Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Polijas prezidenta rīkotajās vakariņās:

Tosts valsts vakariņās Polijas valsts vizītes laikā Varšavā 2003. gada 26. februārī

Augsti godātais prezidenta kungs! Cienītā prezidenta kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!

Šodien man ir īpašs prieks un liels gods atkal, šoreiz valsts vizītes ietvaros, viesoties jūsu skaistajā un draudzīgajā zemē. Vēlos pateikties par patieso viesmīlību, kuru šeit izjūtam uz katra soļa. Mūsu regulārais un saturiski piepildītais dialogs ar prezidentu Kvasņevski apliecina ne tikai ļoti labās valstu attiecības, bet arī ciešo personisko kontaktu un līdzīgos uzskatus un intereses. Tādēļ ar šo vizīti vēlos nodot sveicienus jums, prezident Kvasņevska kungs, un visai poļu tautai no mums visiem Latvijā.

Latvija un Polija ir ciešām saitēm saistītas gan pagātnē, gan tagadnē un arī nākotnē. Mūsu attiecības ir ļoti labas gan starp valstīm, gan valstu vadītājiem, gan mūsu tautām. To nosaka gan ģeogrāfiskais tuvums, gan vēstures notikumi, gan līdzīgā izvēle mūsu valstu attīstībai un virzībai nākotnē.

Latviešu un poļu kopīgās cīņas Latgalē 1920. gadā ģenerāļa Edvarda Ridža-Smiglija vadībā, Molotova-Ribentropa pakts un tam sekojošās okupācijas, totalitārās varas jūgs un cīņa pret to, kā arī pēdējo desmit gadu laikā īstenotās reformas ir fons, uz kura veidojusies savstarpējā izpratne, atbalsts un ciešā sadarbība.

Šodien abas mūsu valstis ir brīvas un neatkarīgas. Mēs paši pieņemam lēmumus un izdarām izvēles. Mūsu stratēģiskā izvēle ir vienāda – dalība Eiropas Savienībā un NATO, un mēs viens otru pilnībā atbalstām šo mērķu piepildījumā. Šī institucionālā vienotība veidos drošu pamatu mūsu attiecībām arī nākotnē.

Es vēlos īpaši pateikties Polijai un personīgi prezidentam Kvasņevska kungam par spēcīgo un nepārtraukto atbalstu Latvijas uzaicināšanai NATO. Brīnišķīgais mirklis Prāgā, kad mēs tikām uzaicināti pievienoties aliansei, ir arī jūsu svarīgs un nenovērtējams ieguldījums.

Prezidenta kungs un Kvasņevska kundze!

Nākotnes Eiropā Polijai un Latvijai, kā arī pārējām Baltijas valstīm būs ļoti svarīga loma. Gan NATO, gan ES robežas līdz ar mūsu dalību pavirzās uz austrumiem, un mūsu austrumu robežas kļūst par ES un NATO ārējām robežām.

Šīs izmaiņas mums liek uzņemties papildu atbildību par šo robežu drošību, bet tās arī mums piešķir papildu iespējas sadarbības attīstīšanai ar mūsu austrumu kaimiņiem. Mēs neesam ieinteresēti, lai rastos jaunas dalījuma līnijas, jauns “mūris”, kas stieptos gar mūsu austrumu robežu. Tieši otrādi — mūsu nacionālajās interesēs ir, lai mūsu kaimiņi būtu attīstītas, labklājīgas, demokrātiskas un drošas valstis.

Tāpēc mēs augstu vērtējam un atbalstām gan prezidenta Kvasņevska Rīgas iniciatīvu, gan radniecīgas ES un NATO aktivitātes drošības un stabilitātes veicināšanai ar ES un NATO jaunajiem kaimiņiem. Gan Latvija, gan Polija uzskata, ka attiecības ar Ukrainu, Krieviju, Baltkrieviju un citām valstīm jāveido tā, lai tās veicinātu drošību un stabilitāti visā Eiropā un mūsu austrumu robeža nekļūtu par robežu stabilitātei, mieram un labklājībai.

Prezidenta kungs!

Šodien Polija, Latvija un citas valstis ir sabiedrotās. Tāpēc ir likumsakarīgi, ka Latvijai un Polijai ir vienota pozīcija Irākas krīzes jautājumā. Šo pozīciju nosaka ne tikai kopējā vēsturiskā pieredze, bet izpratne par to, ka, iestājoties NATO, mēs ne vien saņemam garantijas, bet arī dodam tās citiem sabiedrotajiem.

Mēs saprotam, ka neatkarīgi no valsts lieluma, atrašanās vietas un iekšpolitiskās situācijas mēs nedrīkstam kādam sabiedrotajam teikt – ziniet, jums tikai šķiet, ka esat apdraudēti. Jo nākamajā reizē, kad palīdzība būs vajadzīga kādam no mums, riskējam saņemt to pašu atbildi.

Gan Polija, gan Latvija saprot, ka transatlantiskā sadarbība ir viens no Eiropas pēckara attīstības pamatakmeņiem. Gan Eiropa, gan Amerika ir daļa no Rietumu civilizācijas. Mums ir kopīgas vērtības, kopīga vēsture un kopīga nākotne, ko vēlamies un spēsim aizstāvēt.

Mūsu interesēs ir droša nākotne gan vienotā Eiropā, gan spēcīgā transatlantiskajā aliansē. Šogad gan Latvijas, gan Polijas tauta izteiks savu viedokli par dalību Eiropas Savienībā. Es ticu mūsu tautu tālredzībai un viedumam. Tā ir izvēle, ko pašreizējā paaudze izdarīs nākotnes paaudžu vārdā. Mūsu valstu valdības ir nodrošinājušas priekšnoteikumus pozitīvam lēmumam – sarunu ar ES rezultāti gan Polijai, gan Latvijai ir labvēlīgi un to intereses aizstāvoši. Tagad izvēle ir tautas rokās, un politiķiem ir jāspēj izskaidrot izvēles rezultātus.

Prezidenta kungs!

Latviešu un poļu tautas ir lepnas par savām nacionālajām kultūrām un tradīcijām. Latviešu un poļu tautas ir arī starp tām tautām, kuras prot cienīt un atbalstīt citu tautu kultūru.

Latvijā dzīvojošie 60 tūkstoši poļi ir mūsu vērtība un bagātība. Viņu atbalsts Latvijas neatkarības atjaunošanai mums ir bijis ļoti svarīgs. Šodien Latvijas valsts finansē gan sešas poļu skolas, gan atbalsta Poļu biedrību.

Mūsu tautu kultūras sadarbības piemēru ir ļoti daudz. Ilustrācijai šodien minēšu tikai vienu — 19. gadsimta kultūras darbinieku Latgalē Kazimiru Buiņicki. Viņš, nemitīgi tiekdamies tuvināt poļu un latviešu kultūru, kļuvis piederīgs tām abām.

Domāju, ka arī šodien varam atsaukties uz šī poļu un latviešu kultūras darbinieka dzīves atziņu, ar kuru viņš dzīvoja pats un mācīja citus, — starp labiem nodomiem un darbiem nedrīkst būt liels atstatums. Ja tas sāk veidoties, tad dzīve zaudē dziļāko jēgu.

Nobeigumā izteikšu vēlējumu, lai mums kopīgiem spēkiem izdotos īstenot grandiozo Eiropas projektu. Atļaujiet man uzsaukt šo tostu par Latvijas un Polijas valstu draudzību un veiksmīgu sadarbību mūsu tautu nākotnes un labklājības vārdā!