Kādēļ amerikāņi vēlas gāzt Sadamu

Ideja par uzbrukumu Irākai neradās pēc 2001.gada 11.septembra. Šādu darbību jau pirms tam bija apsvērušas Buša partijas galvenās personas. Tikšanās laikā tūlīt pēc atentātiem, kad prezidents jautāja par iespējamo reakcijas veidu, Donalds Ramsfelds izteicās: “Kādēļ ne Irāka?” Sākotnēji Bušs šādu iespēju noraidīja, taču pēc 17.septembra viņš kādā slepenā dokumentā aicināja Pentagonu apsvērt domu par uzbrukuma plānošanu pret Bagdādi.

Tiem, kuri vienmēr ir atbalstījuši režīma maiņu Irākā, 11.septembris tikai apstiprināja viņu argumentus: haoss Tuvajos Austrumos apdraud amerikāņu drošību. Savukārt tiem, kuri iebilst pret karu, atentāti pret Pasaules Tirdzniecības centru bija tikai iegansts: visa pamatā ir tikai nafta. Taču patiesība ir daudz sarežģītāka: Bušu karam tuvina ģeostratēģisku, ekonomisku un vēsturisku apsvērumu sajaukums.

Kara aizstāvji ir pārliecināti, un to viņi pauž ļoti noteikti, ka Sadams Huseins radot ļoti nopietnus draudus triju iemeslu dēļ: viņš ienīst amerikāņus; viņš dievina ķīmiskos ieročus un sapņo par kodolieročiem; viņam ir izveidojušās saites ar teroristiem.

Donalds Ramsfelds ārvalstu presē izklāstīja savus priekšstatus par turpmāko situāciju pasaulē: “Ļaujiet man pateikt ko tādu, par ko es pēdējā laikā esmu daudz domājis. Paraugoties uz apvārsni pēc pieciem, desmit gadiem, jūs redzēsiet trīs, četras vai pat piecas jaunas kodollielvaras. Un tās nebūs tādas valstis kā Lielbritānija, Francija vai ASV. Tās būs valstis, līdzīgas Ziemeļkorejai, tās būs vai nu teroristiskas valstis vai arī tādas, kurām būs sakari ar teroristu organizācijām. Ir jārīkojas tagad, kamēr vēl tas nav noticis. Nevis pēc tam.”

Pretkara demonstrantu lozungs ir: “Nekādu asiņu pret naftu!” Viņi uzskata, ka kara galvenais iemesls esot vēlme iegūt kontroli pār irākiešu jēlnaftu, kas ļautu ierobežot Naftas eksportētājvalstu organizācijas varu un ietekmi uz naftas cenu. Par šādu argumentu ļauj runāt Džordža V.Buša un Dika Čeinija CV: abi ir kādreizējie naftas nozares pārstāvji, un viņu kampaņas daļēji finansēja tieši šī nozare. Vai viņi negatavojas atgūt zaudēto, nodrošinot ar Irākas naftas rezervēm “Exon”, “Mobil” vai “Amoco”?

Lielākā daļa ekspertu domā, ka šāda iespēja ir uzskatāma par joku: ja Savienoto Valstu prioritāte patiesi būtu pazemināt naftas cenu, tā būtu aizstāvējusi embargo atcelšanu pret Irāku.

Ja arī Vašingtona ir apsēsta ar Irāku, tad tas ir tādēļ, ka nedrīkst pieļaut, lai Sadama rīcībā būtu tādi ieroči, ar kuriem viņš varētu apdraudēt visu Persijas līča reģionu un tā naftu. Amerikāņu stratēģijas pamatā ir Arābijas pussalas naftas lauku aizsardzība.

Divi neokonservatīvie amerikāņu analītiķi Bils Kristols un Roberts Kagans pirms gada rakstīja: “Radikālam un iznīcinošam pret Sadamu Huseinu vērstam apvērsumam, kuru atbalstītu Savienotās Valstis, un kura mērķis būtu pārveidot Irāku un virzīt to pa demokrātiskas pārvaldes ceļu, būtu milzīgs pozitīvs iespaids uz arābu pasauli.” Un kāds cits amerikāņu pārstāvis izteicās pavisam īsi: “Tuvajos Austrumos saprot tikai spēku. Sadams Huseins būtu jāiznīcina par biedinājumu citiem.” Ar šiem “citiem” domājot irāņus, sīriešus, palestīniešus… visus, kuri tiek apsūdzēti terorisma atbalstīšanā. Šajā ziņā kā galvenais Irākas kara mērķis tiek minēta spēka demonstrēšana, lai parādītu visām reģiona valstīm, kas tām varētu draudēt, stājoties pretī Vašingtonai. Patiesībā tieši Saūda Arābija ir slēpusi Al Kaidu un 11.septembra uzbrukuma vaininiekus. Tomēr naftas un ģeostratēģisku iemeslu dēļ Savienotās Valstis nevar bez tās iztikt. Prorietumnieciska Irāka, kļūdama par stabilu jēlnaftas eksportētāju, ļautu ievērojami mazināt šo atkarību.

Amerikāņu “vanagu” sapnis ir pārveidot Irāku par demokrātisku un plaukstošu valsti, kas varētu kalpot par paraugu, kā arī dotu lielāku pārliecību tiem, kuri Saūda Arābijā atbalsta režīma modernizāciju.

Bušs juniors ir vairākkārt atgādinājis par pret viņa tēvu vērsto atentāta mēģinājumu Kuveitā 1993.gada aprīlī. Kuveitas policija atklāja ar sprāgstvielām pilnu automašīnu, kas acīm redzot bija domāta bijušajam prezidentam Džordžam Bušam un viņa ģimenei, kuri tur bija ieradušies. Kā liecina FIB un CIP izmeklēšanas rezultāti, šo atentātu bija organizējis Sadams Huseins. Uzrunājot Teksasas republikāņus, Bušs juniors izsaucās: “Šis tips mēģināja nogalināt manu tēvu!”

Pēc “Liberation”