Ministru kabineta noteikumi Nr.93
Rīgā 2003.gada 25.februārī (prot. Nr.11 12.§)
Aizsprostu un hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma kontrolmērietaišu aizsardzība un aizsargjoslu noteikšanas metodika
Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmo daļu un likuma “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” 7.pantu
I. Vispārīgais jautājums
1. Noteikumi nosaka aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaišu un hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma programmu izpildei nepieciešamo kontrolmērietaišu (turpmāk — kontrolmērietaises) aizsardzības kārtību, kontrolmērietaišu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku, vides un cilvēka aizsardzības prasības, aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānismu, kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā, kā arī informāciju par servitūtiem un aprobežojumiem, kas saistīti ar kontrolmērietaisēm un to aizsargjoslām.
II. Kontrolmērietaišu ekspluatācijas un aizsardzības prasības
2. Aizsargjoslas ap kontrolmērietaisēm nodrošina šo kontrolmērietaišu saglabāšanu un aizsardzību, kā arī pēc iespējas novērš dažādu faktoru ietekmi uz mērījumiem.
3. Aizsargjoslas nodrošina pieeju kontrolmērietaisēm, lai nepārtraukti vai periodiski nolasītu mērījumus, kā arī kontrolmērietaišu remontu vai nomaiņu.
4. Kontrolmērietaišu īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pilnvarotajām personām ir tiesības piekļūt kontrolmērietaisēm jebkurā diennakts laikā.
5. Ja nepieciešams ierobežot piekļūšanu kontrolmērietaisēm, lai nodrošinātu to saglabāšanu, aizsardzību vai mērījumu precizitāti, to īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var nožogot aizsargjoslu un veikt citus pasākumus. Valsts būvinspekcijai ir tiesības pieprasīt aizsargjoslas nožogošanu un/vai veikt citus pasākumus kontrolmērietaišu saglabāšanai, aizsardzībai un mērījumu precizitātes nodrošināšanai.
III. Aizsargjoslu noteikšana
6. Aizsargjoslas ap kontrolmērietaisi (kontrolmērietaisēm) nosaka divu metru attālumā uz visām pusēm no vistālāk ārpusē izvirzītajiem kontrolmērietaises (kontrolmērietaišu) virszemes un pazemes elementiem.
7. Ja kontrolmērietaise saistīta ar slīpu urbumu, tad, nosakot aizsargjoslu, ņem vērā arī urbuma izvietojumu pazemē, līdz tas sasniedz 10 m dziļumu no zemes virsmas.
8. Ja kontrolmērietaišu saglabāšanai, aizsardzībai vai mērījumu precizitātes nodrošināšanai nepieciešama platāka aizsargjosla, nekā noteikts šo noteikumu 6.punktā, aizsargjoslas platumu nosaka ar Valsts būvinspekcijas lēmumu.
9. Sūdzības par aizsargjoslu noteikšanu izskata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
IV. Servitūti un aprobežojumi, kas saistīti ar kontrolmērietaisēm un to aizsargjoslām
10. Kontrolmērietaišu īpašnieka vai tiesiskā valdītāja nekustamajam īpašumam vai īpašumiem par labu nodibināms ceļa servitūts ar tiesībām uz kājceļu, lai piekļūtu kontrolmērietaisēm. Ceļa servitūts atbilst Civillikuma prasībām.
11. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura zemei noteikts ceļa servitūts ar tiesībām uz kājceļu, nodrošina kontrolmērietaišu īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai tā pilnvaroto personu brīvu pieeju kontrolmērietaisēm jebkurā diennakts laikā.
12. Ja Valsts būvinspekcija sniegusi rakstisku atzinumu, ka kontrolmērietaišu ekspluatācijai, remontam vai nomaiņai nepieciešama piebraukšana ar autotransportu, kontrolmērietaišu īpašnieka vai tiesiskā valdītāja nekustamajam īpašumam vai īpašumiem par labu nodibināms ceļa servitūts ar tiesībām uz braucamo ceļu.
13. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura zemei noteikts ceļa servitūts ar tiesībām uz braucamo ceļu, nodrošina kontrolmērietaišu īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam piederoša vai nolīgta transportlīdzekļa piebraukšanu kontrolmērietaisēm un to aizsargjoslām laikposmā, par kuru vienojas visas ieinteresētās puses, bet kas nedrīkst būt īsāks par divpadsmit stundām diennaktī. Kontrolmērietaišu īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai tā pilnvaroto personu brīvu pieeju kontrolmērietaisēm zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina jebkurā diennakts laikā.
14. Aizsargjoslās ap kontrolmērietaisēm drīkst veikt darbus, kas nav aizliegti Aizsargjoslu likumā, ja ir saņemta kontrolmērietaišu īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstiska atļauja. Atļauja nav nepieciešama aizsargjoslu uzkopšanai, ja tā nav saistīta ar zemes rakšanu. Ja pēc kontrolmērietaišu īpašnieka vai tiesiskā valdītāja ieskatiem tas ir nepieciešams, darbus veic kontrolmērietaišu īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai tā pilnvarotas personas uzraudzībā.
15. Aizsargjoslās ap kontrolmērietaisēm drīkst novietot priekšmetus, kuru novietošana nav aizliegta Aizsargjoslu likumā, ja ir saņemta kontrolmērietaišu īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstiska atļauja.
16. Kontrolmērietaišu īpašnieka vai tiesiskā valdītāja attiecības ar zemesgabala īpašnieku vai tiesisko valdītāju, kura zemesgabalam noteikts servitūts vai aprobežojums, kas saistīts ar kontrolmērietaisēm, var noteikt līgumā. Strīdus, kas saistīti ar servitūtiem vai aprobežojumiem, izskata tiesa.
17. Ja mainās kontrolmērietaišu īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, zemesgabalam noteiktie servitūti un aprobežojumi, kas saistīti ar kontrolmērietaisēm un to aizsargjoslām, paliek nemainīgi.
18. Ja aizsargjoslā ap kontrolmērietaisēm noteiktie aprobežojumi padara neiespējamu īpašuma izmantošanu iepriekšējām vajadzībām, kontrolmērietaišu īpašnieks vai tiesiskais valdītājs triju mēnešu laikā pēc aprobežojumu noteikšanas noslēdz ar zemes īpašnieku nekustamā īpašuma pirkuma un pārdevuma vai nomas līgumu. Nomas līgumu nostiprina zemesgrāmatā un ar to saistītos izdevumus sedz kontrolmērietaišu īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
19. Ar kontrolmērietaisēm un to aizsargjoslām saistīto aprobežojumu nostiprināšanu zemesgrāmatā atbilstoši Zemesgrāmatu likuma prasībām nodrošina kontrolmērietaišu īpašnieks vai tiesiskais valdītājs par saviem līdzekļiem.
V. Vides un cilvēku aizsardzības prasības
20. Ja kontrolmērietaise var būt bīstama cilvēkiem, kontrolmērietaises īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina aizsargjoslas nožogojumu. Šāda nožogojuma izveidošanu var pieprasīt pašvaldība, Valsts būvinspekcija un zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, uz kura zemes ir izvietota aizsargjosla vai ar kura zemi tā robežojas.
21. Aizsprosta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums informēt sabiedrību, publicējot vietējā laikrakstā informāciju par aizsargjoslu izvietojumu un nozīmi, kā arī par bīstamību, kas saistīta ar uzturēšanos aizsargjoslā.
VI. Aizsargjoslu uzturēšana un to stāvokļa kontroles mehānisms
22. Kontrolmērietaišu īpašniekam un tiesiskajam valdītājam ir pienākums uzturēt kārtību aizsargjoslā.
23. Kontrolmērietaišu īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai tā pilnvarotās personas, pašvaldība, Valsts būvinspekcija, citas valsts institūcijas, kurām normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības kontrolēt kārtību aizsargjoslā, var pieprasīt darbu pārtraukšanu aizsargjoslā, ja to veikšanai nav dota atļauja vai tie tiek veikti, pārkāpjot Aizsargjoslu likumu vai izdoto atļauju.
24. Šo noteikumu 23.punktā minētās institūcijas un personas var pieprasīt jebkuru aizsargjoslā novietotu priekšmetu pārvietošanu, ja tie tur novietoti bez atļaujas vai to novietošanu aizsargjoslā aizliedz Aizsargjoslu likums. Ja minēto priekšmetu īpašnieks vai tiesiskais valdītājs tos nepārvieto, kontrolmērietaišu īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības tos pārvietot ārpus aizsargjoslas vai novietot uz priekšmeta īpašniekam piederošas zemes.
VII. Aizsargjoslu ierīkošana un apzīmēšana dabā
25. Ja aizsargjoslai ap kontrolmērietaisēm saskaņā ar šo noteikumu 5. vai 20.punktu nepieciešams nožogojums, to izveido kontrolmērietaišu īpašnieks vai tiesiskais valdītājs par saviem līdzekļiem.
26. Kontrolmērietaišu īpašnieks vai tiesiskais valdītājs aizsargjoslu dabā apzīmē ar zīmēm, kuras izgatavotas saskaņā ar šo noteikumu pielikumā noteiktajiem paraugiem. Ja ap aizsargjoslu ir nožogojums, uz tā 1,5–2 m augstumā no zemes nostiprina vismaz vienu zīmi. Ja nožogojuma nav, zīmes novieto uz aizsargjoslas robežas vismaz trīs vietās 1,5–2 m augstumā no zemes. Šādā gadījumā uz zīmes attēlo aizsargjoslas formu plānā un norāda attālumu līdz aizsargjoslas pretējai malai.
VIII. Noslēguma jautājums
27. Kontrolmērietaišu īpašnieks vai tiesiskais valdītājs līdz 2003.gada 31.decembrim iesniedz attiecīgajā pašvaldībā un Valsts zemes dienesta rajona (pilsētas) nodaļā dokumentāciju par kontrolmērietaišu un to aizsargjoslu novietojumu, kā arī par servitūtiem un aprobežojumiem, kas saistīti ar kontrolmērietaisēm un to aizsargjoslām.
Ministru prezidents E.Repše
Ekonomikas ministrs J.Lujāns
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 5.martu.