Ar sadarbības kopīgām vērtībām un kopīgu nākotni

Šodien Latvijā oficiālā vizītē ierodas Spānijas ārlietu ministrs Hosē Pikē i Kamps

Vizītes laikā paredzēta viņa tikšanās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, Ministru prezidentu Andri Bērziņu un ārlietu ministru Induli Bērziņu

Hosē Pikē i Kamps dzimis 1955. gada 21. februārī Barselonā. Studējis Barselonas universitātē ekonomiku un uzņēmējdarbību, beidzot augstskolu ar izcilību. Ieguvis diplomu arī tieslietās. Lasījis Barselonas universitātē lekcijas ekonomikas teorijā, bijis Katalonijas valdības padomnieks, strādājis pensiju fonda izpētes darba grupā, bijis Katalonijas pašpārvaldes rūpniecības sektora ģenerāldirektors un uzņēmēju grupas "Ercros" prezidents. Kopš 1995. gada jūlija Barselonas Ekonomikas biedrības prezidents.

Tautas partijas deputāts no Barselonas apgabala Spānijas septītā sasaukuma parlamentā. Kopš 1996. gada maija Spānijas rūpniecības un enerģētikas ministrs, kopš 1998. gada jūlija vienlaikus ministrs un valdības spīkers. Kopš 2000. gada maija Spānijas ārlietu ministrs.

Hosē Pikē i Kamps, Spānijas ārlietu ministrs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Ministra kungs, kāds ir jūsu Latvijas vizītes galvenais mērķis?

— Mana vizīte notiek, atsaucoties uz Latvijas amatpersonu laipno ielūgumu, taču tās pamatā ir arī mana personīgā interese apmeklēt Latviju. Vizītes galvenais mērķis ir sekmēt mūsu divpusējās attiecības ar Latviju — valsti, ko ar Spāniju vieno Eiropas demokrātisko sabiedrību kopīgās vērtības. Es gribu šīs vizītes laikā arī uzsvērt Spānijas uzticību Eiropas Savienības (ES) paplašināšanai. Esmu pārliecināts, ka Latvijas iestāšanās ES sekmēs arī mūsu divpusējo attiecību tālāku padziļināšanos, jo valstu attiecības ES ietvaros nevar aizstāt vai mazināt šo valstu divpusējo attiecību nozīmīgumu.

— Kā jūs raksturotu Latvijas un Spānijas pašreizējās diplomātiskās un politiskās attiecības?

— Politiskā aspektā mūsu attiecības ir ļoti labas. Kā jau minēju, tās balstītas mūsu kopīgajās vērtībās. Mūsu politiskie sakari kļuvuši intensīvāki, īpaši starptautiskos forumos. Mēs arī cenšamies šos sakarus vēl vairāk intensificēt ar augsta līmeņa vizītēm Latvijā. Arī mans brauciens uz Latviju sagatavo mūsu premjerministra Hosē Marijas Aznara šī gada vizīti.

— Kā jūs vērtējat Latvijas un Spānijas ekonomisko sadarbību? Vai jūs saskatāt iespējas arī mūsu valstu militārai sadarbībai?

— Fakts, ka starp mūsu valstīm pastāv labas politiskās attiecības, nebūt nenozīmē, ka mums vajadzētu pievērt acis uz citu realitāti — to, ka mūsu ekonomiskās attiecības ir zemākas par potenciālajām iespējām. Esmu pārliecināts, ka šajā jomā vēl pastāv plašs spektrs neizmantotu iespēju un ka šīs iespējas būtiski paplašinās līgums par dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanu, ko šodien apspriedīsim. Šis līgums mūsu valstīm ļautu pilnībā izmantot ekonomiskās sadarbības iespējas. Spānija intensīvi un konsekventi cenšas palielināt savu ārējo tirdzniecību. 1999. gadā mēs kļuvām par pasaules sesto lielāko investētāju valsti un otru atvērtāko ekonomiku Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Par militāro sadarbību varu teikt, ka ir jau sagatavots parakstīšanai Spānijas un Latvijas aizsardzības ministriju sadarbības protokols, kas arī noteiks konkrētas sadarbības iespējas šajā jomā.

— Kā jūs vērtējat Latvijas centienus iestāties ES un jaunāko šī procesa attīstību?

— Spānija atklāti un noteikti atbalsta ES paplašināšanas procesu. Tas nozīmē arī pilnīgu politisko atbalstu. Šī pozīcija balstīta pārliecībā, ka tas ir gan mūsu morālais pienākums, gan solidaritātes apliecinājums, gan vēsturiska misija un augstākā prioritāte. Paplašināšanas process mūs interesē arī gluži objektīvi, jo nodrošinās iespēju tālāk attīstīt sakarus ar Latviju un citām jaunajām ES dalībvalstīm. Nepastāv arī nekādi faktori, kas varētu mūs šķirt vai traucēt mūsu sadarbību. Latvijas līdzšinējie centieni iestāties ES bijuši ļoti pozitīvi un skaidri apliecina Latvijas iespējas, ko jūsu valsts īpaši uzskatāmi apliecinājusi sarunu pēdējā kārtā. Arī Spānijas sabiedriskā doma apliecina visdziļāko atbalstu ES paplašināšanai.

— Kā jūs raksturotu pašas Spānijas pieredzi ES?

— Tā bijusi visnotaļ pozitīva. Ne velti šajā jautājumā starp dažādajām politiskajām partijām Spānijas parlamentā valda vienprātība, un arī sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka spāņi novērtē labumus, ko gūstam no dalības ES. Tieši šī dziļā vienprātība arī nosaka Spānijas konsekvento atbalstu ES paplašināšanas procesam.

— Kā Spānija vērtē Latvijas centienus iestāties NATO? Kā zināms, Latvijas lielākā kaimiņvalsts Krievija atkārtoti deklarējusi savu negatīvo nostāju pret NATO paplašināšanu Baltijas reģionā.

— Spānija atbalsta NATO atvērto durvju politiku, ko Ziemeļatlantijas savienība iedibināja Madrides un Vašingtonas apspriedēs. Nākamā NATO valstu vadītāju apspriede 2002. gadā Prāgā dos iespēju vēlreiz izvērtēt šo procesu un ņemt vērā arī kandidātvalstu centienus. Protams, liela nozīme šīs apspriedes lēmumu pieņemšanā būs gan tehniskajiem, gan politiskajiem apsvērumiem, un neviena kandidātvalsts, ieskaitot trīs Baltijas valstis, nav izslēgta no iespējamās NATO paplašināšanas.

— Ko jūs gribētu jau pirms vizītes pateikt Latvijas cilvēkiem?

— Pēc Spānijas pieredzes ES varu vienīgi apsveikt Latvijas tautu ar jūsu veikumu virzībā uz ES un iedrošināt jūs turpināt šos centienus tikpat droši.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors