Ieklausoties savas tautas sirdspukstos

Foto: Andris Kļaviņš Latviešu Virsnieku apvienības priekšsēdi Tālivaldi Bērziņu 85. gadu jubilejā sveic Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots; bij. NBS komandieris brigādes ģenerālis Raimonds Graube par nopelniem Nacionālo bruņoto spēku stiprināšanā tiek uzņemts Latviešu Virsnieku apvienības Goda biedru pulkā

Latviešu Virsnieku apvienības priekšsēdim Tālivaldim Bērziņam – 85

Tālivaldis Bērziņš bija to kadetu vidū, kuri Latvijas karaskolā iestājās 1937. gada rudenī. Sākot ar 1935. gadu, Latvijā jaunos jūras spēku virsniekus sagatavoja pēc jaunas četrgadīgas programmas, kas ietvēra sevī instruktoru apmācību pie kāda kājnieku pulka, vasaras praksi uz karakuģiem, mācības Krišjāņa Valdemāra jūrskolas tālbraucēju stūrmaņu klasē, bet trešajā gadā – tālbraucēju kapteiņu klasē, prakse uz mīnu diviziona karakuģiem. Sākot ar otro mācību gadu, topošie kara jūrnieki tika uzņemti Karaskolā, kur mācījās pēc īpašas programmas.

Tālivaldis Bērziņš, kā arī Aleksandrs Jansons un Vladimirs Kalvis–Knostenbergs, līdz padomju okupācijai paspēja pabeigt Krišjāņa Valdemāra jūrskolu un mācības uz mīnu diviziona kuģiem. Latvijas okupāciju šie kadeti pārdzīvoja, atrodoties praksē uz kuģiem, kurus krievu zemūdeņu pavadībā no Bolderājas evakuēja uz Liepājas ostu. Par jūrasspēku leitnantiem šos kadetus paaugstināja vēlāk, pieskaitot Karaskolas 14. izlaidumam. Nedaudz vēlāk krievi lika izvēlēties – turpināt mācības Ļeņingradas kara jūrskolā vai demobilizēties. Kadeti izvēlējās pēdējo.

Tālivaldis Bērziņš 1943.gadā tika iesaukts Latviešu leģionā, iedalīts 15. divīzijas zenītartilērijā. Piedalījās kaujās pie Staraja Rusas, pie Veļikajas upes, Latvijā un vēlāk gaitas aizveda līdz Dancigai. Pēc kapitulācijas, kā daudzi karavīri, T. Bērziņš nokļuva Tulas ogļraktuvēs. Tikai Baltijas jūras vēju rūdītā miesa un gars palīdzēja izdzīvot.

Dzimis un audzis latviešu inteliģences vidū, jo mūsu mūzikas dižgars Jāzeps Vītols ir T. Bērziņa onkulis, bet mātesmāsa ir Annija Vītola. Karu pārdzīvojušais jaunais cilvēks iestājas Latvijas Mūzikas akadēmijā ( tad– Konservatorijā). Daļēji ilgas pēc jūras, tās plašās emociju gammas, ko katrā latviešu zēnā izraisa jūra, tika izteiktas diriģenta darbā daudzu gadu garumā un turpinās vēl šodien. Tiek saglabātas arī saites ar latviešu virsniecību un Latvijas Jūrnieku savienību, “Fraternitas Lataviensis” studentu korporāciju. 1995. gadā Tālivaldis Bērziņš tiek ievēlēts par Latviešu Virsnieku apvienības priekšsēdētāju, gūdams tās biedru cieņu un uzticību ar savu inteliģenci, toleranci, trāpīgo humoru un prasmi apvienot un rūpēties par daudz cietušo apvienības vecāko paaudzi.

Savā jubilejas reizē, kad sirmo virsnieku sveikt Latviešu Virsnieku apvienībā bija ieradušies NBS komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots un brigādes ģenerālis Raimonds Graube, T. Bērziņš nolasīja, kā viņš pats sacīja, kāda deviņpadsmitgadīga jaunekļa patriotiskas dzejas mēģinājumus . Šo dzeju, kas garus gadus bija glabājusies dzimtas arhīvos Amerikā, pagājušajā vasarā atvedusi uz Latviju Vītolu dzimtas atvase. T. Bērziņš, būdams Rīgas 2.ģimnāzijas audzēknis, savu skolotāju iedvesmots, 1936.gadā rakstījis:

Foto: A.F.I.

“Vēl kamēr ozoli Latvijā zels,

Un Daugava jūrā vēl viļņus vels –

Vēl saule un mēness,

Vēl zvaigznes būs, kas mirdz,

Arvien vēl pukstēs

Latvieša sirds.”

Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”

P.S. Par izciliem nopelniem LR Nacionālo bruņoto spēku stiprināšanā Latviešu Virsnieku apvienības Goda biedru vidū 19. februārī tika uzņemts NBS brigādes ģenerālis Raimonds Grauba.