Par Čečenijas Republiku Krievijas uzskatā

Vakar Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā Igors Studeņņikovs sarīkoja preses konferenci, lai informētu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus par savas valsts viedokli par pašreizējo situāciju Čečenijas Republikā. Vēstnieks atzina, ka Čečenijā joprojām aktuāls ir uzdevums uzmeklēt un iznīcināt teroristu grupējumus, tostarp Krievijas Federācijas teritorijā no dažādām ārvalstīm iekļuvušos, kā arī noslēgt nelegālos kanālus, pa kuriem republikas teritorijā ieplūst bruņojums, ekipējums, nauda un ārzemju algotņi.

Tajā pašā laikā patlaban federālās un vietējās varas institūcijas galvenokārt nodarbojoties ar miera laikam raksturīgu uzdevumu risināšanu. Konstatēts jūtams progress gandrīz visās sfērās, kas saistītas ar dzīves normalizāciju. Republikā tiekot veidota stabila un darbotiesspējīga izpildvaras iestāžu un tiesu varas sistēma. Bet pēdējā laikā īpaši liela nozīme tiek piešķirta 23. martā paredzētajam referendumam. Tajā Čečenijas iedzīvotāji balsošot par nesen sagatavoto konstitūcijas projektu, kā arī par Čečenijas Republikas prezidenta un parlamenta vēlēšanu likumu projektiem. Tiesa, vēstniekaprāt, “bandīti” tiecas nepieļaut šī referenduma norisi, tāpēc pirms tā un tā laikā tiks īstenoti sevišķi drošības pasākumi. Sekot līdzi referenduma norisei uzaicināti arī starptautisko organizāciju pārstāvji, piemēram, novērotāji no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas.

Krievijas vēstniecības preses dienesta sagatavotajā informatīvajā materiālā par stāvokli Čečenijas Republikā līdzās datiem, kas apliecina normalizācijas centienus ekonomikas, sociālajā, izglītības, veselības aizsardzības, kultūras un citās civilās dzīves jomās, minēti arī fakti un skaitļi, kas raksturo politisko un drošības situāciju Čečenijā. Lūk, fragmenti no šī apskata:

“Pašlaik aiz republikas robežām atrodas 78 tūkstoši pagaidu pārvietoto personu, no tām 66 tūkstoši Ingušijā. Turklāt 18 tūkstoši dzīvo telšu pilsētiņās, 22 tūkstoši — nomātās telpās un 26 tūkstoši — privātajā sektorā.

Pagājušajā gadā Čečenijā no Ingušijas atgriezās 85,6 tūkstoši cilvēku, un ir priekšnoteikumi tam, lai 2003. gada sākumā republikā atgrieztos visi pārējie telšu pilsētiņu iemītnieki. Šajā nolūkā stacionāro izmitināšanas vietu skaits Čečenijas teritorijā palielināts līdz 20 (8 — Groznijā, 4 — Argunā, 3 — Sernovodskas ciematā, 3 — Asinovas staņicā, 2 — Gudermesā), un tur var dzīvot apmēram 15 tūkstoši cilvēku. Telpas nodrošinātas ar nepieciešamajiem dzīves apstākļiem (elektrību, apkuri, gāzi, dzeramo ūdeni). Čečenijas Republikā likvidētas telšu pilsētiņas un apdzīvojamie vagoni pagaidu izmitināšanai.

2002. gadā pabeigta 2000 individuālo māju atjaunošana. Groznijā nodoti ekspluatācijā 18 municipālie nami (ar 614 dzīvokļiem). Turklāt vairāk nekā 16 tūkstošiem ģimeņu (apmēram 60 tūkstoši cilvēku), kas uz laiku atrodas Ingušijā, ir savas saglabājušās mājas. Ir sastādīti to namīpašnieku saraksti, kas ir gatavi izmitināt pie sevis atgriezušās personas (līdz 50 tūkstošiem cilvēku). Ievērojams skaits cilvēku atgriežas uz pastāvīgajām dzīvesvietām patstāvīgi, neiesniedzot oficiālu iesniegumu. Līdz 30 tūkstošiem cilvēku dažādu iemeslu dēļ nav nodoma atgriezties Čečenijā.

Pēc Čečenijas iedzīvotāju skaitīšanas datiem, 2002. gada oktobrī republikā bija 1 088 816 cilvēku.

Svarīgu darbu veic Krievijas prezidenta speciālā pārstāvja cilvēka un pilsoņa tiesību un brīvību nodrošināšanas Čečenijas Republikā jautājumos A.Sultigova vadītais birojs. Tā sastāvā kopš 2000. gada 4. aprīļa ir trīs Eiropas Padomes eksperti. Viņu klātbūtne tajā paildzināta līdz 2003. gada 4. jūnijam. Kopš 2000. gada marta birojā izskatīts vairāk nekā 21 tūkstotis apelāciju un 7039 Čečenijas Republikas iedzīvotāju iesniegumi, kas skar cilvēktiesību pārkāpumus. Saņemti iesniegumi no 2142 cilvēkiem attiecībā uz 646, pēc pilsoņu uzskatiem prettiesiskas, federālo spēka struktūru darbinieku rīcības faktiem. Vairāk nekā puse iesniegumu attiecas uz nelikumīgiem arestiem un turēšanu apcietinājumā, kratīšanām, cilvēku pazušanu, bez vēsts pazudušo personu meklēšanu. No 1999. gada augusta līdz šim laikam ierosinātas vairāk nekā 450 krimināllietas attiecībā uz nolaupītiem un bez vēsts pazudušiem cilvēkiem. Sadarbībā ar biroju atrasti 306 cilvēki (no 1194 pazudušajiem).

Kopš pretterorisma operācijas sākuma (1999. gada augusta) prokuratūrā ierosināts vairāk nekā 2000 krimināllietu sakarā ar noziegumiem, ko attiecībā uz civiliedzīvotājiem un federālajiem spēkiem paveikuši nelikumīgo bruņoto formējumu dalībnieki. No šīm krimināllietām 132 nosūtītas uz tiesu (tiesā izskatītas 12), pēc dažādiem pamatojumiem apturētas 1052, pārtrauktas 182, nodotas papildu izmeklēšanai 473, lietvedībā atrodas 253 lietas.

Kara prokuratūras iestādes pieņēmušas izskatīšanai 132 krimināllietas par noziegumiem, ko veikušas militārpersonas attieksmē pret Čečenijas Republikas iedzīvotājiem. Uz kara tiesām nosūtītas 46 lietas, kas vērstas pret 62 apsūdzētajiem (tostarp 11 virsniekiem). Dažādu iemeslu dēļ 35 lietas pārtrauktas un 17 apturētas, 15 lietas atrodas lietvedībā. Notiesāti 33 cilvēki (to skaitā 8 par slepkavībām). Čečenijas Republikas prokuratūras iestādes pieņēmušas izskatīšanai 25 krimināllietas attiecībā uz milicijas darbiniekiem. Uz tiesu nosūtītas 14 lietas, to skaitā 4 sakarā ar noziegumiem pret pilsoņiem.

Pēc Čečenijas prokurora sniegtajām ziņām, 2002. gadā republikas teritorijā izdarīti 3400 noziegumi, kas ir par 11 procentiem mazāk nekā attiecīgajā iepriekšējā gada periodā. Samazinājies slepkavību skaits — no 470 līdz 360. 2002. gada deviņos mēnešos republikā veikti 300 terora akti, kas ir par 15 procentiem mazāk nekā analoģiskā periodā 2001. gadā. Puse fiksēto noziegumu veikti sadzīves apstākļos. Pēc prokurora atzinuma, viens no galvenajiem ir bez vēsts pazudušo personu meklēšanas darbs. Pēc prokuratūras ziņām, 2001. un 2002. gadā nolaupīti vai pazuduši bez vēsts apmēram tūkstotis cilvēku.

2002. gadā Ziemeļkaukāzu, ieskaitot Čečeniju, apmeklējušas vairāk nekā 40 ārzemju delegācijas (2001. gadā — 27) un vairāk nekā 100 ārvalstu žurnālistu.”

Mintauts Ducmanis — “LV” norzares redaktors