Šis budžets risina daudzus neskartus jautājumus

Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Likumprojektu “Par valsts budžetu 2003. gadam” izskatīšanai Saeimā jūs iesniedzāt 17. februārī. Iesniegšanas termiņš par pusotru mēnesi pārsniedza sākotnēji plānoto un Ministru kabinetā (MK) apstiprināto laika grafiku, saskaņā ar kuru šā gada budžeta projektu bija iecerēts iesniegt Saeimā jau decembra beigās. Kādēļ bija jāpagarina budžeta izstrādes process un kas tika iegūts, neforsējot tā izstrādi?

— MK pieņēma lēmumu detalizēti pārskatīt budžeta izdevumu daļu, lai izvērtētu katras ministrijas budžeta tēriņus un novērstu nelietderīgos izdevumus. Tas mums arī ir izdevies, pārstrukturējot budžetu ministriju ietvaros un novirzot līdzekļus prioritāriem pasākumiem, kā rezultātā budžeta izdevumi tika samazināti par vairākiem miljoniem latu.

— Tiek minēts, ka, strādājot pie budžeta, izdevies novērst nelietderīgus tēriņus par apmēram četrarpus miljoniem latu. Kuras izdevumu pozīcijas izrādījās nelietderīgākās?

— Šis skaitlis gan ir relatīvs. Visām ministrijām līdz decembra sākumam bija uzdots samazināt bāzes izdevumus par 1,7%. Tāpēc ministriju iekšienē līdzekļi tika pārdalīti no kādām mazāk prioritārām lietām uz nozīmīgākām. Piemēram, Finanšu ministrija (FM), saņemot uzdevumu samazināt bāzes izdevumus, to izdarīja galvenokārt uz telpu uzturēšanas un remontdarbu, kancelejas preču iegādes, ārvalstu komandējumu un citu tēriņu rēķina. Arī citās ministrijās lielākoties tika samazināti administratīvie izdevumi.

— Sākotnēji minētā uzdevuma izpilde sekmējās ne visās ministrijās. Vai galu galā visas ministrijas rada iespēju samazināt bāzes izdevumus prasītajā apjomā?

— Nē, atsevišķas ministrijas to pilnībā neizdarīja. Prasīto samazinājumu objektīvu iemeslu dēļ pilnībā nevarēja veikt, piemēram, Ārlietu ministrija, bet, tā kā finansējums tika uzreiz novirzīts citām nozares prioritārajām lietām, MK uz to raudzījās ar izpratni. Šajā gadījumā tika ņemta vērā kopējā situācija nozarē. Simtprocentīgi vienādu pieeju no visām ministrijām prasīt nevar.

— Vai šī nosacītā budžeta izstrādes aizkavēšanās ir izraisījusi kādas negatīvas sekas?

— Svarīgi, ka valdībai ir izdevies optimizēt izdevumus, novēršot nelietderīgos tēriņus budžeta sastādīšanas gaitā. Turklāt uz šo lietu var paraudzīties vēl no cita aspekta: šā gada janvārī valsts budžetā ir izveidojies astoņpadsmit miljonu latu fiskālais pārpalikums. Tam ir divi iemesli: pirmkārt, sekmējies darbs, uzlabojot nodokļu iekasēšanu, otrkārt, ministrijām janvārī tika atvēlēta viena divpadsmitā daļa līdzekļu no iepriekšējā gada apropriācijas, un tas, protams, limitēja ministriju tēriņus.

— Ņemot vērā to, ka janvārī budžeta izpilde ir tik veiksmīga, iespējams, finanšu ekspertu iebildumus pret tik augstu budžeta deficītu un salīdzinoši pieticīgām nodokļu ieņēmumu prognozēm tomēr var uzskatīt par pamatotiem.

— Runājot par budžeta deficīta līmeni, vēlos pievērst uzmanību pagājušā gada rādītājiem: 2002. gadā pēc likuma grozījumiem plānotais budžeta deficīts bija 2,95% no iekšzemes kopprodukta. 0,05% nudien ir minimāla atšķirība no šogad plānotā deficīta apjoma.

Kas attiecas uz ieņēmumu daļu, sākumā gribu uzlabot nodokļu iekasēšanu, redzēt stabilus rezultātus un tikai tad tos izmantot, plānojot budžetu. Uzskatu, ka sliktākais, ko var izdarīt ar budžetu, ir pārāk rožaini saplānot ieņēmumu daļu. Ja tie pēc tam nepildās, rodas ļoti nopietnas problēmas: kam atņemt finansējumu, kā to pārdalīt. Rodas liela neapmierinātība, jo ministrijas ir rēķinājušās ar atvēlētajiem līdzekļiem.

— Strādājot pie budžeta, vairāku prioritāru pasākumu īstenošana tika atlikta uz vēlāku laiku, solot, ka finansējums tiem tiks piešķirts, veicot šī gada budžeta grozījumus. Nepieciešamā kopsumma ir ļoti liela, jo, piemēram, vienai pašai veselības aprūpei vajadzīgi teju simt miljoni latu. Cik daudz no iecerētā, jūsuprāt, būs reāli iespējams “iegrozīt” budžetā?

— Runājot par veselības aprūpei vajadzīgo finansējumu, gribu norādīt, ka 102 miljoni latu, par kuru nepieciešamību izskanējusi informācija masu medijos, ir summa, ko veselības ministrs sauc par optimālu nozares attīstībai. 102 miljoni ir tikai Audera kunga vēlme un vīzija. Es nekad šādu summu neesmu minējis. Protams, mēs atbalstīsim veselības aprūpi, taču — budžeta iespēju robežās.

— Un kā būs ar finansējumu pārējām atliktajām prioritātēm?

— Es neņemos precīzi prognozēt, cik lielu papildu finansējumu mēs varēsim piešķirt katrai nozarei. Bet ir skaidrs, ka valdības prioritātes būs veselības aprūpe un pašvaldību investīcijas.

Gribu atgādināt, ka katru gadu Latvijā neatbalstīto budžeta pieprasījumu apjoms ir mērāms simtos miljonu latu. Arī šis gads nebija nekāds izņēmums. Skaidrs, ka daudzi no ierosinātajiem pasākumiem ir labi un vajadzīgi, bet jāapzinās, ka budžets nav no gumijas — līdzekļu apjoms nav bezgalīgs. Izstrādājot budžetu, ir jāsabalansē divas lietas: makroekonomiskās stabilitātes aspekts, kas ierobežo pieejamo līdzekļu daudzumu, un nepieciešamība pēc dažādiem papildu finansējumiem. Protams, nav patīkami, ja finansējumu nākas atteikt.

— Gan jūs, gan Ministru prezidents vairākkārt ir uzsvēris, ka šā gada budžeta likumprojekts ir izstrādāts pēc jauniem principiem. Raksturojiet, lūdzu, tos!

— Galvenais jaunums, kā jau es minēju, ir tas ka mēs detalizēti gājām cauri budžeta pozīcijām, ļoti rūpīgi tās pārvērtējot. Otrs jaunums ir tas, ka nozaru ministriem kā par savu nozari politiski atbildīgām amatpersonām bija dota lielāka rīcības brīvība, plānojot savas iestādes budžetu MK apstiprināto mērķa griestu ietvaros. Ministri varēja variēt ar finansējumu, bāzes izdevumu un prioritāšu robežās pārdalot līdzekļus tā, kā paši uzskatīja par vajadzīgu un lietderīgāku, un attiecīgi arī uzņemties atbildību par finansējuma sadalījumu nozares ietvaros.

— Kādā no MK sēdēm Ministru prezidents aicināja jūs rosināt ministrijas speciālistus izstrādāt priekšlikumus, kā uzlabot budžeta izstrādes procesu. Kā, jūsuprāt, var un vajag uzlabot šo procesu?

— Tad jārunā par tā dēvētā nulles budžeta izstrādi 2004. gadam. Šis budžets vairāk būs vērsts uz to, lai novērtētu izmaksas tiem pakalpojumiem un produktiem, ko sniedz un rada ministrija vai cita valsts iestāde. “Nulles budžeta” pieejā svarīgākais ir galaprodukts. Tātad finansējums tiks piešķirts attiecīgajam pakalpojumam vai produktam.

Klasiskā pieeja budžeta veidošanā ir apmēram tāda: ministrijā ir X štata vienību, apkure, elektrība maksā Y, nākamgad mēs vēl darīsim to un to, tāpēc lūdzu mūsu budžetam piešķirt Z miljonus latu. Tiklīdz tiek radītas papildu štata vietas, ir jānopērk mēbeles un datori, tā budžeta pieprasījums, protams, palielinās.

Uzreiz gan jāteic, ka nevienā pasaules valstī ideālu “nulles budžetu” nav izdevies izveidot. Tas ir mērķis, kuram var censties tuvoties. Ir valstis, kurām ir samērā laba pieredze šāda budžeta veidošanā, piemēram, Jaunzēlande un Īrija, kur lielā mērā pakāpeniski ir izdevies mainīt ministriju filozofiju un domāšanu: tās arī ir iestādes, kas sniedz kaut kādu pakalpojumu un saņem finansējumu tieši šī pakalpojuma sniegšanai. Tas, par ko viņiem ir jāatskaitās, ir pakalpojums, nevis krēslu, galdu un nodedzināto kilovatstundu skaits.

“Nulles budžeta” veidošana diezgan labi sakārto izdevumu struktūru, izanalizējot ministriju tēriņus no cita redzesleņķa. Piemēram, Iekšlietu ministrijā tāds pilotprojekts jau ir izstrādāts. Ministrija izdevumus sastrukturēja atbilstoši sniedzamajiem pakalpojumiem, norādot, ka, piemēram, izziņu izsniegšana izmaksā tik un tik uz vienu izziņu, autozagļu ķeršana — tik un tik uz vienu autozagli, un tamlīdzīgi. Tad ir vieglāk pārskatīt, kuri pasākumi ir prioritāri, kuri — mazāk svarīgi un cik daudz līdzekļu nepieciešams katras funkcijas veikšanai.

Tagad, noņemot ministrijai kādu funkciju, nav īsti skaidrs, par cik simtiem vai tūkstošiem latu attiecīgi būtu jāsamazina finansējums. Un otrādi – ja prasa finansējumu kāda jauna pasākuma veikšanai, nav īsti skaidrs, cik naudas tam patiešām būtu vajadzīgs. Parasti tiek prasīts milzum daudz līdzekļu. Ar domu — ja pusi piešķirs, tad pietiks.

— Atgriežoties pie sarunas par šā gada budžetu ar maksimāli pieļaujamo deficīta līmeni, vēlos atgādināt, ka Starptautiskā valūtas fonda pārstāvji rosināja uz gadu atlikt nodokļu likmju samazināšanu, lai mazinātu budžeta deficītu, bet jūs savukārt teicāt, ka valdības ziņā ir atrast citus veidus, kā to panākt. Kā tad ir plānots samazināt budžeta deficītu?

— Pirmais un galvenais veids ir nodokļu iekasēšanas uzlabošana, otrais — vēl aizvien nelietderīgu tēriņu meklēšana ministrijās.

— Un kā tieši ir iecerēts nodrošināt nodokļu iekasēšanas uzlabošanos?

— Tas lielā mērā ir Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Iekšlietu ministrijas un policijas kopdarbs. FM speciālisti turpina strādāt pie normatīvās bāzes sakārtošanas, piemēram, saistībā ar akcīzes nodokli naftas produktiem un pievienotās vērtības koriģēšanu. Tajās lietās ir diezgan lieli robi.

Nekas jauns jau nav jāgudro, vienkārši VID ir jāstrādā. Pirmie darba kvalitātes uzlabošanās rezultāti ir redzami: decembrī bija rekordaugsti budžeta ieņēmumi. 2002. gadā ieņēmumu plāns bija pārsniegts par divdesmit pieciem miljoniem latu, un deviņi no tiem tika iekasēti tieši decembrī. Arī janvārī ir samērā labi ieņēmumi, tā ka progress nenoliedzami ir.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija regulāri veic aprēķinus par nelegālās degvielas apriti mūsu valstī. Pēc viņu aplēsēm oktobrī Latvijā bija 22% nelegālas izcelsmes benzīna un 27% dīzeļdegvielas, bet decembrī šie nelegālās daļas rādītāji samazinājās līdz 20% abos naftas produktu veidos. Divos mēnešos šāds nelegālā tirgus īpatsvara samazinājums ir labs rezultāts.

— Kā jūs skaidrotu šo pozitīvo virzību?

— Tam pamatā ir VID darbs. Es rūpīgi sekoju līdzi situācijai naftas produktu tirgū, jo šajā sektorā visai daudz līdzekļu “iet garām” budžetam. Mēs strādājam, lai novērstu šo situāciju. Analizējot uzņēmumu pavadzīmes un atskaites par šā gada janvāri, iezīmējas šādas tādas interesantas lietas. Redzam, kas būtu veicams turpmāk.

— Kā nodokļu iekasēšanas procesu ietekmē vadošo amatpersonu maiņa attiecīgajās struktūrvienībās?

— Spriežot pēc rezultātiem, pozitīvi.

— Budžeta likumprojekts pašlaik tiek izskatīts Saeimā. 20. februārī kā steidzams tas tika pieņemts pirmajā lasījumā. Kā deputāti vērtē budžeta projektu?

— Likumsakarīgi, ka pozīcijas deputāti to vērtē pozitīvi, bet opozīcijas – negatīvi. Debatēs tas ļoti spilgti izpaudās.

— Vai ir saņemts daudz konstruktīvu priekšlikumu par likumprojektā veicamajām izmaiņām?

— Mēs, protams, rēķināmies ar to, ka opozīcija mūs appludinās ar priekšlikumiem. Iespējams, priekšlikumu skaits sniegsies vairākos simtos. Bet jāatgādina, ka, priekšlikumu izvirzot, ir jānorāda arī iespējamais finansējuma avots. Priekšlikumus, kas būs vērsti uz budžeta deficīta palielināšanu, mēs atbalstīt nevarēsim, jo Māstrihtas kritērijos noteiktā 3% robeža jau ir sasniegta. Tā ka runa varētu būt vienīgi par izdevumu savstarpēju pārdali un optimizāciju pēc Saeimas deputātu ieskatiem.

— Kā jūs prognozējat, vai Saeimai izdosies iekļauties plānotajos budžeta izskatīšanas termiņos?

— Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai visus priekšlikumus laikus sagatavojot un Ministru kabinetam izskatot, tas ir iespējams. Jāteic, ka šāda prakse nav nekas unikāls, tā ir bijis arī iepriekšējos gados, kad priekšlikumi bērti kā no pārpilnības raga, lai valdībai būtu ar ko nodarboties.

Šis budžets no iepriekšējiem atšķiras ar to, ka tam ir maza pavadošo dokumentu pakete. Faktiski tie ir tikai trīs likumprojekti: grozījumi likumos par nodokļiem un nodevām, par akcīzes nodokli naftas produktiem un par sociālo palīdzību. Lielāko daļu normatīvo aktu, kas saistīti ar nodokļiem, vajadzēja izskatīt līdz 1. janvārim, kad tiem bija jāstājas spēkā. Tā ka var teikt, ka pavadošo likumprojektu paketi gandrīz pilnībā mēs izskatījām jau pērnā gada nogalē.

Šā gada budžets ir zīmīgs ar to, ka tas nodrošina Latvijas virzību uz ES un NATO un risina daudzus gadus neskartus jautājumus, piemēram, bērnu pabalstu, policistu un tiesnešu algu paaugstināšanu.

— Lai gan budžeta projekts vēl nav apstiprināts, varbūt jūs jau tagad varat pateikt, kad varētu sākties budžeta grozījumu veikšana, uz ko cer un ko nepacietīgi gaida vairāku nozaru pārstāvji?

— Par to valdība vēl lems, bet uzskatu, ka optimāli būtu budžeta grozījumus izskatīt Saeimā, pirms deputāti dosies vasaras atvaļinājumā, tātad līdz jūnijam.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore