujas izveidotās maģistrāles. Kā zināms, Lāčplēša iela izved uz Salu tiltu. Tātad lūdzu atbalstīt mūsu 29. un 30.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Neviens debatēs vairs nav pieteicies. Debates slēdzam. Lūdzu balsosim par 29. — deputātu Agešina un Plinera priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 70, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. 30. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 30. — deputātu Agešina un Plinera priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 72, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Likums“Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — 11, atturas — 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Vārds deputātam Jānim Strazdiņam par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Jānim Strazdiņam!

J.Strazdiņš. 4.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu Latkovska, Ostrovskas, Brigmanes, Škapara un Pētersona iesniegumu “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 49.pantu lūdzam izsludināt pārtraukumu 20.februāra Saeimas sēdē uz 30 minūtēm pirms darba kārtības 12.punkta — likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” izskatīšanas”.

Lūdzu deputātus balsot par pārtraukuma izsludināšanu līdz pulksten 10.10. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 17, atturas — 3. Tātad sēdē ir pārtraukums līdz pulksten 10.10.

Paziņojumam vārds deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (JL). Cienījamie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu visus tūlīt pulcēties komisijas telpās uz mūsu sanāksmi!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām sēdi. Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu: “Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt izmaiņas 20.februāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot darba kārtībā jautājumu “Par 2003.gada valsts budžeta likumprojektu paketes izskatīšanu pirmajā lasījumā”. Augšminētā likumprojektu pakete sastāv no sekojošiem likumprojektiem: “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””, “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” un “Par valsts budžetu 2003.gadam”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija minētos likumprojektus izskatīja un atbalstīja šā gada 20.februāra sēdē.

Lūdzu deputātus balsot par iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 36, neviens neatturas. Darba kārtībā likumprojektu pakete iekļauta.

Izskatām nākošo darba kārtības jautājumu — likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Dokumenta Nr.363. Par šo likumprojektu komisija ir saņēmusi 65 priekšlikumus. Izskatīsim secīgi iesniegšanas kārtībā.

1.priekšlikums iesniegts no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Par 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4.priekšlikums — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. — arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Par 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8. — arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 9. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 10. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Par 11. — Juridiskā biroja priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 14. — Juridiskā biroja priekšlikumu — arī lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Par 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 15. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 16. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 17. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Par 17. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 18. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 19. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 20. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 21. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 22. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 23. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 23. — Juridiskā biroja priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 24. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 25. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 26. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 26. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Tāpat 27. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Arī 28. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Par 28.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 29. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 30. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 31. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 31. — Juridiskā biroja priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 32. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 33. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 34. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 35. — Juridiskā biroja priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 36. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 37. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 38. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 38.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 39. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 40. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 41. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 42. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 42.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 43. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 44. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 45. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 46. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 47. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Arī 48. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 49. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 49.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 50. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 50. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Arī 51. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 52. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 53. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 53. — Juridiskā biroja priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 54. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 55. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 56. — arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 57. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 58. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 59. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 60. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 61. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 62. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 63. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 63.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 64. — Juridiskā biroja priekšlikums — iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 65.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Par 64. un 65.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — 2, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, priekšlikumus par termiņiem priekšlikumu iesniegšanai!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 27.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies! Citu priekšlikumu nav.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — komisijas vadītāja Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā piedāvāju jums izskatīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, ievērojot, ka, lai Latvijas Republika varētu iestāties Eiropas Savienībā, kā jūs zināt, ir jāpilda tā saucamās “Kopienas pieredzes prasības”. Un viena no šīm prasībām ir, lai Latvijas Republika uz iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā būtu gatava pievienoties Eiropas konvencijai par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību. Šī konvencija paredz valstīm — līgumslēdzējpusēm tiesības griezties ar lūgumu pie otras valsts par šī sprieduma izpildi, ja kaut kādu iemeslu dēļ pati valsts šo spriedumu izpildīt nevar, ja notiesātā persona ir otras valsts pilsonis vai iedzīvotājs, un konvencija paredz arī citus gadījumus, kad šāda griešanās ir iespējama. Jāatzīst, ka konvencija atvieglos tiesas spriedumu izpildi, kas krimināllietās dažkārt šādu apstākļu dēļ ir visai sarežģīta.

Tāpēc aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Eiropas konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

I.Vaidere. Lūdzu Saeimu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.februāri!

Sēdes vadītāja. Paldies! Citu priekšlikumu nav. Tātad 25.februāris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2002”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — komisijas vadītāja Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums ir spēkā jau sešus gadus, un Latvijas un Čehijas savstarpējā tirdzniecība notiek, pamatojoties uz BTL 3.protokolu par preču izcelsmi un administratīvās sadarbības metodēm.

Eiropas Komisija šobrīd ir pieņēmusi lēmumu ieviest jauno, konsolidēto protokolu par preču izcelsmes noteikumiem, šo jauno versiju. Tā kā preču izcelsmes noteikumi ir neatņemama visu noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu sastāvdaļa, tad ir nepieciešams mainīt arī spēkā esošā Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolu. Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja šo jautājumu, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2002” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Vaidere. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.februāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.februāris.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem”. Piedodiet, tas ir 16.jautājums!

15.darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Paldies. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, un mēs gribētu atzīmēt, ka Latvija ratificēja ANO konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību 2001.gada 17.maijā, tādējādi mūsu nostāja ir jau pausta. Tika izveidota šā uzdevuma veikšanai darba grupa, un parlaments ir novērtējis pozitīvi šīs darba grupas paveikto.

Pēc minētā dokumenta ratifikācijas Saeimā depozitārijam tika nosūtīts ratifikācijas dokuments, un konvencija var stāties spēkā tās 38.pantā noteiktajā laikā un kārtībā. Lai tas notiktu, ir nepieciešama 40 ratifikācijas dokumentu iesniegšana. Tā kā šis skaits vēl nav sasniegts, konvencija vēl nav stājusies spēkā, arī protokols pret migrantu nelikumīgu ievešanu varēs stāties spēkā tikai pēc pašas konvencijas spēkā stāšanās. Protokola ratifikācijas mērķis ir novērst migrantu nelikumīgu ievešanu, veicināt sadarbību šajā nolūkā starp dalībvalstīm un nodrošināt nelikumīgi ievesto migrantu tiesību aizsardzību. Latvija, parakstot šo protokolu, apņemas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai darbības, kuras protokolā minētas, tiktu atzītas par nelikumīgām.

Tāpēc es komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Vaidere. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.februāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies. 25.februāris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Nākamais darba kārības jautājums — likumprojekts “Par Roterdamas konvenciju par procedūru saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — komisijas vadītāja Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Gribētu vēl aizkavēt jūsu uzmanību sakarā ar šo Roterdamas konvenciju. Gribētu jūs informēt, ka pašlaik informācijas apmaiņa attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām starp valstīm nenotiek. Tas ir, izņemot attiecībā uz pesticīdiem. Pie esošās informācijas gan būtisks eksports vai imports ar konvencijā minētajām vielām nav fiksēts, taču līdz ar pesticīdu plašāku izmantošanu lauksaimniecībā ir sagaidāms šo vielu eksporta pieaugums. Eiropas Kopienas regulas projektā par importu un eksportu ar bīstamām ķīmiskām vielām ir noteikts plašāks vielu klāsts, uz ko attieksies eksporta un importa nosacījumi.

Konvencijas mērķis ir sakārtot šos cilvēku veselībai un vides aizsardzībai svarīgos jautājumus starptautiskajā tirdzniecībā. Un būtībā, ja mēs atbalstīsim šo likumprojektu, tas nozīmēs, ka, plānojot īpaši bīstamas vielas eksportu, būs jāpaziņo par to attiecīgās valsts kompetentajai iestādei.

Ievērojot šā likuma nozīmību, aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Vaidere. Lūdzu Saeimu noteikt priekšlikumu — iesniegšanas termiņu 25.februāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies. Termiņš ir 25.februāris.

Darba kārtību mēs turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma. Ļoti atvainojos, cienījamā Vaideres kundze!

I.Vaidere. Gribēju tikai par vienu likumprojektu vēl aizkavēt deputātus.

Sēdes vadītāja. Tātad, pirms mēs dodamies pārtraukumā, lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Pirms tiks nolasīti reģistrācijas rezultāti, ir vairāki paziņojumi.

Vispirms Saeimas vārdā es gribētu apsveikt mūsu cienījamo kolēģi Solvitu Mellupi ar apaļo jubileju. (Aplausi.)

Vārds paziņojumam Jēkabsona kungam. Lūdzu!

Ē.Jēkabsons (8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Godātie deputāti! Pulksten 10.30, tas ir tagad, Saeimas viesu zālē notiks Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupas sanāksme. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Indulim Emsim.

I.Emsis (ZZS). Godātie deputāti! Es gribu uzaicināt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju uz ātru sēdi šeit pat, šajā zālē, izejot tūlīt starpbrīdī. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Andrejs Klementjevs, Paulis Kļaviņš, Vilis Krištopans, Ināra Ostrovska un Viesturs Šiliņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Jānim Strazdiņam. Lūdzu!

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Lūdzu sanākt uz sēdi mūsu komisijas telpās pēc 10 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām sēdi.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, otrās pārskata konferences lēmumu par konvencijas 1.panta grozījumu”.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Jau pirms 10 gadiem Latvija ir pievienojusies 1980.gada 10.oktobra Konvencijai par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība. Latvija ir pievienojusies arī četriem šīs konvencijas protokoliem par neatklājamām šķembām, par mīnu lamatu, mīnu un citu ierīču lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, par aizdedzinošu ieroču lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, par redzi afektējošiem lāzera ieročiem. Un konvencija attiecībā uz Latviju arī ir stājusies spēkā gandrīz pirms 10 gadiem, tātad 1993.gada 4.jūlijā.

Konvencijas darbības sfēra, izņemot otro grozīto protokolu, ir starptautiskie bruņotie konflikti. Otrā pārskata konferencē tika pieņemts lēmums paplašināt konvencijas darbības sfēru arī uz lokāla rakstura bruņotiem konfliktiem.

Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja šo likumprojektu, atzina to par nozīmīgu, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — 2, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

I.Vaidere. Lūdzu Saeimu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.februāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.februāris.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Rīgas brīvostas likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — komisijas vadītāja deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.372 – likumprojekts “Grozījums Rīgas brīvostas likumā”.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Tāpēc lūdzu izskatīt otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Rīgas brīvostas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Ventspils brīvostas likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — komisijas vadītāja deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Tātad dokuments nr.374 – likumprojekts “Grozījums Ventspils brīvostas likumā”.

Komisija šim likumprojektam otrajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Tāpēc lūdzu to izskatīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies! Iesniegšanas termiņš ir 1.aprīlis.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokuments nr.373 — grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 26 priekšlikumus. Izskatīsim priekšlikumus secīgi.

1.priekšlikums — iesniedzis finanšu ministrs Valdis Dombrovskis. Priekšlikums daļēji atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikumā nr.2. Tāpēc lūdzu atbalstīt 2. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums — iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.5, tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6.priekšlikums — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 7. — finanšu ministra priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 9. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 10. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 12. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 15. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 16. un 17. — analogi priekšlikumi, kurus iesnieguši 16. — deputāts Slakteris, 17. — satiksmes ministrs Zīle. Komisija atbalstīja šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 18. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija neatbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 19. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 20., 21. — analogi priekšlikumi, kurus ir izstrādājuši un iesnieguši deputāts Slakteris un satiksmes ministrs Zīle. Šie priekšlikumi ir iestrādāti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 23.priekšlikumā. Tāpat arī 22. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts 23. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 23. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par 20., 21., 22. un 23.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 24. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 25. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 26. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 13, atturas — 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 1.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš paliek 1.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā, “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”””.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””” un izskatīja to pirmajā lasījumā, un lūdz arī Saeimu atbalstīt šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Un Juridiskā komisija nolēma atzīt šo likumprojektu par steidzamu un lūdz Saeimu atbalstīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tad vispirms mēs balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tad mēs balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””” pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš!

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 24.februāris. Lūgtu izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā 27.februārī.

Sēdes vadītāja. Tad citu priekšlikumu nav. Paldies.

Cienījamie deputāti! Ir saņemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšsēdētāja Induļa Emša priekšlikums — nodot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””, dokumenta nr. 389, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par komisijas nomaiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja iesniegumu ar lūgumu, ka saskaņā ar Seimas Kārtības ruļļa 51.pantu un 86.pantu komisija lūdz virzīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” izskatīšanai otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to 20.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā kā pēdējo punktu.

Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu — Latkovska, Ostrovskas, Brigmanes, Škapara un Pētersona — iesniegumu, ka saskaņā ar Kārtības ruļļa 49.pantu lūdzam izsludināt pārtraukumu 20.februāra Saeimas sēdē līdz pulksten 13.30 pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2003.gadam” izskatīšanas. Lūdzu deputātus balsot par pārtraukuma izsludināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 22, atturas — 1. Sēdē ir izsludināts pārtraukums līdz pulksten 13.30. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (TB/LNNK). Ārlietu komisijai ir apbrīnojami precīzi izdevies ieplānot pārtraukumu sēdē, tāpēc es atgādinu, ka saskaņā ar iepriekš plānoto mūsu sēde ir pulksten 11.30 Ārlietu komisijas sēžu zālē. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām mūsu šīsdienas darbu.

Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojektu paketes izskatīšana. Likumprojekts “Par valsts budžetu 2003.gadam”, arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā runās deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Ministri! Deputāti! Ir pienācis ilgi gaidītais brīdis, kad Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā izskatīšanai un arī pieņemšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par valsts budžetu 2003.gadam” un to pavadošos divus likumprojektus “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” un “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Lai gan budžets Saeimā tika nodots tikai pirmdien, tomēr mūsu komisijā tāpat kā, es domāju, arī vairākumā citu komisiju ir notikušas viena, divas vai pat trīs sēdes, kurās mēs esam apkopojuši individuāli paveikto darbu un izstrādājuši kopējo komisijas viedokli.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izteikusi pozitīvu vērtējumu valdības centieniem uzlabot valsts ekonomiku, samazināt nodokļu slogu, piesaistīt ārvalstu investīcijas. Komisija cerīgi raugās uz to, ka var tikt sasniegts plānotais 5,5% lielais iekšzemes kopprodukta pieaugums 2003.gadā.

Vienlaicīgi izskanēja bažas par maksimāli pieļaujamā fiskālā deficīta prognozi — 3% no iekšzemes kopprodukta, tomēr komisija izteica cerību, ka līdz gada beigām valdība plānoto darbību rezultātā uzlabos nodokļu iekasēšanu un tas ļaus samazināt pašreiz paredzētā budžeta deficīta līmeni. Tātad iesniegtā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi ir plānoti 1 miljards 669,6 miljoni latu, bet izdevumi — 1 miljards 828,7 miljoni latu. Tas ir, ieņēmumi palielināsies par 8,1%, salīdzinot ar 2002.gadu, bet izdevumi — par 10,9%.

Komisijā daudzi jautājumi radās par piesardzīgo ieņēmumu daļas prognozi, jo decembra un janvāra rezultāti it kā prasītu rožaināku nākotnes vīziju. Šajās prognozēs ir iekļauts lielāko pašvaldību — Ventspils, Liepājas, Rīgas — viedoklis par iekasējamo nodokļu prognozi. Ir redzams, ka arī ienākumi no alkohola akcīzes nodokļa objektīvu iemeslu dēļ samazināsies par 5,2%, un valstī noteiktās samazinātās nodokļu likmes liedz riskēt kopumā.

Šodien budžetā ieņēmumu daļa pieaug lēnāk. 2% sociālās apdrošināšanas iemaksu samazina budžetu un nedod tam 32 miljonus latu. Tā rezultātā kopīgie ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām plānoti ar minimālu pieaugumu. Līdzīga situācija ir ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Likmes samazināšanas rezultātā kopīgie ienākumi samazinās no 109,7 miljoniem latu 2002.gadā līdz 104,8 miljoniem latu 2003.gada budžeta projektā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir pārliecināta, ka, uzlabojoties nodokļu iekasēšanai, pārvarot pastāvošos trūkumus un nodokļu iekasēšanas sistēmas inerci, jau pusgada beigās Saeima varēs veikt budžeta grozījumus, kas ļaus palielināt ieņēmumu daļu un attiecīgi piešķirt papildu līdzekļus daudzām tām jutīgajām nozarēm, kuru problēmas mēs zinām un kuras sāp mums visiem.

Komisijā rūpīgi analizēts jautājums par valsts parādu, par bezdarbu un veselības sistēmas reformu. Komisija uzklausīs valdības piedāvāto redzējumu šo problēmu risināšanā. Kopumā iesniegtais likumprojekts “Par valsts budžetu 2003.gadam” un pavadošie likumprojekti — “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” un “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” — ir saņēmuši mūsu atbalstu.

Lūdzu arī deputātus aktīvi iesaistīties šajā procesā, šajā darbā, kuram Saeima gatavojās jau kopš savām pirmajām sēdēm. Jau pagājušā gada nogalē mēs saņēmām vairākus grozījumus, kuri sakārto… mēs pieņēmām vairākus grozījumus, kuri sakārtoja budžeta pieņemšanas sistēmu, vai nu atceļot iepriekšējās Saeimas pēdējās dienās steigā pieņemtos nepamatotos grozījumus likumos, vai nosakot citus realizācijas termiņus, tādējādi izvairoties no nu jau tagad opozīcijā esošās toreiz varas partijas mums sagatavotā 4% lielā budžeta deficīta.

Kolēģi, redzot opozīcijas, tajā skaitā manu kolēģu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļu no opozīcijas partijām, destruktīvo darbību šodien, balsojot pat pret budžeta izskatīšanu, tādējādi novilcinot budžeta pieņemšanu uz nezināmu laiku un radot haosu valstī, es vēlos savu uzrunu turpināt, izsakot komisijas vairākuma viedokli.

Kāpēc bija nepieciešama virkne nepārdomātu, es pat teiktu kaitniecisku darbību iepriekšējai Saeimai savas valdīšanas pēdējās dienās? Piemēram, atteikšanās vairāk nekā no 17 miljonu lielās piedziņas prasības “Kālija parkam”, daudzu miljonu latu apmērā izsniegtie galvojumi, dzēstie parādi vairākiem desmitiem uzņēmumu, piemēram, akciju sabiedrībai “Ogre” — 1,5 miljoni latu, akciju sabiedrībai “Dambis” — gandrīz pusmiljons, akciju sabiedrībai “Lokomotīve” — vairāk nekā 4,5 miljoni latu. Kāpēc valdība tik bezatbildīgi rīkojās ar budžeta naudu? Kāpēc vieniem ir vieni noteikumi un citiem ir citi noteikumi? Vai tikai tāpēc, lai “iegrieztu” jaunajai valdībai? Nē, es domāju, ka daudz ko nosacīja arī iepriekšējās valdības politika: atbalsti savējo, izbalso citu. Tā izveidojušies rajoni un pagasti, veseli reģioni, kuri saņēma minimālo iztiku, un savukārt citiem savējiem bija gan investīcijas, gan nepieciešamie budžeta un papildu līdzekļi.

Šobrīd valdība saņem pārmetumus par to, ka tagad dāsno finansējumu nesaņem agrāk īpašu labvēlību izpelnījušās nozares, pašvaldības un specifiskie projekti “Atbalsti savējo!” “Jaunajam laikam”, visai valdošajai koalīcijai visi, visa Latvija ir savējie. Jūs neatradīsiet 2003.gada budžeta projektā arī iepriekšējās valdībās realizēto praksi, kur katram pozīcijas deputātam bija paredzēta noteikta summa, apmēram 30 latu, savējo atbalstīšanai. No nodokļu maksātāju maciņiem aizgāja summas, ar kurām pozīcijas deputāti līdz ar deputāta darbu varēja veikt vēl un vēl labākus darbus. Nav budžetā šādas sadaļas.

Šodien pozīcijas deputātu darbi, ne šādā veidā uzpirktie vēlētāji un atbalstītie savējie, būs rādītājs — rādītājs, kas noteiks mūsu devumu, godīgumu un atklātību attiecībā pret ikvienu. Mēs skatāmies rītdienā, mēs esam atnākuši strādāt un gādāt par saviem bērniem un savu valsti.

Kurš uzņemsies atbildību? No deputātiem, valdošās koalīcijas partneriem, tikai 17% strādāja 7.Saeimā. No “Jaunā laika” — neviens. Vienlaicīgi no Tautas partijas 7.Saeimā strādāja 70%, kopā ar darbu iepriekšējās Saeimās — 80% esošo deputātu. No PCTVL — puse. Tātad šodien, kritizējot valdību un sastādīto budžetu, mums skatiens ir jāvērš uz to pusi, uz tiem politiķiem, kuri noteica un realizēja līdzšinējo valsts politiku, kuri izveidoja mūsu Latviju par oficiāli atzītu un plaši pazīstamu korumpantu valsti.

Iepazīstoties ar šo budžetu, mēs redzam, ka valdība sāk ar darbiem jau šodien. Katra māmiņa var ieraudzīt kaut minimumu — pabalstu 6 lati par pirmo bērnu, attiecīgi 1,2 līdz 1,8 reizes vairāk par nākošajiem, kuru valdība jau ir palielinājusi. Iepriekšējo 8 gadu laikā bērnu pabalsta palielināšanai neatradās ne santīma. Mūziķi, teātra darbinieki, policisti, tiesu un prokuratūras darbinieki, Valsts ieņēmumu dienests saņems reālu algas palielinājumu. Minimālā alga mūsu valstī nu jau ir noteikta 70 latu. Mēs raugāmies rītdienā. Un ikviens saskatīja izglītības darbinieku atalgojumam papildus paredzētos 23 miljonus latu. Līdztekus lielām summām ir paredzētas mazākas, bet ārkārtīgi nozīmīgas, kas pirmo reizi tiek piešķirtas mūsu sabiedrības pabērniem, — no narkotikām atkarīgo bērnu rehabilitācijai, kapelānu dienesta nodrošināšanai cietumos, tur esošo cilvēku veselībai, arī pensionāriem. Pensiju indeksācijai piešķirti 9,2 miljoni latu.

Es varētu nosaukt vēl un vēl šos skaitļus. Bet ikviens no mums saprot, ka piešķiramie līdzekļi, to apjoms var būt tik liels, cik ir mūsu ienākumi, kādu mēs plānojam valsts ekonomisko attīstību. Starptautiskais valūtas fonds mums ieteica nesteigties ar nodokļu samazināšanu, paturēt kādu brīdi esošo līmeni. Mēs tomēr uzdrošinājāmies tos samazināt, lai kaut nedaudz, bet uzlabotu uzņēmējdarbības vidi. Par 3% ir samazināts uzņēmuma ienākuma nodoklis, par 2% — sociālais nodoklis. Bet mēs strādājam rītdienai. Un, tikai attīstoties uzņēmējdarbībai un valsts ekonomikai, pietiks naudas pensijām, veselībai, izglītībai un visai sociālajai sfērai.

Es esmu pārliecināta, ka arī lielās naudas summas, kas budžetā paredzētas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO, nesīs bagātīgus augļus, strauji pārvēršot Latviju par attīstītu Eiropas valsti. Tikai mums pašiem jāgrib. Jāgrib cīnīties ar kontrabandu, jāiekasē visi nodokļi, jāpārtrauc kukuļņemšana un savu personīgo interešu sajaukšana ar valsts interesēm. Jāgrib strādāt sabiedrības labā, jābeidz stāstīt bēdīgās pasakas par čiku un ar bālu vaigu pārliecināt visus, ka nav ko kalt, vajag tikai rakt.

Es piedāvāju sākt stāstīt pasaku par Sniegbaltīti un septiņiem rūķīšiem. Kā saprotu, nu jau Saeimā būs septiņas frakcijas, bet vai nav vienalga, cik. Mūsu uzdevums būtu, čakli kā rūķīšiem kopā strādājot, nodrošināt labklājību Latvijas tautai, lai neaizmirstos dziesma un katram būtu gan karote, gan kūpoša bļodiņa, gan gulta, gan darbs.

Tāpēc, noslēdzot savu uzstāšanos, vēlos visiem Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem pateikt paldies par saspringto darbu un parādīto kompetenci un komisijas vārdā nododu šos likumprojektus Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā. Un lūdzu noteikt likumprojektiem “Par valsts budžetu 2003.gadam”, “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” un “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” steidzamību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Mums būtu jābalso par katru likumprojektu atsevišķi, ka atzīstam par steidzamību.

Tātad lūdzu pirmais balsojums būtu — atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 41, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” atzīts par steidzamu.

Nākamais balsojums ir — atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 42, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīts par steidzamu.

Nākamais balsojums ir — atzīt par steidzamu likumprojektu “Par valsts budžetu 2003.gadam”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 42, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts “Par valsts budžetu 2003.gadam” atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Pirmais debatēs ir pieteicies Ministru prezidents Einars Repše. Lūdzu!

E.Repše (Ministru prezidents). Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ministri! Visi klātesošie! Runājot par valsts budžetu 2003.gadam, atcerēsimies, ka viens no būtiskākajiem instrumentiem valdības rokās ekonomikas attīstības veicināšanai ir atklāta un stabila fiskalā politika. Ministru kabinets ir apņēmies būtiski pārskatīt valsts fiskālās un budžeta politikas nostādnes, nodrošinot efektīvu un godprātīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Jau gatavojot 2003.gada budžeta projektu, valdība detalizēti analizēja visus ministriju līdzšinējos izdevumus. Nereti tika atklātas iespējas valsts līdzekļu ekonomiskākai un taupīgākai izlietošanai. Tika atrasta iespēja samazināt visu ministriju administratīvos izdevumus, kopumā ietaupot 13 miljonus latu, lai varētu atbrīvot līdzekļus valstiski svarīgu prioritāšu finansēšanai. Pašreizējā valdība budžetu režīmu mēdz saukt par taupības režīmu. Es to sauktu drīzāk par godprātīgu rīcību ar nodokļu maksātāju naudu. Budžeta projekts ir veidots, maksimāli sabalansējot divas it kā pretrunīgas lietas — nodokļu likmju samazinājumu un izdevumu palielinājumu valdības definētajām prioritātēm. Valdība ir turpinājusi nodokļu samazinājumu. Tā uzņēmumu ienākuma nodoklis ir samazināts no 22% uz 19%. Un gaidāms turpmāks samazinājums līdz pat 15%.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas samazinātas no 35% uz 33,09%. Nodokļu sloga samazināšana apliecina valdības ilgtermiņa skatījumu uz valsts attīstības un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jautājumiem.

Salīdzinot ar 2002.gadu, šogad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi, neskatoties uz nodokļu samazināšanu, ir plānoti par 139 miljoniem latu lielāki nekā pagājušajā gadā. Tas ir, neskatoties uz to, ka uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes samazinājuma dēļ viena šāgada nodokļa ieņēmumi ir plānoti par gandrīz 5 miljoniem latu mazāki nekā iepriekšējā gadā. Tas ir dēļ nodokļu samazināšanas. Tāpat dēļ sociālās apdrošināšanas likmes samazinājuma ienākumus no sociālā nodokļa ir plānots samazināt par 32 miljoniem latu. Un sociālo iemaksu kopējo ieņēmumu pieaugums šajā budžetā tiek nodrošināts, tikai pateicoties citiem faktoriem, proti, tautsaimniecības attīstībai, darba algas tautsaimniecībā pieaugumam, minimālās algas pieaugumam un nodokļu iekasēšanas uzlabošanai.

Nodokļu sloga samazinājums tiek prognozēts tādējādi, ka nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu, kas šajā gadā ir plānots 30,1% apjomā, samazināsies līdz 28,7 procentiem 2007.gadā. Tā ir skaidra ilustrācija valdības nodokļu samazināšanas politikai. Turklāt patēriņa nodokļa īpatsvars iekšzemes kopproduktā saglabājas visumā stabils. Tādējādi nodokļu samazinājums pamatā būs jūtams darba devējiem, uzņēmējiem, tādējādi atbrīvojot līdzekļus attīstībai un ļaujot tos ieguldīt investīcijām tālākā nākotnē, tajā skaitā jaunu darba vietu radīšanā un bezdarba samazināšanā.

2003.gada budžeta likumprojekts atspoguļo galvenās valdības prioritātes, izņemot veselības aprūpi, par ko būs atsevišķa saruna. Un šīs budžetā fiksētās prioritātes arī ir saņēmušas nozīmīgu papildu finansējumu, tās ir valsts aizsardzība un drošība, integrācija starpatlantiskajās organizācijās, Latvijas pilnvērtīga integrācija Eiropas Savienībā, valsts iekšējā drošība, spēcīga, neatkarīga tiesu vara, izglītība.

Runājot par veselības aprūpi, tā neapšaubāmi ir viena no pirmajām, lai neteiktu — pirmā prioritāte, bet tā nav guvusi precīzu definējumu šodien izskatāmajā dokumentā tā vienkāršā iemesla dēļ, ka, kā tautā paruna vēsta, nevar nest ūdeni caurā sietā. Esošā veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir caurcaur satrunējusi un nekad nav strādājusi. To ir nepieciešams salabot, pirms šajā caurajā sietā mēs virzīsim tos budžeta līdzekļus, kas jau šobrīd tiek plānoti un paredzēti veselības aprūpes problēmu risināšanai. Citiem vārdiem sakot, mēs šobrīd no veselības aprūpes ministra sagaidām ātru, enerģisku un konsekventu reformas īstenošanu, kas mums ļautu jau šī gada vidū jau salabotā un reformētā veselības aprūpes finansēšanas sistēmā novirzīt ļoti jūtamus un ievērojamus budžeta līdzekļus, kas varētu radikāli risināt veselības aprūpes sistēmas problēmas. Tādējādi šī prioritāte ir prioritāte, un mēs to risinām, neskatoties uz to, ka šobrīd, kā jau teicu, caurā sietā mēs ūdeni liet negrasāmies.

Bet toties šobrīd jau ir paredzēti būtiski līdzekļu pieaugumi tādās prioritātēs kā budžeta programma, valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO. Šajā gadā šī prioritāte saņems 110,7 miljonus latu, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā un atbilst likumam “Par valsts aizsardzību”, kurā ir paredzēts, ka šai prioritātei valsts novirza 2% no nacionālā kopprodukta.

Ko mēs esam izpildījuši? Dažādu nozaru prioritāriem pasākumiem, kas nodrošinātu Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā atvēlēts papildu finansējums 21,5 miljonu latu apmērā. Papildu līdzekļus integrācijai Eiropas Savienībā saņems visas nozares, arī tādas nozīmīgas sfēras kā zemkopība, vides jautājumi un citi. Beidzot finansējums piešķirts arī tādai citu valdību novārtā atstātai sfērai kā sabiedrības informēšana par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.

Iekšējā drošība, tiesībsargājošā sistēma un tieslietu sistēma ir skaidri definēta kā viena no valdības prioritātēm, kas atspoguļojas arī budžetā. Ir rasta iespēja paaugstināt policijas darbinieku algas, tam papildus atvēlot 8,4 miljonus latu. Tiesnešu un tiesu darbinieku algu palielinājumam papildus piešķirts 1 miljons latu, valsts probācijas dienesta izveidei vien ir papildus novirzīti 190 000 latu. Izprotot izglītības lomu un izglītotas sabiedrības nozīmi, valsts attīstības garantēšanai šī gada budžetā Ministru kabinets ir paredzējis nodrošināt pedagoģiskā personāla algu palielinājumu, piešķirot tam par 23 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Budžetā paredzēts papildu finansējums arī sociālajiem jautājumiem, kas netika risināti iepriekšējos gados, piemēram, bērnu pabalstu palielinājums 6,6 miljoni latu, minimālās algas palielinājums, kas prasīs budžetam papildus 7 miljonus latu, kā arī tiks nodrošināta pensiju indeksācija.

Budžeta projektam ir pievienots arī Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības šīgada domstarpību un vienošanās protokols, kas paredz tieši vienošanos un domstarpību risināšanu ar Pašvaldību savienību kopdarbības, sadarbības un abpusējas sapratnes gaisotnē. Kopumā pašvaldību investīciju projektu realizācijai paredzēti 11,25 miljoni latu. Valsts budžeta dotācija pašvaldībām ir 7,68 miljoni latu, no tā lielākā daļa ir dotācija Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.

Valsts investīciju projekta finansēšanai no valsts budžeta plānots novirzīt 108,7 miljonus latu, kas ir 2% no iekšzemes kopprodukta. Pagājušajā gadā tas bija par gandrīz 5 miljoniem latu mazāk. Paredzētais valsts budžeta ieguldījums investīcijām ir tātad jūtami lielāks nekā pagājušajā gadā, un jāsaka, tas ir arī šobrīd, kad mēs esam izturējušies pret valsts budžeta ieņēmumu daļas prognozēšanu ļoti, ļoti piesardzīgi, tādējādi radot pamatu turpmākām budžeta korekcijām un atbilstoši papildu finansējuma piešķiršanu dažādām nepieciešamām prioritātēm. Taču šobrīd valdība, gatavojot ienākumu prognozi, ir vadījusies pēc piesardzības principa, tātad pēc principa — vispirms iekasēsim un tad tērēsim. Mēs paredzam iekasēt jūtami vairāk, nekā to ir spējušas izdarīt līdzšinējās valdības. (Starpsauciens: “Lieliski!”)

Runājot par investīciju finansējumu struktūru, 3% no valsts budžeta ir paredzēti investīcijām un dotācijām tieši lauksaimniecības nozarei. Lielākās investīcijas pa nozarēm: vides aizsardzība — 20,8 miljoni latu, transports un ceļi — 20,8 miljoni latu, valsts drošība un tiesu sistēmas uzlabošana — 18 miljoni latu, sociālā sfēra, labklājība, kultūra un izglītība — 8,4 miljoni latu. Plānotie ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības ir 84,5 miljoni latu. Galvenokārt tie ir Eiropas Savienības pirmsstrukturālo finanšu instrumentu jeb pirmsstrukturālo fondu līdzekļi, kas lielā mērā novirzīti dažādu investīcijas projektu finansēšanai tādās nozīmīgās sfērās kā transporta infrastruktūra, vides aizsardzība, kā arī atbalsts maksājumiem lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem.

Šī gada budžets ir veidots, prognozējot iekšzemes kopprodukta pieaugumu 5,5 % apjomā un 3% inflāciju.

Gan Latvijas tautsaimniecības potenciāls, gan ārējie ekonomiskie faktori ļauj arī turpmāk prognozēt ekonomikas attīstības tempu saglabāšanos.

Runājot par budžeta fiskālo deficītu, tas šobrīd ir plānots 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta un nepārsniedz Māstrihtas noteiktos kritērijus. Vienlaikus gribu uzsvērt, ka Latvija nupat ir izpildījusi vēl vienu ļoti svarīgu Māstrihtas kritēriju, jo, emitējot mūsu valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa obligācijas, 10 gadu obligācijas, to peļņas likme bija daudz mazāka nekā šajos starptautiskajos kritērijos noteiktā maksimālā pieļaujamā likme.

Taču, runājot par deficītu, jāsaka: tāds tas nepaliks, budžetu gada beigās noslēdzot, un izpilde būtiski būs labāka nekā šobrīd plānotais iznākums. Deficīta samazināšana būs šīs valdības uzdevums un politika. Un šeit mēs iesim divos galvenajos virzienos.

Pirmais — tā būs valsts ieņēmumu būtiska palielināšana, nevis ceļot nodokļus, bet iekasējot tos jau likumā paredzētos nodokļus, kādi tie šobrīd ir. Iekasējot vienmērīgi no visiem, tādējādi izslēdzot tautsaimniecību kropļojošu disbalansu starp nodokļus maksājošiem uzņēmējiem un tādiem, kas šos nodokļus vienkārši nemaksā.

Otrs virziens, kurā mēs strādāsim, ir arvien vēl budžeta izdevumu daļas optimizācija, identificējot un izslēdzot nelietderīgus tēriņus, optimizējot, samazinot un tā tālāk.

Līdz ar to mēs ne tikai redzam iespēju gada garumā turpināt finansēt nepieciešamās prioritātes, kuras arvien tiks identificētas (un dažas no tām, kā jau mēs minējām, ir jau šobrīd skaidri identificētas), bet mēs plānojam gada gaitā pat samazināt patlaban plānoto budžeta deficītu. Taču bezatbildīgi būtu šobrīd plānot budžeta ieņēmumu daļā to naudu, ko mēs vēl neesam iekasējuši. Mēs iesim pēc piesardzības principa.

Kā jau minēja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītāja, šobrīd līdz ar budžeta likumu Saeimā tiek iesniegti arī divi būtiski grozījumi divos nodokļu likumos, kas paredz sakārtot Latvijas nodokļu sistēmu un samazināt iespējas negodprātīgiem uzņēmējiem izvairīties no nodokļu nomaksas. Tas atspoguļo valdības prioritāro darbības uzstādījumu — samazināt “ēnu” ekonomikas daļu Latvijas tautsaimniecībā, apkarot nelegālo uzņēmējdarbību, bet maksimāli veicināt legālā biznesa attīstību un sakārtot uzņēmējdarbības vidi.

Godātie klātesošie, novēlu jums visiem labu veiksmi, pacietību un gudrību šo likumprojektu izskatīšanā Saeimā!

Paldies par man veltīto uzmanību! Lai veicas!

Sēdes vadītāja. Paldies, Ministru prezidenta kungs!

Nākošajam vārds debatēs ir finanšu ministram Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (finanšu ministrs). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti un ministri! Latvijas Republikas valdība ir izstrādājusi 2003.gada valsts budžeta projektu. Budžets, kā vienmēr, ir tapis smagās diskusijās un kompromisa meklējumos. Ir nācies pieņemt arī nepopulārus lēmumus, ir nācies meklēt līdzsvaru starp nepieciešamo tēriņu palielinājumu un makroekonomisko stabilitāti.

2003.gada valsts budžets risina vairākus ilgstoši atliktus jautājumus: policistu algu paaugstināšanu, bērnu pabalstu paaugstināšanu, Valsts ieņēmumu dienesta sistēmas stiprināšanu. Šis ir arī pirmsiestāšanās Eiropas Savienībā un NATO budžets, lai nodrošinātu Latvijas pilnvērtīgu līdzdalību šajās organizācijās. Budžeta prioritātes ir: valsts iekšējā drošība, stipra un neatkarīga tiesu vara, integrācija Eiropas Savienībā un NATO un izglītība.

Prioritāte valsts iekšējā drošība, spēcīga un neatkarīga tiesu vara ietver sevī policistu algu palielināšanu par 8,4 miljoniem latu, tiesnešu algu palielināšanu, kam ir novirzīts vairāk nekā miljons latu papildus, arī valsts probācijas dienesta izveide un virkne citu pasākumu.

Prioritāte integrācija Eiropas Savienībā un NATO ietver sevī tātad 21,5 miljonus latu papildus prioritāriem pasākumiem, kas saistīti ar integrāciju Eiropas Savienībā, un 36 miljonus latu papildu pasākumiem, kas saistīts ar integrāciju NATO, kas ir saistīta ar nepieciešamību palielināt aizsardzības izdevumus no 1,75% līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, kā to prasa NATO standarti.

Izglītībā pedagogu darba samaksas fonds 2003.gadā, salīdzinot ar 2002.gadu, ir pieaudzis par 23 miljoniem latu. Valsts budžets ir veidots, par pamatprincipiem nosakot taupību un maksimāli efektīvu valsts līdzekļu izlietošanu. Mēs esam daudz vērības veltījuši administratīvo izdevumu samazināšanai, izdevumu optimizācijai, un ir ierobežoti administratīvie izdevumi vairāku miljonu latu apjomā.

2003.gada reālā iekšzemes kopprodukta izaugsme ir prognozēta 5,5%. Tas ir augsts rādītājs, neraugoties uz nelabvēlīgajām pasaules ekonomikas attīstības tendencēm.

Lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi, lai stimulētu uzņēmējdarbību un veicinātu investīciju piesaistīti, ar 2003.gada 1.janvāri ir samazināti nodokļi. Sociālās apdrošināšanas iemaksas likme ir samazināta no 35% uz 33%, uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir samazināta no 22% uz 19%.

Tāpat ir atlikti vairāki iepriekšējās valdības plānotie nodokļu palielinājumi. Ir atlikts iepriekš plānotais akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai. Un ir atlikta PVN ieviešana grāmatām un medikamentiem.

Nodokļu samazināšana šogad ietekmē arī budžeta ieņēmumu daļu par 45 miljoniem latu. Tomēr, neraugoties uz to, ieņēmumu daļas palielinājums tiek prognozēts 139 miljoni latu. Un nodokļu likmju samazināšana, kas stimulēs ekonomiku, jau tuvākajos gados dos atdevi arī budžetā.

Darbs pie valsts finansu sistēmas sakārtošanas turpināsies. Mēs meklēsim gan iespējas samazināt nelietderīgos tēriņus, gan nopietni strādāsim pie nodokļu iekasēšanas uzlabošanas. Un pirmie rezultāti šeit jau ir redzami.

Godātā Saeima! Aicinu atbalstīt Latvijas Republikas valdības izstrādāto 2003.gada valsts budžeta projektu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministram.

Nākamais debatēs ir pieteicies izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Ministri! Viesi! Gribu komentēt dažus skaitļus no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta projekta. Kopumā budžeta projektu es vērtēju kā ļoti veiksmīgu kompromisu starp mūsu vajadzībām un iespējām. Bez šaubām, jebkurš zinātnes un izglītības budžets vienmēr būs nepietiekošs. Kā jau sacīja Ministru prezidents un finanšu ministrs, tad būtisks palielinājums izglītības budžetā ir pedagogu algu reformas turpināšanai.

Otra mūsu prioritāte, kas ir iestrādāta budžeta projektā, ir 2,6 miljoni latu, kas skar zinātnes naudu, tas ir, Eiropas Savienības 6.ietvara programmas. Un, strādājot valdībā pie budžeta projekta, mums ir bijusi iespēja, ko mēs esam arī izmantojuši savu ministrijas mērķa griestu ietvaros, pārplānot iespējami nelietderīgus budžeta tēriņus no tā sauktajiem bāzes izdevumiem uz mūsu prioritāšu apmierināšanu.

Šādā veidā mēs esam spējuši atrast 1,2 miljonus latu veco bāzes izdevumu ietvaros augstākās izglītības attīstībai. Šeit ir jāmin divas galvenās prioritātes, proti, studiju programmu salīdzinošo koeficientu izlīdzināšana un doktorantūras stipendiju pieaugums, tā sauktā kredītam pielīdzinātā stipendija. Šīs ir divas ļoti svarīgas prioritātes, kas ir vērstas tieši kvalitātei.

Vēl kā pozitīvu momentu gribu minēt papildu finansējumu centralizēto eksāmenu norisei — 100 000 latu Valsts valodas aģentūras projektiem, 63 tūkstošus latu dotācijas privātajām mācību iestādēm, 30 tūkstošus latu emeritēto profesoru stipendijām un citas prioritātes.

Bez šaubām, lai atrastu līdzekļus šo savu prioritāšu apmierināšanai, tie bija no kaut kurienes jāņem. Līdz ar to atsevišķas programmas iepriekšējā bāzes budžetā tika samazinātas. Aizsteidzoties priekšā jau daudz dzirdētiem jautājumiem, kuri droši vien izskanēs arī šodien Saeimā debatēs, tāpēc varbūt aicinu opozīciju nedaudz pārtraukt savas sarunas un ieklausīties.

Gribu minēt par dažām programmām, kurām finansējums nav turpinājies šajā gadā. Viena no tām ir Latgales programma. Ir jau dzirdēts diezgan daudz kritikas un pārmetumu šajā sakarā, tāpēc nepieciešami daži paskaidrojumi, kāpēc šī programma tika apturēta.

Pirmkārt. Mums ir viena vienīga Latgales programma. Mums nav Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un citu programmu. Šīs Latgales programmas līdzekļi 70% tika lietoti līdzšinējos gados skolu remontu darbiem. Mēs nekādā ziņā netaisāmies apturēt šos līdzekļus, bet tie ir jānovirza no tām programmām, kuras ir paredzētas remontam. Un nevar teikt, ka Latgales labākā skola ir sliktāka nekā, piemēram, Kurzemes sliktākā skola. Bēdīgs stāvoklis ar skolu remontiem ir ļoti daudz kur Latvijā, tātad šajā ziņā mums ir nepieciešama nevis Latgales, bet novadu programma.

Otrkārt. 11% līdzekļu ir lietoti līdz šim mācību grāmatu iegādei, un, bez šaubām, to ir nepieciešams turpināt. Bez šaubām, mums ir jāstiprina latviešu valodas vide Latgalē, un šiem projektiem mēs esam paredzējuši līdzekļus, daļu no līdzekļiem, kas kopā 100 000 latu ir iekļauti Valsts valodas aģentūras projekta programmā. Tātad vēl, runājot par atbalstu latviešu valodas videi, ir jāmin 418 000 valsts budžeta dotācija latviešu valodas apguves valsts programmai un jāmin ir 695 000 latu ārvalstu donoru ziedojumi šai pašai latviešu valodas apguves valsts programmai. Latgales programmas apturēšana nekādā ziņā nenozīmē to, ka Latgale saņems mazāk līdzekļu nekā iepriekš. Un viens no iemesliem, kāpēc šī programma netiek turpināta, bija tas, ka nav neviena tiesību akta, kas regulētu šo līdzekļu izlietojumu. Ja visas citas budžeta programmas tiek regulētas vai nu ar kādu likumu, vai Ministru kabineta noteikumiem, tad šeit līdzekļu sadale ir notikusi līdz šim ar izglītības un zinātnes ministra parakstu, kas, protams, varbūt ir ļoti labi, bet negarantē izslēgt subjektīvismu.

Vēl, runājot par investīcijām, kopējais investīciju apjoms ir apmēram 1 miljons latu, no kā 160 000 latu ir Latvijas Jūras akadēmijai un citām investīcijām, un 816 000 latu ir pašvaldību investīciju projekti. Dzirdēts pārmetums: no 2,9 miljoniem latu ir atbalstīti 816 tūkstoši. Īss paskaidrojums šajā sakarā.

Ir daži diezgan, nu, es teiktu skandalozi projekti, ko ir iestrādājusi pagājušā valdība, proti, viens no projektiem: gribu minēt sporta zāles celtniecību Valkā, kam sākotnēji bija paredzēti 320 000 latu no UMTS operatora izsoles, kur ieguvums bija 0, kā jūs zināt. Tātad šie līdzekļi tika atrasti valsts budžetā, turklāt šajos 320 000 bija paredzētas visas projekta izmaksas. Izmantojot labvēlīgo politisko situāciju, un šeit es cilvēcīgi varu saprast Valkas vadību, projektā tika piebalsoti vēl klāt 250 000 latu. Tātad mākslīgi sadārdzināta tāme un 150 000 šī gada un 100 000 nākošā gada budžetā. Bez šaubām, ka jaunā valdība nevar turpināt nesamērīgi atbalstīt iepriekšējās valdības labos draugus.

Līdzīga situācija ir Kuldīgā, kur ģimnāzijas sporta zālei vēl parādījās papildus 150 000 latu piebalsoti pēdējā brīdī grozījumos.

Godātie kolēģi! Ja mēs paskatītos uz Latvijas rajoniem un saranžētu tos dilstošā secībā, kādā veidā valsts ir atbalstījusi dažādus projektus, tad mēs iegūtu ļoti interesantu ainu. Tas, uz ko mēs gribētu censties un kur šī valdība pieliek savas pūles, tur ir jābūt vienmērīgam sadalījumam, jo, mīļie draugi, nav mūsu vidū labāku un sliktāku iedzīvotāju, rajonu vai pilsoņu. Mēs esam vienādi. Un šo skaisto principu — viens likums, viena taisnība visiem — mēs gribam realizēt. Ja mēs paskatāmies iepriekšējā laikā, šī disproporcija ir ārkārtīgi milzīga, un droši vien nejaušas sagadīšanās dēļ vislielāko atbalstu līdz šim investīciju projektos ir guvuši tie rajoni, kuru vadība ir bijusi ļoti simpatizējoša iepriekš valdošajiem.

Protams, ka tie, kuri šobrīd saņems mazāk līdzekļu, lai izlīdzinātu, bez šaubām, šobrīd nav apmierināti.

Mūsu skatījums bija turpināt finansēt visus iesāktos projektus, bet diemžēl šajā sakarā atsevišķi jauni projekti nav uzsākti. Tajā skaitā arī jāmin tā pati Kuldīgas 2.vidusskolas sporta zāle, kur kā jaunam projektam mēs esam spējuši tikai piešķirt 5000, pēdējā brīdī vēl atrodot nelietderīgi tērētus līdzekļus savos bāzes izdevumos, kur mēs vēl atradām pēdējos 100 000, kurus sadalījām tiem, kuriem tas ir vairāk vajadzīgs.

Iesim tālāk. Otra liela… liels finanšu bloks ir sports. Vēl turpinot investīciju projektus, Mežaparka nacionālais sporta centrs, bija izsludināts konkurss par projekta 2,45 miljonu latu realizāciju. Šajā konkursā uzvarētājs iesniedza projektu 3,1 miljona latu apjomā. Retorisks jautājums — kur ņemt trūkstošo pusmiljonu? Ja mēs šādā veidā saimniekosim, mēs vienmēr neglābjami būsim pilnīgā naudas trūkumā. Tāpēc es gribētu sacīt, ka mums ir jāatgriežas pie saprātīgas saimniekošanas un plānošanas, un, ja par konkrēto projektu ministrija var maksāt 2,5 miljonus, tad 2,5 miljonus mēs arī maksāsim, nevis 3. miljonus.

Klajš nesaimnieciskums iepriekšējās valdības darbā ir vērojams, piešķirot kredītu garantijas Policijas olimpiskajam centram un Vidzemes olimpiskajam centram kopsummā par 12,5 miljoniem latu. Šeit es esmu nonācis jau pie sporta tēmas, kas izraisa ļoti daudz diskusiju sabiedrībā un acīmredzot arī parlamentā.

Ļoti jocīgs ir jautājums — kādēļ 12,5 miljoni latu ir nepieciešami nekavējoties un tūlīt, kaut arī ir pilnīgi skaidrs, ka šī nauda ir apgūstama vairāku gadu laikā, kāpēc nav atvērta kredītlīnija, lai maksātu kredītprocentus tikai par izlietoto naudu, kāpēc valdībai būtu jāsamaksā jau šodien 566 000 latu tikai kredītprocentos vien? Otrs jautājums. Bez tā vēl 185 000 latu tikai šo projektu uzraudzībai un vadībai. Nu, piedodiet, kolēģi, tas ir vienkārši smieklīgi, ja tas nebūtu tik skumji! Bez šaubām, ja mēs absolūti dāsni šķiedīsimies šādi, mums citur naudiņas pietrūks.

Izglītības un zinātnes ministrijas budžets sporta jomā ir 7,2 miljoni latu. No šīs naudas apmēram 2,8 miljoni tiek izlietoti sporta pedagogu apmaksai. Izrēķināsim ātri starpību. Tie ir tikai apmēram 4,5 miljoni latu, tas ir tas budžets, ko novada Izglītības un zinātnes ministrija sportam. Nezin kāpēc visus pārmetumus, ka pietrūkst vienā, otrā vai trešā vietā, uzklausām mēs. Tajā pašā laikā Latvijas Olimpiskā komiteja sportam investē 14,9 miljonus.

Ļoti īpatnējs fakts: pārpalikums Latvijas Olimpiskās komitejas budžetā no pagājušā gada (ņemot vērā, ka tas ir speciālais budžets, tas ir iespējams) saskaņā ar dokumentiem, ko Olimpiskā komiteja ir iesniegusi Sporta apakškomisijai, ir 7 miljoni latu. Tāpēc es gribētu noliegt jebkādas baumas, ka Latvijas sportā trūkst naudas. Vienkārši mēs šo naudu meklējam ne tur, kur tā ir.

Neizprotami izdevumi. Aiz normāliem vārdiem par Latvijas olimpisko vienību mēs slēpjam patiesībā dubultu grāmatvedību. Bez šaubām, ir skaidrs, ka sportistiem, kas ir izpildījuši olimpisko normatīvu, ir nepieciešams valsts atbalsts. Neviens to nenoliedz. Bet sakiet, kolēģi, kāpēc ir nepieciešams, lai Latvijas Olimpiskajai komitejai, kas ir sabiedriska organizācija, būtu vēl apakšstruktūra — Latvijas olimpiskā vienība —, kuras kapitāldaļu turētāja par divām trešdaļām ir Olimpiskā komiteja? Tātad valsts ietekme tur ir tikai 11%, un tur ir vēl divi citi dibinātāji. Kāpēc ir vajadzīgs šis finansējums 580 000 latu Latvijas olimpiskajai vienībai un pārējā nauda — Olimpiskajai komitejai? Šeit es redzu vienkārši dubultas grāmatvedības triku, lai programmas būtu vieglāk finansēt gan no viena, gan no otra avota un kopumā būtu grūtāk atrast reālās izmaksas.

Vēl gribu norādīt uz dažām īpatnējām lietām. Proti, ir tāda visiem zināma firma SIA “Ķeizarmežs”, kas ir līgumattiecībās ar Izglītības un zinātnes ministriju. Šobrīd gribu sacīt, ka mums notiek ļoti normāla sadarbība, proti, mēs esam diezgan tuvu vienoties par izejas punktu tālākajām sarunām par līguma turpināšanu. Bet man pilnīgi nav skaidrs, kāpēc SIA “Ķeizarmežs” būtu nepieciešams dotēt no valsts budžeta 10 000 latu viņu infrastruktūras uzturēšanai, jo vienīgā infrastruktūra ir futbola stadions, kas ir ierakstīts zemesgrāmatā uz SIA “Ķeizarmežs” vārda. Tieši tāpat vēl 20 000 latu dotācija SIA “Stadions”, nu un vēl daži interesanti skaitļi. Ne visas nelietderīgi tērētās naudas sportā mēs esam spējuši atrast šo trīs mēnešu laikā. Līdz ar to ir palicis daudz neapmierinātu projektu, kur ir nepieciešams valsts finansējums, un savas kompetences ietvaros mēs turpināsim meklēt šos nelietderīgos līdzekļus. Un es ļoti ceru, ka daudzas no prioritātēm, kuras šobrīd paliek ārpus mūsu redzesloka, mēs spēsim apmierināt budžeta grozījumu likumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies, Šadurska kungs!

Nākošajam vārds iekšlietu ministram Mārim Gulbim.

M.Gulbis (iekšlietu ministrs). Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie frakciju priekšsēdētāji! Cienījamie deputāti! Kolēģi! Dāmas un kungi! Godātā opozīcija! Esmu gandarīts, ka valdība izprata un atbalstīja finansējuma palielināšanu iekšlietām, jo līdz šim tas nebija tik labi veicies. Par nožēlojamiem apstākļiem, kādos strādā policija, arī iepriekš esam samērā plaši un emocionāli informēti gan ar reklāmas rullīšu palīdzību, gan arī priekšvēlēšanu kampaņā. Taču trūcis kārtīga darba un valdības pārliecināšanas, lai situāciju mainītu. Tāpēc esmu gandarīts par valdības un koalīcijas partneru atbalstu un ļoti ceru uz opozīcijas sapratni šeit, Saeimā.

Tā ir stingra sabiedrības prasība valstij — nodrošināt likumu ievērošanu, saukt pie atbildības negodīgos un rūpēties par nodokļu iekasēšanu no zemnieka, skolotāja un šofera, un ne tikai, bet arī cīnīties pret ievērojamu naudas summu izkrāpšanu no valsts budžeta. Lai mēs būtiski uzlabotu nodokļu iekasēšanu, nepietiek tikai ar Valsts ieņēmumu dienesta cītīgu ierēdņu izsūtītām atgādinājuma vēstulēm. Lai iekasētu nodokļus, apkarotu kontrabandu un izskaustu korupciju, nepieciešams investēt sistēmā, kas to nodrošina. Pašreiz iekšlietām pievērsta liela sabiedrības uzmanība. Tas ir gandrīz kā garants, ka reformas iekšlietās notiek sabiedrības kontrolē un tās interesēs. Iekšlietām pievērsta arī valdības uzmanība. Un tas rakstiski apliecināts Valdības deklarācijā.

Uzmanība iekšlietām pievērsta gluži saprotamu iemeslu dēļ. No tiem divi svarīgākie: reformas iekšlietās bija krietni vien aizkavējušās, un par to sevišķi spilgts signāls bija sabiedrības zemā uzticība policijai.

Un otrs. Līdz ar Latvijas uzaicināšanu pievienoties Eiropas Savienībai iekšlietu struktūrām ir jauns uzaicinājums — būtiski uzlabot profesionalitāti. Un, ņemot vērā satraucošo situāciju pasaulē, nodrošināt iedzīvotāju drošību šeit, Latvijā.

Un varbūt arī daži skaitļi, kur paredzēts un ir ļoti nepieciešams papildu finansējums. Gan Ministru prezidents, gan finanšu ministrs informēja par 8,4 miljoniem speciālajos dienestos strādājošajiem policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem to algu palielinājumu. Tāpat papildu finansējums nepieciešams iekšlietu darbiniekiem, kas, pildot darba pienākumus, ieguvuši invaliditāti, pērn tikai... ne tikai, bet 123 cilvēki, pildot savus dienesta pienākumus, un tas ir bezkaislīgs skaitlis, aiz kura slēpjas daudzu ģimeņu traģēdijas. Tās nav notikušas kara apstākļos, bet gan tepat Latvijā, mums blakus, aizturot organizētās noziedzības pārstāvjus, narkotiku dīlerus un kabatas zagļus.

1,2 miljoni latu paredzēti policijas autotransporta atjaunošanai, un tas ļautu nomainīt tos “moskvičus” un “žiguļus”, kas joprojām ir policijas rīcībā. Satiksmes drošība ir sabiedrībā karsti diskutēts temats, tāpēc man grūti iedomāties, kā cītīgs policists ar “moskviču” dzenas pakaļ jaunākā izlaiduma “jaguāram”, kas tā arī nav reaģējis uz ceļa policista lūgumu apstāties.

Atcerēsimies gadījumu Jelgavā, kur ceļa policists gāja bojā, jo viņam, cenšoties aizturēt likumpārkāpēju, uzbrauca nelieša vadīts jaudīgs ārzemju auto.

Papildu finansējums nepieciešams un ir paredzēts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darba tērpu un speciālās tehnikas iegādei, ķīmisko avāriju likvidēšanai, kas Latvijai ļautu kļūt arvien stabilākai un aktīvākai.

Deputāti noteikti ir informēti par bandītu Ustimenko un Medvedjeva aizturēšanu laukā, kur gāja bojā policists Aigars Kurpnieks un smagus ievainojumus guva arī otrs policists Ēriks Zanders. Un tā nav pirmā un vienīgā reize, kad policisti iet bojā, aizsargājot citus cilvēkus no neģēļiem. Tas nav tikai nelaimes gadījums, pildot darba pienākumus, bet milzīga traģēdija ģimenei. Tas ir ļoti smags pārmetums mums, ka policists nav pietiekami aizsargāts. Tāpēc budžetā ir paredzēti 452 000 latu bruņuvestu iegādei policijai.

Vairāk nekā 600 000 latu paredzēts Šengenas informācijas biroja un “Serene” biroja izveidei. Tas Latvijai dotu iespēju pašai, ievietot informāciju “Serene” datu bāzē.

Piemēram, par Zviedrijas pilsoni, kas 1997.gadā Latvijā nobrauca divas policistes, Zviedrija joprojām nav ievietojusi informāciju šajā datu bāzē, un tā ir primārā, ko lieto robežsargi Eiropā.

Manis teikto apliecinās ārlietu ministre Kalnietes kundze, ar kuru kopā esam aktualizējuši gandrīz aizmirsto traģēdiju, par kuru neviens līdz šim brīdim nav sodīts. Tā neliecina, ka esam labi spējuši aizstāvēt savas valsts pilsoņus. Par šīm vairāk nekā 100 jaunās valdības darbadienām policija, robežsardze, ugunsdzēsēji, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir parādījuši, ka ir spējuši ir piemēroties jaunajiem apstākļiem.

Izvērtējot dienestu darba rezultātus kopumā, esmu apmierināts. Esmu skaidri definējis uzdevumus, lai darbs dienestos un ministrijās uzlabotos. Viens no priekšnoteikumiem ir papildu finansējums.

Es esmu atklāti runājis ar ierindas policistiem, ar ierindas ugunsdzēsējiem, un esmu noslēdzis konkrētu vienošanos — jau šogad varētu teikt, arī avansā, policija divus soļus spers pretim mums visiem: sabiedrībai, bērniem, indivīdiem. Atliek tikai mums, valdībai un Saeimai, spert vismaz soli pretim arī policistiem un ugunsdzēsējiem.

Es aicinu arī opozīciju atbalstīt iekšlietu sistēmas un arī valdības ierosinātos priekšlikumus, jo arī šeit, zālē, sēž trīs bijušie iekšlietu ministri un ļoti labi saprot mūsu problēmas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies, Gulbja kungs! Es gribētu atgādināt, ka debates notiek par visu 2003.gada budžeta likumprojektu paketi kopumā, kurā ietilpst bez likumprojekta “Par valsts budžetu 2003.gadam” arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” un likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Debates turpina frakcijas “Jaunais laiks” deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamā Saeimas Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamais premjerministr! Cienījamie ministri! Cienījamie kolēģi un cienījamie viesi! Man ir tas gods apgalvot, ka šodien izskatīšanai pirmajā lasījumā mēs esam saņēmuši labāko budžetu pēdējo daudzu gadu laikā. Un man ir vismaz 10 iemesli (Aplausi.), kas spētu to apgalvot, un arī pāris iemesli, kas spētu apgalvot to, ka šis budžeta varēja būt vēl labāks.

Tātad pirmā un pati galvenā lieta ir tā, ka mūsu budžets liecina, ka mēs esam nopietni mainījuši attieksmi pret mūsu cilvēkiem. Tā liecība ir sekojoša, ka mēs, pirmkārt, palielinām algas, un tikai pēc tam mēs domājam par saimniecisko izdevumu palielinājumu. Mēs acīmredzami esam palielinājuši algas, pieņemsim, policistiem, un tas ir pirmais nopietnais policistu algu palielinājums septiņu gadu laikā. Atsevišķos gadījumos tas sasniedz pat 70 procentus. Mēs esam palielinājuši algas gan tiesnešiem, gan skolotājiem, gan bērnu pabalsts ir palielināts, gan arī minimālā alga ir palielināta.

Otrs un arī ļoti svarīgs nosacījums ir tas, ka ir mēģināts un droši vien arī tiks veikti uzņēmējvides stabilizācijas un uzlabošanas pasākumi. Saprotiet, ka ģimene var būt laimīga tikai tad, ja visi ģimenes locekļi ir laimīgi. Ļoti līdzīgi ir arī ar nodokļu iekasēšanu valstī: nodokļu maksātāji un nodokļu iekasētāji būs savstarpēji apmierināti tikai tad, ja būs reāli sekmīga nodokļu iekasēšana. Ar represīvām metodēm vien būs par maz. Lai veicinātu iekasēt nodokļus, ir veikta vesela virkne pasākumu, respektīvi, uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšana, sociālā nodokļa samazināšana, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta pasākumi. Kā piemēru varētu minēt, teiksim, Latvijas Garantiju aģentūras izveidošanu. Ir atrasti nepieciešamie līdzekļi Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO, ir atrasti arī nepieciešamie līdzekļi Zemkopības ministrijai Eiropas Savienības prioritāšu finansēšanai. Kā vienu no pēdējiem skaitļiem es gribētu minēt arī to, ka ir atrasti līdzekļi, teiksim, Latvijas cūkaudzētāju situācijas uzlabošanai.

Viens no apstākļiem, ko es obligāti gribētu minēt, arī ir tas, ka nopietni ir mainījusies mūsu, respektīvi, deputātu, attieksme pret sabiedrību. Un te es gribētu minēt to, ka mēs esam samazinājuši Saeimas budžetu par 400 tūkstošiem, un kas ir pats galvenais — mēs esam nolikvidējuši tos leģendāros 30 tūkstošus latu, kas bija nepieciešami, lai, visbiežāk, zvejotu vēlētāju balsis priekšvēlēšanu laikā. Šie visi bija iemesli, kāpēc mūsu budžets ir labs. Bet tagad es minēšu, kāpēc tas varētu būt bijis vēl labāks.

Tas būtu bijis labāks tad, ja iepriekšējai valdībai pēdējos mēnešos nebūtu pāris kļūdas un kļūdiņas. Pie šīm kļūdām mēs droši varam minēt to, ka valdība centās divos mēnešos saglābt to, kas netika izdarīts sešos gados, respektīvi, Austrumu robeža. Daudzi miljonu darījumi pat tika piemirsti iereģistrēt valsts kasē. Šeit gribētos minēt arī to, ka tika piedoti parādi rentabliem uzņēmumiem, un tika piedotas nodokļu saistības vai nodokļu parādi šķietami negodīgiem uzņēmējiem. Tādu kļūdu nav mazums, bet visticamāk par tām mēs runāsim nākamceturtdien, tad, kad ies vaļā debates par katru konkrēto priekšlikumu.

Rezumējot visu iepriekš teikto, es gribētu apgalvot, ka šis budžets ir tendēts uz tautsaimniecības attīstību. Bet gribētu atgādināt to, ka budžets nav no gumijas. Un gribētu piekodināt visiem tiem kolēģiem, kas gatavos priekšlikumus uz nākamo lasījumu, norādot jebkurā no posteņiem izdevumu palielināšanu, neaizmirst norādīt, kam tad mēs tos izdevumus noņemsim. Jo konstruktīvus priekšlikumus mēs izskatīsim pēc būtības, bet demagoģiskus un populistiskus izskatīsim pēc to satura.

Paldies par uzmanību. Līdz nākamajai ceturtdienai!

Sēdes vadītāja. Paldies! Nākamais debatēs ir pieteicies Tautas partijas frakcijas deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (TP). Priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžets patiešām ir galvenais instruments, ar ko valdība īsteno savu politiku. Un es redzu šo valdību kā tādu nedrošu iesācēju arfisti, kas sēž pie sava instrumenta, kurā dažu stīgu nav vispār, dažu stīgu vietā ir iemontēti tādi tā kā papīra diegi, bet atsevišķas skanīgās, sevišķi labās stīgas nez kāpēc ir pieslēgtas pie augstsprieguma strāvas. Un šāds instruments un mūzika mums būs jābauda veselu gadu, un iespējams, ka mums būs iespējas redzēt, kas notiks ar šīs arfistes pirkstiem gada beigās.

Un tomēr. Budžets patiešām runā skaitļu valodu, un atšķirībā no valdošo politiķu solījumiem šī valoda ir nepārprotama. Šis budžets diemžēl nav labs. Un tas nav labs vismaz trīs iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tāpēc, ka patiešām nav ilgtermiņa skatījuma. Otrkārt, ir nepamatoti samazināti ieņēmumi, un, treškārt, ir milzīgs budžeta deficīts.

Sāksim tad ar pirmo. Par ilgtermiņa skatījumu, kas jau tika pieminēts. Visu valsts nopietnāko problēmu risināšana nav pat plānota, un ir apturēts attīstības projekts. Rodas iespaids, ka valdība gatavojas strādāt tikai dažus mēnešus. Pašvaldībām ir atņemtas investīcijas. Informācijai: 2001.gadā investīcijām bija paredzēti 11 miljoni, pagājušogad — 14 miljoni latu, bet šogad tikai 4 miljoni latu. Tas ir trīs reizes mazāk nekā iepriekšējā gadā. Patiešām atņemts visai valstij.

Latvijas reģioni tiek nolemti atpalicībai. Kopējā pašvaldību rocība ir samazināta par 26 miljoniem latu, plaisa starp Rīgu un pārējo Latviju palielināsies. Par veseliem 87% ir samazināta nauda skolu informatizācijas programmai. Skolēniem, it īpaši lauku bērniem, tiks liegta iespēja apgūt modernās tehnoloģijas un internetu. Ir krasi samazināta skolu ēku atjaunošana, daudziem mūsu bērniem būs jāturpina mācīties nepiemērotās, nereti par bīstamās telpās.

Par lauksaimnieku subsīdijām. Šī gada budžeta projektā ir paredzēts, ka būs par 2,7 miljoniem latu mazāk, nekā pagājušogad faktiski lauksaimnieki saņēma. Nerunājot vēl par dažādām atsevišķām pozīcijām, kas ir uzliktas uz budžeta… uz subsīdiju sloga. Šogad zemniekiem izdzīvot būs grūtāk. Šī tautas daļa atkal ir uzlikta uz streiku ceļa, un es viņiem pievienojos.

Ir samazināta arī nauda sportam, interešu izglītībai, un jāsaka, kā šai valdībai nu jau piedien, protams, arī kultūrai. Pretēji solījumiem, kuri tika doti, starp citu, no šīs tribīnes, ir par 6% samazināts Kultūrkapitāla fonda finansējums. Valdība Nacionālās bibliotēkas projektam paredzētos līdzekļus ir pretlikumīgi ieplānojusi izlietot citiem mērķiem.

Par budžeta ieņēmumu prognozēm. Uzņēmumu ienākumu nodokļa prognoze ir samazināta par 4,5%, lai gan ekonomika attīstītās un kopprodukts strauji aug. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognozes paredz tikai 4,5% pieaugumu, tā ir ļoti zema prognoze, jo pagājušogad šis rādītājs bija 12,6%. Medicīnai vien tas šogad atņem 4 miljonus latu.

Ir nepamatoti plānots ieņēmumu samazinājums no alkohola akcīzes. Absolūtos skaitļos tas ir vismazākais rādītājs kopš 1997.gada.

Ziniet, šīs ieņēmumu prognozes varētu izpildīt pat tad, ja Valsts ieņēmumu dienests un muita gandrīz vispār pārstātu strādāt. Visas šīs ieņēmumu prognozes liecina, ka valdība negatavojas efektīvi cīnīties pret kontrabandu un nodokļu nemaksāšanu. No solītajiem papildus 400 miljoniem latu budžetā ir skaidri uzrakstīta nulle.

Budžeta deficīts. Tas ir paredzēts 3%. Un tas nozīmē nebijušu valsts parāda pieaugumu. Valsts parāds palielināsies par 325 miljoniem un pārsniegs 1 miljardu latu. Tas ir ļoti bīstams ceļš. Tas nozīmē, ka valdība šogad uz katra Latvijas iedzīvotāja rēķina aizņemsies 135 latus. Šis nav krīzes gads. Jo prognozējums ir 5,5% liels ekonomikas pieaugums. Tāds deficīts nav attaisnojams, un tas liecina vienīgi par valdības neprasmi sastādīt budžetu.

Šis budžets liek secināt, ka valdība ir atteikusies no skaļi skandinātās veselības reformas. Izdevumi veselības aizsardzībai nevis tuvojas valdības apsolītajiem 7% no kopprodukta, bet gan attālinās. Vienīgi administratīvie izdevumi, kas saistīti ar jaunās ministrijas radīšanu, ir pieauguši par 38%. Toties līdzekļi medikamentu apmaksai ir samazināti par 9%, bet finansējums terciāriem jeb augstas sarežģītības pakalpojumiem ir sarucis par 22%. Medicīnas darbinieku algu palielinājums ir saistīts vienīgi ar minimālās algas paaugstināšanu, un šī situācija ir nožēlojama.

Pretēji skaļi daudzinātajam taupības režīmam valdība savām vajadzībām naudu nežēlo. Lai runā skaitļi! Ministru algas palielinājums — 300 000 latu, premjera biedra birojam — 89 000, Veselības ministrijas papildštatiem — 218 000, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas administrācijai — 206 000, mazākumtautību ministram (administrācijai) — 180 000 un tā tālāk. Kopā skaitot, sanāk miljoni.

Šodien mēs piedzīvojam situāciju pavisam līdzīgu tai, kāda bija pirms valdības veidošanas. Toreiz Repšes kungs solīja papildus 400 miljonus valsts budžetā, aktīvu cīņu pret korupciju un solīja kvalitatīvu veselības aprūpi. Tagad tiek solīts, ka uz budžeta grozījumiem gluži kā no gaisa nokritīs 102 miljoni veselībai, 10 miljoni — pašvaldībām, 4,6 miljoni — skolotāju algām, 2,3 miljoni — lauksaimniekiem un tā tālāk. Dzirdams, ka valdības darbs labklājības jomā rezultātus dos nevis tagad, bet pēc vairākiem gadiem. Tie, protams, atkal ir jauni solījumi, kuriem mūs aicina noticēt. Bet nevar ticēt tam, kas solīto reiz jau nav pildījis. Nav brīnums, ka sabiedrības uzticība šai valdībai strauji krīt.

Šo budžetu, tāpat kā valdības darbu, raksturo nepildīti solījumi un zudušas cerības. Diemžēl. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Budžeta gatavošanas gaita, valdības pieņemto lēmumu skaidrošana sabiedrībai un pats budžeta saturs nepārprotami grauj cilvēku uzticību valsts varas institūcijām un līdz ar to arī valstij kā tādai. Kāpēc?

Pirmkārt, atsevišķi valdības pieņemtie lēmumi faktiski ir noziedzīgi. To ir atzinuši pat atsevišķi Šlesera—Repšes valdības ministri. Kad neilgu laiku pirms budžeta izskatīšanas valdībā televīzijas žurnālists ministram Gateram uzdeva jautājumu: “Vai tiešām tiks pārtraukta jau būvēt uzsākto skolu sporta zāļu celtniecība?” — viņš atbildēja: “Tas ir noziegums! Tas nebūs nekādā gadījumā, jo mums taču ir ilgas ziemas, un tagad pārtraukt objektu celtniecību ir vienkārši noziedzīgi!” Diemžēl valdība, apstiprinot budžetu, šo noziegumu īstenoja, 3,7 reizes samazinot investīcijas pašvaldībām, atstājot bez finansējuma iesāktos projektus, ir vēl nebijušas vēršanās pret lauku un mazpilsētu vajadzībām! Tā ir šo vajadzību ignorēšana, jo vairākums projektu taču tiek īstenoti tieši tur.

Otrkārt, skaidrojot topošā un arī valdībā pieņemtā budžeta saturu, nepārtraukti sabiedrība tiek maldināta. Tiek melots. Es atkārtoju: tiek melots! Iepriekšējo valdību panākto vienošanos, ka ar šā gada 1.septembri skolotāju algas tiks paaugstinātas, šī valdība ir ignorējusi, un finansējuma budžetā nav. Es vēlreiz atkārtoju: nav! Tajā pat laikā gan valdības vadītājs, gan finanšu ministrs publiski apgalvo pretējo. Lūk, ko “Jaunā laika” deputāti pagājušā gada decembrī vēstīja no tribīnes deputātiem un radioklausītājiem diskusijā par 3% tabakas akcīzes novirzīšanu sportam. Baiba Brigmane: “Nekur nav rakstīts, ka tiks atņemti līdzekļi Kultūrkapitāla fondam un sportam. Šeit taču ir cits mehānisms, kā novadīt līdzekļus līdz Kultūrkapitāla fondam un līdz sporta organizācijām.” Kur tad ir teikts, ka šo līdzekļu būs mazāk? Varbūt ka tie būs vēl lielāki? Arturs Krišjānis Kariņš: “Šā panta svītrošana nenozīmē, ka sportam nebūs finansējuma, kā Ābiķa kungs mums grib likt saprast. Gluži pretēji, mēs šeit vienkārši mainām finansējuma mehānismu. Nauda sportam neies no speciālā fonda, bet ies pa taisno no budžeta.” Kārlis Strēlis: “Es atbalstu savu basketbolu un visus pārējos sporta veidus. Un nekad nevaru iedomāties, ka latvieši varētu atņemt naudu sportam. Mēs neko neatņemam. Mēs vienkārši pārvietojam līdzekļus uz citu maku.”

Kurš maldināja sabiedrību? Deputāts Ābiķis, kā apgalvoja Kariņa kungs, vai pats Kariņš un viņa “Jaunā laika” kolēģi? Nepilni 700 tūkstoši no sporta budžeta ir pazuduši bez vēsts. Savukārt tā vietā, lai jaunieši neklīstu pa ielām un nodarbotos ar sportu, šie 700 tūkstoši ir pareizināti vismaz ar trīs, lai izveidotu jaunas ministrijas, ieviestu trīs jaunus ministru posteņus, Ministru prezidenta biedra posteni un nodrošinātu veselu baru ierēdņus un padomniekus.

Starp citu, redzam, ka zālē bija spiesti atnest jaunus beņķīšus, jaunus solus, lai būtu daudzskaitlīgajai valdībai, kur apsēsties.

Jaunatnei ir parādīta piga. Starp citu, interesants bija sporta vērtējums no izglītības un zinātnes ministra puses. Tas kaut kā ļoti sakrīt ar to vērtējumu, ko sniedza nesen komisijā viņa jaunizceptais padomnieks, kurš, starp citu, savu personīgo autiņu pamanījās pārdot savai vadītajai Sporta federācijai un kurš ar lielu troksni par savām izdarībām tika padzīts no darba Ventspils Olimpiskajā centrā. Tas tagad ir ministra padomnieks.

Arī Kultūrkapitāla fonda finansējums, starp citu, ir samazināts vairāk nekā par 300 tūkstoš latiem.

Treškārt. Absolūtais cinisms attieksmē pret lauku un mazpilsētu iedzīvotājiem. Repšes kungs ar koka kluča Konstantīna izteiksmi sejā televīzijā paziņoja, ka mazie projekti nav šīs valdības prioritāte, ka “Jaunais laiks” īstenos lielas lietas. Bet tieši mazajiem pagastiem, mazpilsētām nelielie projekti bieži vien ir izdzīvošanas jautājums. Ja skoliņai jumts ir jānomaina un pagastam naudas nav, ko tad darīt? Ļaut ēkai sapūt?

Starp citu, arī lielo projektu īstenošana, kā jau teica mans kolēģis, ir pārtraukta. Piemēram, skolu atjaunošana, skolu informatizācija, kas tiek īstenota jau kopš 1997.gada, sporta zāļu celtniecības programma un daudzas citas lietas.

Ceturtkārt. Tā ir cilvēku muļķošana. Kāpēc tad budžetā neatspoguļojas “Jaunā laika” apņemšanās iekasēt miljonus, labāk iekasējot nodokļus. Ministrs Auders sola vairāk nekā 100 miljonu medicīnai. Vai tā būs? Un, ja jau tik pārliecināti saka, ka būs, kāpēc tad pedagogu algas palielinājums nav iestrādāts budžetā? Arī solījums grozīt budžetu vasarā un piešķirt finansējumu ir tikai solījums. Un, starp citu, šā gada augstskolu absolventi jau šobrīd domā, vai iet strādāt uz skolu vai neiet. Un viņi šobrīd analizēs budžetu un skatīsies, vai algas paaugstinājums ir ierēķināts vai nav. Un varbūt savu izvēli viņi izdarīs jau tagad. Un to viņi izdara tagad, ne jau mēnesi vai dažas dienas pirms 1.septembra, kad valdība sola budžetu grozīt.

Piektkārt. Attieksme pret nacionālo kultūru. Pat banku krīzes laikā nevienu gadu nav samazināts bāzes finansējums kultūrai, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Investīciju projektiem atvēlētā summa salīdzinot ar 2002.gadu, šā gada budžetā ir piecas reizes mazāka. Es atkārtoju: piecas reizes mazāka! Un tās pirmkārt ir lauku kultūras iestādes, kultūras nami, muzeji, kultūras pieminekļi un tā tālāk.

Viens no galvenajiem mūsu uzdevumiem, stājoties Eiropas Savienībā, taču ir nostiprināt mūsu nacionālo kultūru, mūsu identitāti. Kaut gan īstenībā, runājot par kultūru, es īpaši izbrīnīts neesmu, jo Ministru prezidents taču izteicās, ka jāatbalsta ir tāda māksla, ko saprot visa sabiedrība, proti, to, ko nesaprotu es, kino, mākslu, ko es nesaprotu, to nav vajadzīgs atbalstīt.

Sestkārt, iebiedēšana. Gan vairāku pašvaldību vadītāji, gan valsts iestāžu vadītāji man ir teikuši, ka viņiem “Jaunais laiks” ir teicis tā: “Vai nu nāc pie mums, vai naudiņu neredzēsi kā savas ausis!” Cilvēki kļūst iebiedēti, un viens otrs pat saka, ka atgriežas komunistu laiki. Mēs tagad redzam, pieminot Valku, vai vispār nebija amorāli pieminēt Valku un Valkas sporta zāli. Valkā ir divas skolas — mazā — krievu mācību valodas skola — un lielā — latviešu vidusskola. Un lielā latviešu vidusskola ir vispār bez sporta zāles, un viņi ir spiesti braukt divus kilometrus — braukt pārpildītās telpās, un tas pat nav iespējams, nejaucot mācību procesus. Tas ir amorāli. Es aicinu jaunos laikus, Šleseru un co un viņu satelīta deputātus, gatavojot budžetu otrajam lasījumam, ievērot to, ko teica jūsu kolēģe Baiba Brigmane: “Būsim atklāti un godīgi! Viena taisnība visiem!”

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Godātie kolēģi! Parasti valstī pieņem budžetu līdz gada sākumam. Protams, mēs gaidījām, ka budžetu Saeimā apspriedīsim mazliet agrāk, tomēr paldies mūsu valdībai, ka ārā vēl nav rudens, nav viss tik slikti mūsu valstī.

Ļaujiet man atgādināt nesenos notikumus, ko partija “Jaunais laiks” solīja savā priekšvēlēšanu programmā. “Jaunais laiks” divkāršos veselības aprūpes budžetu, un šī nauda nepazudīs birokrātu kabinetos. Tiks likvidētas nevajadzīgas darba vietas un valsts pārvalde kļūs efektīvāka. Reformu gaitā iegūtie līdzekļi ievērojami papildinās valsts budžetu. Šādi solījumi, protams, pilnībā atbilst veselam saprātam, sabiedrības interesēm, un tas nozīmē, ka arī PCTVL programmai. Ja šīs prioritātes tiešām tiktu atspoguļotas valsts budžetā, mēs noteikti to atbalstītu. Diemžēl valdība darbojas pēc principa liela brēka, maza vilna, un šo dokumentu es nosauktu par vilšanās budžetu.

Kādas prioritātes mēs redzam budžeta projektā? Valsts aizsardzība un integrācija NATO, integrācija Eiropas Savienībā, iekšējā drošība un izglītība. Ejot uz sēdi, es šodien satiku jaunos valcēniešus piketējot. Viņi jautāja: “Kāpēc valstij nav naudas vidusskolas sporta halles celtniecībai?” Ko es varēju atbildēt? Ka nauda principā ir, bet papildus 15 miljoni aiziet kādu ASV ieroču fabrikantu kabatās, lai viņi beidzot varētu nopirkt sev jaunos limuzīnus.

Vispār, salīdzinot priekšvēlēšanu solījumus un budžeta projektu, var secināt, ka valdība nav aizmirsusi tikai par izglītību, bet pat šī prioritāte nav atbalstīta ar redzamu pieaugumu budžetā. Tomēr bez deklarētām prioritātēm ir viena, ko valdība kautrīgi noklusē, jo tas ir izdevumu palielinājums valdības uzturēšanai. Īpašu panākumu ekonomikā mums nav, bet Ekonomikas ministrijai budžetā ir paredzēts izdevumu pieaugums 5 miljonu apmērā. Kā tad ir ar nevajadzīgu darba vietu likvidēšanu un efektīvāku valsts pārvaldi? Kā tad īsti ir ar ekonomijas režīmu? Mēs dzirdam attaisnojumus — līdz vasaras vidum pie budžeta tiks piestrādāts.

Dārgie kolēģi! Ārā jau ir pavasaris. Vai šāda budžeta plānošana liecina par valdības profesionālismu? Kā var plānot budžetu tikai uz pusgadu? Tagad ikviena ģimene Latvijā plāno savus ienākumus un izdevumus uz ilgāku laika periodu. Jūsu rīcības dēļ mediķi un skolotāji nevar atļauties nopirkt sev kaut ko līzingā, jo nav skaidrs, vai būs šis solītais pieaugums vai nebūs. Diez vai triju mēnešu laikā valdība kaut kur atradīs šo lielo naudu. Cilvēkiem jau tagad ir jāzina, kas viņus gaida nākotnē.

Pakavēšos pie vienas atsevišķas problēmas. Krasi pieaug valsts ārējais un iekšējais parāds. Šo pieaugumu nevar motivēt, jo pieaug arī iekšējais kopprodukts. Problēma ir tā, ka parāds pieaug Repšes kunga stingrās monetārās politikas rezultātā. Mēs neesam par inflāciju, tomēr gandrīz 16 miljonu latu zaudēšana valūtas kursa svārstību dēļ ir, maigi sakot, neprofesionālisma izpausme. Faktiski mēs pārdodam savu bērnu un mazbērnu nākotni.

Kāpēc mēs tik asi kritizējam šo budžetu un tādas prioritātes kā integrāciju NATO un Eiropas Savienībā? Pirms 5 gadiem varētu runāt par reformu nepieciešamību, par ekonomijas režīmu, par zaudējumiem šajā ceļā. Tomēr tagad lēmums par mūsu piedalīšanos eiroatlantiskajā integrācijas procesā jau ir pieņemts. Ir pienācis laiks domāt par tiem tūkstošiem mūsu iedzīvotāju, kas cietuši šajā procesā. Ir pienācis laiks domāt par sociālo sfēru un atdot parādus.

Tomēr parādus mēs atdodam tikai starptautiskajām organizācijām, nevis savai tautai, savas valsts iedzīvotājiem. Šis budžets nav sastādīts Latvijas tautas labā.

Un tāpēc frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” balsos “pret”.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Guntis Bērziņš, Edgars Jaunups, Ēriks Jēkabsons, Artis Kampars, Oskars Kastēns, Andrejs Klementjevs, Vilis Krištopans, Arnolds Laksa, Liene Liepiņa, Linda Mūrniece, Aigars Pētersons, Mareks Segliņš, Kārlis Strēlis, Ausma Ziedone—Kantāne. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām sēdes darba kārtību! Un, pirms mēs atsākam debates, ir desmit deputātu — Grīnblata, Ozoliņa, Ulmes, Kariņa, Jaunupa un citu deputātu iesniegums par to, ka saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 65.pantu deputāti ierosina saīsināt debates par visiem 20.februāra plenārsēdes darba kārtībā izskatāmajiem jautājumiem, nosakot piecas minūtes par uzstāšanos pirmo reizi un divas minūtes par uzstāšanos otro reizi.

Lūdzu deputātus balsot par šo desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 38, neviens deputāts neatturas. Tātad debašu laiks ir saīsināts, nosakot pirmo reizi uzstāšanās laiku piecas minūtes un otro reizi — divas minūtes.

Kā nākamā debatēs piedalīsies “Jaunā laika” deputāte Ausma Ziedone—Kantāne.

A.Ziedone–Kantāne (JL). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru kabineta vadītāj un ministri, un godātie mani deputāti! Man ir ļoti liels gods un ļoti liels satraukums. Un satraukumu varbūt es... atļaujiet... ā, Ābiķa kungs, jūs esat zālē, es ļoti priecājos... Jūs mani esat piecus mēnešus biedējis un baidījis, es esmu iebiedēta no jums... Es esmu satraukusies, un es esmu apmierināta. Es esmu apmierināta (aplausi) ar mūsu valsts budžeta projektu Kultūras ministrijai 2003.gadam. Mēs visu laiku runājam, ka mūsu budžets ir samazinājies. Nē, objektīvie dati liecina, ka 2001.gadā Kultūras ministrijas budžeta kopējais ienākums ir bijis 19,8 miljoni, 2002. gadā ir bijis 25 miljoni, un 2003.gadā ir 31 miljons. Mums... Kāpēc es saku — apmierināta un kāpēc es saku — bet?

Jā, šīs Kultūras ministrijas investīcijas dažādām kultūras institūcijām, bez šaubām, varēja būt lielākas, bagātākas, un, teiksim, ievērojamākas, lai mēs varētu patiesi lepoties. Tas nav, bet ir kaut kas ļoti, ļoti būtisks noticis. Un mēs esam investējuši radošam cilvēkam, ko es neesmu sagaidījusi par visiem šiem 12 gadiem, kopš eksistē mūsu brīvā valsts. Mēs esam gaidījuši šos 12 gadus, lai investētu mūsu kultūrā naudu radošam cilvēkam. Un tāpēc es esmu pateicīga mūsu Kultūras ministrijai un ministrei, un mūsu valdībai, ka viņa 3 miljonus, vairāk nekā 3 miljonus ir investējusi tātad Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem.

Un otrkārt, mūsu trīs lielajiem un slavenajiem simfoniskajiem orķestriem. Tas ir, Valsts simfoniskajam orķestrim, Operas un Liepājas simfoniskajam orķestrim.

Un visbeidzot, tie 8 mūsu profesionālie teātri. Mīļie draugi! Tie nav aktieri, tie ir radoši cilvēki, jo teātrī strādā tikai radoša personība. Vienalga, vai viņš ir rekvizitors, vai viņš ir apgaismotājs, vai viņš ir frizieris. Un viņa alga ir 70 un 80 lati. Un, ticiet man, ejot dažus vakarus uz izrādēm, es ierauju galvu plecos, es izliekos ātri skrienam pa koridoru, lai neviens mani nepamana, kad es ienāku Dailes teātrī, jo viņi skatās uz mani kā uz miljonāru. Un man ir kauns! Man ir milzīgs kauns!

Jā, pasaulē viss integrējas, viss globalizējas. Gan likumdošanā, gan ekonomikā, gan sportā. Izņemot vienu, un tā ir kultūra. Tas ir vienīgais mūsu nosargājamais darbības lauks, tā ir tā mūsu savpatnība, kura mums ir visiem spēkiem jāglabā un jāsaudzē. Tā ir mūsu valoda un tās kopēji. Literatūra, teātris un dziesma.

Es nepateikšu precīzāk, kā to ir pateicis ar atziņu Nobela prēmijas laureāts zinātnieks Hanss Seljē. Kā lai... nu teiksim, nav citas sviras vai atzinības, kā novērtēt vienu radošu cilvēku, ka viņam mēs pasniedzam drusku vairāk ievērības un naudas, un ne tāpēc, ka viņš būtu to pelnījis vairāk vai viņš nevarētu iztikt. Nē. Vai viņš, jūs domājat, radīs labāk? Arī nē. Un ne arī, lai viņš izceltos uz cita fona, arī nē. Bet tikai aiz vienas atziņas, lai nākamā paaudze, kas dzīvos pēc mums, saprastu, ka mums ir bijusi pareiza izpratne par vispārcilvēciskajām vērtībām.

Nav cita kritērija cilvēkus novērtēt sabiedrībā kā, vai viņš ir devējs, vai viņš ir ņēmējs. Katra radoša personība ir devēja. Viennozīmīgi — viņa ir devēja. Un tāpēc es gribu pateikties par rītdienas... Labāku rītdienu, ja mēs gaidām. Es pateicos mūsu budžetam, kas ir devis radošam cilvēkam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezident! Kolēģi! Brīnišķīgu izrādi mums šodien spēlēja opozīcija. Pilnīgi ķēros pēc kabatas lakatiņa un sāku raudāt. Un atcerējos arī to Veidenbauma dzejolīti. Tas laikam arī ir par viņiem, par to bagāto ar to labo sirdi, kā viņš grib visai latviešu tautai palīdzēt. Bet vairāk jau nekā cita, kā to mutautiņu ārā izvilkt, viņš nevar.

Man ļoti patika Slaktera kunga uzstāšanās. Sevišķi tēzē par to, ka šis budžets neesot ar domu par ilgtermiņu, ka mēs neko neredzot tālumā, ka mēs tikai redzot te šodien tuvumā, un par rītdienu, parītdienu, nerunājot pat par gadu uz priekšu, mēs nedomājam. Nekas nav šajā budžetā labs, viss ir šajā budžetā slikts, visu mēs tikai atņemam.

Bet ir viena sfēra, tikpat svarīga sfēra kā kultūra ir arī tieslietu sfēra. Tieslietu sfēra ir tā sfēra, no ticības kurai ir arī atkarīgs vispār cilvēka morālais stāvoklis, vai viņš ir gatavs ticēt šai valstij, vai viņš ir gatavs strādāt, vai viņš ir gatavs sagaidīt kaut ko labu no tā visa. Ja cilvēks netic tiesu varai, kas ir pēdējā, kur viņam meklēt taisnību, tad viņam nav kam ticēt. Paskatieties, lūdzu, budžetā tieslietu sadaļā. Paskatieties, vai tur ir ievēroti “Jaunā laika” principi. Par to, ka vispirms ir jādomā par cilvēkiem, vispirms ir jādomā par to, par tiem cilvēkiem, kas šajā sfērā strādā. Algas — 1 miljons ir pieliktas tiesnešu... ne tikai tiesnešu, tiesu darbinieku algām. Juridiskā komisija ir tikusies ar tiesu darbiniekiem, un tiesneši ir lūguši: “Mēs vēl kaut kā varam, bet tiesas process, tiesas kvalitāte ir atkarīga no tiem darbiniekiem, kas tur strādā. Lūdzu, kaut ko dariet, lai palielinātu viņiem šīs algas!” Divpadsmit gadus nekas nav šajā jomā darīts. Lielā mērā tāpēc tāda ir šī tiesu sistēma. Tieši tāpēc cilvēki tai vairāk netic. Miljons šogad tam tiek izdalīts. Vai mēs nedomājam par cilvēkiem? Nedomājam? Mēs domājam arī par cilvēka garīgumu. Arī šajā tieslietu sadaļā. 72 tūkstoši ir izdalīti 17 kapelāniem. Tātad mēs dodam iespēju tiem cilvēkiem, kuri ir kļūdījušies, mēs dodam viņiem iespēju arī apskaidrot savu dvēseli. Nav iedots, jā, es zinu, ka man iebildīs. Nav iedota visa nepieciešamā nauda administratīvā procesa ieviešanai. Bet tieši šeit es gribētu pierādīt to, kā izpaužas šī budžeta doma par to, ka tas ir tālredzīgs budžets un ar domu par nākotni un nākamajiem gadiem. Ir iedota nauda, lai šo administratīvo procesu varētu uzsākt ieviest šogad, un tad vairs nebūs ceļa atpakaļ. Tad vairs nebūs ceļa atpakaļ! Šis solis jau ir sperts, un atpakaļ tas vairs nav sperams, un nākamā gada februārī tātad šis process sāks darboties pilnā apmērā.

Ir atrasta nauda probācijas dienestam, kas arī līdz šim nav bijis, nekad nav darīts, nekad nav domāts par noziegumu profilaksi, nav domāts, kā to novērst, nav domāts par cilvēkiem. Ir! Šī nauda ir atrasta! Nauda, kas tika novirzīta no tā, lai šo administratīvo procesu ieviestu pilnībā, ir novirzīta citam ļoti svarīgam problēmas risinājumam. Tas ir, nauda 15 tiesnešiem un darbiniekiem, Rīgas apgabaltiesa, kura nozīmē pašreiz lietas izskatīšanai uz 2005.gadu pat brīžiem. Stādieties priekšā! Jūs šodien gribat atrast taisnību un risināt kādu lietu, jūs aizejat uz apgabaltiesu, jums saka — 2005.gadā atnāc, tad skatīsimies. Nē, ir atrasts šis risinājums, un 15 tiesneši sāks darboties jau tūlīt, un šis risinājums tiks meklēts.

Vēl jūs gribat piemērus? Viss tieslietu sadaļas budžets ir pilns ar šādiem piemēriem. Jums visiem priekšā ir šīs lielās grāmatas. Vajag tikai skatīties un meklēt. Var būt, ka katrs atrod tajā un saredz savējo. Bet nevilksim ārā šo mutautiņu un neslaucīsim asaras, bet kopā strādāsim, kopā domāsim, kā šo budžetu vairot, kā to papildināt, un aicinu to pieņemt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Ministri! Kolēģi! Atbilstoši iesniegtajam budžeta projektam valsts pamatbudžeta ienākumu pieaugums 2003.gadā, salīdzinot ar 2002.gadu, ir 14,3%. Valsts konsolidētajam budžetam pieaugums ir 8,1%, toties pašvaldību budžeta ienākumu pieaugums ir tikai 0,3%, bet izdevumos pat plānots samazinājums par 26 miljoniem. No šiem faktiem skaidri redzams, ka pašvaldības, līdz ar to arī pašvaldībās dzīvojošie iedzīvotāji, nav šīs valdības šī gada prioritāte. Pie šāda budžeta pašvaldībām nav paredzamas attīstības iespējas, un, gluži otrādi, ņemot vērā inflāciju, ir sagaidāms, ka samazināsies pašvaldību sociālais un ekonomiskais līmenis.

Iesniegtajā budžetā visvairāk tiek samazinātas investīcijas pašvaldībām. No 14,68 miljoniem, kas nepieciešami kā mērķdotācijas no valsts, budžetā ir plānoti tikai 4,06 miljoni. Pašvaldību zaudējumi būs ne tikai neiesāktās un nepabeigtās būves, bet tie būs arī līdzekļi nepabeigto būvju uzturēšanai, tie ir iesaldētie līdzekļi.

Tā, piemēram, pagājušajā gadā tika iesākts būvēt… rekonstruēt Slampes vidusskolu Tukuma rajonā. Šogad tas netiek turpināts. Kuldīgā netiks pabeigta slimnīca. Līdz ar to nevar zināt, ko darīt ar veco slimnīcu — rekonstruēt, gaidīt, nojaukt… Kuldīgā netiks pabeigta arī ģimnāzijas sporta zālē, Valmierā atbalstu nesagaidīs vājdzirdīgo bērnu internātskola, kas ir vienīgā šāda veida skola visā valstī. Valka šogad nesagaidīs līdzekļus sporta zālei, siltumtīkla rekonstrukcijas vajadzībām un tā tālāk. Tādu piemēru ir diezgan daudz.

Samazinoties mērķdotācijām, pašvaldību investīcijām, loģiski, ka pašvaldības spiestas meklēt citus finansēšanas avotus, un vienīgais reālais avots pašvaldībām paliek aizņēmumi.

Pašvaldības ir prasījušas ikgadējo aizņēmumu un garantiju apjomu noteikt 38 miljonu apmērā, bet budžetā tam ir paredzēti tikai 24,28 miljoni, tas ir par 14 miljoniem mazāk.

Valdībai ir jākompensē pašvaldībām tie izdevumi, kas rodas sakarā ar Ministru kabineta lēmumiem. 2002. gada beigās valdība pieņēma noteikumus par minimālās algas palielināšanu. Tas radīja papildu izdevumus visām pašvaldībām 2,9 miljonu apmērā, no tiem 1 miljons ir nesegts.

Kritiskā stāvoklī pašvaldību pārziņā ir ceļi, ielas, nepietiek līdzekļu to uzturēšanai, nemaz nerunājot par jaunu būvēšanu. Pašvaldības ir prasījušas, un tas ir atspoguļots Ministru kabineta un Pašvaldību savienības sarunās, lai lauku ceļu fondā līdzšinējo 60% vietā no naftas produktu akcīzes nodokļa tiktu ieskaitīti 70%. Šie un citi pašvaldību lūgumi, kas minēti šajā sarunu protokolā, budžetā nav iekļauti un to risinājums ir neskaidrs. Piemēram, parakstot vienošanos un domstarpību protokolu, valdība ir solījusi garantēt pašvaldībām ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet diemžēl budžeta likuma tekstā tas nav atrodams. Valdība solīja kopā ar budžetu iesniegt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar garantētā iztikas minimuma nodrošināšanu. Pretējā gadījumā pašvaldībām tas var prasīt 18 miljonus papildu izdevumus.

Pašvaldību teritoriju plānojuma izstrādei nepieciešami 7,46 miljoni mērķdotācijas no valsts, bet ir ieplānots tikai 0,44. Izveidojusies situācija, ka pašvaldības stāv rindā pēc mērķdotācijām viņu teritorijas plānojumam, bet plānojums ir pirmais nosacījums attīstības veicināšanai pašvaldībās un arī teritorijās.

Sarunu gaitā ar pašvaldībām finansu ministrs pašvaldību neapmierinātības mazināšanai piedāvāja pagaidīt līdz budžeta grozījumiem. Grozījumiem, kas būšot gada vidū, tas ir, pēc 4 mēnešiem. Cik man zināms, tādas “zāles” tika piedāvātas ne tikai pašvaldībām, bet arī citiem neapmierinātajiem.

Šāda pieeja problēmas risinājumam no valdības puses ir vai nu mānīšanās, vai arī nekompetence. Ja jau pastāv iespēja budžeta ienākumus palielināt pēc 4 mēnešiem, kāpēc tas netiek izanalizēts un izvērtēts jau tagad un iekļauts budžetā?

Budžeta likums ir nozīmīgs dokuments visai valstij, tajā skaitā arī pašvaldībām. Ja pašvaldības par lielām, nozīmīgām finansu iespējām uzzina tikai gada vidū, tad ir samērā nereāli atlikušajā saimnieciskā gada daļā tās realizēt. Valsts dzīvi slikti ietekmē nokavēts budžets un arī lieli grozījumi gada vidū.

Valdība apgalvoja, ka pie budžeta strādāts tik ilgi tāpēc, lai tas būtu kvalitatīvs, bet, kā liekas, rezultāti par to neliecina.

Tāpēc, kamēr budžeta projekts ir tādā kvalitātē, kāds tas ir iesniegts no Ministru kabineta, manuprāt, tas nav atbalstāms. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Golde.

S.Golde (TP). Cienijama priekšsedetaja, godajamie kolegi! Ministri, Ministru prezident! Skolotaji šodien, es pieņemu, mierīgi strādā. Strādā klasēs ar mūsu bērniem. Viņiem ir parasta darba diena un sajūta, ka par viņiem rūpējas. Par viņiem rūpējas valsts, valdība un Saeima. Un viņi var paļauties uz to. Viņi zina pēdējos gados, ka valsts viņus nemāna, bet precīzi izpilda apsolīto. Viņu algas ir dubultotas, ir īstenots vērienīgs skolu atjaunošanas projekts, skolas ir apgādātas ar jaunākajām tehnoloģijām informatizācijas projekta ietvaros, daudzas augstskolas un skolas ieguvušas eiropeiskus vaibstus, pateicoties izglītības investīciju projektam, un tā tālāk. Tas kļuvis pašsaprotami. Un nevienam nevar pat prātā ienākt, ka kaut ko kāds varētu sagraut.

Patiešām, arī uzklausot šodien finanšu ministru Valdi Dombrovski, uzklausot Ministru prezidentu Einaru Repši, uzklausot izglītības ministru Kārli Šadurski, nav pamata nekādām bažām. Visi šie cilvēki kā viens apliecināja šādus vārdus: “2003.gadā ir atrasti 23 miljoni algu paaugstinājumam.” Algu paaugstinājumam! Tas būtu loģiski un pašsaprotami, jo kas ir rakstīts budžeta likuma anotācijā? Tur ir rakstīts tā: “Budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Budžeta mērķis ir noteikt, kādi līdzekļi nepieciešami to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem.” Tātad par ko jau runāja iepriekšminētie kungi, tātad algu paaugstināšanai, kas ir noteikta ar likumdošanas aktiem. Tikai diemžēl tas neattiecas uz izglītību. Izglītības likuma akti ir ignorēti. Man ir kauns. Man ir kauns par to, kādus lēmumus pret skolotājiem šodien grasāmies pieņemt mēs, Saeima. Un tas, mīļie kolēģi, būs nevis valdības pieņemts likums, tas būs mūsu — Saeimas deputātu — rokām pieņemts likums, par ko vēlāk valdība teiks: “Mēs jau labprāt, bet Saeima pieņēma šādu likumu, kur finanses pedagogu algu secīgam paaugstinājumam nav paredzētas. Un mēs esam tikai izpildvara.”

Man ir kauns visu to piemuļķoto, apmānīto pedagogu priekšā, kuri pat sapņos nevarēja iedomāties to, ka pēdējais solis — pēdējais solis algu paaugstināšanā — tiks svītrots. Un tam nepieciešami tikai 4,6 miljoni latu. Vēl šodien es piegāju pie piketētājiem, un viņu galvenā prasība bija par sporta zāli. Es saku: “Mīļie kolēģi, bet vai jūs zināt, ka jums nebūs algas?” — “Tas nevar būt! Tā nav!” viņi saka. Viņi saka: “Mēs lasījām intervijas ar Ministru prezidentu, mēs lasījām intervijas ar finanšu ministru, un viņi pateica, ka ir algu paaugstinājumam nauda.” Un, mīļie kungi, jūs šodien šos pekstiņus stāstiet arī mums, deputātiem. Mēs lasām budžeta likumu. Runāsim skaidru valodu: šādas naudas budžetā nav. Un, ja mēs nobalsosim par šo budžetu, skolotāju algu paaugstinājumam tiek pārvilkta svītra. Un to apliecināja arī ministrs Kārlis Šadurskis, būdams pie mums frakcijā, apgalvodams, ka viņš nevar garantēt, ka skolotāju algu paaugstinājums būs arī budžeta grozījumos.

Es aicinātu vismaz saņemt dūšu un būt vīriem, un, kā tas pieklājas godīgas un atklātas politikas apstākļos, pateikt: “Mīļie pedagogi! Algu paaugstinājuma trešais solis nebūs. Iepriekšējā Saeima un valdība ir spējusi jūsu algas dubultot, jums pietiek!” Bet dūšas nav. Un godīgas, atklātas politikas arī nav. Tad patiešām nemelojiet šiem skolotājiem, šiem cienījamiem cilvēkiem, un lieciet viņiem gaidīt uz tām pasaciņām, ko jūs stāstāt par budžeta grozījumiem!

Mēs šodien pieņemam vienu no svarīgākajiem valsts asinsrites likumiem — Valsts budžeta likumu. Un nevis budžeta likumu pirmajam pusgadam vai četriem mēnešiem vai sešiem mēnešiem. Mēs pieņemam likumu gadam.

Kas vēl ir interesanti? Interesanti ir tas, ka budžeta anotācijā sadaļā “Sociālo seku izvērtējums” šim budžetam, kur nav iekļauts pedagogu algu paaugstinājums, tur rakstīts tā: “Likumprojekts šo jomu neskar.” Tāds sīkums, ka no skolām varbūt turpinās aiziet labie skolotāji, tas valdību absolūti neinteresē. Tas skar, sociālās sekas būs ļoti smagas. Mums izdevās kaut cik apturēt šo promaiziešanu no izglītības sektora.

Man bija prieks iepazīstoties, es domāju, patiešām ļoti rūpīgi iepazinos ar visām trim budžeta grāmatām. Un es gribētu izteikt tādu atzinību Rībenas kundzei. Es tiešām priecājos, ka pie Kultūras ministrijas prioritātēm pati pirmā rindiņa bija par aktieru algām, ko jau Kantānes kundze teica, un bija par mūziķu — orķestrantu — algām. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta prioritātē es neatradu nevienu šādu vārdu. Es ļoti gribēju atrast, ar vislabākajām domām skatījos, bet es neatradu.

Budžets ir politisko lēmumu spogulis. Tā teica Valdis Dombrovskis. Un šodien mēs redzam šo politisko lēmumu atspulgu šajā budžeta spogulī. Ko tas nozīmē? Izglītības informatizācijas projekts — svītrots, lai gan tūlīt notiek ... tajās klasēs jāsāk ieviest informātika. Akadēmiskā personāla atjaunošanas programma, zinātnes finansējuma pieaugums — pilnīga stagnācija. Pedagogu algu paaugstinājuma algu grafiks — pārtraukts. Izglītības inovācijas fonds — apturēts. Skolu renovācijas atjaunošanas programma — likvidēta. Izglītības investīciju programma, kur bija ap 6 miljoniem latu, tā ir pārtraukta.

Sēdes vadītāja. Goldes kundze, jūsu laiks ir beidzies!

S.Golde. Es atvainojos! Tūlīt, vienu minūtiņu! Latgales programma pārtraukta un tā tālāk. Arī valdība ir pieņēmusi jaunus lēmumus sanitāro normu ieviešanai no 1.janvāra. Jūs solījāties, jaunā valdība, ka jūs nepieņemsiet lēmumus, nedeleģējot finansējumu pašvaldībām. Ne santīms nav iedots.

Jaunais budžets ir auksta duša izglītībai. Auksta duša izglītībai! Tādus “jaunos laikus” izglītības sabiedrība nebija gaidījusi.

Un izskatās, ka jaunā valdība kļūs vēsturiska, pārtraucot vēsturiski nozīmīgus projektus izglītībā. Un es atgādinu, ka visdrošākās investīcijas ir investīcijas izglītībā, bet izglītība šodien ir kā apcirpta aita.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (TSP). Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministru kungi! Godātie kolēģi! Redziet, kā tas ir! Vienā zālē sēžam, vienam ir liels kauns, bet man ir liels prieks. Un man ir liels prieks par to, ka es iedomājos, ka nākamajā reizē, kad mūsu cienītā māksliniece iesoļos teātrī, viņa ies nevis sakumpusi, es nespēju to atdarināt, bet ar lepni paceltu galvu un visiem mazajiem teātra cilvēkiem teiks: “Mums ir labākais budžets, kāds Latvijā jebkad bijis! Un to teica no šīs augstās tribīnes mans partijas biedrs, ja nemaldos, Zaķa kungs!” Urā! Vai ne? Labākais budžets, kāds Latvijā bijis jebkad!

Runājot par šo labāko budžetu, tas man atgādina apmēram tādu situāciju, ka, iedomāsimies, svētdienas dienā kāds vīrs grib iet uz to pašu teātri un drudžaini netīrās veļas grozā meklē kreklu, atrod vistīrāko, uzvelk mugurā, iet uz teātri un saka: “Man ir tīrākais, labākais krekls no mana veļas groza. Ļoti godprātīgi izvēlējos, jo, kā mums teica Ministru prezidenta kungs: “Šī ir godprātīga rīcība ar nodokļu maksātāju naudu!””

Tātad, par ko jūs, Goldes kundze, bēdājaties? Viss notiek godprātīgi. Nu jā. Tālāk, runājot par godprātību un nodokļu maksātāju naudu. Es arī esmu nodokļu maksātājs. Tāpat kā tie cilvēki, kas vēlēja par mums, tie cilvēki, kas klausās, ko mēs te stāstām, un domā, skatoties jeb klausoties ciparos, domā tā: jāpaskatās kartē, kur tad es dzīvoju — Persijas jūras līča krastā jeb Baltijas jūras krastā. Jo, skatoties uz budžetu, tiešām kara draudi, jo tik lielu naudu tērēt militārām vajadzībām var tikai kara apstākļos. Un ja mēs, runājot par šo valsts drošību, izglītību un veselības aprūpi, noliekam kaut kur tur, nezin, ceturtā, piektā, es neesmu te skaitījis, bet nu katrā gadījumā tas nav pirmajā trijniekā, Repšes kungs, tad ko tad mūsu karavīri, mazizglītoti, kuriem nav iespēju mācīties pie datoriem, ko viņi darīs NATO? Tur taču vezumnieku vairs nav! Latvijas armijā bija vezumnieku rotas. NATO vezumnieku nav. Ko darīs mazizglītotie, turklāt slimie zaldāti? Es atceros, kādreiz Kristovska kungs runāja par to, ka divas trešdaļas no jauniesaucamiem karavīriem ir slimi. Varbūt ka šie cipari šodien ir uzlabojušies, bet principā tas ir tas pamatjautājums, cik vesela un cik gudra ir šī tauta. Jūs pats, Repšes kungs, Jaungada naktī teicāt un runājāt par demogrāfisko krīzi valstī. Tad pasakiet man jeb visiem mums un visai sabiedrībai, kura jeb kāda šī budžeta sadaļa risina šo problēmu ļoti dramatiskā, ļoti kardinālā veidā. Kur ir šie cipari? Es ceru, ka jūs varbūt pēc tam, kad visi te būs izrunājušies, jūs varēsiet mums arī to pateikt. Tā kā piedodiet, Goldes kundze, es esmu priecīgs un es ceru, ka jūs arī būsit priecīga tad, kad jūs būsit dzirdējusi to gala noslēgumu visam šim budžeta lasījumam. Es ceru, ka mums, opozīcijai, tomēr būs kādas iespējas iestrādāt kaut ko arī no savām idejām, un cerams, ka tiešām mēs varēsim, arī mēs varēsim, ejot uz teātri, būt lepni un nekautrēties par to, ka mēs esam Saeimas deputāti. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (JL). Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi! Draugi! Es te biju uzrakstījis runu kā dažs labs, bet pēc Jurkāna kunga skaistās runas es sapratu, ka tomēr ir jāturas prom no rakstītā vārda un jārunā, kā saka, brīvi, no sevis.

Padomāsim mirkli, ko mēs šeit darām. Mēs diskutējam par valsts budžetu. Kas mūsu valstī tad ir tās lietas, ko mēs varētu saukt par vērtībām? Nu, mums ir meži. Tos cērt, bet tie vēl ir. Mums ir ūdeņi, ezeri, upes, jūra. (Starpsauciens: “Ledus!”) Mums ir zeme, un mums ir cilvēki. Tagad padomāsim mirkli: no šīm te vērtībām kura vērtība ir tā pati svarīgākā — mūsu galvenā nacionālā bagātība. Retorisks jautājums. Protams — cilvēki. Padomāsim mirkli! Goldes kundze, jūs rūpīgi esat izlasījusi budžetu. Es arī esmu rūpīgi izlasījis budžetu. Padomāsim mirkli. Ja mēs tā no tām trim biezām grāmatām atkāpjamies, kas tad ir tas galvenais, kas tiek šajā budžetā izcelts? Cilvēks. O, es te klausos: cienījamais Slaktera kungs,` Ābiķa kungs, Zundas kungs sūdzas, ka nav investīcijas, lūk. Agrāk bija tik labi, un tagad ir tik slikti. Nu padomāsim mirkli, ko viņi saka — nav investīcijas. Kādas investīcijas nav? Nav jau mums, kolēģi, noslēpums, ka iepriekšējā valdībā Tautas partija, būdama pie varas, nereti varbūt atbalstīja zināmas pašvaldības, ārkārtīgi interesantas sagadīšanās pēc bija arī politiska sadarbība ar šīm te pašvaldībām. Bet, lūk, tās pašvaldības, kuras nebija Tautas partijas atbalstītāji, kaut kā viņi nesaņēma tās lielās investīcijas, par kurām mēs šodien tagad esam dzirdējuši, kā saka, tās krokodila asaras. (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Visumā jau atbalstīja!”) Tagad kas notiek šajā budžetā? Vai investīciju nav? Blēņas! Investīcijas ir. Un vairāk nekā citu gadu.

Bet kur tās ir? Tās ir cilvēkos. Rūpīgi izlasiet budžetu! Bet es jums atgādināšu vienu, otru punktu, kas tur ir atrodams. Tieslietu ministrijā pāri par miljons latu darbinieku algu palielinājumam. Augstākā tiesā — 300 000 algu palielinājumam. Kultūras ministrijā — 0,7 miljoni latu algu palielinājumiem. Iekšlietu ministrijā — pāri par 8 miljoni latu darbinieku algām. Un tajā pašā Veselības ministrijā — pāri par 230 000 lati paredzēti izglītojošo darbinieku algām un pāri par 12 miljonu latu palielinājums dažādās aprūpes programmās tieši algām. Tātad kur… ja mēs te saskaitām visus šos te manus ciparus kopā, ir gandrīz 24 miljoni latu. Pierēķinām vēl klāt 6 miljonus latu, kas tiek plānoti bērnu pabalstiem, un mums ir teju 30 miljoni latu, kas tiek investēti cilvēkos. Tās, draugi, ir investīcijas, jo tā nauda, kas tiks izmaksāta algās, ies ģimenes uzturēšanai, tā nauda ieies mūsu tautsaimniecības aprites sistēmā. No tā tiks iekasēti nodokļi.

Tātad, ja agrāk valdības ir investējušas mantā, jo kā investē mantā, arī var viens pats pamanīties, kā varbūt, kā saka, pats sev kaut ko dabūt, bet šī valdība liek priekšā budžeta projektu, kur galvenā investīcija ir cilvēkos. Un tā tam arī ir jābūt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (TSP). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti, godātie ministri! Diemžēl valdība budžeta projektu gatavoja tik ilgi, ka apspriešanai un kļūdu labošanai gandrīz neatliek laika. Paši autori atzīst, ka budžets nav pilnvērtīgs, ja jau pēc pusgada vai dažiem mēnešiem plāno to labot.

Valsts parāds ir ieplānots 19,5% no iekšzemes produkta. Pagājušajā gadā šis rādītājs bija 14,8%. Vai tas nedestabilizēs ekonomisko situāciju valstī? Manuprāt, budžeta projekts ir asociāls, tas nozīmē, ka arī amorāls. Budžetā es neredzu milzīgas summas pensiju un bērnu pabalstu palielināšanai, ko tā gaida no mums Latvijas tauta.

No veselības aizsardzības prioritātēm es arī ieraudzīju tikai 218,3 tūkstošus latus ministrijas štatu komplektēšanai. Jo vairāk nekā 100 miljonus latu, kuri ir vajadzīgi mūsu medicīnas reanimācijai, valdība sola piešķirt tikai kādreiz. No sākuma reforma, pēc tam nauda. Vai nebūs apburtais loks?

Repšes kunga valdība sludināja kā vienu no svarīgākajām prioritātēm izglītību. Diemžēl runāja vienu, domāja otru un dara trešo. Nu tieši kā padomju laikos! 2002.gadā izglītības nozarei pamatbudžetā bija ieplānoti 109,7 miljoni latu, kas sastādīja no izdevumu īpatsvara 6,5%, šogad tiek plānoti 119,8 miljoni lati, procents no izdevumu īpatsvara — 6,6%. Tātad palielinājums tikai uz 1/10 daļu procenta… uz vienu desmito procenta daļu. Pamatbudžeta īpatsvars izglītībai 2002.gadā 11,3%, šogad — tikai 11%. Tātad uz 0,3% mazāk.

Es nešaubos, ka katrs no sēdošajiem šinī zālē saprot, ka laba izglītība maksā dārgi, un kurš nerūpējas par izglītību, par jaunatnes audzināšanu, nerūpējas arī par valsts nākotni. Es kā deputāts un pedagogs neesmu apmierināts ar to, ka investīcijas programmai lauku skolai, kurai bija vajadzīgi apmēram 9 miljoni latu, un skolu informatizāciju programmai, par ko jau runāja kolēģi, vajag drusciņ vairāk par 2 miljoniem, faktiski ieplānoti ne šie miljoni, bet — pšik! — daži simti tūkstoši. Agrāk vai vēlāk mums būs jāpabeidz skolu renovācija un uzsākto sporta zāļu celšana. Bet maksās tas valstij daudz dārgāk, nekā ja mēs to izdarītu šodien. Informatizācija ir ne tikai tagadnes, bet arī nākotnes jautājums. Tieši šinī jautājumā mēs vēl varētu iekarot pirmrindas pozīcijas arī lielu valstu vidū. Kā zināms, smejas pēdējais tas, kurš šauj pirmais. Diemžēl arī šo programmu mēs atlikām uz labākiem laikiem.

Nav ieplānoti līdzekļi arī programmai “Latgales skola”. Nezinu, kā jūs, Latgales deputāti, pēc budžeta pieņemšanas skatīsities saviem vēlētājiem acīs.

Un, beigu beigās, pedagogu algas, par ko arī kolēģi jau runāja. Slikti, ka budžetā nav ieplānoti finansu līdzekļi, lai pildītu Izglītības likuma pārejas noteikumu 4.punktu un Ministru kabineta 2000.gadā pieņemto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku. Tātad nav ieplānoti līdzekļi skolotāju algu palielināšanai, kā tas plānots ar 2003.gada 1.septembri. Ir aprēķināts, ka 2003.gadā šim mērķim ir nepieciešami 4,6 miljoni latu. Šobrīd valdība diemžēl šos līdzekļus neatrada. Ja neatradīsim naudu skolotājiem ne tagad, ne budžeta grozījumos, viņi mums to nepiedos. Un es negribētu, lai atkal sāktos skolotāju streiki. Uzskatu, ka mēs visi esam parādā tautas skolotājiem. Nauda skolotājiem obligāti jāatrod.

Kā jūs zināt, es neatbalstu Izglītības likumā paredzēto minoritāšu vidusskolu vardarbīgo pāreju tikai uz valsts valodas apmācību 2004.gadā. Uzskatu, ka šo jautājumu jāļauj risināt pašai skolai saskaņā ar vietējo pašvaldību. Bet, pastāvot uz šo reformu, valdība likumprojektā ne galvenos uzdevumos izglītības jomā, ne darbības galvenos mērķos praktiski pat nepieminēja šo problēmu un diemžēl neiedalīja šiem nolūkiem līdzekļus. Pavisam nesen valdība apstiprināja darba aizsardzības noteikumus mācību iestādēs. It kā vajadzīga lieta. Bet — kā es šeit stāvu! — nekas no tā nebūs izpildīts, tāpēc ka praktiski atkal līdzekļi uz šo programmu arī nav ieplānoti. Tātad...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jums laiks ir beidzies!

J.Pliners. Diemžēl... Es tūlīt beigšu, bet, ja valdība varēja trīs četrus mēnešus sastādīt budžetu, man ir tiesības, nu, piecas sešas minūtes runāt. Es tūlīt beidzu.

Sēdes vadītāja. Piecas minūtes!

J.Pliners. Tātad es nevaru atbalstīt šo budžetu un aicinu jūs darīt to pašu. Ja valsts dzīvoja divus mēnešus, nodzīvos vēl trešo tāpat, bet var pieņemt pilnvērtīgu, labu budžetu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Viena no mūsu prioritātēm ir atbildīga un efektīva valsts pārvalde. Šajā sakarā ir svarīgs jautājums par Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos, jo šā likuma pamatmērķis ir šāds: nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti, no vienas puses, un personu, no otras puses. Bet Administratīvā procesa likuma ieviešanas procesa uzsākšanai atvēlēti tikai 749 000 latu, tātad 5 reizes mazāk, nekā vajag. Pēc Tieslietu ministrijas pieprasījuma ir nepieciešami 3,9 miljoni, tātad piecas reizes vairāk. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka budžeta autori faktiski “nogriezuši” administratīvo procesu un Administratīvā procesa likums nestrādās pilnā apjomā.

Un nākamais sižets (otrais un pēdējais). Gribētos tomēr man arī jautāt: kur ir pedagogu algu palielinājums? Skolotāji man zvana regulāri. Mūsu skolotāji ir ļoti uztraukti, ja. Medicīna arī mums nav atzīta par prioritāti. Viens no ministriem otrdien teica: “Mediķiem jāpaciešas.” Jāpaciešas mediķiem, jāpaciešas skolotājiem, jāpaciešas zemniekiem. Nevar taču tā apieties ar cilvēkiem, kā ironizēja viens dzejnieks: “Tu tikai pacieties, debesīs labāki būs!” Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (TSP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Esmu viens no astoņiem ārstiem deputātiem, kuri ievēlēti 8.Saeimā. Mēs, uzsākot savu darbu Sociālo un darbu lietu komisijā, kā arī citi mediķi un visa sabiedrība esam pārliecināti, ka medicīnā ir vajadzīga reforma. Priekšvēlēšanu laikā pat “Jaunais laiks” deklarēja par medicīnu kā par prioritāru nozari valstī. Bet, saņemot budžeta projektu uz 2003.gadu, īsā raksturojumā es konstatēju, ka šī nozare nav atzīta par prioritāru. Visa reforma balstās tikai uz papildu finansējumu, kurš nepieciešams reformas nodrošināšanai no 2003.gada jūlija, aptuveni 7% no IKP. Veselības ministrs komisijas sēdē pateica: “Ja Finanšu ministrija nodrošinās papildu finansējumu, tad reforma notiks. Ja ne — tad tā arī teiksim sabiedrībai.” Bet kā tam ticēt, ja medicīna nav tomēr atzīta par prioritāru, ja ārstu sabiedrība šaubās, ja mediķi atkal gatavojas streikam. Ja citi pretendenti uz veselības ministra amatu sakarā ar to, ka no Repšes kunga nebija saņemta simtprocentīgas garantijas par medicīnas finansēšanu, atsakās no amata. Līdz ar to es esmu pret šo budžeta projektu. Nav jātic ministra vārdiem, bet konkrētam darbam.

Un vēl es gribu Baibai Brigmanei, Dzintaram Zaķim un Kariņa kungam paskaidrot. Viņi visu laiku no šejienes te teica par bērnu pabalstiem. Jūs neesat Sociālo un darba lietu komisijas locekļi. Es jums gribu paskaidrot, kā bija pieņemti mūsu priekšlikumi. Tie bija pieņemti tikai tāpēc, ka mēs apsolījām, ka griezīsimies Satversmes tiesā. Un juristi no Saeimas pateica, ka mēs simtprocentīgi uzvarēsim. Un teiksim to nevis šeit, zālē, bet kaut kur ielās, tur, kur cilvēki to nezina.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi deputāti un deputātes! Ministru prezidenta kungs! Ministri un visi, kas mūs klausās! Debates ir interesantas, jāteic, bet gribas izsaukties, īpaši klausoties Tautas partijas un tagad jau drusciņ savādāk jāsaka — bijušo PCTVL deputātu runās. Būtu labi, ja mēs staigātu kājām pa šo grēcīgo zemīti un redzētu šo to deguna līmenī un šad tad paskatītos arī uz augšu.

Mīļie draugi! Daudz vēl gadu paies. Ļoti daudz gadu paies, kamēr mums pietiks naudiņas, ko dalīt, jo 50 okupācijas gadi mums ir iecirtuši tik ārprātīgu robu, lai neteiktu daudz vairāk, bezdibeni, lai mēs varētu atkopties. Un ne tikai. Arī 12 neatkarības gadi, kuros Latvijā ir bijis tik ārkārtīgi daudz zagļu, laupītāju, mahinatoru, kombinatoru visvisādāko un kuri sakombinējušies un sakrājuši miljonus un desmitiem miljonus. Diemžēl!

Bet šodien, klausoties šīs debates un sarunas, tā vien izskatās, ka šī Saeima jau strādā vismaz trīs gadus. Šī valdība strādā vismaz trīs gadus un sakrājuši, nu, vismaz 4 miljardus budžetā, un negrib sadalīt neparko. Pusīti tikai, mazāk par pusīti grib sadalīt. Vai tad tā ir, kolēģi? Mēs strādājam tikai kopš novembra. Un valdība strādā tikai trīs mēnešus. Un jūs jau gribat, vai mēs jau gribam… gribētos, protams, ka būtu noticis brīnums, bet brīnumi nenotiek un nenotiks. Tikai neatlaidīgs darbs un milzīga gribēšana dod rezultātu. Tikai. Un te nu jāsaka, kolēģi no Tautas partijas, jūsu līderis, bijušais un droši vien esošais arī, kurš šeit zālē vairs nav, Šķēles kungs, trīs reizes bija Ministru prezidents. Valdīja un vadīja ilgus laikus. Un saulītē mūs neiecēla. Diemžēl.

Bet, ja runājam par Jurkāna kungu, kurš te ļoti stipri runāja, tad viņa bloks ir strādājis apmēram tā: jo sliktāk, jo labāk. Un tagad es gribētu runāt tieši par to, kādēļ es nācu tribīnē, — par Latgales programmu. Tikai simboliski, protams, nosaukta šī programma par Latgales programmu, kurā ietverti 110 tūkstoši latu, un faktiski tas ir, Šadurska kungs, tikai labas gribas žests pret Latgali. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Pret pārkrievoto Latgali labas gribas žests, vairāk nekas. Tieši Latgalei paredzēti tomēr īpaši šie 110 tūkstoši skolām, kuras mocās. Latgales deputāti, es varētu nosaukt vārdus, laika maz, ļoti labi zina, Rugātes kundze tur izbraukājusi, izstaigājusi tāpat kā es, un ne tikai, arī pārējie, pagastus un skolas, un zinām, kāda tur tā situācija. Un šos 110 tūkstošus sadalīt, 12 gadus mēs to dalām, dalām godīgi, kristīgi es pat varētu pateikt, bet tas ir tik ārkārtīgi maz un tas ir tikai labas gribas žests. Lai atvērtu klasīti, latviešu klasīti tādā vietā, kur ir tikai krievu skola, lai palīdzētu, jā, arī remontam. Bet ja tur sanitārais mezgls ir kaut kur tur ārpus skolas 100 metri, kur bērni skrien ziemā 20—30 grādu salā, lai to pārceltu šurp uz skolu, kaut kādā veidā tuvāk skolai, vai tas ir slikti? Tas ir nepieciešami. Lūk, tādēļ es gribu aicināt, un mēs runājam arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, mēs runājām “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijā, mēs lūdzam jūs, Šadurska kungs, paskatīties vēlreiz un šo programmu neizslēgt. Patiešām, tur ministrija ... un ir speciāla grupa, kura dala šo naudiņu, un vējā šie lati neaiziet. Un vējā šie lati neaizies. Bet es aicinātu pašu galveno vēl.

Cienījamie kolēģi! Mēs esam pašā darba sākumā. Mums vēl daudz jāstrādā. Parlamentam un valdībai. Un es jūs aicinu pievērsties patiešām īstai Latgales programmai visplašākajā nozīmē, jo, ja mēs nestrādāsim, un līdz šim valdības nav strādājušas Latgales virzienā, tad mēs saņemsim ārkārtīgi bēdīgu rezultātu, jo tas, kas notiek Latgalē, kur 30% vidēji pa visu Latgali faktiski, ja patiesi rēķina, ir bezdarbs... (Starpsauciens: “Sadevi pareizi! Malacis!”)

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies.

P.Tabūns. Cilvēki brauc strādāt uz Īriju, uz Beļģiju, uz Vāciju un tā tālāk, un tā joprojām, skolas paliek tukšas, un vēl es daudz ko varētu jums pastāstīt par šīm lietām, bet ticiet man un Latgales deputātiem. Ir beidzot valdībai jāķeras un Saeimai jādomā šajā virzienā izstrādāt īpašu Latgales attīstības programmu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (TSP). Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezident! Godātie kolēģi, ministri! Es arī šeit runāšu kā pārstāvis no Latgales un bijušais skolas direktors par Latgales programmu, un gribu drusciņ oponēt izglītības ministram Šadurska kungam.

Paskatīsimies uz Latgali — kaut vai meteoroloģiskie novērojumi. Ziemas mēnešos vidējā temperatūra ir viszemākā un sniega segas biezums ir visbiezākais visā Latvijā. Kāpēc es to saku? No tā izriet, ka Latgalē ir lielāks siltuma enerģijas patēriņš, lielāki izdevumi ceļu tīrīšanai. Latgale ir ļoti tālu no Rīgas, taču pašvaldību un pašvaldību iestāžu darbiniekiem bieži vien ir jābrauc uz turieni, lai piedalītos dažādos obligātos kursos, semināros un sapulcēs, tajā skaitā skolotājiem, kas pašvaldībām prasa papildu lielus izdevumus. Nemaz nerunājot par automašīnu amortizāciju un sliktu ceļu kvalitāti, kas acīmredzami palielina benzīna patēriņu, nekā braucot pa daudz labākas kvalitātes ceļiem.

Vai vēl vajag atgādināt, ka bezdarba līmenis ir visaugstākais tieši Latgalē. Tieši tāpēc Latgalei būtu īpaši svarīgi palīdzēt. Agrāk vismaz bija īpaša Latgales programma izglītības jomā, caur kuru tika piešķirti vismaz kādi līdzekļi Latgales pašvaldībām, taču šogad šī programma nav vispār un līdz ar to arī nav finansējuma. Šī programma palīdzēja pašvaldībām remontēt skolas, tieši tā, iegādāties jaunas mācību grāmatas, tajā skaitā latviešu valodas apguves grāmatas krievu skolām un vispār palīdzēja pašvaldībām izdzīvot ar jau tā mazajiem budžetiem.

Vēl Latgalē ir ļoti svarīgs skolotāju algu jautājums. Šajā reģionā skolotājiem lielākajā daļā pašvaldības nepiemaksā pie algas nevienu santīmu, kas, kā zināms, ir visās Rīgas skolās un lielākajā daļā turīgo Latvijas pašvaldību. Varbūt nevajag ekonomēt uz Latgales programmas rēķina.

Lūgums valdībai atrast vismaz iepriekšējā līmenī finansējumu Latgales programmai. Un godātie deputāti no Latgales saraksta! Jūs atcerieties, ko mēs solījām saviem vēlētājiem. Tieši runa ir tikai par 111 000 latu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij, godājamais Ministru prezidenta kungs! Ministru prezidenta biedra kungs! Saeimas deputāti! Valdības locekļi! Jāizsaka pateicība Tabūna kungam par Latgales programmas atbalstīšanu, tāpēc es arī no savas puses gribētu atbalstīt valdošo koalīciju un budžetu.

Godājamais Ministru prezidenta kungs! Vai jūs zināt, kas ir kopīgs bumbieriem, jaunavām un ministriem? Viņi visi krīt tad, kad ir nogatavojušies. Šodien vēl šis laiks acīmredzot nav pienācis. Tāpēc es nevaru piekrist tam, ka valdība ir izšķērdīga, ka tā dibina nevajadzīgas struktūras. Es domāju, ka tās ir muļķības. Valdība ir drusku, kā maigāk pateikt, nu savādāka, citādāka.

Te bija runas kādreiz par Veselības ministrijas izveidošanu, ka tā nav vajadzīga. Piedodiet… Ja kāds, piemēram, atklāti valdībā pasaka, ka ir traks, lūdzu, tepat ir veselības ministrs klāt ar savām tabletītēm. Nekādu problēmu!

Otrs. Ja kādam ministram, kā mēs lasām avīzēs, tur ir divi tēvi, tur viens ņemās ar kaut kādām privatizācijām, ar gruntsgabaliem un otram kaut kādas problēmas var rasties bērniem ar mantojuma tiesībām, lūdzu, ģimenes un bērnu ministrija tiek nodibināta, kas atrisina visus juridiskos jautājumus.

Runājot par algām. 2000 latu tika… es gribu visiem saviem kolēģiem atgādināt, pieņemti tāpēc, lai valdības ministri nestrādātu citās vietās. Lai viņi nepiepelnītos, lai viņi nesēdētu padomēs. Pagāja dažas dienas, un uzreiz divi ministri pieteicās Ventspils brīvostas valdē — Lujāna kungs un Vējoņa kungs. Vides ministrs varētu saņemt 18 tūkstošus latu no ostas, kura būtu jāuzrauga, lai neizplūstu nafta. Kāds tur interešu konflikts? Tas ir smags darbs, un es nezinu, kāpēc KNAB apturēja to. Lēmumu bija parakstījis Zīles kungs, kurš uzreiz pateica, ka viņam bijis atmiņas zudums. Kāda problēma? Veselības ministram ir tabletītes pret sklerozi. Uzreiz viss ir kārtībā.

Tad es šodien ar lielu patiku dzirdēju, un mēs arī Ārlietu komisijā skatījāmies, ka prioritāte ir Eiropas Savienība, un man ir tiešām patiess prieks, ka beidzot valdībā ir šī prioritāte. Jauki, jauki! Es paskatījos, ka nākošajā gadā prezidējošā valsts ir Īrija. Un tad es atkal dzirdu, ka Repšes kungs nosvītrojis 80 tūkstošus latu, kas šogad bija vajadzīgi vēstniecības atvēršanai. Faktiski šogad būtu tikai jāatver šīs telpas vai jāizīrē šīs telpas, tā ir ļoti neliela summa, un jānosūta viens cilvēks, un reāli vajadzētu strādāt nākošajā gadā, tad, kad Īrija būs šī prezidējošā valsts.

Es atceros tos laikus, kad Šlesera kungs, Ministru prezidenta biedrs, cēlās un gūlās ar Īrijas vārdu uz lūpām. Viņš vadīja šeit, iepriekšējā Saeimā, Īrijas atbalsta grupu, brauca uz Īriju un pēc tam stāstīja visos iespējamajos masu informācijas līdzekļos par to, ka Latvija tiks izveidota pēc Īrijas parauga par finanšu centru. Es arī piekrītu tam, ka Īrijas piemērs ir viens no veiksmīgākajiem, kā apgūt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, un tā ir tiešām valsts, no kuras mums būtu jāmācās. Un es vēl gribētu pateikt, ka atšķirībā, teiksim, no Uzbekijas, kurā varbūt ir daži latvieši, Īrijā tikai legāli uz šo brīdi strādā 5500, kā mēs te dzirdējām, strādnieku, un ir ļoti daudz arī varbūt viesstrādnieku, tas ir, nelegālo iebraucēju. Tur ir ļoti daudz problēmu, kas jārisina juridiski. Tātad mēs varam rēķināt — mazāk par 10 000 Latvijas pilsoņu. Un ir it kā.... Nu, kāds teiks, drusku dīvaini, ka mums tur nav šīs vēstniecības. Bet es domāju, ka problēma faktiski jau nav ar to, ka it kā nav šī saskaņa starp Ministru prezidentu un Ministru prezidenta biedru. Es atcerējos, ka Indonēzijā bija tāds postenis: ministrs, kas koordinē sadarbību starp citām ministrijām. Tāpēc es domāju, ka valdība vēl var attīstīt savu darbību.

Tāpēc es gribētu to atbalstīt un ceru, ka arī mūsu, opozīcijas, iesniegtie priekšlikumi tiks atbalstīti uz otro lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (TP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministru kabineta vadītāj! Ministri! Es cenšos jūs saprast attieksmē pret veselību, jo tad tā ir it kā prioritāte un it kā pēc tam atkal ir jāpagaida kādu laiciņu. Un tomēr tāpēc, ka ne tikai es, bet diezgan daudzi Latvijā gaida šo budžetu un skata, atļaušos nedaudz paanalizēt, jo pēdējā laikā ir kļuvuši populāri tādi vārdi kā “veselības reforma”, “pakalpojumu grozs”, “102 miljoni budžeta grozījumi jūnijā”. Tikai, palasot budžetu, var secināt, ka nekur neko īsti pagaidām vismaz atrast veselības aprūpei nevar, un reālā situācija it kā pat ir sliktāka, jo plānotais deklarētais budžeta pieaugums — 8,5 miljoni — tikai ar grūtībām nosedz esošās piemaksas. Tāpat ekonomija, pildot Ministru kabineta uzdevumu — samazināt izdevumus, iegūta, par 15 miljoniem samazinot līdzekļus kompensējamām zālēm. Reāli budžets pieaug tikai nozares vadībā, pārvaldē. Vēloties gūt apstiprinājumu uzlabojumiem nākotnē, meklējām budžetā veselības aprūpes prioritātes, jo Latvijā, ja kaut kur sola papildus 100 miljonus un pilnīgu sakārtotību, tad tas patiešām laikam ir ļoti nopietni. Budžeta projekta paskaidrojumu daļas 116. lappusē prioritāro pasākumu sarakstā 2003.gadā varam lasīt, ka veselības aprūpē prioritātes ir (citēju): “Veselības ministrijas papildu štatu vietu ieviešana, Veselības ministrijai nepieciešamo štata vietu pārņemšana no Labklājības ministrijas.” Vai tiešām tas ir vienīgais, ko četrus mēnešus pirms solītās reformas īstenošanas valdība varēja ierakstīt?

Cienājamās dāmas un godātie kungi! Es aicinu rūpīgi pārvērtēt budžetam veselības aprūpei veltīto uzmanību. Pirms īsteno “jaunus laikus” un reformas medicīnā, varbūt nesagraut gluži uzreiz esošo, jo kādam varbūt tas būs jālabo. Ar visiem skaļajiem solījumiem un reformām tomēr veselības aprūpē aiz tās ir cilvēks. Cilvēks — pacients, cilvēks — medicīnas nozarē strādājošais. Un viņi gaida, viņi varbūt vēl arī tic. Bet, ja jūsu solījumi patiešām ir reāli, es domāju, valdības solījumi, es aicinu nekautrēties un šajā pašā prioritāšu sarakstā ierakstīt: “Mēs solām miljonus jūnija grozījumos.” Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (JL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamais Prezidij! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Deputāti! Tā kā tika pieminēts mans uzvārds Ābiķa kunga runā, tad es jutu tādu iekšēju nepieciešamību atbildēt uz dažiem jautājumiem.

Pirmkārt, es gribētu pieskarties tam jautājumam, un varbūt nākošai valdībai, kad tā būs, padomāt par to, ka vajadzētu dot tomēr iespēju jaunai valdībai startēt uzreiz pēc vecās valdības, lai nebūtu jālabo mēneša laikā pieļautās vecās valdības kļūdas.

Otrs moments. Es nevaru saprast, kāpēc visi uzskata Ministru prezidentu Repši par miljardieri, kurš nāks ar 400 miljoniem un iedos latviešu tautai. Ja rūpīgi izlasa mūsu pirmsvēlēšanu programmu, tajā ir skaidri pateikts, kur to naudu var dabūt. Bet to nevar dabūt dažās dienās vai dažos mēnešos. Bet nu ir tāda neliela atkāpe. Es gribētu runāt tieši par tuvāku tematu, kas ir pašlaik ļoti aktuāls, tas ir tieši par sporta būvēm. Ja jūs redzat arī šos piketētājus, un ne velti visā Latvijā tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem pašlaik. Jau 3.Sporta kongresā tika uzdots Sporta pārvaldei izstrādāt sporta bāzu stratēģiskās attīstības dokumentu. Bet līdz pat šim laikam šāds dokuments nav izstrādāts. Un par to tieša atbildība būtu jāuzņemas iepriekšējam izglītības un zinātnes ministram un Sporta pārvaldes vadītājam Fogela kungam. Īpaši tādēļ, ka Fogelis ir arī Olimpiskās komitejas izpildkomitejas un Nacionālās sporta padomes sastāvā. Tieši šīs bezdarbības vai arī apzinātas rīcības dēļ sporta bāzu sfērā ienāca Olimpiskā komiteja, kaut arī Olimpiskā komiteja uzdevumos saskaņā ar Olimpisko hartu neietilpst nodarbošanās ar sporta būvēm. Sporta bāzu celtniecība valstī tiek balstīta uz noteiktiem normatīviem datiem, par kuru izstrādi atbildīga katra valsts sporta institūcija. Nu tie ietver daudz un dažādus datus, sporta bāzu skaitu uz noteiktu iedzīvotāju skaitu, skolas sporta zāļu standartu atkarībā no skolēnu skaita un tā tālāk.

Diemžēl Latvijā vairs nedarbojas sabiedriskā 1991.gadā dibinātā Latvijas Sporta bāzu asociācija. Nu, kā jūs zināt, pašlaik no apmēram 1060 Latvijas skolām trūkst sporta zāles 296 skolās. Šo faktu kā negatīvu gadu atpakaļ atzīmēja arī Eiropas Padomes Sporta attīstītas komitejas eksperti. Ievērojot augstas klases sasniegumus starptautiskajās arēnās, par plānošanas un prioritāšu trūkumu sporta bāzu sfērā liecina arī fakts, ka Murjāņu sporta ģimnāzijā četrus gadus neizpakots ir Vācijā nopirktais saliekamais velotreks, jo pietrūkst naudas šā velotreka uzstādīšanai, kaut gan Latvija to iegādājās par 160 tūkstoš latu.

Latvijai ir savs olimpiskais čempions vingrošanā, bet galvaspilsētā nav starptautiskajām prasībām atbilstošas vingrošanas zāles. Ir svarīgi šie būvniecības normatīvi, kam es pieskāros. Bet ir jau pielaistas daudzas būtiskas kļūdas, jo nav sakārtota šī sistēma. Piemēram, Teikas ģimnāzija ir uzcelta šaurāka nekā paredzēts. Pašlaik Rīgā ir nodotas četras sporta skolas, kur pamatā ir betona grīda ar puscentimetru biezu sintētisku segumu. Tā kā es esmu ārsts un zinu, kādu ietekmi tas atstāj uz kaulu sistēmu, tad paši padomājiet par sekām. Arī Valmieras reģionālā centra būve par 5,4 miljoniem no valstiskā viedokļa nav ... diezin vai ir attaisnojama, jo Valmierā ar 29 000 iedzīvotāju, nupat, kā jūs ziniet, jau tika nodota zāle par 500 000 latu. Ir Daliņa stadions, ir citas sporta zāles, bet pagājušajā gadā Ābiķa kunga vadībā tika nobalsots — piešķirt šo milzīgo summu, kaut gan Ābiķa kungs izglītības avīzē pats izteicies, ka vajadzētu… jāatbalsta mazie projekti laukos. Kāpēc neilga pusgada laikā viņa uzskati ir mainījušies? Tas, ka iepriekšējās valdības koalīcija bija īpaši ieinteresēta šo divu minēto sporta kompleksu celtniecībā, otrs ir olimpiskā… Policijas olimpiskais centrs, var spriest pēc fakta, ka LOK, pat nerunājot ar pašvaldību vadītājiem, sēž arī Kučinska kungs, kas var to apliecināt. Viņš pats bija izbrīnījies, ka valdība ir piešķīrusi tādu milzīgu summu šim sporta kompleksam Valmierā. Tikai pēc lēmuma pieņemšanas sākās satraukums pašvaldībās — kur tad būs tā, kam kritīs šis 4 miljonu halles kumoss. Kritiku vispār neiztur fakts, ka iepriekš nav bijusi nekāda apspriešana, nav bijis iesniegts pat projekta skiču variants. Tāpēc arī stāvoklis vairāk vai mazāk ir izveidojies tāds, ka nav šīs halles Kuldīgai, Staicelei, Gulbenei, Dobelei, Valkai, Cēsīm un tā tālāk. Un tikai pēdējās dienās, tiekoties ar Baltiņa kungu un Fogeļa kungu, mēs esam saņēmuši sporta koncepciju, sporta attīstības koncepciju, un vienā no pirmajām vietām ir tieši šis jautājums — valsts sporta finansēšanas sistēmas optimizācija. Tas nav izdarīts jau desmit un vairāk gadus. Un tāpēc mēs esam tādā stāvoklī, ka mēs nezinām, ko darīt, kur to naudu dabūt. Un tāpēc tā nauda ir jāpārdala un jāskatās, kā to pareizi izlietot.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies.

