Farmācija Latvijā. No studijām līdz aptiekai

Par jaunu vēsmu Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Latvijas farmaceitu dzīvē kļuva aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas un "Grindeļa brālības" — ar Grindeļa medaļu apbalvoto izcilo Latvijas zinātnieku, farmaceitu, ārstu un farmaceitiskās rūpniecības pārstāvju — rīkotā diskusija par situāciju farmaceitiskajā izglītībā un tās tālāko attīstību Latvijā.

Diskusijā, kuru vadīja "Grindeļa brālības" un LZA prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš un kurā savu viedokli par farmaceitisko izglītību Latvijā pauda "Grindeļa brālības" viceprezidents, Aptiekāru asociācijas prezidents Dr.Guntis Belēvičs, uzstājās arī Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Jānis Vētra un Farmācijas fakultātes mācību spēki, Latvijas Universitātes (LU) zinātņu prorektors akadēmiķis Indriķis Muižnieks, LU Medicīnas fakultātes Farmācijas studiju programmas direktore Dr.hab.biol. Ruta Muceniece un LU Medicīnas fakultātes mācību spēki, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks akadēmiķis Ivars Kalviņš, akadēmiķes Vija Kluša un Emīlija Gudriniece, Rīgas 1.medicīnas skolas direktore Inese Bunga, docente Ilze Bārene, kā arī Latvijas Farmaceitu biedrības prezidents Aigars Eniņš, LZA ģenerālsekretārs akadēmiķis Raimonds Valters, Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta direktora vietniece Daina Biseniece un "Grindeļa brālības" biedri — vadošie Latvijas farmaceiti, zinātnieki šajā nozarē un farmaceitiskās rūpniecības darbinieki, pavisam 43 speciālisti.

Diskusijas mērķis bija izanalizēt stāvokli Latvijas farmācijas zinātnē un praksē, lai atzinumus tālāk izvirzītu šā gada jūnijā Aptiekāru asociācijas rīkotajās Aptiekāru dienās, kur viens no programmas jautājumiem ir aptiekāru izglītošanas iespējas. Bija arī doma izveidot komisiju, kas izstrādātu priekšlikumus farmaceitiskās izglītības kvalitātes uzlabošanai Latvijā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas un "Grindeļa brālības" rīkotajā kopīgajā diskusijā: "Grindeļa brālības" viceprezidents, Latvijas Aptiekāru asociācijas prezidents Dr.Guntis Belēvičs, "Grindeļa brālības" un LZA prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš un LZA ģenerālsekretārs akadēmiķis Raimonds Valters

Kā svarīgākie diskusijas jautājumi tika izvirzīti šādi: izvērtēt, kādas augstākās farmaceitiskās izglītības iespējas patlaban piedāvā Latvijas universitātes, kā arī novērtēt farmaceitisko izglītību vairākos aspektos — cik Latvijas aptiekas patlaban vada farmaceiti ar augstāko farmaceitisko izglītību, cik — ar vidējo farmaceitisko izglītību; cik lielā mērā augstākajā farmaceitiskajā izglītībā būtu jāakcentē profesionālo un akadēmisko zināšanu apguve; kādi papildu mācību priekšmeti būtu jāiekļauj farmaceitiskās izglītības programmā; kādas ir farmaceitiskās izglītības iegūšanas iespējas medicīnas skolās. Tika arī izvērtēts, vai farmaceitiskā izglītība apmierina Latvijas zāļu ražotāju un tirgotāju prasības un veicina medikamentu ražošanas attīstību. Tāpat pasākuma gaitā izvērtās aktīva diskusija par Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumu Nr.88 "Zāļu ievešanas, izvešanas un izplatīšanas noteikumi" 73.un 74.1.pantiem par zāļu izsniegšanas kārtību pret receptēm Latvijas aptiekās — vai Latvijas sabiedrība, farmaceiti un ārsti minētā lēmuma īstenošanai ir gatavi, vai tas neradīs papildu spriedzi ārstu, farmaceitu un pacientu attiecībās.

Kā pasākuma uzrunā uzsvēra akadēmiķis Jānis Stradiņš, pirmais latviešu dabaspētnieks Dāvids Hieronīms Grindelis, kura vārdā nosaukta brālība, bija ķīmiķis, farmaceits, diplomēts mediķis, žurnālists, tādēļ arī 2000.gadā dibinātās "Grindeļa brālības" pirmais pasākums tika veltīts diskusijai par farmaceitisko izglītību Latvijā, izvērtējot tās pašreizējo situāciju un turpmākās attīstības iespējas. Farmaceitam ir jābūt ļoti vispusīgam, ar zināšanām ķīmijā, medicīnā, ekonomikā un uzņēmuma vadībā. Jāpārdomā, kā veicināt specializāciju un it īpaši — kā papildināt šīs zināšanas.

Pārdomātā priekšlasījumā par farmaceitisko izglītību Latvijā Aptiekāru asociācijas prezidents Dr.Guntis Belēvičs pauda atziņu, ka situācijā, kad jaunus medikamentus ražo gandrīz tikai lielās farmaceitiskās firmas un aizvien straujāk pieaug sabiedrības informētība par medikamentiem un to iedarbību, mainās arī farmaceita funkcija. Farmaceits no zāļu gatavotāja kļuvis par gatavo zāļu tirgotāju. Bet farmaceita kompetenci ir papildinājusi jauna funkcija — klienta un arī ārsta konsultēšana. Farmaceitam jāizvērtē, vai pacienta pieprasītos bezrecepšu medikamentus klientam var izsniegt vai arī klients jānosūta konsultācijai pie ārsta. Jaunā funkcija farmaceitam prasa papildu zināšanas medicīnā un veselības aprūpē. Vienlaikus tiek sagaidīta farmaceitiskā aprūpe jaunā kvalitātē, taču joprojām nav definēts farmaceitiskās aprūpes jēdziens, nav noteikta ārsta, farmaceita un pacienta atbildība un sadarbība dzīves kvalitātes uzlabošanā. G.Belēvičs arī uzsvēra, ka Latvijā, strauji ienākot ārvalstu medikamentu sabiedrībām, farmaceitiskajā nozarē pieaug konkurence, tādēļ ir svarīgi sagatavot vietējos speciālistus, farmaceitus, kuriem būtu plašākas zināšanas medikamentu reģistrācijā, izpētē, izstrādē un ražošanā, kā arī ekonomiskās zināšanas aptiekas kā uzņēmuma vadīšanā. Tāpat jāveicina ciešāka sadarbība ārstu un farmaceitu starpā, ko varētu panākt, ja noteiktas pamatdisciplīnas mācību procesā vienlaikus tiktu apgūtas abās fakultātēs, tas ir, noteiktus lekciju kursus studenti farmaceiti noklausītos kopā ar studentiem mediķiem.

Saistībā ar pieņemtajām izmaiņām likumdošanā, kas nosaka, ka no 2005.gada 1.janvāra par aptieku vadītājiem varēs strādāt tikai farmaceiti ar augstāko izglītību, diskusijas gaitā izvirzījās jautājums, vai Latvijas universitātes nākotnē spēs nodrošināt nozarei nepieciešamo farmaceitu skaitu. Tāpat joprojām nav skaidrs, kādas funkcijas aptiekā varēs veikt farmaceits ar augstāko un kādas — farmaceits ar vidējo speciālo izglītību.

Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta direktora vietniece Daina Biseniece uzsvēra, ka no aptuveni 850 Latvijas aptiekām 160 aptieku vadītāji ir ar vidējo speciālo izglītību. Situācija varētu mainīties 2003.gadā, kad Latvija būs gatava iestāties Eiropas Savienībā un prasīto normu izpilde farmaceitiskajā nozarē varētu radīt aptieku skaita samazināšanos. Lai palielinātu speciālistu skaitu ar augstāko farmaceitisko izglītību, Rīgas Stradiņa universitātē izveidota farmaceitu tālmācības programma. Ņemot vērā Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātē patlaban sagatavoto farmācijas nozares studentu skaitu, var prognozēt, ka astoņos gados varētu tikt aizpildīts farmaceitu ar augstāko izglītību deficīts aptiekās. Pēc optimistiskās prognozes šajā laikā plānots sagatavot aptuveni 160 farmaceitus ar augstāko izglītību, taču reāli tas varētu notikt 12—15 gadu laikā. Savukārt akadēmiķis Ivars Kalviņš uzsvēra, ka speciālisti ar augstāko farmaceitisko izglītību vitāli nepieciešami ne tikai darbam aptiekās, bet arī zāļu izpētes, izstrādes un ražošanas jomā pētniecības institūtos un firmās, kā arī darbam medikamentu reģistrācijā un izplatīšanā. Tas nozīmē, ka Latvijas augstskolās faktiskais sagatavojamo farmaceitu skaits būs krietni vien nepietiekams.

Diskusijā tika apspriests arī jautājums par profesionālās un akadēmiskās farmaceitu izglītības samēriem. Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Jānis Vētra pauda, ka viņa vadītās augstskolas Farmācijas fakultātes farmaceita grāds, ko students iegūst piecos gados, pielīdzināms maģistra grādam un apvieno gan akadēmisko, gan profesionālo izglītību. Pēc studiju beigšanas jaunais speciālists var kļūt par sertificētu farmaceitu un turpināt izglītību doktorantūrā. Pozitīvais — tas dod noteiktas tiesības darba tirgū. Savukārt LU zinātņu prorektors profesors Indriķis Muižnieks uzsvēra, ka nākotnes aptieku darbība vienlaikus būs saistīta gan ar profesionālo darbību, gan pētniecību, tādēļ farmaceitam jābūt ne tikai profesionālim savā amatā, bet arī lietpratējam, jaunāko zinātnisko pētījumu atbalstītājam. Viņš arī uzsvēra nepieciešamību atjaunot iespēju Latvijā iegūt doktora grādu farmācijā, kas celtu farmaceitiskās izglītības līmeni.

Vienlaikus tika uzsvērts, ka farmaceitiem jānodrošina arī iespējami plašāka profila izglītība. Akadēmiķe Vija Kluša uzskata: "Medicīnā aizvien straujāk parādās jauna izpratne par slimībām, zāļu iedarbību un īpašībām. Fundamentāla farmaceitiskā izglītība jaunajam speciālistam dos iespēju izvēlēties nākamo profesionālās darbības jomu, taču, lai saglabātu augstu profesionālo līmeni, augstskolā gūtās zināšanas nepārtraukti jāpapildina. To nodrošina farmaceitu sertifikācija" Kā savā runā minēja Latvijas Farmaceitu biedrības prezidents Aigars Eniņš, gada laikā Latvijā ir sertificēti 800 farmaceiti, kas ir labs rādītājs un apliecinājums farmaceitiskās izglītības augstajai kvalitātei Latvijā.

Diskusijas nobeigumā Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons izteica domu, ka darba devējs būs tas, kurš darbam savā uzņēmumā izvēlēsies jauno speciālistu, tādēļ arī viņam jādod iespēja veidot pasūtījumu, piedalīties mācību programmu izveidē. Tāpat Farmācijas fakultātes studentiem jādod iespēja jau universitātes laikā gūt praksi esošajos sertificētajos farmācijas nozares ražošanas uzņēmumos. "Farmācijas nozarē pastāv piecas sabiedriskas organizācijas, kā arī darba devēju konfederācija un Profesionālās izglītības padome, kurām kopīgiem spēkiem arī jārisina farmaceitiskās izglītības jautājums. Ja paši būsim aktīvi, būs arī jaunie speciālisti," pauda V.Jākobsons.

Pasākumu noslēdzot, "Grindeļa brālība" izveidoja komisiju, kas izanalizēs pašreizējo stāvokli un izstrādās priekšlikumus farmaceitiskās izglītības kvalitātes uzlabošanai Latvijā. Tāpat vienbalsīgi tika nobalsots pieņemt lēmumu vēstules formā aicināt LR Ministru kabinetu mainīt MK 2001.gada 27.februāra noteikumu Nr.88 (par zāļu izsniegšanas kārtību pret receptēm Latvijas aptiekās) 73.un 74.1.pantu, atzīstot tos par sasteigtiem, un lūgt valdību atlikt to ieviešanu vismaz līdz 2002.gada 1.janvārim, saskaņā ar Farmācijas likumu nodrošinot lēmuma īstenošanai nepieciešamos organizatoriskos, medicīniskos, juridiskos un sociālos priekšnoteikumus. Diskusijā pieņemtie atzinumi vēstulē nosūtīti Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam, to parakstījis LZA prezidents Jānis Stradiņš.

Solvita Cerecka, a/s "Grindeks" sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste