Bažām par budžeta deficītu, protams, ir pamats

Ministru prezidents Einars Repše intervijā Latvijas Radio vakar, 27.februārī

Intervija Latvijas Radio 27. februāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Šodien acīmredzot tiks pieņemts budžets un, droši vien, šis darba cēliens varētu tikt pabeigts. Latvijas Banka ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka, pēc Ilmāra Rimšēviča domām, šis budžets varētu radīt diezgan bēdīgas sekas lielā deficīta dēļ. Vai šādām bažām vai kritikai ir pamats, vai banka kaut ko nav sapratusi?

Einars Repše: — Bažām par budžeta deficītu, protams, ir pamats. Un šis budžets varētu radīt problēmas, ja tāds deficīts saglabātos, arī gadu noslēdzot. Savā laikā, kad biju Latvijas Bankas vadītājs, es arī regulāri aicināju valdību strādāt pie budžeta deficīta samazināšanas, un tāda politika ir pilnīgi pamatota un pareiza. Arī mūsu valdība šobrīd uzsver, ka triju procentu deficīts — ir šābrīža rezultāts, jo mēs vēl neesam pilnā apmērā iedarbinājuši nodokļu iekasēšanas mehānismu, tas arvien buksē, lai arī zināmi uzlabojumi ir panākti. Un šajā brīdī mēs vēl ne tuvu neesam optimizējuši valsts budžeta izdevumu daļu, tātad arvien vēl budžetā iešifrēti un pagaidām vēl mūsu valdības neatklāti droši vien ir kādi nelietderīgi tēriņi, kāda nauda, kas tiek novirzīta faktiski dublētām funkcijām, tātad būtu ietaupāma, un tamlīdzīgi. Taču gada laikā mēs strādāsim abos šajos virzienos — gan pie budžeta ieņēmumu daļas palielināšanas, gan pie izdevumu daļas sakārtošanas, taupīšanas, optimizācijas, un tā rezultātā mēs ceram ne tikai samazināt budžeta deficītu, bet ļoti ceram arī iegūt papildu naudu tādām svarīgām prioritātēm kā veselības aprūpe, izglītība.

— Kāds varētu būt budžeta deficīts gada beigās, jūsuprāt?

E.Repše: — To šobrīd ir grūti prognozēt, taču mūsu ambīcijas būtu budžeta deficītu nodabūt jūtami zem diviem procentiem, tātad faktiski pagājušā gada rezultāta vai labākā līmenī. Un tas viss, neskatoties uz to, ka šajā gadā ir samazināti nodokļi un novirzīti līdzekļi ļoti būtiskām un agrāk aizmirstām lietām — tādām kā tiesu sistēmas sakārtošana, iekšlietu sistēmas sakārtošana, sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību, referendumu gaidot, tālāk dažādu projektu iniciēšana, kas dos mums finansiāli labu rezultātu pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, un tamlīdzīgi. Tātad tā ambīcija ir, neraugoties uz nodokļu samazināšanu šajā gadā, beigt šo gadu labāk nekā pagājušo un piedevām vēl finansēt dažas labas, pagaidām vēl nepietiekami finansētas prioritātes, piemēram, veselības aprūpi.

— Apspriežot šā budžeta projektu, tika daudz runāts par iespējamiem grozījumiem vasarā, tika runāts par to, ka tiesnešu algām, veselības aprūpei arī diezgan lielas summas vajag, lai šīs lietas sabalansētu, lai šo deficītu dabūtu tik zemu un tomēr visiem pieliktu.

E.Repše: — Tas nav viegli, un tas arī rada šobrīd galvenās grūtības straujā deficīta samazināšanā. Taču politika ir pilnīgi skaidra — mums ir jāpanāk, lai Latvijas valsts iestādes dara tām uzticēto darbu godprātīgi, tā ir pavisam vienkārša, visiem skaidri saprotama lieta — lai valsts iestādes strādātu, lai policija ķertu noziedzniekus, lai Valsts ieņēmumu dienests iekasētu nodokļus, lai tiesas spriestu taisnīgu tiesu, lai muitas iestādes sargātu mūsu ekonomisko robežu, izglītības iestādes nodarbotos tiešām ar izglītošanu, veselības aprūpes iestādes kvalitatīvi nodarbotos ar ārstēšanu. Šobrīd mums tāds rezultāts vēl nav sasniegts un ir tālu, tālu nākotnes perspektīva. Jo šobrīd mēs skaidri zinām, lai gan ne vienmēr varam pierādīt, ka muitas iestādes atsevišķos gadījumos ļoti augstā līmenī īstenībā piesedz un organizē kontrabandu, policijas iestādes ir pilnpilnas ar dažādām noziedzīgām shēmām — kontrabandas piesegšana, zagto automašīnu tirdzniecība, narkotiku tirdzniecība un tā tālāk. Tiesas ne vienmēr spriež taisnīgu tiesu, Valsts ieņēmumu dienests ne vienmēr iekasē nodokļus, dažos gadījumos organizē nodokļu nemaksāšanas un arī kontrabandas lietas, ko es, protams, šobrīd nevaru pierādīt, tāpēc arī patlaban nesaucu konkrētas vainīgās amatpersonas. Taču ir pietiekami nopietna informācija, ko mēs turpmāk izmantosim, lai attīrītu valsts iestādes no negodprātīgi vai neprofesionāli strādājošiem darbiniekiem. Tāda ir šībrīža situācija, un mūsu valdības nolūks ir panākt, lai valsts iestādes tik tiešām darītu to, kas tām ir jādara, lai Narkotiku apkarošanas birojs patiešām apkarotu narkotikas, lai Kontrabandas apkarošanas centrs strādātu pret kontrabandu, lai muitas iestādes patiešām sargātu Latvijas ekonomisko robežu, nevis pretēji. Tas ir tas, kas varētu nodrošināt arī ļoti jūtamas izmaiņas valsts budžeta situācijā, un šeit es varu teikt tikai vienu: mūsu valdība, lai arī varbūt ne bez savām kļūdām un problēmām, bet patiesi vēlas šīs minētās problēmas atrisināt. Mūsu valdībā jūs neredzēsit tādas tendences, ka, teiksim, lai arī informācija tiek skaidri sniegta un lieta ir nepārprotama, tomēr valdība cenšas ar tādiem vai citādiem līdzekļiem attaisnot nelikumīgu vai negodīgu darbību ar valsts īpašumu vai kā citādi. Ja būs informācija, mēs to noteikti pārbaudīsim, un mūsu ieviestais atklātības princips jau ir pirmā ķīla un pirmais solis šīs politikas virzienā. Tātad mēs strādāsim pie tā, lai Latvijas valsts politiku padarītu daudz godīgāku, caurskatāmāku, Latvijas tautas interesēm atbilstošāku un lai valsts iestādes patiešām darītu to, kas tām ir jādara. Darba novērtējums — pēc rezultāta, vērtētājs — tauta, mehānisms — atklātība.

— Jūsu sacītais nozīmē, ka šajā gadā varētu tikt atklātas skaļu noziegumu shēmas?

E.Repše: — Noteikti, un pēc tā mēs varēsim vērtēt savukārt tiesībsargājošo iestāžu darbības rezultātu.

— Tādā veidā varētu ieekonomēt, jo runa droši vien ir par desmitiem miljonu latu.

E.Repše: — Runa patiešām ir par milzīgām summām, tā, ko jūs minējāt, ir tikai apakšējā robeža. Jo runa ir par sistēmu kopumā, tie nav atsevišķi nozagti miljoni vai desmit miljoni, tā ir kopēja sistēma, kas padara neiespējamu tai skaitā daudzu desmitu miljonu iekasēšanu, tai skaitā valsts taupīgu un saimniecisku rīcību un tā tālāk.Kaut vai valsts īpašuma izsaimniekošanā vien mūsu bijušās ministrijas ir īpaši izcēlušās, piemēram, kā Izglītības un zinātnes ministrija ir rīkojusies ar sev nodotajiem valsts īpašumiem — tas ir viena šausmu stāsta sižets, un ministrs Kārlis Šadurskis tur katru nedēļu atklāj ko jaunu un “interesantu”. Bet atklāt ko jaunu un interesantu — tas ir viens, otrs ir — novērst šādas prakses turpināšanos, attīrīt sistēmu no tā muklāja un tiem negodīgajiem darbiniekiem, kas varbūt nemaz nespēj citādi rīkoties, kas vienmēr tā ir darījuši un kas īstenībā šīs shēmas ir darbinājuši un valsts izsaimniekošanu vadījuši.

— Jūs teicāt, ka viena no prioritātēm varētu būt veselības aprūpe. Pensionāri ir mēģinājuši pievērst jūsu uzmanību savām problēmām, atgādinot, ka jūsu teikto, ka sociālā aprūpe arī būs viena no galvenajām lietām, un pensijas ir šajā sociālajā jautājumā iekšā.

E.Repše: — Pensiju indeksācija, pirmām kārtām palielinot mazās pensijas, ir skaidra nepieciešamība, un mēs to darīsim.

— Cik liela?

E.Repše: — Tas atkarīgs lielā mērā no valsts ieņēmumiem, no valsts budžeta iespējām.

— Arī šogad jau?

E.Repše: — Arī šogad noteikti būs indeksācija, par konkrētiem skaitliskiem rādītājiem varēsim runāt tad, kad nonāksim līdz šā jautājuma lemšanai.

— Cilvēki saka: redz, te bija iepriekšējā gadā 18 santīmi, tad tur bija vēl kādi santīmi, no tādas indeksācijas nav nekādas nozīmes, tas ir tikai sauklis.

E.Repše: — Protams, mēs to labi apzināmies, un pensionāru situācija šobrīd nemaz neprasa speciālus komentārus, tā ir nepieņemama, ar tām pensijām, ar kurām dzīvo lielākā daļa pensionāru, faktiski izdzīvot ir neiespējami, brīnos, kā cilvēkiem vispār tas izdodas. Un skaidrs, ka šis ir valdības uzdevums — situāciju risināt. Taču risinājums ir atkarīgs no ļoti ievērojamu finanšu līdzekļu pieejamības, tātad aplokšņu algu izskaušana, nodokļu nemaksāšanas izskaušana, tas ir faktiski pamats. Ja mēs nevaram nodrošināt valstij ienākumus, tad mēs nevaram arī apmaksāt izdevumus, un, protams, te nav ko slēpt, mūsu valdībai ir jānodrošina sociālo jautājumu risinājums, un mēs patlaban strādājam pie tā, lai šis risinājums kļūtu par realitāti.

— Šogad varētu būt runa par latiem, nevis santīmiem?

E.Repše: — Es tā ļoti ceru, un mēs darīsim visu iespējamo, lai pensiju indeksācija patiešām būtu pietiekama un jūtama.

— Un, visbeidzot, pēdējais jautājums. Šodien „Neatkarīgā Rīta Avīze” pievērsusi uzmanību jūsu lūgumam izvērtēt Arnolda Laksas rīcību tad, kad viņš vadīja “Latvijas krājbanku”. Vai jums ir kāda īpaša interese par to?

E.Repše: — Man nav nekādas īpašas intereses. Es toreiz, kā biju solījis, nosūtīju materiālu prokuratūrai, ir speciāls prokuratūras pakļautībā esošs Nelegālo līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, un, es domāju, šis jautājums ir tieši viņu kompetencē. Tāpēc prokuratūra kā neatkarīga iestāde pati izvērtēs, vai tur būs kāda tālāka rīcība un tamlīdzīgi. Bet pamazām mēs liksim punktu brutāliem mēģinājumiem nomelnot ar valdību saistītus cilvēkus, vienkārši tā, ka kāds korespondents uzrakstīs pusmuļķības vai muļķības avīzē. Mēs neļausim traucēt ikdienas darbu.

— Šis varētu būt tāds gadījums?

E.Repše: — Šis varētu būt tāds gadījums, jā.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā