ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 25. februāra noteikumi Nr. 91 "Noteikumi par vīnogulāju pavairojamo materiālu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.02.2003., Nr. 33 https://www.vestnesis.lv/ta/id/71957
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ministru kabineta noteikumi Nr.91
Rīgā 2003.gada 25.februārī (prot. Nr.11 2.§)
Rīgā 2003.gada 25.februārī (prot. Nr.11 2.§)
Noteikumi par vīnogulāju pavairojamo materiālu
Izdoti saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 5.panta 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka Latvijā audzēto vīnogulāju (Vitis L.) pavairojamā materiāla (turpmāk — materiāls) atbilstības kritērijus un aprites kārtību.
2. Noteikumi neattiecas uz materiālu, kas paredzēts:
2.1. izmantošanai patērētāja personiskajām vajadzībām;
2.2. izvešanai (eksportam) un tiek audzēts atsevišķi no pārējā materiāla;
2.3. izmēģinājumiem vai zinātniskām vajadzībām;
2.4. selekcijai;
2.5. ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai.
2.1. izmantošanai patērētāja personiskajām vajadzībām;
2.2. izvešanai (eksportam) un tiek audzēts atsevišķi no pārējā materiāla;
2.3. izmēģinājumiem vai zinātniskām vajadzībām;
2.4. selekcijai;
2.5. ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai.
3. Noteikumu prasību ievērošanu, valsts uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk — dienests).
4. Materiāla audzētāji un izplatītāji regulāri kontrolē materiāla kvalitāti un ir atbildīgi par tā atbilstību noteiktajiem kritērijiem.
II. Materiāla iedalījums
5. Materiālu iedala šādās grupās:
5.1. jaunie augi:
5.1.1. apsakņoti spraudeņi — nepotētas augu daļas vai apsakņoti vīnogulāju dzinumi, kas paredzēti stādīšanai bez potēšanas vai izmantošanai par potcelmiem;
5.1.2. apsakņoti potējumi — vīnogulāju dzinumi, kas savienoti potējot un kuru apakšzemes daļas ir apsakņotas;
5.2. jauno augu daļas:
5.2.1. viengadīgi vīnogulāju dzinumi;
5.2.2. potcelmi spraudeņu potēšanai — vīnogulāju dzinumu gabali, kuri veido apsakņotā potējuma apakšzemes daļu;
5.2.3. spraudeņi galotnes potēšanai — vīnogulāju dzinumu daļas, kuras paredzētas virszemes daļas veidošanai, sagatavojot apsakņotus potējumus vai šos augus potējot to audzēšanas vietās;
5.2.4. audzētavu spraudeņi — vīnogulāju dzinumu gabali apsakņotu spraudeņu ražošanai.
5.1. jaunie augi:
5.1.1. apsakņoti spraudeņi — nepotētas augu daļas vai apsakņoti vīnogulāju dzinumi, kas paredzēti stādīšanai bez potēšanas vai izmantošanai par potcelmiem;
5.1.2. apsakņoti potējumi — vīnogulāju dzinumi, kas savienoti potējot un kuru apakšzemes daļas ir apsakņotas;
5.2. jauno augu daļas:
5.2.1. viengadīgi vīnogulāju dzinumi;
5.2.2. potcelmi spraudeņu potēšanai — vīnogulāju dzinumu gabali, kuri veido apsakņotā potējuma apakšzemes daļu;
5.2.3. spraudeņi galotnes potēšanai — vīnogulāju dzinumu daļas, kuras paredzētas virszemes daļas veidošanai, sagatavojot apsakņotus potējumus vai šos augus potējot to audzēšanas vietās;
5.2.4. audzētavu spraudeņi — vīnogulāju dzinumu gabali apsakņotu spraudeņu ražošanai.
6. Materiālam ir šādas kategorijas:
6.1. etalonaugi;
6.2. bāzes materiāls;
6.3. sertificēts materiāls;
6.4. standarta materiāls.
6.1. etalonaugi;
6.2. bāzes materiāls;
6.3. sertificēts materiāls;
6.4. standarta materiāls.
7. Materiāls atbilst šādām prasībām:
7.1. materiāls ir vīrusbrīvs:
7.1.1. atveseļots un atzīts par brīvu no vīrusiem vai vīrusiem līdzīgiem organismiem, un tiek turēts apstākļos, kuros nav iespējas inficēties ar vīrusiem vai vīrusiem līdzīgiem organismiem;
7.1.2. iegūts, veģetatīvā ceļā pavairojot noteiktā paaudzē vīrusbrīvu materiālu;
7.2. materiāls ir vīrustestēts:
7.2.1. testēts un atzīts par brīvu no šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kaitīgajiem organismiem un 2.pielikuma A daļā minētajiem vīrusiem vai vīrusiem līdzīgiem organismiem, kā arī tiek turēts apstākļos, kuros nav iespējams inficēties ar minētajiem vīrusiem;
7.2.2. iegūts, veģetatīvā ceļā pavairojot noteiktā paaudzē vīrustestētu materiālu.
7.1. materiāls ir vīrusbrīvs:
7.1.1. atveseļots un atzīts par brīvu no vīrusiem vai vīrusiem līdzīgiem organismiem, un tiek turēts apstākļos, kuros nav iespējas inficēties ar vīrusiem vai vīrusiem līdzīgiem organismiem;
7.1.2. iegūts, veģetatīvā ceļā pavairojot noteiktā paaudzē vīrusbrīvu materiālu;
7.2. materiāls ir vīrustestēts:
7.2.1. testēts un atzīts par brīvu no šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kaitīgajiem organismiem un 2.pielikuma A daļā minētajiem vīrusiem vai vīrusiem līdzīgiem organismiem, kā arī tiek turēts apstākļos, kuros nav iespējams inficēties ar minētajiem vīrusiem;
7.2.2. iegūts, veģetatīvā ceļā pavairojot noteiktā paaudzē vīrustestētu materiālu.
8. Etalonaugi ir:
8.1. šķirnes identitātei un pomoloģiskām īpašībām atbilstoši augi;
8.2. testēti augi, kuros nav konstatēti šo noteikumu 1.pielikumā minētie kaitīgie organismi, šo noteikumu 2.pielikuma A daļā minētie vīrusi vai vīrusiem līdzīgie organismi un to pārnēsātāji, kā arī 2.pielikuma B daļā minētie kaitīgie organismi, vai attiecīgi atveseļoti augi;
8.3. bāzes materiāla ražošanai vai iegūšanai paredzēti augi.
8.1. šķirnes identitātei un pomoloģiskām īpašībām atbilstoši augi;
8.2. testēti augi, kuros nav konstatēti šo noteikumu 1.pielikumā minētie kaitīgie organismi, šo noteikumu 2.pielikuma A daļā minētie vīrusi vai vīrusiem līdzīgie organismi un to pārnēsātāji, kā arī 2.pielikuma B daļā minētie kaitīgie organismi, vai attiecīgi atveseļoti augi;
8.3. bāzes materiāla ražošanai vai iegūšanai paredzēti augi.
9. Bāzes materiāls ir materiāls, kas:
9.1. iegūts no etalonauga un audzēts saskaņā ar šķirnes audzēšanas prasībām, lai saglabātu šķirnes identitāti;
9.2. atbilst šajos noteikumos bāzes materiālam noteiktajām prasībām;
9.3. paredzēts sertificēta materiāla ražošanai vai iegūšanai.
9.1. iegūts no etalonauga un audzēts saskaņā ar šķirnes audzēšanas prasībām, lai saglabātu šķirnes identitāti;
9.2. atbilst šajos noteikumos bāzes materiālam noteiktajām prasībām;
9.3. paredzēts sertificēta materiāla ražošanai vai iegūšanai.
10. Par bāzes materiālu kvalificē apsakņotus potzarus, ja:
10.1. bāzes materiāls uzpotēts bāzes materiālam;
10.2. sertificētam materiālam uzpotēts bāzes materiāls.
10.1. bāzes materiāls uzpotēts bāzes materiālam;
10.2. sertificētam materiālam uzpotēts bāzes materiāls.
11. Sertificēts materiāls ir materiāls, kas:
11.1. pavairots veģetatīvā ceļā no bāzes materiāla, saglabājot šķirnes identitāti;
11.2. paredzēts stādāmā materiāla ražošanai un iegūšanai;
11.3. atbilst sertificētajam materiālam noteiktajām prasībām.
11.1. pavairots veģetatīvā ceļā no bāzes materiāla, saglabājot šķirnes identitāti;
11.2. paredzēts stādāmā materiāla ražošanai un iegūšanai;
11.3. atbilst sertificētajam materiālam noteiktajām prasībām.
12. Potzarus, kas ir iegūti no bāzes materiāla un uzpotēti sertificētajam materiālam, kvalificē kā sertificētu materiālu.
13. Citas kombinācijas kvalificē kā standarta materiālu.
14. Standarta materiāls ir materiāls, kas:
14.1. pavairots veģetatīvā ceļā, saglabājot šķirnes identitāti un tīrību;
14.2. paredzēts vīnogu ražošanai vai stādāmā materiāla ieguvei;
14.3. atbilst standarta materiālam noteiktajām prasībām.
14.1. pavairots veģetatīvā ceļā, saglabājot šķirnes identitāti un tīrību;
14.2. paredzēts vīnogu ražošanai vai stādāmā materiāla ieguvei;
14.3. atbilst standarta materiālam noteiktajām prasībām.
III. Materiāla audzēšana
15. Audzējot materiālu, ievēro šādas prasības:
15.1. nodrošina, ka augsne, kurā tiks audzēts bāzes vai sertificētais materiāls, nav inficēta ar augu karantīnas un citiem kaitīgiem organismiem vai slimību pārnēsātājiem (it īpaši nematodēm, kas pārnes vīrusu izraisītās slimības) un vīrusiem;
15.2. vizuāli pārbauda, vai materiālam nav parādījušās inficēšanās pazīmes ar augu karantīnas organismiem un citiem kaitīgiem organismiem, kuri minēti šo noteikumu 1. un 2.pielikumā un kuri samazina materiāla kvalitāti;
15.3. materiāla audzētavas neveido:
15.3.1. vietās, kur pēdējos sešos gados audzēti tomāti un zemenes;
15.3.2. ražojošo vīnogu un augļu dārzos vai to tuvumā.
15.1. nodrošina, ka augsne, kurā tiks audzēts bāzes vai sertificētais materiāls, nav inficēta ar augu karantīnas un citiem kaitīgiem organismiem vai slimību pārnēsātājiem (it īpaši nematodēm, kas pārnes vīrusu izraisītās slimības) un vīrusiem;
15.2. vizuāli pārbauda, vai materiālam nav parādījušās inficēšanās pazīmes ar augu karantīnas organismiem un citiem kaitīgiem organismiem, kuri minēti šo noteikumu 1. un 2.pielikumā un kuri samazina materiāla kvalitāti;
15.3. materiāla audzētavas neveido:
15.3.1. vietās, kur pēdējos sešos gados audzēti tomāti un zemenes;
15.3.2. ražojošo vīnogu un augļu dārzos vai to tuvumā.
16. Audzējot etalonaugus, nodrošina nepieciešamos apstākļus, lai izvairītos no atkārtotas inficēšanās ar patogēniem, kas izplatās pa gaisu vai augsnē, un ievēro šādas prasības:
16.1. izejmateriālu audzē augu mājā podiņos;
16.2. zem podiņiem paklāj polietilēnu, brezentu vai līdzīgu materiālu, lai novērstu sakņu saskari ar citu augsni;
16.3. augu māju pārklāj ar tīklu (maksimālais tīkla acs lielums — 1 mm), kas aiztur kukaiņus;
16.4. augu mājas grīdas klājums ir no grants, šķembām, betona vai līdzīga materiāla;
16.5. augu mājas ieejai ir dubultdurvis, pie tām novieto dezinfekcijas iekārtu;
16.6. materiālu regulāri pārbauda vizuāli;
16.7. ja ir izplatījušies kaitīgie organismi, augus apstrādā ar augu aizsardzības līdzekļiem.
16.1. izejmateriālu audzē augu mājā podiņos;
16.2. zem podiņiem paklāj polietilēnu, brezentu vai līdzīgu materiālu, lai novērstu sakņu saskari ar citu augsni;
16.3. augu māju pārklāj ar tīklu (maksimālais tīkla acs lielums — 1 mm), kas aiztur kukaiņus;
16.4. augu mājas grīdas klājums ir no grants, šķembām, betona vai līdzīga materiāla;
16.5. augu mājas ieejai ir dubultdurvis, pie tām novieto dezinfekcijas iekārtu;
16.6. materiālu regulāri pārbauda vizuāli;
16.7. ja ir izplatījušies kaitīgie organismi, augus apstrādā ar augu aizsardzības līdzekļiem.
17. Audzējot bāzes materiālu, zemākas kategorijas audzētavas, kā arī augļkoku un vīnogulāju dārzi nedrīkst atrasties tuvāk par 15–20 metriem.
18. Audzējot sertificēto materiālu, citas kategorijas audzētavas, kā arī augļkoku un vīnogulāju dārzi nedrīkst atrasties tuvāk par 8–10 metriem.
19. Audzējot standarta materiālu, vizuāli kontrolē augu veselīgumu. Materiāla audzētāji nodrošina šķirnes identitātes atbilstību.
20. Dienests izsniedz etiķeti un pavairojamā materiāla sertifikātu materiāla audzētājam vai izplatītājam, kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir reģistrējies fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā (turpmāk — reģistrētā persona).
IV. Materiāla atbilstības un ražošanas procesa pārbaude
21. Dienests veic materiāla atbilstības pārbaudi (turpmāk — pārbaude) veģetācijas periodā un pirms izplatīšanas.
22. Materiāla atbilstības kritēriji ir šādi:
22.1. materiāls atbilst konkrētajai šķirnei un kategorijai;
22.2. materiāls un tā audzēšanas vai glabāšanas vietas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām fitosanitārajām normām;
22.3. materiāls atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām;
22.4. materiāls nav inficēts ar augu karantīnas organismiem un šo noteikumu 1. un 2.pielikumā minētajiem kaitīgajiem organismiem.
22.1. materiāls atbilst konkrētajai šķirnei un kategorijai;
22.2. materiāls un tā audzēšanas vai glabāšanas vietas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām fitosanitārajām normām;
22.3. materiāls atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām;
22.4. materiāls nav inficēts ar augu karantīnas organismiem un šo noteikumu 1. un 2.pielikumā minētajiem kaitīgajiem organismiem.
23. Ja tiek atklāta augu karantīnas organismu un šo noteikumu 1. un 2.pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtne, reģistrētā persona par to nekavējoties ziņo dienestam un izpilda dienesta inspektora noteiktos fitosanitāros pasākumus augu karantīnas un kaitīgo organismu izplatīšanās riska samazināšanai.
24. Dienests, ņemot vērā bāzes un sertificētā materiāla ražošanas procesā izmantotās ražošanas metodes, vismaz reizi gadā pārbauda:
24.1. materiāla kvalitāti pirms ražošanas procesa uzsākšanas;
24.2. materiāla stādīšanu;
24.3. materiāla atbilstību fitosanitārajām normām;
24.4. augsnes apstrādes plānu un metodes;
24.5. stādījumu vispārīgo kopšanu;
24.6. materiāla pavairošanu un novākšanu;
24.7. materiāla, telpu un darbarīku ķīmisko apstrādi;
24.8. materiāla iesaiņošanu, uzglabāšanu un transportēšanu.
24.1. materiāla kvalitāti pirms ražošanas procesa uzsākšanas;
24.2. materiāla stādīšanu;
24.3. materiāla atbilstību fitosanitārajām normām;
24.4. augsnes apstrādes plānu un metodes;
24.5. stādījumu vispārīgo kopšanu;
24.6. materiāla pavairošanu un novākšanu;
24.7. materiāla, telpu un darbarīku ķīmisko apstrādi;
24.8. materiāla iesaiņošanu, uzglabāšanu un transportēšanu.
25. Reģistrētā persona iekārto audzētavas grāmatu, kurā norāda:
25.1. informāciju par audzējamo materiālu:
25.1.1. materiāla suga un šķirne;
25.1.2. izstādītā materiāla daudzums un tā kvalitāte;
25.1.3. audzējamā materiāla platība;
25.1.4. apkarojamā kaitīgā organisma nosaukums, lietotā augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības un ķīmiskais nosaukums, koncentrācija, lietošanas datums;
25.2. informāciju par materiāla apriti:
25.2.1. iegādātā materiāla suga, šķirne un daudzums, izcelsme, auga pases vai etiķetes numurs;
25.2.2. realizētā materiāla suga, šķirne un daudzums;
25.2.3. izsniegto etiķešu skaits un partijas numurs;
25.2.4. augu pasu numuri un skaits;
25.3. informāciju par partijas sastāvu un atsevišķu komponentu vai partiju izcelsmi, ja dažādas izcelsmes vai dažādu partiju materiāls saiņošanas vai glabāšanas laikā tiek sajaukts vai salikts kopā.
25.1. informāciju par audzējamo materiālu:
25.1.1. materiāla suga un šķirne;
25.1.2. izstādītā materiāla daudzums un tā kvalitāte;
25.1.3. audzējamā materiāla platība;
25.1.4. apkarojamā kaitīgā organisma nosaukums, lietotā augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības un ķīmiskais nosaukums, koncentrācija, lietošanas datums;
25.2. informāciju par materiāla apriti:
25.2.1. iegādātā materiāla suga, šķirne un daudzums, izcelsme, auga pases vai etiķetes numurs;
25.2.2. realizētā materiāla suga, šķirne un daudzums;
25.2.3. izsniegto etiķešu skaits un partijas numurs;
25.2.4. augu pasu numuri un skaits;
25.3. informāciju par partijas sastāvu un atsevišķu komponentu vai partiju izcelsmi, ja dažādas izcelsmes vai dažādu partiju materiāls saiņošanas vai glabāšanas laikā tiek sajaukts vai salikts kopā.
26. Reģistrētā persona, kas nodarbojas tikai ar materiāla izplatīšanu, iekārto materiāla aprites žurnālu, kurā norāda šo noteikumu 25.2.apakšpunktā minēto informāciju.
27. Visu ar materiāla apriti saistīto dokumentāciju (augu pases, etiķetes, pavairojamā materiāla sertifikātu, pārbaudes aktus, testēšanas rezultātus un audzētavas grāmatu) reģistrētā persona glabā trīs gadus.
28. Ja bāzes un sertificētais materiāls atbilst minētajiem atbilstības kritērijiem, dienests izsniedz pavairojamā materiāla sertifikātu un etiķeti.
29. Ja standarta materiāls atbilst šo noteikumu prasībām, dienests izsniedz etiķeti.
30. Ja atbilstības novērtēšanas laikā tiek konstatēts, ka materiāls neatbilst šo noteikumu prasībām, dienests pazemina tā kategoriju vai aizliedz materiāla izplatīšanu līdz pilnīgai attiecīgo trūkumu novēršanai.
31. Ja trūkumus nav iespējams novērst, dienests pieņem motivētu lēmumu neizsniegt pavairojamā materiāla sertifikātu un etiķeti vai aizliegt materiāla izplatīšanu.
32. Izdevumus, kas saistīti ar materiāla pārbaudi, sedz reģistrētā persona.
V. Materiāla izplatīšana
33. Materiālu izrok vai atdala no mātes auga, izved no audzēšanas vietas, uzglabā vai iesaiņo un izplata, ievērojot šādas prasības:
33.1. materiālu sašķiro pēc izmēra un kvalitātes vienveidīgās partijās un saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu sapako saišķos;
33.2. katrai partijai, kurā pēc sastāva un izcelsmes ir viendabīgs materiāls un kurai ir viens nosūtītājs un viens saņēmējs, dienesta uzraudzībā piestiprina etiķeti. Etiķetē ietver šo noteikumu 4.pielikumā minēto informāciju.
33.1. materiālu sašķiro pēc izmēra un kvalitātes vienveidīgās partijās un saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu sapako saišķos;
33.2. katrai partijai, kurā pēc sastāva un izcelsmes ir viendabīgs materiāls un kurai ir viens nosūtītājs un viens saņēmējs, dienesta uzraudzībā piestiprina etiķeti. Etiķetē ietver šo noteikumu 4.pielikumā minēto informāciju.
34. Ja partijā ir vairākas iesaiņojuma vienības vai saišķi:
34.1. etiķeti dienesta uzraudzībā piestiprina pie katras iesaiņojuma vienības vai saišķa;
34.2. bāzes un sertificētā materiāla pavaddokumentiem pievieno arī pavairojamā materiāla sertifikāta kopiju.
34.1. etiķeti dienesta uzraudzībā piestiprina pie katras iesaiņojuma vienības vai saišķa;
34.2. bāzes un sertificētā materiāla pavaddokumentiem pievieno arī pavairojamā materiāla sertifikāta kopiju.
35. Bāzes materiālu tirgo jaunā iesaiņojumā, sertificētu un standarta materiālu — jaunā vai lietotā dezinficētā iesaiņojumā.
36. Iesaiņojuma vienību noslēdz, aizzīmogo un etiķeti piestiprina ar plombu tā, lai pēc atvēršanas iesaiņojuma vienība nebūtu atjaunojama sākotnējā veidā.
37. Informācija uz etiķetes ir drukāta un nav izdzēšama. Etiķeti nevar lietot atkārtoti.
38. Lai saņemtu etiķeti materiāla izplatīšanai, reģistrētā persona veģetācijas perioda sākumā iesniedz dienestā pieteikumu pārbaudes veikšanai, norādot tajā pārbaudāmā materiāla sugu, šķirni, daudzumu, audzēšanas platību un pārbaudes vietu.
39. Dienesta inspektors veic pārbaudi 20 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.
40. Etiķeti var aizstāt ar augu pasi, ja tajā ir šo noteikumu 4.pielikumā minētā informācija.
41. Izplatot materiālu, reģistrētā persona nodrošina pircēju ar tirdzniecībā esošo šķirņu aprakstu, kas publicēts žurnālā vai specializētā izdevumā.
VI. Noslēguma jautājums
42. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.martu.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 68/193/EEC.
Ministru prezidents E.Repše
Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis
Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 25.februāra noteikumiem Nr.91
Ministru kabineta
2003.gada 25.februāra noteikumiem Nr.91
Augiem kaitīgie organismi, kuru izplatība nav pieļaujama
|
Nr.p.k. |
Kaitīgais organisms |
|
1. |
Baktērijas |
|
1.1. |
bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens) |
|
2. |
Sēnes |
|
2.1. |
īstā miltrasa (ier. Oidium spp.) |
|
2.2. |
neīstā miltrasa (ier. Plasmopara vitieola) |
|
2.3. |
antraknoze (ier. Gloeosporium ampelophagum) |
|
3. |
Kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās |
|
3.1. |
bruņuts (Epidiaspis leperii) |
|
3.2. |
parastā tīklērce (Tetranychus urticae) |
Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 25.februāra noteikumiem Nr.91
Ministru kabineta
2003.gada 25.februāra noteikumiem Nr.91
Vīrusi, vīrusiem līdzīgie organismi un kaitīgie organismi
A daļa
Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi
I. Vīnogulāju deformācijas simptomi (visi mehāniskie
pārnēsātāji)
|
Nr.p.k. |
Vīrusi |
Pārnēsātāji |
|
1. |
Artishoke Italian latent nepovirus (AILV) |
Longidorus apulus Longidorus fasciatus |
|
2. |
Arabic mosaic nepovirus |
Xiphinema diversicaudatum |
|
3. |
Grapevine Bulgarian latent nepovirus (GBLV) |
Nav zināms |
|
4. |
Grapevine chrome mozaic nepovirus (GCMV) |
Nav zināms |
|
5. |
Grapevine fanleaf nepovirus (GFLV) |
Xiphinema index Xiphinema italiae |
|
6. |
Grapevine Tunisian ringspot nepovirus |
Nav zināms |
|
7. |
Raspberry ringspot nepovirus |
Longidorus macrosoma Longidorus elongatus |
|
8. |
Strawberry latent ringspot nepovirus |
Xiphinema diversicaudatum |
|
|
||
|
9. |
Tomato Blackring |
Longidorus attenuatus Longidorus longatus |
II. Vīnogulāju lapu ieritināšanās
|
Nr.p.k. |
Vīrusi |
Pārnēsātāji |
|
10. |
Grapevine leafroll-associated closterovirus II |
Nav zināms |
|
11. |
Grapevine leafroll-associated closterovirus III |
Nav zināms |
|
12. |
Grapevine leafroll-associated closterovirus IV |
Nav zināms |
|
13. |
Grapevine leafroll-associated closterovirus V |
Nav zināms |
III. Vīnogulāju koksnes rievainības komplekss (mehāniski nepārnēsājams)
14. Vīnogulāju koksnes rievainības komplekss ir izplatīts visā pasaulē, pārnēsātājs nav zināms. Pie šī kompleksa pieder tādas slimības kā korķveida miza, rupestris stumbra bedrainība, Kobera stumbra rievainība un LN 33 stumbra rievainība. Šiem vīrusiem līdzīgo slimību ierosinātājs vai ierosinātāji līdz šim nav identificēti, bet tie nav seroloģiski radniecīgi lapu ritināšanās vīrusam (closterovirus), kurš minēts saistībā ar korķveida mizu.
IV. Vīnogulāju punktveida plankumi, kas veidojas uz augu daļām
|
Nr.p.k. |
Vīrusi |
Pārnēsātāji |
|
15. |
Greapevine phloem-limited isometric virus (GPLIV) |
Nav zināms |
|
16. |
Vīnogulāju enāciju veidošanas simptomi |
Nav zināms |
V. Vīnogulāju slimības, kuras izraisa fitoplazmas
|
Nr.p.k. |
Vīrusi |
Pārnēsātāji |
|
17. |
Grapevine flavescence doree MLO |
Scaphoideus titanus |
|
18. |
Vīnogulāju koksnes melnēšana un
dzeltēšanas (iespējams, fitoplazmām līdzīgi |
Nav zināms |
B daļa
Kaitīgie organismi
| Nr.p.k. |
Kaitīgais organisms |
|
1 |
2 |
|
1. |
Baktērijas |
|
1.1. |
Agrobacterium tumefaciens — bakteriālais sakņu vēzis |
|
1.2. |
Xylophilus ampelinus — bakteriālā vīte |
|
2. |
Sēnes |
|
2.1. |
Phomopsis viticola — vīnogulāju melnplankumainība |
|
2.2. |
Eutypa spp. — vīnogulāju vīte |
|
2.3. |
Stereum spp. — violetā sīkpiepe |
|
3. |
Kukaiņi un ērces |
|
3.1. |
Calepitrimenus vitis |
|
3.2. |
Panonychus ulmi |
|
3.3. |
Eotetranychus caprini |
Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 25.februāra noteikumiem Nr.91
Ministru kabineta
2003.gada 25.februāra noteikumiem Nr.91
Saišķu sastāvs un lielums
|
Nr.p.k. |
Grupa |
Skaits |
|
1. |
Apsakņoti spraudeņi |
50 |
|
2. |
Apsakņoti potējumi |
25 |
|
3. |
Vīnogulāju dzinumi |
200 vai 500 |
|
4. |
Potcelmi spraudeņu potēšanai |
200 |
|
5. |
Spraudeņi galotnes potēšanai |
200 |
|
6. |
Audzētavu spraudeņi |
200 |
Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 25.februāra noteikumiem Nr.91
Ministru kabineta
2003.gada 25.februāra noteikumiem Nr.91
Etiķetē norādāmā informācija, etiķetes izmēri un krāsa
1. Etiķetē norāda šādu informāciju:
1.1. valsts kods “LV”;
1.2. Valsts augu aizsardzības dienesta nosaukuma abreviatūra (VAAD);
1.3. reģistrētās personas reģistrācijas numurs;
1.4. reģistrētās personas vārds un uzvārds vai nosaukums;
1.5. partijas numurs;
1.6. pavairojamā materiāla sertifikāta numurs;
1.7. augu vai augu produktu botāniskais nosaukums;
1.8. augu vai augu produktu šķirnes nosaukums un, ja nepieciešams, klons;
1.9. pavairojamā materiāla kategorija un grupa;
1.10. pavairojamā materiāla daudzums;
1.11. vārdi “vīrusbrīvs” vai “vīrustestēts”, ja pavairojamais materiāls atbilst šim statusam.
2. Etiķetes izmēri:
2.1. potēšanai paredzētiem potcelmu spraudeņiem, spraudeņiem galotnes potēšanai un audzētavas spraudeņiem — 110 x 67 mm;
2.2. apsakņotiem spraudeņiem un apsakņotiem potzariem — 80 x 70 mm.
3. Etiķetes krāsa:
3.1. bāzes materiālam — balta;
3.2. sertificētajam materiālam — zila;
3.3. standarta materiālam — tumši dzeltena;
3.4. pārējam materiālam — brūna. Etiķetē norāda, ka attiecīgais materiāls neatbilst standarta materiāla kvalitātes prasībām.
1.1. valsts kods “LV”;
1.2. Valsts augu aizsardzības dienesta nosaukuma abreviatūra (VAAD);
1.3. reģistrētās personas reģistrācijas numurs;
1.4. reģistrētās personas vārds un uzvārds vai nosaukums;
1.5. partijas numurs;
1.6. pavairojamā materiāla sertifikāta numurs;
1.7. augu vai augu produktu botāniskais nosaukums;
1.8. augu vai augu produktu šķirnes nosaukums un, ja nepieciešams, klons;
1.9. pavairojamā materiāla kategorija un grupa;
1.10. pavairojamā materiāla daudzums;
1.11. vārdi “vīrusbrīvs” vai “vīrustestēts”, ja pavairojamais materiāls atbilst šim statusam.
2. Etiķetes izmēri:
2.1. potēšanai paredzētiem potcelmu spraudeņiem, spraudeņiem galotnes potēšanai un audzētavas spraudeņiem — 110 x 67 mm;
2.2. apsakņotiem spraudeņiem un apsakņotiem potzariem — 80 x 70 mm.
3. Etiķetes krāsa:
3.1. bāzes materiālam — balta;
3.2. sertificētajam materiālam — zila;
3.3. standarta materiālam — tumši dzeltena;
3.4. pārējam materiālam — brūna. Etiķetē norāda, ka attiecīgais materiāls neatbilst standarta materiāla kvalitātes prasībām.
Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis