Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 27.februāra sanāksmē

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetārīkojuma projektu “Par Nacionālo standartizācijas padomi”.

Ekonomikas ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts aktualizē Nacionālās standartizācijas padomes sastāvu, kā arī paredz atcelt Ministru kabineta 1999.gada 3.marta rīkojumu Nr.113 “Par Nacionālo standartizācijas padomi”. Padomes sastāvs ir izveidots, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr.76 “Nacionālās standartizācijas padomes nolikums” 4.punktā minēto valsts institūciju, uzņēmējsabiedrību un sabiedrisko organizāciju priekšlikumiem.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā.

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetārīkojuma projektu “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Kaļķu ielā 24”.

Rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 74.panta devīto daļu, kurā paredzēts, ka Ministru kabinets pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma var atjaunot dzīvojamās mājas statusu valstij piederošām ēkām, ja attiecīgās ēkas inventarizācijas lietā šā likuma spēkā stāšanās dienā tai bija fiksēts dzīvojamās mājas statuss.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas izziņu ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, statuss līdz 1998.gada 18.septembrim bija dzīvojamā ēka.

Rīkojuma projekts paredz atjaunot dzīvojamās mājas statusu ēkai Rīgā, Kaļķu ielā 24, un nodot to privatizācijai Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai.

Rīkojuma projekts saistīts ar Satversmes tiesas 2002.gada 11.novembra sprieduma lietā “Par Ministru kabineta 1999.gada 7.jūlija rīkojuma Nr.321 “Par valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” pamatkapitāla grozīšanu” daļā par ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, iekļaušanu VAS “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” pamatkapitālā atbilstību likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 74.panta pirmajai, trešajai un ceturtajai daļai un pārejas noteikumu 3. un 13.punktam” izpildi.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu un Finanšu ministrijā.

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 1999.gada 12.janvāra noteikumos Nr.13 “Veselības aprūpes finansēšanas kārtība””.

Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi 28.1.punktā – to personu uzskaitījumā, par kurām Aizsardzības ministrija kā trešā persona obligāti veic pacienta iemaksu, nav minēti profesionālā dienesta karavīri.

Militārā dienesta likuma, kas stājās spēkā 2002.gada 1.jūlijā, 51.panta 1.daļā noteikts: “Pro-fesionālā dienesta karavīram ir tiesības dienesta laikā ārstniecības iestādēs saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Attiecīgos izdevumus sedz Aizsardzības ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”, bet likuma Pārejas noteikumu 4.pantā noteikts: “Ar šī likuma spēkā stāšanās dienu Latvijas Republikas Zemessardzes ierindas dienesta zemessargs kļūst par karavīru, bet ārrindas zemessargi – par zemessargiem.”

Pamatojoties uz Militārā dienesta likuma 51.panta 1.daļu un šī likuma Pārejas noteikumu 4.pantu, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 1999.gada 12.janvāra noteikumu Nr.13 “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi” 28.1.punktā.

Noteikumu īstenošana notiks Aizsardzības ministrijai atvēlētā budžeta ietvaros, un papildu finansējums nebūs nepieciešams.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu un Finanšu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.230 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem””.

Ministru kabineta noteikumu projekts saskaņo Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumus Nr.230 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem” ar likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto, kas paredz alternatīvā dienesta veicēju apdrošināšanu pret bezdarbu un viņu pensijas.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Labklājības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un Valsts kancelejā.

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Par Ministru kabineta 1994. gada 29. marta noteikumu Nr.70 “Par kārtību, kādā tiek piešķirtas karavīru dienesta pakāpes Aizsardzības ministrijas struktūrās iesauktajām personām, kurām ir Iekšlietu ministrijas, Zemessardzes, Prokuratūras vai Drošības dienesta speciālās dienesta pakāpes” atzīšanu par spēku zaudējušiem”.

No 2002. gada 1. jūlija dienesta pakāpju piešķiršanu pielīdzināšanas kārtībā attiecībā uz profesionālajā dienestā pieņemtajiem bijušajiem specializētā valsts civildienesta ierēdņiem, valsts drošības un prokuratūras iestādēs un ārvalsts bruņotajos spēkos dienējušiem Latvijas pilsoņiem nosaka Militārā dienesta likuma 35. pants. Lai sakārtotu normatīvo aktu sistēmu, Ministru kabineta 1994. gada 29. marta noteikumus Nr.70 “Par kārtību, kādā tiek piešķirtas karavīru dienesta pakāpes Aizsardzības ministrijas struktūrās iesauktajām personām, kurām ir Iekšlietu ministrijas, Zemessardzes, Prokuratūras vai Drošības dienesta speciālās dienesta pakāpes” nepieciešams atzīt par spēku zaudējušiem.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Iekšlietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā.

Ārlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Latvijas Republikas valdības delegāciju Latvijas – Francijas kopējā kultūras, izglītības, zinātnes un tehnikas sadarbības starpvaldību komisijā”.

1997.gada 14.aprīlī tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības kultūras, izglītības, tehnikas, zinātnes un tehnoloģijas sadarbības līgums. Līguma 10.pants paredz izveidot Latvijas un Francijas kopējo kultūras, izglītības, zinātnes un tehnikas sadarbības starpvaldību komisiju, kas sanāks vismaz vienu reizi trijos gados ar nolūku izvērtēt līdzšinējo sadarbību, izvirzīt nākotnes sadarbības prioritātes un virzienus, noteikt rīcības programmu un praktiskās izpildes veidus, kā arī nepieciešamības gadījumā pētīt vispārēja rakstura problēmas, ko varētu izraisīt līguma īstenošana.

2003.gada 2. un 3.aprīlī Rīgā notiks minētās komisijas sēde. Līdz ar to nepieciešams izveidot Latvijas Republikas valdības delegāciju Latvijas un Francijas kopējā starpvaldību komisijā. Delegācijas uzdevums ir Latvijas Republikas valdības vārdā saskaņot un apstiprināt Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības kultūras, zinātniskās, tehnoloģiskās un institucionālās sadarbības programmu 2003.-2005.gadam, kā arī vienoties par šīs programmas praktiskās izpildes veidiem.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, saskaņojumi jāsagatavo līdz 7.martam.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā projektu “Kārtība, kādā finanšu ministrs dzēš valsts aizdevumus”.

Likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 36.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka finanšu ministrs dzēš valsts aizdevumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ministru kabineta noteikumi, kas noteiktu valsts aizdevumu dzēšanas kārtību, vēl nav izdoti.

Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā tiks dzēsti valsts budžeta līdzekļi, kurus aizdevuma ņēmējs palicis parādā valstij. Paredzēts dzēst tikai likvidēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādsaistības. Saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem no finansu bilances ir jāizslēdz finanšu aktīvs vai tā daļa, ja valsts zaudē kontroli pār līgumiskajām tiesībām, kas veido finanšu aktīvu vai tā daļu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Vides, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Valsts funkciju realizācijā viens no uzdevumiem ir nodrošināt uzlikto sodu izpildes kontroli. Jau ilgstoši nav izdevies pārvarēt vairākas problēmas, kas saistītas ar naudas soda iekasēšanu un to nomaksas kontroli. Informācija liecina, ka liela daļa no uzliktajiem naudas sodiem netiek samaksāta un līdz ar to netiek īstenots viens no svarīgiem tiesību principiem – soda neizbēgamība. Pašreiz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.pants paredz, ka pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā desmit dienu laikā no dienas, kad viņam izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, taču bieži vien personām finansiālu apsvērumu dēļ nav iespējams uzlikto naudas sodu nomaksāt desmit dienu laikā, tāpēc likumprojekts paredz naudas soda nomaksas termiņa pagarināšanu. Minētā panta trešā daļa nosaka, kas naudas sodu pārkāpumu izdarītājs iemaksā bankas iestādē, ja likumdošanā nav paredzēts citādi. Pārkāpējs, veicot maksājumu bankā, aizpilda maksājuma uzdevumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu, uzliktā naudas soda summu, institūcijas, kas pieņēmusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu, konta (subkonta) numuru un iemaksas mērķi, taču, lai minētā institūcija varētu identificēt pārkāpumu, maksājumu uzdevumā un attiecīgi Valsts kases saņemtajā informācijā no Latvijas Bankas, kura savukārt pa starpbanku elektroniskā klīringa sistēmu to saņem no komercbankām, būtu obligāti norādāms arī lēmuma numurs. Ņemot vērā to, ka pašreiz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss neparedz administratīvo pārkāpumu protokola numurēšanu, likumprojekts paredz, ka protokols par administratīvo pārkāpumu ir numurēts dokuments.

Likumprojekts paredz, ka protokols par administratīvo pārkāpumu ir numurēts dokuments, lēmumā norāda numuru, kur pirmie trīs simboli ir trīsciparu institūcijas kods, kuru piešķir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, kā arī ka personai, kurai par izdarīto administratīvo pārkāpumu uzlikts naudas sods, tas jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā pēc dienas, kad tai izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Vides, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Valsts aģentūras “Materiālās rezerves” nolikums”.

Valsts uzņēmums “Materiālās rezerves” ir Iekšlietu ministrijas pārziņā esošs valsts uzņēmums, kura mērķis ir valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības ietvaros palīdzēt nodrošināt ekonomikas stabilitāti un iedzīvotāju izdzīvošanu katastrofu vai to reālu draudu gadījumā. Lai sasniegtu šo mērķi, valsts uzņēmums veic uzdevumus, kas saistīti ar valsts rezervju veidošanu, atjaunināšanu, izsniegšanu un aizdošanu, valsts materiālo rezervju uzskaiti, uzraudzību pār valsts materiālo rezervju glabāšanu pie atbildīgajiem glabātājiem, pārskatu sastādīšanu par darbībām ar valsts materiālajām rezervēm.

Izvērtējot funkcijas saistībā ar Publisko aģentūru likumu un Ministru kabineta 2002.gada 15.janvāra instrukciju Nr.2 “Valsts aģentūru izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas kritēriji”, jāsecina, ka uzņēmums sniedz publiskus pakalpojumus un uzņēmuma veicamās funkcijas atbilst Publisko aģentūru likumā paredzētajām funkcijām. Ministru kabinets 2003.gada 31.janvārī izdeva rīkojumu Nr.67 “Par valsts aģentūras “Materiālās rezerves” izveidošanu”, kas paredz reorganizēt valsts uzņēmumu “Materiālās rezerves” un izveidot valsts aģentūru. Reorganizācijas gaitā ir izstrādāts veidojamās valsts aģentūras nolikuma projekts.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Kultūras, Labklājības, Vides, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsagatavo līdz 7.martam.

Aivis Freidenfelds, Valsts kanclejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks