Projektu vadīšanas kompetences līmeņa izvērtējums Latvijā

Prof., Dr. oec. Žaneta Ilmete (LU Ekonomikas un vadības fakultāte)

Šajā rakstā aplūkotas projektorientētas sabiedrības veidošanās problēmas dažādās valstīs, kā arī pētīti, izvērtēti un salīdzināti dažādu valstu kompetences līmeņi projektu vadīšanā. Šajā pētījumā ir ietverta arī Latvija, kuras kompetence projektu vadīšanā izvērtēta un salīdzināta ar citu valstu kompetenci. Raksta noslēgumā ir izdarīti secinājumi par galvenajām nepilnībām Latvijā šajā jomā un piedāvāti vairāki risinājuma ceļi. Pētījumā izmantota metodika un modelis, ko izstrādājusi pētnieku grupa Austrijā profesora R. Garīsa vadībā.

1. Ievads

Pēdējos gados sabiedrībā vērojamas pārmaiņas sociālajā un tehnoloģiju jomā. Svarīgākās no tām ir jauno, uz tirgus ekonomiku orientēto valstu izveidošanās, ES paplašināšanas procesi, ekonomikas globalizācija, jaunu tehnoloģiju ieviešana produkta dzīves cikla saīsināšanai, sasniegumi informācijas tehnoloģijas jomā, iespējas darboties virtuālajā vidē.

Pārmaiņas sabiedrībā kā sociālajā sistēmā nes sev līdzi pārmaiņas arī tās apakšsistēmās — uzņēmumos, organizācijās, iestādēs.

Tirgus ekonomikas ietekmē uzņēmumos straujāk attīstās jaunu pakalpojumu un produktu piedāvājums. Līdz ar to pieaug izpildāmo uzdevumu apjomi, komplicētība un dinamiskums. Uzņēmumos mainās personāla vadīšanas stils, veidojas jauna vadīšanas kultūra un infrastruktūra.

Līdz ar pārmaiņām uzņēmumu darbā mainās arī tajās izmantojamās vadības metodes. Tradicionālās vadības metodes nomaina jaunās projektu vadības metodes.

Uzņēmumi arvien vairāk orientējas uz dažādu uzdevumu izpildi ar projektu palīdzību. Agrāk projektus lietoja tikai lielo un komplekso uzdevumu risināšanai, bet tagad ar projektiem vada arī vidēji lielus un mazus uzdevumus. Līdz ar to nemitīgi pieaug projektu skaits uzņēmumos un arvien intensīvāk notiek pāreja no centralizētas vadīšanas uz decentralizētu, kuras pamatā ir jauna vadīšanas koncepcija — vadīšana ar projektu palīdzību. Vadīšana ar projektiem ir ieguvusi apzīmējumu Management by Projects.

Starptautiskās projektu vadīšanas kompetences vadlīnijās vadīšanu ar projektiem skaidro kā uzņēmuma vadīšanas koncepciju, atbilstoši kurai vienlaikus un paralēli realizējot dažādus projektus, visus uzdevumus izpilda projektu formā. Uzņēmumus, kuru vadīšanas pamatstratēģija ir vadīt uzņēmumu ar projektiem, apzīmē ar jēdzienu “projektorientētie uzņēmumi”.

Projektorientēta uzņēmuma plašāku skaidrojumu ir devis R. Garīss. Viņš projektorientētu uzņēmumu definē kā uzņēmumu, kura „organizācijas stratēģijas pamatā ir koncepcija — vadīšana ar projektiem, un komplekso procesu izpildei izmanto pagaidu organizatoriskās struktūras, bet dažādus atšķirīgus projektus vada ar projektu portfeļa palīdzību, izveidojot projektu vadīšanas funkciju integrācijai specifisku, darbotiesspējīgu organizatorisko struktūru, un visbeidzot, uzņēmumu, kurš vadīšanas procesā balstās uz “jauno vadīšanas paradigmu” un kurā ir izveidota projektu vadīšanas kultūra”.

Kā redzams no šīs definīcijas, viena no projektorientēto uzņēmumu specifiskām pazīmēm ir projektu portfeļa vadīšana un “jaunā vadīšanas paradigma” .

Projektu portfeli skaidro kā “projektu kopu, kuru kopīgu izpildi koordinējot var panākt uzņēmumam lielāku izdevīgumu, nekā tos neatkarīgi realizējot”.

Projektu portfeļa vadīšana ietver visus uzdevumus, kuri kalpo sakarību noskaidrošanai un ierobežoto resursu efektīvai sadalīšanai starp projektiem, kā arī atsevišķos projektos iegūtās pieredzes sistemātiskai izmantošanai. Projektu portfeļu vadīšana sekmē izmaiņas uzņēmumu vadības organizācijā un vadīšanas stilā.

Izmaiņas uzņēmuma vadības organizācijā ir saistītas ar veco vadības organizatorisko struktūru nomaiņu ar jaunām. Piemēram, projektu portfeļu vadīšanai tiek veidotas pastāvīgi darbojošās jaunas struktūrvienības, kuru uzdevums ir organizēt jaunu projektu sākšanu, koordinēt uzsāktos projektus un pabeigt vecos projektus. Projektu realizācijai veido pagaidu struktūras, kuras darbojas tikai projekta laikā. Līdz ar to daudzlīmeņu vadības organizāciju saplacina, tā kļūst vairāk lineāra, pārskatāmāka.

Jaunā pieeja vadīšanai, kura tiek apzīmēta ar jēdzienu “jaunā vadīšanas paradigma” raksturo uzņēmumu orientāciju uz klientiem, pilnvaru pārdalīšana starp darba devēju un izpildītājiem, procesu orientācija, komandas darbs plakanās organizatoriskās struktūrās, nepārtrauktās izmaiņas un pārmaiņas uzņēmumu darbā.

Projektorientēto uzņēmumu attīstība sabiedrībā veicina projektvadīšanas metožu un līdzekļu tālāku izplatību dažādās sabiedrības darbības sfērās. Projektus ievieš ne tikai tradicionālajās industrijas nozarēs, kā, piemēram, būvniecībā, mašīnbūvē, informācijas tehnoloģiju jomā, bet arī plaši sāk lietot publiskajā pārvaldē, bezpeļņas organizācijās, kultūras un zinātnes sfērās, skolās un ģimenēs. Pašlaik maz ir tādu nozaru, kurās netiktu izmantota projektu vadīšana.

Projektu vadīšanas popularitāti sabiedrībā sekmē nacionālo un starptautisko projektu vadīšanas asociāciju aktivitātes. Šobrīd jau vairāk nekā 32 valstīs ir nodibinātas nacionālās projektu vadīšanas asociācijas, kuras ir apvienojušās starptautiskajā projektu vadīšanas asociācijā (IPMA). Asociācijas apvieno savās organizācijās lielu skaitu praktiķu un zinātnieku projektu vadīšanas jomā, veidojot spēcīgu intelektuālo potenciālu. Latvijas nacionālajā projektu vadīšanas asociācijā pašreiz ir ap 70 biedru, t.sk. 20 juridiskas personas un ap 50 privātpersonu.

Nacionālās asociācijas rīko konferences un forumus, izdod žurnālus un biļetenus, veic projektvadīšanas speciālistu sertifikāciju, piedalās zinātniskās izstrādēs, veicina pieredzes apmaiņu, organizē balvas izcīņu starp veiksmīgākiem projektiem.

Projektu vadīšana ir izveidojusies kā disciplīna, kuru pasniedz koledžās, augstskolās un universitātēs. Daudzās universitātēs ir atvērtas maģistrantūru programmas, kuras apgūstot var iegūt akadēmiskā maģistra nosaukumu projektu vadīšanā, piemēram, Vīnes Ekonomikas un biznesa vadības universitātē ir maģistra kurss “Starptautiskā projektu vadīšana”, kuru vada universitātes profesors R. Garīss. Kopš 2001.gada Lančesteras universitātē iespējams apgūt pilna laika maģistra studiju kursu un iegūt akadēmiskā maģistra grādu projektu vadīšanā (M. sc. in Project Management). Šādu zinātnisko titulu var iegūt arī Bruneldas universitātē Londonā un citās universitātēs. Projektu vadīšanā tiek veikti zinātniski pētījumi un aizstāvētas doktoru disertācijas.

Visas minētās aktivitātes gan organizāciju praktiskajā darbībā, gan sabiedrībā kopumā ļauj secināt, ka tajā arvien vairāk pieaug projektu un uz projektiem orientēto uzņēmumu skaits, vadīšana ar projektiem kļūst par uzņēmumu organizācijas pamatstratēģiju, pieaug orientācija uz projektiem un veidojas uz projektiem orientēta sabiedrība.

2. Projektorientēta sabiedrība un tās raksturojums

Projektorientēta sabiedrība (POS) ir samērā jauns jēdzien, un tā skaidrojums prasa detalizētu izpēti. Šajā jomā savu ieguldījumu devis prof. R. Garīss. Viņa vadībā jau vairākus gadus notiek pētījumi, kuru rezultāti ir publicēti žurnālos un izklāstīti konferencēs.

Projektorientētu sabiedrību prof. R. Garīss skaidro kā sabiedrību, “kura vidējas un augstas komplicētības vienreizēju procesu realizācijai lieto projektus un programmas kā pagaidu organizatoriskās struktūras un kura var tikt uztverta kā projektorientēta sabiedrība”.

Pētījumi par projektorientēto sabiedrību ļāva R. Garīsam izvirzīt vairākas hipotēzes attiecībā uz procesiem un pakalpojumiem, kuri notiek projektorientētās sabiedrības ietvaros, un dažādu sabiedrību kompetences (zināšanas, spējas, prasmes) līmeni šo procesu un pakalpojumu realizācijā.

Saskaņā ar izvirzītajām hipotēzēm dažādās sabiedrībās ir atšķirīgs kompetenču līmenis projektu vadīšanā, kā iespējams novērtēt un savstarpēji salīdzināt. Šāda kompetenču līmeņa salīdzināšana dod iespēju noteikt, cik tālu katra sabiedrība ir pavirzījusies projektorientētās sabiedrības virzienā, kur tā atrodas salīdzinājumā ar citām projektorientētām sabiedrībām un kas jādara, lai panāktu straujāku progresu šajā virzienā.

Praktiski ieguvumi no sabiedrību kompetenču līmeņu novērtēšanas un salīdzināšanas projektu vadīšanā var būt vairāki. Pirmkārt, tas dod iespēju konstatēt, kuras projektorientētās sabiedrības ir sasniegušas vienādu kompetences līmeni un kurām tas ir augstāks vai zemāks.

Otrkārt, ir iespējams noteikt, kurām sabiedrībām ir iespējas visefektīvāk sadarboties savā starpā. Prakse pierāda, ka sabiedrībām ar vienādu kompetences līmeni projektu un portfeļu vadīšanā un vienotu pieeju jautājumu risināšanai ir vieglāk un racionālāk sadarboties nekā sabiedrībām ar dažādu kompetences līmeni un dažādu izpratni par projektu vadīšanas procesiem. Tajā pašā laikā no sabiedrības ar augstāku kompetenci ir iespēja pārnest zināšanas uz sabiedrību ar zemāku kompetenci, kas nav mazsvarīgi kopējā sabiedrības kompetences līmeņa celšanai projektu vadīšanas procesu realizācijā un pakalpojumu sniegšanā.

Treškārt, salīdzinot dažādu sabiedrību kompetences līmeņus pētījamā problēmā, ir iespējas noteikt katras sabiedrības konkurences spējas. Sabiedrībām ar augstāku kompetences līmeni neapšaubāmi ir lielākas iespējas konkurēt tirgū ar sabiedrībām, kam ir zemāks kompetences līmenis projektu vadīšanā. Tās starptautiski ir konkurences spējīgākas.

Projektorientēto sabiedrību kompetenču līmeņu noteikšanai tika izstrādāts modelis, kurā identificēja specifiskus projektorientētās sabiedrības procesus un pakalpojumus. Balstoties uz šo modeli, eksperimentāli veica dažādu sabiedrību kompetenču līmeņu salīdzināšanu. Šajā pētījumā tika ietverta arī Latvija. Salīdzināšanas rezultāti un to interpretācija ir referāta saturs.

3. Projektorientētās sabiedrības modelis un tā raksturojums

Piedāvātais projektorientētās sabiedrības (POS) modelis ietver procesus, kuri raksturo projektvadīšanas praksi projektorientētajos uzņēmumos un pakalpojumus, kurus sabiedrība sniedz projektu vadīšanas jomā.

Saskaņā ar veiktajiem pētījumiem projektvadīšanas praksi projektorientētajos uzņēmumos raksturo šādi procesi: projektu vadīšana, programmu vadīšana, projektu portfeļu vadīšana, projektu personāla vadīšana, projektu organizācijas izveidošana. Svarīgākie pakalpojumi projektvadīšanas jomā ir: projektu vadīšanas pakalpojumi izglītības, pētījumu, marketinga un standartizācijas jomā.

Minētie procesi un pakalpojumi projektorientētās sabiedrības modelī ir attēloti kā tā atsevišķie elementi un vizuāli attēloti zirnekļveida tīkla zaros. Projektorientētās sabiedrības modelis 1.attēlā.

Lai izmērītu katra atsevišķa elementa gradācijas pakāpi, piemēroja skalu no nulles līdz simt (0-100). Katra elementa gradācijas noskaidrošanai lietoja jautājumu katalogu, kurā atbildi uz katru jautājumu deva konkrētas valsts eksperti piecu baļļu sistēmā: 1 — nekad vai nesvarīgi, 2 — reti vai nedaudz svarīgi; 3 — dažŗeiz vai vidēji svarīgi; 4 — bieži vai svarīgi; 5 — vienmēr vai ļoti svarīgi. Tālāk katru atbilžu kopai piešķīra svaru. Tā, piemēram, projektu vadīšanai kā vissvarīgākajai kompetencei 20%, pārējiem procesiem piešķīra svaru — 10%. Aprēķinus veica datorizēti. Kompetences līmenis par katru elementu tika izteikts procentos un atzīmēts modeļa gradāciju skalā.

Kompetences līmeņa izvērtēšanai Latvijas projektu vadīšanas praksē tika izvēlēti 17 praktiķi no uzņēmumiem un organizācijām, kurās projektu vadīšanai ir liels svars kopējo uzdevumu risināšanā vai kuras uzskata, ka virzās uz projektorientēto uzņēmumu vai uzskata sevi par projektorientētiem uzņēmumiem.

Latvijas sabiedrības iespēju izvērtēšanai pakalpojumu sniegšanā projektu vadīšanas jomā tika uzaicināti 7 eksperti no dažādām sabiedriskās darbības sfērām, t.sk. no būvniecības, informācijas tehnoloģijas, banku, izglītības, publiskās pārvaldes.

Iegūtie rezultāti tika apstrādāti kopā ar rezultātiem no citām valstīm (Austrija, Īrija, Norvēģija) pēc vienota algoritma Austrijā, Vīnes Ekonomikas un biznesa administrācijas universitātē, un prezentēti kopējā darba grupas sanāksmē 2002. gadā 7. jūnijā Vīnē, Austrijas Projektu vadīšanas konferences laikā. Pētījumā un prezentācijā piedalījās arī pētnieku grupa no Latvijas, kuru vadīja asoc. prof. Ž. Ilmete.Rezultāti publicēti arī internetā.

4. Prakses novērtēšanas un salīdzināšanas rezultāti projektorientētajos uzņēmumos

Projektorientēto sabiedrību prakses novērtēšana un salīdzināšana notika pēc pieciem modeļa elementiem: projektu, programmu un portfeļu vadīšanā, projektu vadīšanas personāla vadīšana un projektu vadīšanas organizācija.

Kompetences līmeni projektu vadīšanas praksei vērtēja katram projekta vadīšanas norises procesam — startam, koordinācijai, uzraudzībai un noslēgumam atsevišķi. Vērtējot kompetences līmeni šo procesu realizācijā, noskaidroja, kādā mērā tajos lieto standarta projektu vadīšanas metodes un tehniku. Salīdzināšanas rezultāti attēloti 1., 2., 3., 4. un 5. tabulā.

Kā redzams 1. tabulā, visaugstākais līmenis plānošanas metožu lietošanā salīdzināmo valstu grupā ir Norvēģijā un Īrijā. Tur projekta mērķu noteikšanas, izmaksu un resursu plānošanas metodes, kā arī laika un termiņu plānošanas metodes ar tīklotām līnijdiagrammām lieto vienmēr, projekta struktūrplānošanas metodes lieto bieži un projekta darba pakešu specifikāciju sastādīšanas, tīklplānošanas un finanšu plānošanas metodes lieto dažreiz.

No Norvēģijas mazliet atpaliek Austrija, kur projektorientētu uzņēmumu praksē starta procesā projekta plānošanas metožu lietošanu kopumā var vērtēt ar vērtējumu “dažreiz”. Pētījumu rezultāti par plānošanas metožu lietošanu sešu valstu grupā, kurā iekļāva Austriju, Dāniju, Ungāriju, Rumāniju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti, salīdzinājumā ar Latviju doti 2. tabulā.

Kā redzams no 2. tabulas, jo augstāka ekonomiskās attīstības pakāpe valstī, jo plašāk tā izmanto modernās vadīšanas metodes. Latvijā projektu vadīšanas praksē standarta plānošanas metodes projekta starta procesā pagaidām lieto reti.

Šādai situācijai Latvijā var atrast vairākus skaidrojumus. Pirmkārt, projektu vadīšanas plānošanas standarta metodes Latvijā ir samērā mazpazīstamas, trūkst speciālistu, kas tās prot lietot dažādās situācijās praksē, tās ir darbietilpīgas, prasa izpildes precizitāti, un projekta pasūtītājiem nav motivācijas, lai projekta vadīšanā nodarbinātais personāls tās lietotu.

Otrkārt, šo metožu lietošana padara pilnīgi caurskatāmas un kontrolējamas naudas plūsmas visā projekta laikā. Tās neļauj uzrēķināt liekas naudas summas un veikt projektu ar neattaisnoti lielām izmaksām. Tas atsevišķiem izpildītājiem un arī pasūtītājiem dažkārt nav visai izdevīgi.

Treškārt, lai projektu vadīšanas plānošanas standarta metodes praksē darbotos, ir nepieciešams, lai to nozīmi izprastu augstākais vadības personāls, bet tas ir iespējams ar nosacījumu, ja vadībā esošais personāls izrāda vēlmi pats apgūt un izprast šīs metodes un atvēl tam vajadzīgo laiku.

3. tabulā ir novērtēta projekta vides izvērtēšanas metožu lietošanas prakse Latvijā projekta starta procesā salīdzinājumā ar Austriju, Norvēģiju un Īriju, bet 4. un 5.tabulā salīdzināta šo valstu projektu vadīšanas metožu lietošanas prakse projekta organizācijas un projekta kultūras veidošanā.

Kā redzams no 3. tabulas, vides analīzes metodes projekta starta procesā visvairāk lieto Norvēģijā un Īrijā, Latvija un Austrija šajā jomā atpaliek.

Projekta organizācijā (skat. 4. tab.) Latvijā reti lieto projekta organizācijas shēmu un projekta dalībnieku lomu aprakstu, kurā būtu skaidri formulētas katra dalībnieka tiesības, atbildība un uzdevumi katrā projekta vadīšanas fāzē. Lomu apraksta trūkums rada neskaidrības darbu izpildē un nedisciplinē projekta dalībniekus. Turklāt, ja sākumā nav formulēta katra dalībnieka atbildība, projekta neizdošanās gadījumā nav kam prasīt atbildību.

Projekta riska vadīšanas metožu lietošanas prakse attēlota 6. tabulā.

6. tabula rāda, ka pašreiz Latvijā gandrīz nelieto projekta risku vadīšanas metodes projektos tajā izpratnē, kā tas pieņemts Rietumu sabiedrībā. Tā, piemēram, eksperti nevarēja nosaukt daudz gadījumu, kuros projektu rokasgrāmatās būtu izvērsti aprakstīti un analizēti dažādi projektu attīstības scenāriji un pasākumi to attīstības gadījumos.

Analizējot Latvijas projektu vadīšanas praksi projekta starta procesā kopumā, jāsecina, ka tā pašreiz ir zemākā līmenī nekā Austrijā, Īrijā un Norvēģijā. Īrijā un Norvēģijā ir augstāks līmenis projektu organizācijas veidošanas praksē, Īrijā demonstrē augstu līmeni projektu risku analīzē. Projektu finansiālās analīzes metožu lietošanas samērā augstais līmenis Latvijā ir izskaidrojams ar to, ka šeit projektus bieži finansē starptautiskās organizācijas, kuras to pieprasa.

Tālākajās tabulās (7.,8.) ir salīdzinātas projektu vadīšanas metožu lietošanas pakāpes projekta koordinācijas un uzraudzības procesā, 9.un 10. tabulā — lēmumu pieņemšanas un projekta noslēguma procesā.

Kā redzams no 7. tabulas, projektu koordinācijā plaši ieviesušās projektu vadīšanas metodes visās salīdzināmās grupas valstīs, tai skaitā arī Latvijā.

Salīdzināmo valstu grupā (8. tab.) visaugstāko kompetences līmeni projekta uzraudzības metožu lietošanā ir sasniegusi Norvēģija. Tas izskaidrojams ar lieliem projektiem enerģētikas sektorā, kuru sekmīga izpilde bez uzraudzības metožu lietošanas būtu apgrūtinoša. Latvijas kompetences līmenis šajā projektu vadīšanas jomā ir stipri nepietiekams.

Kā redzams 9. tabulā, Latvijas kompetence projektu vadīšanas metožu lietošanā lēmumu pieņemšanas procesos ir viszemākā.

Kā redzams 10. tabulā, noslēguma atskaites vairumā gadījumu tiek sastādītas visās valstīs.

Pētot projektu vadīšanas praksi dažādās valstīs, tika noskaidroti un salīdzināti līdzekļi, kādus lieto projektu vadīšanas procesa atbalstam. Tā, piemēram, noskaidroja, cik lielā mērā lieto projektu vadīšanai specifisko programmnodrošinājumu, telekomunikāciju līdzekļus, videokonferences. Pētījuma rezultāti parādīja, ka Austrijā, Norvēģijā un Īrijā bieži lieto projektu vadīšanas specifiskos programmu līdzekļus, bet Latvijā reti.

Lai noskaidrotu, cik plaši “profesionālās” projektu vadīšanas metodes un instrumentus lieto mazajās organizācijās — ģimenēs, skolās, universitātēs, nelielās pašvaldībās, baznīcās un asociācijās — , tika veikts pētījums arī šajā virzienā. Pētījuma rezultāti parādīja, ka Norvēģijā, Īrijā un Austrijā profesionālās projektu vadīšanas metodes praksē plaši lieto universitātēs, Norvēģijā arī asociācijās. Mazākā mērā tās lieto skolu, mazo pašvaldību, baznīcu un asociāciju praksē. Ģimenēs tās izmanto Īrijā. Pārējo salīdzināmo valstu grupā ģimenēs profesionālās projektu vadīšanas metodes praksē nelieto. Latvijā mazajās organizācijās profesionālās projektu vadīšanas metodes nepielieto.

Projektu vadīšanas prakses pētījuma analīzes rezultāti par atsevišķiem projektu vadīšanas procesiem ļāva noteikt salīdzināmo valstu kompetences pakāpi projektu vadīšanas praksē konkrētā laikā un to salīdzināt. Salīdzināmo valstu grupā bez minētajām valstīm bija arī pirmā pētījuma grupas valstis: Dānija, Ungārija, Rumānija, Zviedrija, Lielbritānija. Pētījuma rezultāti doti 11. tabulā.

Kā redzams no11. tabulas, dažādās valstīs projektu orientācijas līmenis ir atšķirīgs. Zemākais kompetences līmenis projektu vadīšanā salīdzināmo valstu grupā ir Latvijā un Rumānijā, augstāks līmenis ir Austrijā, Dānijā un Īrijā. Visaugstākais kompetences līmenis šajā jomā ir sasniegts Norvēģijā, Zviedrijā un Lielbritānijā. Piemēram, Zviedrijai kompetences līmenis ar vērtējumu “ļoti augsts” ir novērtēts piecos gadījumos.

Latvijas kompetences līmeņa vērtējums pārsvarā ir “zems” un divos gadījumos — “vidējs”.

Pārējo projektorientētās sabiedrības modeļa prakses elementu novērtēšanas rezultātu analīze parādīja, ka Latvijai vēl ir daudz jādara, lai tā varētu konkurēt ar citām Eiropas Savienības valstīm. Tā, piemēram, projektu portfeļu vadīšanā Latvijas kompetences līmenis, līdzīgi kā Rumānijas, ir novērtēts ar “nulli”.

Vājas zināšanas un prasmes ir profesionālajā programmu vadīšanā. Tā, piemēram, programmu startā, koordinācijā, uzraudzībā, izmaiņu vadīšanā, noslēgumā Latvijā netiek lietotas profesionālās programmu vadīšanas metodes. Tajā pašā laikā Zviedrijā, Īrijā, Norvēģijā tās tiek lietotas vienmēr.

5. Projekta personāla vadīšana

Analizējot projekta personāla vadīšanas praksi salīdzinājumā ar citu valstu praksi, jāatzīmē, ka formāli tā ir novērtēta pietiekami augstu. Tomēr pēc sava satura tā neatbilst citās valstīs pieņemtajiem standartiem un tāpēc šis salīdzinājums ne visos punktos ir korekts. Piemēram, projekta personāla izvēle un izvietošana ir novērtēta ar vērtējumu “4” piecu baļļu sistēmā. Līdz ar to šajos punktos mēs tikām novērtēti tikpat augsti kā Zviedrija, Lielbritānija, Norvēģija un Īrija.

Tiklīdz mēs salīdzinām, kā notiek projekta personāla izvēle šajās valstīs, kādas prasības tur uzstāda projekta vadītājam un kādas prasības izvirza projekta vadītāja pretendentam pie mums, tad redzam, ka šīs lietas ir pilnīgi nesalīdzināmas. Šajās valstīs kā obligātas prasības izvirza zināšanas un pieredzi projektu profesionālo metožu pielietošanā, bet mums — komunikabilitāti, autovadītāja tiesības, prasmi organizēt darbu utt. un tikai retos gadījumos tiek prasītas zināšanas projektu vadīšanā.

Projekta personāla attīstība Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, ir sliktākā stāvoklī. Tā, piemēram, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas organizācijas reti sūta savus speciālistus ārējos projektu vadīšanas kursos. Ja arī sūta, tad nepārliecinās iepriekš, uz kurieni viņi tiek virzīti mācīties, kas viņus mācīs un kāda ir šo pasniedzēju kompetence, ja tāda vispār ir. Par pasniedzējiem kursos netiek prasītas atsauksmes vai arī viņu zināšanas apstiprinoši oficiāli dokumenti, piemēram, CV, sertifikācijas dokuments utt. Konkursu rīkošana par tiesībām mācīt un lētāko piedāvājumu izvēle padara visu šo pasākumu bezvērtīgu — nauda ir iztērēta, bet rezultātu nav, vai arī tie ir negatīvi. Latvijā nav vēl ieviesta projekta personāla starptautiskā sertifikācijas sistēma.

Latvijā nepraktizē projektu vadīšanas kursus projekta pasūtītājiem - augstākajam vadības personālam. Līdz ar to viņiem ir grūtības pieņemt kvalificētus lēmumus, darbojoties projektu uzraudzības padomēs. Nevar projekta izpildi uzraudzīt vadītāji un citi darbinieki, kam par projekta vadīšanu nav nekāda priekšstata. Es uzdrošināšos apgalvot, ka mūsu neveiksmes daudzos valsts finansētajos projektos ir lielā mērā izskaidrojamas ar to, ka tos neprofesionāli uzraudzīja un vadīja.

Ja salīdzinām projekta personāla vadīšanas praksi salīdzināmo valstu grupā, tad varam konstatēt, ka visaugstākā tā ir Zviedrijā, Lielbritānijā, Norvēģijā un Īrijā, zemākā Rumānijā un Latvijā.

6.Projektorientētās sabiedrības pakalpojumu novērtēšana un salīdzināšana

Projektorientētas sabiedrības sniegtie pakalpojumi projektu vadīšanas jomā tika vērtēti un salīdzināti trīs virzienos — izglītība, pētījumi un mārketings.

Izglītība

Pētījuma rezultāti projektu vadīšanas izglītībā ir apkopoti 12. tabulā.

Izglītības jomā visaugstākais līmenis ir Lielbritānijā, kur 13 universitātēs piedāvā akadēmiskā maģistra un doktora studiju programmas projektu vadīšanā. Apmēram 120 universitātēs 10% no pārējo maģistra studiju programmu satura veido projektu vadīšana. Lielbritānijā projektu vadīšanā pārsvarā ir akadēmiskā izglītība. Bez maģistra diplomiem vēl trīs augstskolās iespējams iegūt akadēmiskā bakalaura grādu un trīs profesionālās augstskolās — formālus diplomus projektu vadīšanā. Vidusskolās projektu vadīšanu nepasniedz.

Rumānijā akadēmiskā maģistra studiju programma projektu vadīšanā ir pieejama kopš 2000.gada Bukarestes Ekonomikas akadēmijā un Konstanas Ovidijas universitātē. Pārējās Rumānijas universitātēs ir ieviests projektu vadīšanas kurss kā atsevišķs modulis. Formālus diplomus profesionālajās augstskolās projektu vadīšanā iegūt nevar. Atsevišķas konsultāciju kompānijas piedāvā projektu vadīšanas treniņa kursu.

Akadēmiskās maģistra studiju programmas piedāvā divas universitātes Zviedrijā. Bez tam apmēram desmit Zviedrijas universitātēs piedāvā izglītību projektu vadīšanā un nodrošina iespējas iegūt akadēmisko maģistra un doktora grādu projektu vadīšanā. Neformālus diplomus projektu vadīšanā izsniedz trīs tālākizglītības institūcijas un apmēram 13 koledžas.

Tiklīdz mēs salīdzinām, kā notiek projekta personāla izvēle šajās valstīs, kādas prasības tur izvirza projekta vadītājam un kādas prasības izvirza projekta vadītāja pretendentam pie mums, redzam, ka šīs lietas ir pilnīgi nesalīdzināmas. Šajās valstīs kā obligātas prasības izvirza zināšanas un pieredzi projektu profesionālo metožu pielietošanā, pie mums – komunikabilitāti, autovadītāja tiesības, prasmi organizēt darbu utt. Un tikai retos gadījumos tiek prasītas zināšanas projektu vadīšanā.

Projekta personāla attīstība Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm ir sliktākā stāvoklī. Tā, piemēram, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas organizācijas reti sūta savus speciālistus ārējos projektu vadīšanas kursos. Ja ari sūta, tad iepriekš nepārliecinās, uz kurieni viņi tiek virzīti mācīties.

Ungārijā maģistra studiju programmu projektu vadīšanā piedāvā divās universitātēs, kur iespējams iegūt arī doktora grādu projektu vadīšanā. Bez tam nelielu moduļu veidā projektu vadīšanu pasniedz vēl trīs universitātēs un vairākās tālākizglītības institūcijās. Vairākās koledžās projektu vadīšana ir iekļauta mācību programmās.

Dānijā oficiālu maģistra diplomu projektu vadīšanā pašlaik nav iespējams iegūt, toties ir iespējams līdzīgu zinātņu maģistriem iegūt doktora grādu projektu vadīšanā. Izglītība projektu vadīšanā ir nodrošināta sešās universitātēs. Bakalaura studiju programma projektu vadīšanā ir vienā augstskolā. Formālu diplomu projektu vadīšanā iegūt tālākizglītības institūcijās nevar.

Norvēģijā maģistra diplomu projektu vadīšanā var iegūt vienā universitātē un vienā profesionālā augstskolā un doktora grādu — trīs universitātēs. Vairākās universitātēs un koledžās projektu vadīšanu piedāvā kā atsevišķu kursu. Projektu vadīšanu māca arī vidusskolās.

Īrijā trīs universitātēs ir pieejamas maģistra studiju programmas projektu vadīšanā un vienā universitātē ir iespējams iegūt doktora grādu projektu vadīšanā. Pārējās Īrijas universitātēs projektu vadīšanas kursu piedāvā citu studiju programmu ietvaros. Plaši projektu vadīšanu piedāvā tālākizglītības centri un konsultācijas firmas, bet tām nav tiesību izsniegt formālus diplomus projektu vadīšanā. Projektu vadīšanu māca arī vidusskolās.

Austrijā piecās profesionālās augstskolās piedāvā formālus diplomus projektu vadīšanā. Formālus diplomus projektu vadīšanā ir tiesības izsniegt arī vienai tālākizglītojošai institūcijai. Austrijā pagaidām nav iespējams iegūt maģistra grādu projektu vadīšanā. Vīnes Ekonomikas un biznesa administrācijas universitātē projektu vadīšana tiek piedāvāta kā izvēles studiju programma. Šīs programmas dalībniekiem ir iespējams tālāk aizstāvēt maģistra vai doktora darbus projektu vadīšanā, kā arī specializēties šajā virzienā. Nelielā apjomā projektu vadīšanu pasniedz arī dažās vidusskolās.

Latvijā universitātēs netiek piedāvātas nedz akadēmiskās bakalaura, nedz maģistra, nedz doktora studiju programmas projektu vadīšanā. Vairākās universitātēs — Latvijas Universitātē, Tehniskajā universitātē, Lauksaimniecības universitātē, Mūzikas akadēmijā — maģistru studiju programmās ir iekļauts kurss “Projektu vadīšana” apjomā no 32 līdz 64 stundām. Projektu vadīšanas kurss ir iekļauts arī dažu profesionālo augstskolu studiju programmās, piemēram, “Turībā” un Banku augstskolā. Dažas koledžas ar nosaukumu “Projektu vadīšana” piedāvā kursu, kuru tomēr pilnībā nevar uzskatīt par kursu projektu vadīšanā, jo tajā aplūko jautājumus par projektu sagatavošanu un investīciju piesaistīšanu, nevis par projektu vadīšanu, kas sākas tikai pēc tam, kad projekta finansējums jau nodrošināts.

Projektu vadīšana atbilstoši starptautiskām prasībām (pēc mūsu rīcībā un atklātībā esošas informācijas) šobrīd pilnā apjomā (140 stundas) piedāvā tikai viena tālākizglītojoša institūcija — Latvijas Universitātes projektu vadīšanas mācību centrs, kurš izsniedz neformālu diplomu (sertifikātu).

Avīzēs izsludinātos piedāvājumus par projektu vadīšanas kursiem citās institūcijās ir grūti novērtēt, jo šīs kompānijas nesniedz atklātībā informāciju par šo kursu pasniedzējiem un to kvalifikāciju projektu vadīšanas jomā, nav ziņas, kas ļautu spriest par viņu izglītību un atpazīstamību (publikācijas, oficiālas uzstāšanas konferencēs, atsauksmes par pasniegtiem kursiem, atpazīstamība starptautiskā līmenī, sertifikācija utt.). Nav sīkākas informācijas par šo kursu programmas saturu un pasniegšanas metodiku, un līdz ar to nevar izvērtēt to atbilstību projektu vadīšanas standartam. Tāpēc, konsultējoties ar ārzemju kolēģiem, šādas kompānijas tika no pētījuma izslēgtas.

Pētījumā tika pievērsta arī uzmanība tam, vai valstī ir nacionāla institūcija, kura koordinē projektu vadīšanas izglītības programmas, piemēram, projektu vadīšanas programmu satura koordinēšanu, projektu vadīšanas mācību metožu koordinēšanu, vienotās pieejas definēšanu, pasniedzēju izglītības koordinēšanu. Rezultāti parādīja, ka tāda institūcija ir Īrijā, kura koordinē programmas universitātēs un koledžās. Pārējās valstīs šo funkciju zināmā mērā pilda nacionālās projektu vadīšanas asociācijas ar savām sertifikācijas programmām.

Latvijā šādas koordinējošas iestādes nav.

Sertifikācija

Īpaša uzmanība pētījumā tika pievērsta tam, kādā situācijā valstī ir projektu vadīšanas speciālistu sertifikācija saskaņā ar IPMA sertifikācijas programmu.

Salīdzināmo valstu grupā IPMA sertifikācija 2001. gadam ir ieviesta Austrijā, Īrijā, Dānijā, Lielbritānijā. Šajās valstīs ir ieviestas trīs līmeņu sertifikācijas programmas, un tika 2001. gadā Austrijā ir sertificējušās 250 personas, Īrijā — ap 200 personu, 42 personas Dānijā. Norvēģijā, Zviedrijā, Ungārijā, Rumānijā un Latvijā IPMA sertifikācijas programma 2001.gadā vēl nebija ieviesta. To 2002.gadā plānoja sākt Zviedrijā un Ungārijā, bet 2003. gadā — Latvijā.

Latvijā, līdzīgi kā visās valstīs, projektu vadīšanas speciālistu sertifikācija notiks Latvijas Nacionālajā projektu vadīšanas asociācijā izveidotajā sertifikācijas centrā. Sertifikācijai Latvijā IPMA ir apstiprinājusi trīs starptautiskā līmeņa asesorus no dažādām valstīm — prof. S. Dvorāčeks (Vācija), prof. S. Bušujevs (Ukraina) un prof. Ž. Ilmete (Latvija). Visi minētie asesori ir sertificēti B līmenī saskaņā ar IPMA sertifikācijas programmu.

Pētījumi projektu vadīšanā

Pētījumu jomā Latvija neizceļas ar īpašām aktivitātēm projektu vadīšanā. Latvijas universitātēs šādi pētījumi ilgstoši netika veikti. 2002.gadā Latvijas Universitātes pasniedzējas (Ž. Ilmete, D. Āboltiņa) ir iekļāvušās starptautiskajā pētījumā par projektu orientēto sabiedrību, kuru finansē starptautiskā projektu vadīšanas asociācija.

Tiek turpināts arī pētījums par projektu vadīšanas interesentu sastāvu Latvijā, tas notiek Latvijas Universitātes Pašvaldību un projektu vadības mācību centrā. Pētījuma rezultāti tika prezentēti vairākās konferencēs un publicēti Universitātes zinātnisko rakstu krājumos.

Doktorante D. Āboltiņa doktora darbā veic pētījumu par projektorientēta uzņēmuma izveidošanas problēmām un risinājumiem Latvijā.

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē pēdējos divos gados arvien vairāk maģistru izstrādā savus darbus projektu vadīšanā.

Publikāciju par projektu vadīšanas tēmu Latvijā vēl ir samērā maz. Kā galvenais te jāatzīmē Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas izdotais profesionālais žurnāls “Projektu Vadīšana”, kurā tiek risināti projektu vadīšanas teorētiskie un praktiskie jautājumi. Atsevišķas publikācijas par projektu vadīšanas tēmu ir sastopamas žurnālos un avīzēs. Daži raidījumi ir bijuši arī Latvijas televīzijā. Grāmatas par projektu vadīšanu Latvijā nav publicētas, kaut arī profesionāli uzrakstīta grāmata kā vadlīnija projektu vadīšanā būtu ļoti nepieciešama.

7. Mārketinga pakalpojumi projektu vadīšanā

Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas

Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs salīdzināmo valstu grupā, ir izveidota un kopš 1998. gada aktīvi darbojas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija, kura ir arī starptautiskās projektu vadīšanas dalībniece kopš 1999. gada oktobra Asociācijā ir ap 50 individuālu biedru un ap 20 korporatīvo biedru. Salīdzinot ar citām valstīm, tas nav visai daudz. Austrijā kopējais biedru skaits ir 336 2001.g. dati), Īrijā — 250, Norvēģijā – 515, Dānijā — 256 (1999. g. dati), Ungārijā — 66 (1999.g. dati), Zviedrijā — 900 (1999.g. dati), Lielbritānijā 1999.g.) — 9200 biedru. Citās valstīs projektu vadīšanas asociācijas plaši sponsorē atsevišķi tās biedri, piemēram, Austrijā tādas ir astoņas firmas, bet Latvijā tāda pašlaik ir tikai viena — Latvijas Universitātes Pašvaldību un projektu vadīšanas mācību centrs. Atsevišķas organizācijas sponsorē konferences un žurnālu izdošanu.

Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija piedāvā samērā daudz pakalpojumu sabiedrībai un šajā jomā izvirzās priekšplānā kopā ar tādām valstīm kā Austrija, Īrija, Lielbritānija. Tā lobē projektu vadīšanu kā profesiju, veic pētījumus, izdod ikmēneša biļetenus, izdod žurnālu, organizē katru gadu vienu starptautisku konferenci un divas reģionālas projektu vadīšanas dienas, organizē saviem biedriem izglītojošas nodarbības un diskusiju klubus, gatavojas projektu vadīšanas speciālistu starptautiskai sertifikācijai, piedalās izstādēs utt.

Pārējie pakalpojumi projektu vadīšanā

Salīdzinot oficiālas prasības valsts pasūtījumiem dažādās valstīs, Latvijā atšķirībā no citām valstīm — Austrijas, Īrijas utt. — projektu vadītājiem netiek prasītas zināšanas projektu vadīšanā, piemēram, netiek prasīts, lai projektu vadītājs būtu sertificēts, lai lietotu projektu vadīšanā standartizētas procedūras, standartizētus informācijas tehnoloģijas līdzekļus ar attiecīgu viņu izmantošanas metodoloģiju. Nosaukums “projektu vadītājs” ir plaši izplatīts Latvijas sabiedrībā, diemžēl tas reti atbilst tā īstajam saturam.

8. Secinājumi un priekšlikumi

Pētījuma rezultātā tika konstatētas vairākas nepilnības projektu vadīšanas jomā Latvijā.

· Universitātes nenodrošina augstākā līmeņa projektu vadīšanas speciālistu sagatavošanu akadēmisko maģistru un doktoru studiju programmās, kā to dara gandrīz visās valstīs salīdzināmo valstu grupā. Ar to izskaidrojami lielie zaudējumi, ko rada neprofesionāļu vadīti valsts nozīmes projekti, piemēram, austrumu robežas projekts.

· Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā nav programmas, kurā sagatavotu pasniedzējus koledžām, skolām, tālākizglītojošām iestādēm.

· Nav kvalificētas institūcijas, kura koordinētu projektu vadīšanas izglītības programmas un kontrolētu to saturu. Tādējādi bieži piedāvā programmas, kuras vispār nesatur nekādus projektu vadīšanas elementus, radot pilnīgi aplamu priekšstatu par projektu vadīšanu un projektu vadītāju uzdevumiem. Par to var viegli pārliecinātie, pārlasot ikdienas sludinājumus “Dienā”, kuros piedāvā darbu projektu vadītājiem, šajos sludinājumos neizvirza vispār nekādas prasības pārzināt projektu vadīšanu.

· Salīdzinot izglītības programmas projektu vadīšanā, var konstatēt, ka Latvijā piedāvātās programmas ietver galvenokārt projektu vadīšanas pamatelementus, bet nav nevienas programmas, kuras piedāvātu nākamos projektu vadīšanas līmeņus: programmu un projektu portfeļu vadīšanu, kā arī vadīšanu projektorientētajos uzņēmumos. Vienlaikus jāatzīst, ka arī pārējās valstīs šos līmeņus piedāvā samērā maz kvalificētu pasniedzēju deficīta dēļ. Labākas sekmes šajā jomā ir Īrijai un Norvēģijai.

· Oficiālos noteikumos par valsts pasūtījumiem nav ietverta norma par prasībām pēc oficiāla dokumenta, kurš apstiprinātu projektu vadītāja zināšanas par standartizētām projektu vadīšanas procedūrām un tā sertifikāciju.

· Līdz šai dienai vēl nav apstiprināts projektu vadīšanas profesijas standarts.

· Nav sadarbības starp valsts institūcijām un Nacionālo projektu vadīšanas asociāciju, kura ir uzkrājusi lielu pieredzi un zināšanas projektu vadīšanas jomā. Izvērtējot valsts nozīmes projektus, tie netiek nosūtīti ekspertīzei uz projektu vadīšanas asociāciju vai arī lūgti pakalpojumi starptautisko ekspertu izvēlei un izvērtēšanai. Latvijas Nacionālajā projektu vadīšanas asociācijā ir aktuāla informācija par Eiropā esošiem labākajiem speciālistiem projektu vadīšanā. Tai ir kontakti un sadarbība gandrīz ar visām valstīm, tāpēc žēl, ka tāds intelektuālais potenciāls netiek ņemts vērā valstī, kura cīnās ar nepārtrauktām neveiksmēm projektos.

9. POS attīstības vīzijas Latvijā

Savās vīzijās ceļā uz projektorientēto sabiedrību Latvijai ir jāizvirza vairāki mērķi:

· panākt būtiskas izmaiņas projektu vadīšanas izglītības jomā — gan akadēmiskajā izglītībā, gan profesionālajā, gan tālākizglītībā, iesaistot šajā darbā visas ieinteresētās sabiedriskās un valsts institūcijas, vispirms jau Izglītības un zinātnes ministriju, universitātes un Nacionālo projektu vadīšanas asociāciju;

· ieviest Latvijā projektu vadīšanas starptautisko sertifikācijas sistēmu un panākt tās atzīšanu sabiedrībā;

· panākt, lai valsts pasūtījumos iekļautu normu par prasībām projektu vadītājiem un normu projektu izpildē iekļaut standarta projektu vadīšanas procedūras;

· nodrošināt, lai darbinieki valsts pārvaldē, kuriem ir darīšana ar valsts naudu, strukturāliem fondiem utt būtu šajā jomā kvalificēti, ar atzītiem diplomiem vai starptautiskiem sertifikātiem;

· nodrošināt Latvijas projektu vadītāju konkurētspējas Eiropas Savienības darba tirgū.

1. attēls. Projektorientētas sabiedrības modelis

1. tabula

Projektu plānošanas metožu lietošanas prakses salīdzināšana projekta starta procesā

	Austrija	Latvija	Norvēģija	Īrija
Projekta mērķu definīcija	Dažreiz	Dažreiz	Vienmēr	Vienmēr
Projekta struktūrplānošana	Dažreiz	Reti	Bieži	Bieži
Objektu apraksta saraksts	Reti	Reti	Reti	Dažreiz
Projekta termiņplāns līnijdiagrammās	Bieži	Reti	Vienmēr	Vienmēr
Tīkla plāns	Dažreiz	Reti	Dažreiz	Dažreiz
Projekta izmaksu plāns	Bieži	Reti	Vienmēr	Vienmēr
Projekta resursu plāns	Dažreiz	Nekad	Dažreiz	Vienmēr
Projekta naudas plūsmu plāns	Dažreiz	Reti	Dažreiz	Dažreiz

2. tabula

Projektu plānošanas metožu lietošanas prakses salīdzinājums projekta starta procesā

Latvija	Reti
Ungārija	Dažreiz
Rumānija	Dažreiz
Austrija	Bieži
Dānija	Bieži
Zviedrija	Bieži
Apvienotā Karaliste	Bieži
Īrija	Bieži
Norvēģija	Bieži

3. tabula

Projektu vides izvērtēšanas metožu lietošanas prakses salīdzinājums projekta starta procesā

	Austrija	Latvija	Norvēģija	Īrija
Pirmsprojekta un pēcprojekta fāzes analīze	Reti	Dažreiz	Reti	Dažreiz
Projekta vides analīze	Dažreiz	Reti	Dažreiz	Dažreiz
Saistību analīze starp projektu un uzņēmuma stratēģiju un pārējiem projektiem	Reti	Reti	Dažreiz	Dažreiz
Izdevīguma analīze	Dažreiz	Bieži	Dažreiz	Bieži

4. tabula

Projektu organizācijas metožu lietošanas prakses salīdzinājums projekta starta procesā

	Austrija	Latvija	Norvēģija	Īrija
Formāls projekta uzdevums	Dažreiz	Dažreiz	Bieži	Dažreiz
Projekta organizācijas shēma	Dažreiz	Reti	Vienmēr	Bieži
Projekta dalībnieku lomu apraksts	Reti	Reti	Dažreiz	Bieži
Atbildības matrica	Reti	Nekad	Dažreiz	Dažreiz

5. tabula

Projektu kultūras veidošanas metožu lietošanas prakses salīdzinājums projekta starta procesā

	Austrija	Latvija	Norvēģija	Īrija
Projekta logo	Reti	Reti	Reti	Reti
Projekta nosaukums un numurs	Dažreiz	Vienmēr	Vienmēr	Vienmēr
Projekta moto	Reti	Reti	Reti	Reti
Projekta misijas formulēšana	Reti	Reti	Dažreiz	Dažreiz

6. tabula

Projektu riska vadīšanas metožu lietošanas prakses salīdzināšana projekta starta procesā

	Austrija	Latvija	Norvēģija	Īrija
Projekta riska analīze	Dažreiz	Nekad	Bieži	Bieži
Risku novēršanas metodes	Dažreiz	Nekad	Dažreiz	Dažreiz
Projektu risku prognozēšanas metodes	Dažreiz	Nekad	Reti	Dažreiz
Projekta scenāriju analīze	Reti	Nekad	Reti	Dažreiz
Alternatīvo plānu attīstība	Reti	Nekad	Dažreiz	Dažreiz
Eskalācijas plāni	Reti	Nekad	Reti	Dažreiz

7. tabula

Projektu vadīšanas metožu lietošanas prakses salīdzināšana projekta koordinācijas procesā

	Austrija	Latvija	Norvēģija	Īrija
Sanāksmju organizācija	Bieži	Bieži	Bieži	Vienmēr
TO – DO – saraksts	Bieži	Reti	Vienmēr	Bieži

8. tabula

Projektu vadīšanas metožu lietošanas prakses salīdzināšana projekta uzraudzības procesā

	Austrija	Latvija	Norvēģija	Īrija
Izmaiņu ievadīšanai projekta plānos	Dažkārt	Reti	Vienmēr	Bieži
Izmaiņu ievadīšanai projektu organizācijā	Bieži	Reti	Bieži	Dažkārt
Projekta kultūras izmainīšanai	Reti	Nekad	Dažkārt	Reti
Projekta izmaiņām atbilstoši ārējai videi	Reti	Nekad	Dažkārt	Reti
Projekta progresa atskaites	Dažkārt	Dažkārt	Vienmēr	Bieži
Sasniegto rezultātu salīdzinoša analīze	Reti	Reti	Dažkārt	Reti

(Earned-value analysis)

 

9. tabula

Projektu vadīšanas metožu lietošanas prakses salīdzināšana lēmumu pieņemšanas procesos

	Austrija	Latvija	Norvēģija	Īrija
Situācijas analīze	Reti	Dažkārt	Bieži	Dažkārt
Projekta scenārija analīze	Reti	Nekad	Reti	Dažkārt
Tuvākās akcijas plāns	Reti	Reti	Vienmēr	Dažkārt
Lēmuma stratēģijas formulēšana	Reti	Reti	Reti	Reti
Lēmumu pieņemšanas aktivitāšu izpilde un uzraudzība	Reti	Reti	Dažkārt	Dažkārt

10. tabula

Projektu vadīšanas metožu lietošanas prakses salīdzināšana projektu noslēguma procesā

	Austrija	Latvija	Norvēģija	Īrija
Projekta noslēguma atskaite	Dažkārt	Dažkārt	Dažkārt	Bieži
Projekta vadīšanas dokumentācija	Reti	Dažkārt	Bieži	Dažkārt
Līgums pēc projekta fāzei	Reti	Dažkārt	Reti	Dažkārt
Zināšanu nodošana organizācijai	Reti	Reti	Dažkārt	Dažkārt

11. tabula

Salīdzināmo valstu kompetences līmenis projektu vadīšanas praksē

Projektu vadīšana	Dānija	Ungārija	Rumānija	Zviedrija	Lielbritānija	Austrija	Īrija	Latvija	Norvēģija
PV metodes projekta starta plānošanā	Vidēja	Zema	Zema	Vidēja	Vidēja	Vidēja	Vidēja	Zema	Vidēja
PV metodes projekta vides analīzē startā	Vidēja	Zema	Zema	Ļoti augsta	Vidēja	Zema	Vidēja	Zema	Vidēja
PV metodes projekta organizācijas veidošanā projekta starta procesā	Vidēja	Vidēja	Zema	Ļoti augsta	Vidēja	Vidēja	Augsta	Zema	Augsta
PV metodes projekta kultūras veidošanā projekta starta procesā	Vidēja	Vidēja	Zema	Ļoti augsta	Vidēja	Zema	Vidēja	Zema	Vidēja
PV metodes riska vadīšanā projekta starta projekta starta procesā	Vidēja	Zema	Zema	Vidēja	Vidēja	Zema	Vidēja	Nekom- petenta	Vidēja
PV metodes projekta koordinācijas procesā	Augsta	Augsta	Vidēja	Ļoti augsta	Ļoti augsta	Augsta	Augsta	Vidēja	Augsta
PV metodes projekta uzraudzības procesā	Vidēja	Vidēja	Zema	Zema	Augsta	Zema	Vidēja	Zema	Vidēja
PV metodes projekta izmaiņu procesā	Vidēja	Vidēja	Zema	Augsta	Zema	Zema	Vidēja	Zema	Vidēja
PV metodes projekta noslēgšanas procesā	Vidēja	Zema	Vidēja	Vidēja	Vidēja	Zema	Vidēja	Vidēja	Vidēja
PV procesa dizaina elementu lietošana	Vidēja	Zema	Zema	Ļoti augsta	Vidēja	Vidēja	Vidēja	Zema	Ļoti augsta

12. tabula

Oficiālo izglītojošo dokumentu iegūšanas iespēju novērtējums projektu vadīšanā salīdzināmās valstīs

Valstis	Vidusskolās, koledžās	Universitātēs (diplomi)			Tālākizgl. māc. iestādes
		Doktora stud. progr.	Maģistra stud. progr.	Bakalaura stud. progr.
Lielbritānija	Nevienā	13	13	3	3
Rumānija	Nevienā	Nevienā	2	Nevienā	Nevienā
Zviedrija	Dažās	Iespējams	2	Nevienā	Nevienā
Ungārija	Dažās	Iespējams	2	Nevienā	Nevienā
Dānija	Dažās	Iespējams	Nevienā	1	Nevienā
Norvēģija	Dažās	3	2
Īrija	Nevienā	1	3-5	Nevienā	Nevienā
Austrija	Dažās	Iespējams	5	Nevienā	Vienā
Latvija	Nevienā	Nevienā	Nevienā	Nevienā	Nevienā