Par Valsts prezidentes veiksmīgo vizīti

ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Braiens Karlsons:

Foto: A.F.I.

Latvijā priecājas par Vīķes–Freibergas veiksmīgo vizīti ASV, sakot, ka tas ir bijis viens no viņas spožākajiem uznācieniem. Kā jūs, Karlsona kungs, vērtējat prezidentes vizīti Amerikā, īpaši tikšanos ar prezidentu Bušu, valsts sekretāru Pauelu un masu medijiem?

Es teiktu, ka tā bija ārkārtīgi veiksmīga nedēļa gan Latvijai, gan Latvijas prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai. Manuprāt, mums pat paveicās, ka Vašingtonā bija sniega vētra, jo tas nozīmēja, ka pēkšņi svētdienas rītā visas aktivitātes apstājās un prezidenta Buša darba kārtībā vienīgā tikšanās bija ar Latvijas prezidenti. Amerikas mediji pievērsa lielu uzmanību Latvijas prezidentes vizītei.

Taču ir arī tādas lietas, ka prezidents Bušs un amerikāņi ciena un vienmēr ir cienījuši Latviju. Kā mazai valstij Latvijai tika pievērsta lielāka amerikāņu uzmanība vismaz pēdējo 12 gadu laikā, daudz lielāka, nekā tiek pievērsta daudzām citām valstīm. Amerikāņu skatieni bija piesaistīti Latvijai un jūsu prezidentei, un amerikāņiem patika tas, ko viņi redzēja.

Tikšanās ar Bušu bija ļoti veiksmīga, tā norisinājās divarpus reizes ilgāk, nekā bija paredzēts. Tikšanās laikā redzēju, ka Bušam un Vīķei–Freibergai ir abpusējas simpātijas. Amerikas prezidents izskatījās pavisam nesasprindzis un runāja daudz vairāk, nekā viņš to darītu ar citiem ļaudīm. Domāju, ka gan Pauels, gan Bušs Latviju un Vīķi-Freibergu pieskaita tai labo draugu kategorijai, ar kuriem Amerikas Savienotajām Valstīm ir patīkami sadarboties. Tajā pašā kategorijā ir britu premjers Tonijs Blērs. Protams, divu valstu attiecības ir atkarīgas no politikas un citām lietām, taču tās ir atkarīgas arī no cilvēku attiecībām, viņu draudzības.

Amerikas prezidents acīmredzot bija labi informēts par situāciju Latvijā, ja jau pats ieminējās par naftas tranzīta problēmām. Pastāstiet, lūdzu, kā notika Buša informēšana.

Protams, pirms Bušs tikās ar Vīķi–Freibergu, mēs pārliecinājāmies, ka viņš ir labi informēts. Taču Bušs par Latviju jebkurā gadījumā zina diezgan daudz, viņš vairākas reizes ir ticies ar Vīķi–Freibergu. Pirms Latvijas un Amerikas prezidentu tikšanās es mazliet pārrunāju ar Bušu, uz ko tikšanās laikā tiks vērsta uzmanība utt., un prezidents pateica pāris lietas, kas man lika saprast, ka viņš vai nu lasa, vai tiek informēts mutiski par Latvijā notiekošo. Viņš atsaucās arī uz ko tādu, ko Vīķe–Freiberga bija teikusi tikai pirms pāris nedēļām. Acīmredzot Bušs ir lasījis mūsu vēstniecības sniegtās ziņas vai arī smēlies informāciju no citiem avotiem - viņa rīcībā taču ir visi ASV valdības resursi.

Sakarā ar prezidentes un Latvijas pausto nostāju Irākas jautājumā daudzi amerikāņi izteikuši Latvijai atbalstu un interesējušies par Latvijas precēm. Vai, jūsuprāt, šāda interese varētu saglabāties ilglaicīgi un varbūt pat var novest pie ciešākas latviešu un amerikāņu uzņēmēju sadarbības?

Es neliktu cerības uz to, ka acumirklīga interese par Latviju spēcīgi ietekmēs uzņēmējdarbību. Uzņēmējdarbība notiek tāpēc, ka kāds kaut ko vēlas pārdot, otrs nopirkt un abas puses spēj vienoties par labu cenu. Vai arī tāpēc, ka kāds vēlas ieguldīt savus līdzekļus. Uzņēmēji neiegulda politisku vai emocionālu iemeslu dēļ.

Lai gan ne pārāk kategoriski, tomēr Latvijas amatpersonas līdz šim noliedz iespēju, ka Latvijā varētu tikt izvietotas ASV karabāzes. Vai arī jūs šādu iespēju noliedzat?

Neesmu dzirdējis par ieceri Latvijā izvietot ASV vai NATO karabāzes. Atklāti sakot, kurš lai zina, kas notiks nākotnē, taču šobrīd šādu plānu nav.

Pārsteidz, ka Amerikas prezidents paudis gatavību iestāties par nelielās Latvijas interesēm un naftas tranzīta jautājuma dēļ izdarīt zināmu spiedienu uz Krieviju.

Ir bijušas pietiekami daudzas reizes, kas Amerika ir aizstāvējusi mazas valstis. Atcerēsimies kaut vai Kuveitu. Taču šajā gadījumā vairāk runa ir par to, ka Amerikai ir draudzīgas attiecības gan ar Latviju, gan Krieviju, gan citām šā reģiona valstīm un mums rūp, kā šajā pasaules daļā attīstās notikumi. Ja Austrumeiropā veiksmīgi attīstās visu veidu ekonomiskās attiecības un ar tām viss ir kārtībā, tas ir izdevīgi gan Savienotajām Valstīm, gan Latvijai, gan Krievijai. Starp Ameriku un Krieviju pašreiz notiek dialogs par energoresursiem un to piegādi visā pasaulē. Pirmkārt, Amerika ir ieinteresēta, lai pasaulē būtu vairāki enerģijas avoti. Mēs nevēlāmies, ka ASV vai Eiropa ir atkarīga tikai no Saūda Arābijas vai Venecuēlas. Otrkārt, ja Krievija attīstīs savu naftas rūpniecību, un tā kļūs arvien veiksmīgāka, tas pacels Krievijas ekonomiku. Attīstītāka Krievijas ekonomika, iespējams, nozīmēs attīstītāku demokrātiju Krievijā un stabilu partneri Amerikai.

Amerika katrā pasaules reģionā izvēloties vienu līderi. Pēdējos gadus Austrumeiropā šāds līderis bijis Čehijas prezidents Vāclavs Havels, taču tagad viņa prezidenta pilnvaras beidzas. Vai Amerika par jauno Austrumeiropas līderi izvēlējusies Vīķi–Freibergu?

Manuprāt, tas ir tiesa, ka amerikāņi sliecas pievērst uzmanību pasaules valstu līderiem, taču tas nav valdības līmenī. Viņi pievērš uzmanību līderu personībām, viņu lēmumiem. Iespējams, tas saistīts ar Amerikas politisko sistēmu, jo mēs ievēlam prezidentu uz četriem gadiem, neatstājot gandrīz nekādas iespējas viņu atstādināt. Tāpēc amerikāņi pievērš lielu uzmanību attiecīgās valsts līderim. Šajā ziņā ir pilnīgi iespējams, ka amerikāņi cenšas saprast,kas ir Vīķe-Freiberga, ko viņa simbolizē kā Latvijas prezidente un ko viņa simbolizē saistībā ar NATO paplašināšanos. Jebkurā gadījumā tas ir socioloģisks fenomens, nevis valdības lēmums.

“LAUKU AVĪZE”; pēc R. Būra intervijas “Bušs par Latviju zina daudz”