Lai mākam veidot un vadīt projektus

Par konferenci “Latvija ceļā uz projektorientētu organizāciju”

Sestdien, 22.februārī, Rīgā jau piekto reizi notika starptautiska zinātniski praktiskā konference “Latvija ceļā uz projektorientētu organizāciju”.To rīkoja Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija (LNPVA), Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Pašvaldību un projektu vadības valsts mācību centrs.

Konferences ievaddaļā LNPVA valdes priekšsēdētāja Žaneta Ilmete izteica pateicību visiem lektoriem, kolēģiem un draugiem, kas uz konferenci mēroja ceļu no Vācijas un Lietuvas, kā arī pašmāju lektoriem un citiem konferences dalībniekiem. Par konferences uzdevumu Ž.Ilmete izvirzīja apzinātu situāciju, kas projektu vadīšanas jomā notiek Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, kādi ir iespējamie risinājuma ceļi sabiedrības uzmanības pievēršanai projektu vadīšanas lomai uzņēmumu, organizāciju, kā arī valdības darbā.

Uzrunu konferences dalībniekiem teica Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris. Viņš norādīja, ka Latvijai, gatavojoties kļūt par Eiropas Savienības valsti, ir svarīgi pilnveidot iespējas piesaistīt kapitālu projektu ceļā. Pareizi organizētai projektu vadībai šajā procesā ir būtiska loma. “Latvijai ir jākļūst par projektorientētu valsti. Viens no pamatnosacījumiem tā sasniegšanai ir turpināt izglītošanos. Ir svarīgi, lai vēlme mācīties un pilnveidoties būtu ikvienam, kas ir iesaistīts projektu sagatavošanā un vadībā,” teica O.Kehris.

Latvijas Universitātes prorektors Indriķis Muižnieks savā uzrunā uzsvēra LNPVA ieguldījumu, veidojot sadarbību ar profesionālajām un akadēmiskajām organizācijām. I.Muižnieks norādīja, ka projektu vadībai ir jākļūst par sistēmu, ko vada profesionāls un saprātīgs cilvēks — Homo Sapiens Sapiens-Homo Sapiens Projecticum.

Profesore Žaneta Ilmete savā referātā izvērtēja kompetences līmeni Latvijā projektu vadīšanā. Ž.Ilmete uzsvēra, ka projektu vadība ir uzskatāma par zinātnes nozari un Latvijā par to līdz šim nav pienācīgi domāts. Patlaban augstskolās nav iespējams apgūt profesionālu projektu vadību tā kā citviet Eiropā un pasaulē. Par situāciju Latvijā liecina pētījums, kas parāda mūsu valsts zemo līmeni projektu vadīšanā salīdzinājumā ar citām valstīm. Tāpat lektore norādīja, ka valsts izdotajos normatīvajos aktos un likumos būtu veicamas izmaiņas, kas saistītas ar projektu vadītāju pienākumiem un uzraudzību. “Projekta vadītājam ir jābūt profesionālim, kam dotas pilnvaras rīkoties ar projektam piešķirtajiem naudas līdzekļiem,” teica Ž.Ilmete.

Profesors Sebastjans Dvoročeks, kas pārstāvēja Brēmenes universitātes Projektu vadīšanas un ekonomikas informācijas institūtu, savā referātā skaidroja pārtraukumu, kas ir pašsaprotama projektu sastāvdaļa, kā arī ietekmi uz projekta gaitu. S.Dvoročeks runāja par projektu pārtraukumu profesionālo vadību. Profesors ir izpētījis, ka pavisam pastāv 16 dažādas situācijas, kuras jāpārvar projektu pārtraukumos. “Lai sasniegtu izaugsmi projektu vadībā, ir jāņem vērā ne vien profesionālie, bet arī filozofiskie aspekti. Pārtraukumi spēj dot arī daudz vērtīgu jauninājumu projektu vadībā,” sava referāta nobeigumā atzina S.Dvoročeks.

Par projektu vadīšanas tendencēm pasaulē un projektu vietu mūsdienu organizācijās un uzņēmumos runāja Bufalo universitātes projektu koordinators Jānis Grēviņš. Viņš atzina, ka informāciju tehnoloģijas un saziņas līdzekļi ir nozīmīgi barjeru pārvarētāji projektu vadībā. Ar tehnoloģiju palīdzību ikdienas darbs pamazām pārveidojas par projektorientētu darbu. “Darbs ģeogrāfiskā izplatījumā starp dažādām valstīm ir viena no šodienas projektu realitātēm.” Lektors savā referātā iztirzāja saziņas organizēšanu starptautisku projektu vadības komandās.

Par specifiskām un profesionālām niansēm projektu vadībā — datorprogrammēšanas XML metodēm un instrumentiem, par iespējamā riska izvērtēšanu projektu vadīšanā — runāja Ķelnes universitātes profesors Peters Roišs un Viļņas Tehniskās universitātes profesors Aleksandrs Vītauts Rutkausks.

Latvijas Televīzijas un 2003.gada Eirovīzijas dziesmu konkursa izpildproducents Arvīds Babris izklāstīja šā gada 24.maijā Rīgā paredzētā Eirovīzijas dziesmu konkursa plānošanas un uzraudzības pieredzi. Pie problēmām, kas skar projekta vadību, A.Babris minēja dažādu iepirkumu un citu konkursu termiņu pārklāšanos, Iepirkumu likuma diktētas kritiskas situācijas, finanšu un budžeta vadības inertumu, projekta un tā struktūru vadītāju pienākumu un tiesību noteikšanu, projekta vadīšanas un uzraudzības metodes pielietojamību. Runātājs atzina, ka Eirovīzijas dziesmu konkurss ir nozīmīgākais un apjomīgākais projekts tā vadības ziņā. Līdz šim Latvijai nav pieredzes tādu īstenošanā. A.Babris pateicās profesorei Ž.Ilmetei, pie kuras iepriekš apgūta projektu vadība. “Nav iespējams iedomāties, ka šādu projektu varētu realizēt, neievērojot atbilstošu metodiku,” atzina A.Babris.

Konferences pēcpusdienas daļā tika piedāvāta iespēja klausīties referātus trīs sekcijās. Domājot par projektu vadīšanas nozīmi karjeras attīstībā, tika piedāvāti referāti par profesiju standartu veidošanu, par Latvijas projektu vadīšanas speciālistu sertificēšanas nosacījumiem, par komunikācijas lomu projektu vadībā. Biznesa projektu vadībā ieinteresētie varēja klausīties referātus “Projektu vadība būvniecībā”, “Projektu interesentu analīzes vadlīnijas IT projektos”, “Produktu attīstības process “Hansabank” grupā” un “Būvprojekta izstrāde un realizācija no konkursa nolikuma līdz atslēgām”. Trešajai sekcijai, ko piedāvāja klausīties konferences rīkotāji, bija dots nosaukums “Projektu vadīšana valsts pārvaldē”. Šeit varēja klausīties referātus par projektorientētu pieeju reģionālās ekonomikas attīstībai, par pieredzi projektu vadībā valsts akciju sabiedrībā “Latvijas dzelzceļš”, par inovāciju sistēmu izstrādes projektu pārvaldībā un ISO 9001:2000 un par “e-Saldus rajona” projekta vadību.

“Latvijas Vēstnesis” piedāvā iepazīties ar profesores, LNPVA valdes priekšsēdētājas Žanetas Ilmetes referātu “Projektu vadīšanas kompetences līmeņa izvērtējums Latvijā” un doktora Bufalo universitātes projektu koordinatora Jāņa Grēviņa referātu “Projektu vadīšanas attīstības tendences pasaulē un projektu vieta mūsdienu organizācijās un uzņēmumos”.

Zaida Kalniņa,  “LV” nozares redaktore