Par zinātnes potencēm un stimuliem

Eiropas Savienības 6. ietvara programmas Latvijas nacionālā kontaktpunkta vadītājs Dr. phys. Arnolds Ūbelis:

Latvijas zinātnieki de facto tika uzņemti Eiropas Savienībā 1999.gadā, Latvijai parakstot asociācijas līgumu “ES 5.ietvara programma zinātnē un tehnoloģiju attīstībā”, un varēja tieši piedalīties 15 miljardu lielas ES programmas projektu konkursos ar tikpat līdzvērtīgiem noteikumiem kā kolēģi ES dalībvalstīs. Tas deva vismaz trīs nozīmīgas priekšrocības un iespējas: pārbaudīt savu zinātnisko kvalitāti asā, bet godīgā konkurencē ar veco dalībvalstu un arī kandidātvalstu zinātniekiem; veiksmes gadījumā saņemt grantu, kas nodrošina labus finansiālos resursus un arī atalgojumu zinātniskā darba veikšanai; justies kā Eiropas intelektuālās telpas dalībniekiem pēc sešdesmit gadu izolācijas.

Latvijas zinātnieki konkursos ir atguvuši 2,5 reizes vairāk naudas nekā Latvijas dalības maksa 5.ietvara programmā. Pēc šī rādītāja Latvija ir otra labākā kandidātvalsts aiz Igaunijas. Sekmības rādītājs 30% tālu pārsniedz programmas vidējos rādītājus (20-23%).

Galvenie panākumi ir zinātniekiem un zinātnieku grupām, kas ilgstoši strādā zinātnē un ir pasaulē atzītas autoritātes fizikā, materiālu zinātnēs, ķīmijā, dzīvības zinātnēs un arī informācijas tehnoloģijās. Tas nozīmē, ka Latvijā ir laba kapacitāte ES prioritārajos pētniecības un tehnoloģiju attīstības virzienos - nanozinātnēs un nanotehnoloģijās, dzīvības procesus pētošajās zinātnēs un informācijas tehnoloģijās. Turklāt šo zinātnieku kopējā piepūle ir vajadzīga, lai saprastu globālās pārmaiņas un nodrošinātu līdzsvarotu attīstību, tas ir, cilvēces saimnieciskās dzīves saskaņu ar dabu un kultūrvidi.

Salīdzinājumā ar citām valstīm ļoti problemātiska ir Latvijas situācija. Pēc ES 5.ietvara programmas rezultātiem mēs esam 2.-3.rezultatīvākā valsts kandidātvalstu vidū, un Latvijas zinātnieki ir apliecinājuši savu varēšanu un vēlēšanos gūt panākumus arī 6.ietvara programmā.

Diemžēl nacionālais atbalsts zinātnei un universitātēm ir pats mazākais Eiropā. Aiz mums ir tikai Rumānija. Latvijas panākumu pamatā ir zinātnieku saimes pašaizliedzīgs darbs bez attiecīga valdības un Saeimas atbalsta.

Mums Latvijā ir tikai viena alternatīva - vismaz 100 miljonus eiru no ES struktūrfondu 2004.-2006.gada plānošanas perioda naudas ieguldīt: universitātēs; zinātnes attīstībā; studentu zinātniski praktisko prasmju treniņa nodrošināšanā; ārzemēs strādājošo talantīgo jauno Latvijas zinātnieku atgriešanās stipendijas; augsti kvalificēta un zinoša tautsaimniecības vajadzības nodrošinoša darbaspēka izaugsmē un dažu gadu laikā šajā jomā sasniegt paritāti ar vecajām dalībvalstīm.

Tas nozīmē vismaz divkārt palielināt studējošo skaitu dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, lauksaimniecībā un meža zinātnēs. Latvijā šīs zinātnes studē mazāk nekā 20% studentu, Somijā vairāk par 60% studentu. Skaidra valsts politika cilvēkresursu jomā un zinātnes izaugsmē būs nepārprotams signāls investoriem sākt darbību Latvijā augsto tehnoloģiju nozarēs.

Tikai augstākās raudzes darbaspēks var radīt tirgū pieprasītu augstas pievienotās vērtības produkciju un attiecīgus ienākumus, ar kuriem ātri pārvarēt atpalicību un panākt labklājības pieaugumu nacionālā līmenī, jau sākot no 2006.gada.

Vēl ir iespējams ieviest attiecīgas izmaiņas valdības struktūrās veidotajā attīstības plānā un tā realizācijas pasākumu sarakstā paredzēt stratēģiski optimālo ES struktūrfondu resursu izmantošanu Latvijas nākotnes vārdā. Laba metode, kā nepieņemt kļūdainus lēmumus, ir godīgi atbildēt uz jautājumu, kāpēc aptuveni 200 miljoni eiru Eiropas Savienības PHARE programmas investīciju Latvijā aizvadītajos gados nav radījušas nopietnas pārmaiņas.

“DIENA”; pēc A. Ūbeļa raksta “Latvijas zinātnieki ir apliecinājuši savu varēšanu”