• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.02.2003., Nr. 32 https://www.vestnesis.lv/ta/id/71889

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Informācija
Par 2003.gada janvārī

Vēl šajā numurā

27.02.2003., Nr. 32

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 2003.gada 20.februāra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Sākumā par budžetu. Protams, opozīcija ir nikni “pret”, bet kad ir bijis savādāk? Līdz ar to varētu minēt trīs posmus saistībā ar budžetu: šajā brīdī — pieņemšana, tālāk — labojumi, kas parādīs budžeta pildīšanas gaitu, un galīgais budžeta pildīšanas vērtējums gada beigās. Liekas, ka tad šis vērtējums būs visobjektīvākais. Jo šodien var izteikt tikai vēlmes — “par” vai “pret”.

Par citiem projektiem. Ļoti labi, ka virzām uz priekšu “Likumu “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību””. Tas palīdzēs ieviest lielāku kārtību haotiskajā Vecrīgas apbūvē un novērsīs daža laba pārliekās tieksmes tikt pie kaut kā nepelnīta. Mēs domājam arī par zināmas sistēmas ieviešanu, aplūkojot pieminekļu atjaunošanu un celtniecību Rīgas vēsturiskajā centrā. Lai nebūtu jāsastopas ar ārkārtīgi jocīgiem būvējumiem, kā patlaban tas notiek saistībā ar šīs Rīgas domes darbību.

Par 8.martu — liekas, ka šī “pagātnes palieka” vairs Saeimā nebūtu apspriežama. Taču nē! Daži “pagātnes rēgi” domā citādi. Tie, kas grib šajā dienā nēsāt tās sarkanās tulpes, lai nēsā! Nav jau nevienam tiesību jaukties šajās lietās. Taču, lai neuzmācas citiem un neuzmācas valstij, sludinot 8.martu kā valsts nozīmes atceres dienu. Līdz ar to nākas šad un tad viņiem to atgādināt. Tie būtu īsumā galvenie jautājumi, par ko šodien gribējās izteikties.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija): Nešaubīgi, šodien mēs skatījām pašu galveno likumu gadā, kas Saeimai un valdībai ir jāizskata. Jāsaka, ka šis budžets tiešām atstāj ļoti vāju iespaidu – tas ļoti ilgi apspriests. Šim budžetam ir trīs galvenās problēmas — trūkst ilgtermiņa skatījuma, ir nepamatoti samazinātas ieņēmumu prognozes, kā arī tiek plānots milzīgs budžeta deficīts. Tajā pašā laikā Saeima valdošās koalīcijas iespaidā nedomā nopietni izvērtēt budžetu. Jāsaka, ka tie skaitļi, kas skars daudzas sociālās grupas, ir ļoti nepatīkami. Šajā budžetā nav pedagogu algu paaugstināšana no 1.septembra, vairākas reizes samazinātas pašvaldību investīcijas, kas nozīmē, ka netiks pabeigtas un būvētas jaunas sporta zāles, netiks remontētas skolas. Ir arī labas lietas, bet kopumā ņemot — vāji. Arī ārējais parāds strauji augs. Es patiešām gribētu novēlēt visai valstij un arī pašai Saeimai rūpīgi izturēties pret šo dokumentu un veltīt tam vairāk laika.

A.Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Jāsaka, ka šis budžets, ko mēs šodien pieņēmām pirmajā lasījumā, ir attīstības budžets. Mēs esam gandarīti, ka valdība iet šo ceļu, neraugoties uz tām sekām, kas mums jāpārvar, likvidējot iepriekšējās valdības atstāto mantojumu. Jāsaka godīgi: ja šī mantojuma mums nebūtu, tad mēs šodien nerunātu par zemnieku streikiem, par problēmām cukura nozarē un vēl par virkni problēmu veselības un skolotāju algu jomā. Tad mēs šodien varētu normāli strādāt.

Faktiski vairumā gadījumu valdība strādā pie iepriekšējās valdības kļūdu un nelaimju likvidēšanas. Tāpēc es domāju, ka ir simboliski, ka pirmais šā gada mēnesis — janvāris — beidzies ar labiem rādītājiem. Es un mūsu partija ir cerīga par to, ka tas tā turpināsies arī nākotnē.

Budžetā priecē tas, ka lauksaimniekiem paredzētas lielākas subsīdijas nekā iepriekšējā gadā, kas ir vairāk nekā 3 miljoni latu. Faktiski ir palielināti arī pārējo sfēru naudas līdzekļi, kas tieši skar lauksaimniekus.

Šodien bez budžeta mēs pieņēmām vēl vienu ļoti būtisku likumprojektu pirmajā lasījumā — “Grozījumus likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Tas apliecina mūsu valdības labo vēlmi strādāt muitas sistēmas sakārtošanas jomā. Šis likums efektīvāk veiks muitas kontroli, īpaši tajos gadījumos, kad tiks atklāti viltoti preču izcelsmes dokumenti.

Es domāju, ka mūsu apvienība ir apmierināta ar to, kā pašreiz virzās budžeta pieņemšanas gaita. Protams, mums būs arī savi priekšlikumi, bet katrā gadījumā tie nebūs vērsti uz budžeta deficīta palielināšanu. Mēs esam cerību pilni, ka arī tos budžeta grozījumus, kuri, nešaubos, būs arī tuvākā nākotnē, mēs labosim un pieņemsim, kā arī pieņemsim tos lēmumus, kas šodien palika “aiz borta”.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Šodien bija ļoti ražīga plenārsēde. Pieņēmām pirmajā lasījumā valsts galveno likumprojektu — valsts budžetu 2003.gadam. Un, protams, šī budžeta sagatavošanā ir ielikts milzīgs darbs.

Es nevaru iedomāties tādu situāciju vēl tuvākajos 10 gados, ka mēs varētu pieņemt tādu budžetu, kurš apmierinātu absolūti visus. Ir ļoti daudzas lietas, kuras budžetā vēl gribētos papildināt. Bet jāpiekrīt tam, ka sadalīt var tik daudz naudas, cik ir budžetā — valsts kasē. Un tāpēc es ļoti priecājos par to, ka šai valdībai ir cerīga apņemšanās turpināt intensīvi strādāt valsts ekonomikas attīstībā, lai pēc iespējas ātrāk izpildītu budžetu un atrisinātu tās problēmas, kas saistītas ar Labklājības ministriju, pensionāriem dažādu pabalstu problēmām un veselības aizsardzību. Ļoti būtiski ir arī tas, ka šodien pirmajā lasījumā tika pieņemti “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””, jo situācija, kad nelikumīgi ieved cūkgaļu un cukuru, ļoti apgrūtina uzņēmēju darbību. Es ļoti ceru, ka tieši šī likuma pieņemšana sakārtos uzņēmējdarbības vidi un ļaus uzņēmumiem labāk izmantot tās iespējas, kuras dod mūsu pašu izejvielu izmantošana.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija): Es gribu nedaudz palabot iepriekšējo runātāju — mēs pieņēmām budžetu šodien tikai pirmajā lasījumā; mēs neesam pieņēmuši to galīgā lasījumā, to mēs darīsim 28.februārī. Diemžēl priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 24.februāris. Laika ir maz, lai šo projektu apspriestu ar nozaru speciālistiem, sevišķi ar skolotājiem un ārstiem. 24.februāris ir jau pirmdiena, un šajā steigā budžets, kuru šodien viens pozīcijas deputāts nosauca par “labāko Latvijā jebkad”, būs tāds, kāds tas būs.

Ministru prezidents, uzrunādams Saeimu, runāja par to, ka šis budžets ir godprātīga nodokļu maksātāju naudas izlietošana jeb sadalīšana. Runājot par prioritātēm, mēs varam secināt, ka Latvija neatrodas viss Rīgas jūras līča piekrastē, bet gan kaut kur Persijas jūras līcī, kur plosās jeb plosīsies karš. Un tāpēc mums jātērē milzīga nauda militārām vajadzībām. Domāju, ja iedzīvotājiem būtu iespējas izteikt savu viedokli par proporcijām un prioritātēm budžetā, virsroku gūtu gan veselība, gan izglītība.

Es zinu, ka pozīcijas deputāti dižosies par to, ka ir uzlabojumi gan vienā, gan otrā nozarē. Manuprāt, šie uzlabojumi ir niecīgi un nepalīdzēs Latvijas jaunatnei kļūt izglītotākai, veselākai, nekā tā ir šodien. Integrējoties jeb iestājoties Eiropas Savienībā, ir ļoti svarīgi, kādā kvalitātē mēs būsim, cik konkurētspējīgi Latvijas jaunieši, Latvijas iedzīvotāji un strādnieki būs Eiropas tirgū. Un tāpēc, manuprāt, ir nepiedodami liels naudas tēriņš tieši militārajām vajadzībām. Domāju, ka mūsu spēks ir gara spēks, nevis karaspēks.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”): Šodien tik tiešām pats svarīgākais, kas notika mūsu Saeimas sēdē, bija budžeta projekta pieņemšana pirmajā lasījumā. Par budžetu jūs esat dzirdējuši un dzirdēsiet vēl daudz un dažādus uzskatus. Kuri ir tie pareizie, kuri ir tie nepareizie, tas būs jāizvērtē jums pašiem.

Es varu pateikt savu skatījumu, kur mūsu valdība plāno investēt naudu. Atbilde ir ļoti elementāra — cilvēkos. Ja mēs rūpīgi izskatām budžetu, tad atrodam, ka tieši algu palielinājums dažādu nozaru darbiniekiem ir viena no galvenajām investīciju pozīcijām, kas budžetā atrodas. Proti, Tieslietu ministrijā vairāk par miljonu latu darbinieku algām, Augstākajā tiesā — 300 000 latu, Kultūras ministrijā — 700 000 latu, Iekšlietu ministrijā — 8,3 miljoni latu policijas darbinieku algu palielināšanai, Veselības ministrijā – vairāk par 200 000 latu izglītojošo darbinieku algu palielinājumiem un 12,9 miljoni latu algu palielinājumiem dažādās aprūpes programmās.

Ja mēs klāt vēl pieskaitām pāri par 6 miljoniem latu pielikumu, kas būs bērnu pabalstiem, tad mums ir gandrīz 30 miljoni latu, kas tiek investēti. Tas nozīmē — ieguldīti cilvēku algās. Tas tik tiešām ir ieguldījums, jo tā nauda ir domāta, lai uzturētu ģimenes, samaksātu par medikamentiem, pirktu drēbes un pārtiku, samaksātu īri un tā joprojām. Visa nauda ieies atpakaļ mūsu tautsaimniecībā, kur klāt nāks arī nodokļi, kuri tiks maksāti. Tātad šī valdība iepretim citām valdībām kā galveno prioritāti ir noteikusi cilvēku.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Par budžetu mēs balsojām “pret”, jo likumprojektā paredzēts bīstams budžeta deficīts. Plānotais valsts parāds pārsniedz miljardu latu. Papildus 15 miljonu latu izdalīti integrācijai NATO, izdevumu palielinājums valdības uzturēšanai, īpaši ministru algas bezkaunīgai paaugstināšanai. Mēs neredzam šeit E.Repšes solīto taupīšanas režīmu, mēs to redzam tikai sociālajā sfērā. Budžetā nav iekļauti līdzekļi skolotāju un mediķu algu palielināšanai, ir tikai solījumi to izdarīt vasarā. Bet varbūt šo solījumu vasarā izpildīs pavisam cita valdība.

Par vienu no vislielākajiem tautas svētkiem — Sieviešu dienas — 8.marta legalizāciju. Šodien mūs atbalstīja ne tikai jaunizveidotā Tautas saskaņas partijas frakcija, bet arī Zaļo un zemnieku savienības frakcija no valdošās koalīcijas. “Par” balsoja 33 deputāti, kas ir sava veida rekords, un ir cerība, ka jau šīs Saeimas sastāvā deputātu vairākums šajā jautājumā būs kopā ar tautu.

Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu — ļoti šaubīgs likumprojekts. Jo saskaņā ar esošo likumdošanu katrai pilsētai ir tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus par pilsētu — kur sākas un kur būtu pilsētas robežas. Tikai galvaspilsētai Rīgai ar likumprojektu paredzēti mākslīgi ierobežojumi un speciāla Uzraudzības padomes izveidošana. Mēs uzskatām, ka tas acīmredzami ir politisks pasūtījums, jo Saeima neesot apmierināta ar valdošo kreiso koalīciju Rīgas domē. Kaut gan koalīcijas reitings, it īpaši politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijai, ir augstāks, nekā bija pēdējos desmit gados.

Bez tam Rīgas dome, negaidot gudros Saeimas lēmumus, atrisināja galvenos jautājumus, kas saistīti ar būvniecības ierobežojumu pilsētas vēsturiskajā centrā. Diemžēl šajā balsojumā mūs neatbalstīja Tautas saskaņas frakcija — mūsu bijušā partija.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!