Par uzņēmēja maksātnespēju un darba ņēmēja tiesībām

Latvijas darba likumdošana pēdējā gada laikā ir ieguvusi jaunu kvalitātes pakāpi — spēkā stājušies vairāki jauni likumi, kuru normas saskaņotas gan ar Eiropas Savienības prasībām, gan ar dažādiem citiem noteikumiem, kas izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām. Darba likums, Darba aizsardzības likums, Darba strīdu likums, Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums, likums “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” — visi šie un vēl citi normatīvie akti radīti darba tiesisko attiecību sakārtošanai, darba devēju un darba ņēmēju savstarpējo attiecību regulēšanai, darbinieku tiesību aizstāvībai un nodrošināšanai dažādās problēmsituācijās, tiem ir vēl virkne citu uzdevumu. Vai jaunie likumi līdztekus jau iepriekš spēkā esošajiem šos uzdevumus pilda, un vai var apgalvot, ka tie patiešām strādā Latvijas cilvēku labā?

2002.gada nogalē valsti satricināja notikumi Kurzemes pusē, kad bez darba un iztikas līdzekļiem pēkšņi palika vairāk nekā divi simti a/s “Rojas konservi” Sabiles filiāles darbinieku. Situācijas patiesos apstākļus mēģināja noskaidrot gan labklājības ministre, gan Valsts darba inspekcija, konflikta risināšanā iesaistījās arodbiedrības, uzņēmuma kreditori un citas ieinteresētas institūcijas. Lai gan diskutablā darba attiecību pārtraukšana Sabilē norāda tikai uz vienu no daudzajām problēmām, kas šī gada bargajā ziemā saasinājušās zivsaimniecības nozarē, darba likumdošanas kontekstā tā ir analīzes vērta. Skaļi izskanējušais Sabiles gadījums nav vienīgais, kad uzņēmumu finansiālo problēmu pēc faktiski notiek strādājošo kolektīvā atlaišana, diemžēl apejot likumu normas, kas paredz darba devēja noteiktus pienākumus un darbinieka tiesības šādos gadījumos. Par to, kādā situācijā ir Latvijas darba ņēmēji uzņēmumu maksātnespējas un bankrotu gadījumā, liecina fakts, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, neizmaksātās darba samaksas apmērs vien tautsaimniecībā strādājošajiem 2001.gada decembrī bija 3,1 miljons latu. Nereti maksātnespējīgie uzņēmumi ir arī sociālā nodokļa parādnieki, kā rezultātā strādājošajiem tiek liegtas arī tādas sociālās garantijas kā bezdarbnieka pabalsts u.c.

Uz iepriekš izvirzīto jautājumu, vai Latvijas darba likumdošana spēj pilnībā nodrošināt darba ņēmēju tiesības, un kas varētu būt par cēloni tam, ka, Latvijai jau vairāk nekā desmit gadus dzīvojot tirgus ekonomikas apstākļos, kur uzņēmumu maksātnespējas iestāšanās ir reāla parādība, darba ņēmēji šādos gadījumos tomēr nonāk bezpalīdzīgā situācijā, “Latvijas Vēstnesis” lūdza atbildēt un sniegt savu viedokli divus dažādas puses pārstāvošus speciālistus — Labklājības ministrijas Darba departamenta direktori Inetu Tāri (skat. — 16.lpp.) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ekspertu Alfrēdu Katlapu (Saruna ar A.Katlapu — kādā no nākamajiem “LV” laidieniem.)