K.Strēlis. Ir laiks beidzies?

Sēdes vadītāja. Jā.

K.Strēlis. Nu, nobeigumā vēl viena tāda liriska atkāpe. Es gribētu tomēr ieteikt varbūt un dibināt demogrāfisko apakškomisiju, jo prezidenta teiktais paliek spēkā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Labdien, cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Cienījamais premjera kungs! Tātad Sociālo un darba lietu komisija izskatīja 2003.gada budžeta projektu. Komisijā sīki izanalizējām Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas budžetu un secinājām, ka budžets ir gatavots rūpīgi. Komisijā sīku analīzi sniedza Labklājības ministrijas pārstāvis par savu sagatavoto budžetu, un arī veselības ministrs Audera kungs ļoti sīki iepazīstināja ar visām pozīcijām, un arī tika atzīmētas problēmas, kuras vēl stāv priekšā risināšanai. Galvenā problēma bija tā, ka valdībai ļoti īsā laikā jāpanāk labāka nodokļu iekasēšana, jāatrod iespējas budžetu uzpildīt, un tad arī Veselības ministrija varēs līdz galam veikt reformu un uzlabot situāciju Latvijā. Bet caurumi budžetā un nodokļu iekasēšanā nav šīs valdības vaina vien. Arī veselības aprūpes problēmas nav šīs valdības radītas, un tās jau ir iesūnojušas un veidojušās 12 gadu laikā.

Tādēļ arī komisija nolēma atbalstīt likumprojekta “Par valsts budžetu 2003.gadam” pieņemšanu pirmajā lasījumā un šo likumprojektu pavadošos likumprojektus arī pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Otro reizi.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs). Godātie deputāti! Paldies par iespēju uzrunāt jūs otrreiz. Man bija liels prieks klausīties īpaši opozīcijas pārstāvju runas. Izglītībā speciālisti ir visi. Protams, ir prieks, ka katrs garāmejot iesper ar kāju Izglītības un zinātnes ministrijas budžetam, tas ir normāli. Un tomēr par dažām muļķībām, kas šeit izskanēja, es gribētu parunāt.

Jā. Talantīgākie skolotāji, tiešām speciālisti aiziet prom. Un nenonāk skolas sistēmā. Paldies, Ābiķa kungs, ka jūs viņus gribat noturēt ar 15 latu piemaksu, tad nu tiešām visi talanti aizies uz skolu.

Protams, ir lielu pieredzi uzkrājusi Tautas partija izglītības jomā, milzīgu pieredzi. Par dažiem momentiem no šīs pieredzes es gribu parunāt.

Vecās valdības pēdējā dienā divas Latgales programmas uzdāvinātas Saulesdārza nomniekam ar valsts sekretāra Sarnoviča kunga parakstu, par ko viņš arī tika atlaists no darba. Tātad Izglītības un zinātnes ministrija apstiprināja “Ķeizarmeža” iesniegtos aprēķinus bez pārbaudes. Izdarot pārbaudi, mēs konstatējām, ka šīs summas ir pilnīgi citas, un mēs uzaicinājām neatkarīgu vērtētāju, kas izvērtēja dokumentus. Tātad lūdzu, divas Latgales programmas.

Tajā pašā dienā, pēdējā valdības dienā, noslēgts mierizlīgums par namu Brīvības ielā 68, kur Izglītības un zinātnes ministrija saņem nomas maksu 7000 latu gadā par divām sešstāvu mājām Rīgas centrā.

Negribu nemaz atkārtot to, ko es jau te teicu pirmo reizi, ko Strēļa kungs vēlreiz pasvītroja, šie 12,5 miljoni ir bezjēdzīgas kredīta garantijas. Mīļie kungi! Nedrīkst mērīt ar divām mērauklām! Sev vienu un citiem — citu. Tas, ko mēs darām Izglītības un zinātnes ministrijā, tas, ko mums pirmo ir izdevies pārtraukt, tā ir sistemātiska zagšana, kas attiecas uz valsts īpašumiem. (Aplausi)

Pārbrauksim pāri tiltam uz Jūrmalu. Vai jūs atceraties, ko jūs redzējāt tur kādreiz? Stadions “Jaunība”. Kas tur ir šodien? RIMI. Privatizēts.

Es pilnīgi piekrītu Tabūna kungam par Latgales programmu, ka tas ir žests. Un, Tabūna kungs, es gribu sacīt, ka nav raižu par Latgales programmu, jo, piemēram, 100 000 latu, ko mēs izņēmām no bāzes izdevumiem un novirzījām investīciju projektiem, tajā skaitā ir investīciju projekts Preiļos, Balvos, Rēzeknē. Es saprotu, ka šī Latgales programmas nauda ir lietota labi un saprātīgi. Un tā būs lietota labi un saprātīgi. Neaizmirsīsim, ka mums bija Latgales programmas arī citās ministrijās, kuras nez kā ir pazudušas. Tā kā šeit nav runa par attieksmes maiņu pret Latgali vai kaut ko tamlīdzīgu.

Sēdes vadītāja. Man jāatvainojas, ministra kungs, jūsu laiks ir beidzies, jo, otrreiz runājot, ir 2 minūtes.

K.Šadurskis. Jā, paldies. Es ļoti atvainojos. Es gribu pateikt tikai vēl vienu frāzi.

Meklējot nelietderīgi tērētos izdevumus Tautas partijas pārvaldītajā Izglītības un zinātnes ministrijā, mēs atradām interesantu pozīciju, no kā tika daļēji finansēta Tautas partijas priekšvēlēšanu kampaņa, iepriekšējam ministram braukājot pa skolām un dāvinot grāmatas. Un es jums nosaukšu šo programmu: Braila raksti. Jo neredzīgie jau neredz, kas notiek ar viņu naudu.

Paldies mīļajai opozīcijai par visām iebildēm šīgada budžeta projekta sakarā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis. Otro reizi.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es negribu atbildēt par visām tām lietām, ko šeit nosauca. Tikai par dažām.

Un, Strēļa kungs, jums vajadzētu jau pēc simts dienām parlamentā, pat drusku ilgāk, zināt, kā tiek finansēts sports, un Ābiķa kungs naudu nav piešķīris Valmieras centram. Valdība ir devusi garantijas Valmieras olimpiskajam centram, bet nekāda Saeima nav neko nevienam piešķīrusi.

Bet otra lieta. Šadurska kungs, pirms jūs sākat moralizēt par iepriekšējas valdības tādu vai citādu rīcību vienā vai otrā gadījumā, es gribētu pajautāt: ko jūs šobrīd esat pieņēmis darbā valsts sekretāra amatā? Jūs esat pieņēmis darbā Andri Priekuli, kurš par nelikumībām, blēdībām savā laika tika atlaists no skolas direktora amata, kurš tika padzīts par nelikumīgu darbību veikšanu no Izglītības un zinātnes ministrijas. Un valsts sekretārs — tā ir pirmā persona Izglītības un zinātnes ministrijā!

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteicies arī Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers.

A.Šlesers (Ministru prezidenta biedrs). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Deputāti! Nesen beigušās vēlēšanas. Šodien Saeimā strādā 67 jauni deputāti. Jautājums: kāpēc? Vai tas ir tāpēc, ka tauta ir novērtējusi pozitīvi iepriekšējās valdības darbu? Šķiet, ka šīs ir bijušas protesta vēlēšanas. Un šinī gadījumā mums ir jāsaprot, ka kaut kas valstī nav kārtībā. Kā mēs varētu raksturot pašreizējo situāciju? Bezdarbs mūsu valstī, protams, ir, tas nav pārāk liels kā citās valstīs, bet tas ir. Mūsu pensionāri saņem pensijas, kas ir nožēlojamas. Mediķi saņem algas, kas ir ļoti zemas. Skolotāji arī dzīvo zem iztikas minimuma. Jautājums ir: vai šāda ir tā Latvija, kura mums ir nepieciešama? Gribētu pateikt to, ka, protams, pašreizējai vadībai nebija viegli strādāt pie budžeta. Mēs trīs mēnešus domājām, kā samazināt izdevumus, kā palielināt ieņēmumus. Diemžēl skaitļi ir tādi, kādi ir. Mēs sapratām, ka diemžēl visām prioritātēm naudas nepietiks. Mēs šodien neaizstāvam to, ka mēs nespējam iedot naudu visiem, bet diemžēl naudas ir tik, cik ir. Jautājums: ko darīt? Ir divas iespējas — pārdalīt vēlreiz, nepieņemot šo budžetu, vai arī domāt par to, kā palielināt ieņēmumus. Esmu pārliecināts, ka vienīgais pareizais veids ir strādāt uz ieņēmumu palielināšanu.

Jautājums: kas ir jādara, lai ieņēmumi tiktu palielināti? Ir jāinvestē. Tiešām, ir jāinvestē cilvēkos, ir jāinvestē ekonomikā. Ja mēs runājam par iepriekšējo valdību, man ir jāizsaka nožēla, ka diemžēl iepriekšējā valdība nav investējusi pietiekoši valsts ekonomiskajā attīstībā. Latvijas Attīstības aģentūra ir turēta pabērna lomā ar kopīgo budžetu nedaudz virs 300 000 latu. Jautājums: vai 300 000 latu ir tā nauda, ar kuru mēs varam sakārtot valsts ekonomiku? Es domāju, ka tas tā nav. Vai tā ir ļaunprātība vai neprofesionalitāte, es šodien nevērtēšu. Laiks ir pagājis. Mums jāskatās nākotnē. Un tāpēc mums ir jāapvienojas visiem kopīgā darbā — gan pozīcijai, gan opozīcijai —, lai savestu valsti kārtībā. Es saprotu Tautas partiju, un es šoreiz gribētu uzrunāt tieši jūs. Jūs esat strādājuši valdībā, jūs esat pieredzējuši atšķirībā no partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” un Tautas saskaņas partijas. Jums ir pieredze šajā profesionālajā jomā. Bet jūs ļoti labi saprotat, ka tās pozīcijas, par kurām jūs pašreiz runājat, tās nav atbalstītas nevis tāpēc, ka mēs negribam atbalstīt, bet tāpēc, ka naudas ir tik, cik ir.

Es domāju, ka ir konkrēts piemērs, par ko runāja Kiršteina kungs šodien, par ko es esmu runājis pēdējos gados diezgan bieži, — tā ir Īrija. Īrija bija daudz sliktākā situācijā pirms 20 gadiem, bezdarbs bija 28%. Situācija bija diezgan nožēlojama. Ko darīja Īrijas politiķi? Opozīcija un pozīcija vienojās kopīgam darbam, lai paceltu valsti. Viņiem tas ir izdevies. Šodien Īrija tiešām ir viena no attīstītākajām Eiropas valstīm. Un tas ir, pateicoties tam, ka tika samazināta birokrātija, tika mazināti nodokļi. Tieši tas, ko mēs pašreiz gribam darīt, un bija šis vienotais darbs.

Man ir jāizsaka nožēla, ka pirms četriem gadiem, strādājot Ekonomikas ministrijā, man bija vēlme izveidot Nozaru ekspertu padomi, Tautsaimniecības padomi, kurām bija jākļūst par tiešām konkrētām struktūrām, kas virza ekonomiskos procesus valstī uz priekšu. Diemžēl šodien uzņēmēji nav vienoti.

23.janvārī notika uzņēmēju konference ar nosaukumu “Latvijas ekonomiskā stratēģija”. Latvijas valdības pārstāvji piedalījās un skaidroja pozīciju, kā mēs vēlamies attīstīt valsts ekonomiku. Uzņēmēji pateica: “Ir viena liela problēma, mēs neesam vienoti, mums nav vienota viedokļa. Pašreiz mēs strādājam. Mēs meklējam modeli, kādā veidā šim dialogam jānotiek, jo mēs nevaram strādāt un pieņemt lēmumus nesaprotamā veidā.” Kur rodas korupcija? Korupcija rodas tur, kur ir neskaidri lēmumu pieņemšanas mehānismi. Ja mēs šos jautājumus sakārtosim, situācija uzlabosies. Mums jāstrādā, lai tas miljards, par kuru tagad raksta bieži masu mediji, ko Latvija varētu saņemt no Eiropas Savienības fondiem, atnāktu uz Latviju.

Un šeit man jāizsaka nožēla. Mums ir viena problēma. Iespējams, šī nauda neatnāks. Tikai tāpēc, ka mums nav pietiekošu projektu. Un tas nav šīs valdības galvenais problēmas akmens, jo mēs strādājam tikai trīs mēnešus. Nedaudz vairāk kā trīs mēnešus. Projektus bija jāgatavo iepriekšējo gadu laikā.

Es jūs nenosodu, bet vienkārši šodien esam nolikti fakta priekšā, ka mums ir jāsāk ātri rīkoties. Un tāpēc es aicinu apvienoties pozīciju un opozīciju kopīgam darbam. Es negribētu, lai Tautas partija, neskatoties uz to, ka jūs pašreiz strādājat opozīcijā, kļūtu par partiju, kādi ir bijuši sociāldemokrāti iepriekš, kur cilvēki nāca, destruktīvi runāja, kritizēja valdību un konstruktīvi nerīkojās.

Es aicinu uz konstruktīvu sadarbību! Un es domāju, ka tas ir vienīgais risinājums Latvijas valstij. Es esmu pārliecināts, ka šī valdība nostrādās četrus gadus. Es esmu pārliecināts, ka Ministru prezidents Einars Repše pieņems arī nepopulāros lēmumus. Un es gribu pateikt, tā nav Šlesera un Repšes valdība! Tā ir Repšes valdība. Bet šo valdību es atbalstu un atbalstu personīgi Ministru prezidentu.

Tā ka es aicinu uz šo sadarbību un es domāju, ka kritika, ko jūs gribat vērst demagoģiski no šīs tribīnes... Labāk nāciet un strādāsim kopā! Komisijās, darba grupās tā, lai Latvijā tiešām palielinātos ieņēmumi, tā, lai, atverot budžetu, mums būtu nauda, ko dalīt tiem, kam šodien mēs šo naudu piešķirt nevaram. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Šlesera kungs! (Aplausi.) Es gribētu izteikt aizrādījumu Ābiķa kungam attiecībā par Priekuļa kungu, kas ir valsts sekretārs Izglītības un zinātnes ministrijā. Ja cilvēks ar tiesas spriedumu ir atzīts par nevainīgu un atgriezts amatā, nekas nelikumīgs šajā ministrijā nav noticis. Paldies.

Pirms mēs izskatām tālākus jautājumus, ir piecu deputātu Latkovska, Ostrovskas, Brigmanes, Škapara un Pētersona iesniegums ar lūgumu pagarināt 20.februāra Saeimas sēdi, līdz tiek izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu, ar šo debates mēs arī slēdzam.

Budžeta un finanšu komisijas vārdā ir kas piebilstams komisijas priekšsēdētājai Baibai Brigmanei? Jā, lūdzu!

B.Brigmane. Cienījamie klātesošie! Es gribu pateikt paldies visiem, kuri aktīvi iesaistījās un arī piedalījās gada galvenā likumprojekta un to pavadošo likumprojektu apspriešanā. Es Saeimas Budžeta, finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 42, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 24.februāris pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad 24.februāris pulksten 17.00. Un izskatīšanas laiks, lūdzu!

B.Brigmane. Es lūdzu Prezidiju sasaukt ārkārtas sēdi un izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā 28.februārī.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Skatām nākošo darba kārtības jautājumu — likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšana pirmajā lasījumā.

B.Brigmane (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pieņemt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 42, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 24.februāris pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Izskatīšanas datums?

B.Brigmane. Izskatīšanas datums — 28.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies! Izskatīsim 28.februārī.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par valsts budžetu 2003.gadam” un pieņemšana pirmajā lasījumā.

B.Brigmane. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz likumprojektu “Par valsts budžetu 2003.gadam” pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par valsts budžetu 2003.gadam” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 42, neviens neatturas. Likumprojekts “Par valsts budžetu 2003.gadam” pieņemts pirmajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lūdzu!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 24.februāris pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Uz izskatīšana?

Lūdzu ieslēdziet deputātam Kalvītim mikrofonu! Par procedūru.

A.Kalvītis (TP). Jā, mans priekšlikums būtu: priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz 28. februārim pulksten 17.00. Ņemot vērā to, ka šis budžets nav izdiskutēts ne ar vienu sabiedrisko organizāciju, nav mums diskusijas bijušas ne ar zemnieku organizācijām, ne veselības arodbiedrību, ne skolotāju arodbiedrībām, un šāds precedents, iepriekš pieņemot budžetus, nekad nav bijis. Šīs organizācijas ir uzklausītas un viņu viedoklis ir respektēts vai vismaz ņemts vērā. Tā ka es aicinātu — 28. februāris pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Tad mums ir divi priekšlikumi. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums — iesniegt priekšlikumus līdz 24.februārim pulksten 17.00, un otrs ir Kalvīša kunga priekšlikums — priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 28.februāri pulksten 17.00. Tātad saskaņā ar Kārtības rulli mums būtu jābalso par tālāko izskatīšanas termiņu. Tātad balsojam par to, ka budžeta priekšlikumu iesniegšanas termiņš 28.februāris pulksten 17.00. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 53, atturas — 1. Tātad šis termiņš nav apstiprināts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 24.februāris pulksten 17.00.

Un izskatīšanas datums, lūdzu?

B.Brigmane. Izskatīšanas datums — 28.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies! Izskatīšanas datums ir 28.februāris.

Nākošais darba kārtības jautājums…

B.Brigmane. Cienījamie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā es lūdzu paskatīties uz dokumentu nr.376-d. Šie ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ieteikumi par priekšlikumu iesniegšanu 2003.gada valsts budžeta likumprojektu paketes izskatīšanai otrajā lasījumā. Es lūdzu ievērot šos te mūsu ieteikumus, un, ja gadījumā kādam mazāk pieredzējušam deputātam ir kādi jautājumi un jūs nesaprotat, kas ir rakstīts tajās tabulās, lūdzu griezties komisijā, konsultanti jums labprāt palīdzēs. Bet, lūdzu, ievērojiet šos mūsu priekšlikumus un ieteikumus.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — priekšsēdētājs Indulis Emsis. Lūdzu!

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.389.

Tautsaimniecības komisija izskatīja grozījumus likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)” un rekomendēja pieņemt šīs izmaiņas pirmajā lasījumā.

Šie tarifi attiecas uz atsevišķām pozīcijām, kā dzīviem liellopiem, cūkām, liellopu gaļu, cūku gaļu un arī cukura sīrupiem. Un šī dokumenta būtība ir tāda, ka tiek izmainīta pamatlikme, un visa dokumenta būtība ir tāda, ka tas ļautu muitai izvērtēt ievesto produkciju un palielināt drošību, ka Latvijā netiek ievestas preces, kurām ir mākslīgi jeb apdomāti pazemināta cena, viltota izcelsme vai viltoti dokumenti.

Šādā gadījumā muitai ir tiesības ieturēt drošības naudu, un šī drošības nauda netiek atmaksāta, ja tiek pierādīts, ka no manis nosauktajiem kādiem trim šiem te dokumentiem ir viltojumi vai cena neatbilst realitātei. Ja tas ir … ja muita to nekonstatē, tādā gadījumā šī ieturētā nauda tiek atmaksāta atpakaļ.

Es gribu uzsvērt to, ka minētais dokuments nav pretrunā ar Latvijas un Eiropas Savienības saistībām, nav pretrunā ar Latvijas un citām starptautiskām organizācijām noslēgtajām saistībām, un tādējādi nav nekādu ierobežojumu un šķēršļu, juridisku šķēršļu šo dokumentu akceptēt.

Tas varētu palīdzēt muitai ievērot kārtību uz Latvijas robežām un samazināt nelegālu preču, īpaši pārtikas produktu, ieplūšanu Latvijā.

Lūdzu apstiprināt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Pirms balsojam par likuma atbalstīšanu pirmajā lasījumā, Saeimas Prezidijs ir saņēmis komisijas rakstisku iesniegumu, kur komisija ierosina izskatīt minēto likumprojektu kā steidzamu. Tādēļ acīmredzot vispirms mums vajadzētu balsot par steidzamību.

I.Emsis. Ja drīkstu… Mēs esam noturējuši vēl vienu komisijas sēdi, un šo steidzamību es lūdzu noņemt.

Sēdes vadītāja. Paldies! Tad debatēs neviens nav pieteicies. Tātad balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 25.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.februāris.

Pirms slēdzam sēdi, lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Pirms Saeimas sekretāra biedrs nolasa reģistrācijas rezultātus, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Tā kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pirmdien ir sēde par priekšlikumiem budžetā un tā ir mūsu Sporta apakškomisijas atbildīgā komisija, es aicinu jūs uz īsu apspriedi tūlīt pēc sēdes tepat Sarkanajā zālē blakus.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Guntis Bērziņš, Nikolajs Kabanovs, Uldis Mārtiņš Klauss, Andrejs Klementjevs, Vilis Krištopans, Linda Mūrniece, Mihails Pietkevičs, Atis Slakteris, Vjačeslavs Stepaņenko, Jānis Straume, Staņislavs Šķesters, Aleksejs Vidavskis un Ēriks Zunda. Paldies!