Kam tieslietās naudas pieticis un kam — ne

Aivars Aksenoks, tieslietu ministrs, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Nosauciet, lūdzu, kādu darbu, kas šajā laikā paveikts un pašam šķiet visvērtīgākais!

— Kā visjūtamāko un vistaustāmāko sasniegumu, domāju, vajadzētu minēt nepilngadīgo pārvietošanu no Brasas uz Matīsa cietumu, uz daudz labākiem, jauniešiem piemērotākiem sadzīves apstākļiem. Līdz ar to šiem nepilngadīgajiem ieslodzītajiem ir arī pieejamas izglītības un sporta iespējas. Un viņi beidzot var elpot svaigu gaisu. Tas ir reāls darbs, kas jau ir izdarīts.

Tomēr pie šajos pirmajos darbības mēnešos sasniegtā noteikti ir jāmin arī budžeta veidošana un tajā iekļautais tiesnešu algu palielinājums un līdzekļi 15 jaunu tiesneša amata vietu izveidošanai, kas noteikti ļaus samazināt gaidīšanas laiku līdz lietu izskatīšanai tiesās.

— Tieši tiesnešu algu sakarā nākamais jautājums. Budžetā iekļauts gandrīz miljons latu algu pielikumam tiesu sistēmā. Par cik tad pieaugs katra tiesneša alga, un vai lielāku darba samaksu saņems arī tiesu darbinieki, kuri ir īpaši grūtā situācijā?

— Šajā budžetā iekļautajā summā ir paredzēts algu pielikums gan tiesnešiem, gan tiesu darbiniekiem. Tiesu darbinieku algas pieaugs par apmēram 50 līdz 60 latiem.

Attiecībā uz tiesnešu algām – mēs tās ne tikai paaugstināsim, bet arī pāriesim uz principiāli jaunu tiesnešu algu veidošanas principu. Līdzšinējā tiesnešu darba samaksas sistēma bija, jāatzīst, diezgan samudžināta un neskaidra. Arī līdz šim pastāvēja klasu sistēma, bet nebija skaidras kārtības to piešķiršanā, taču, neraugoties uz to, klasēm bija ļoti nozīmīga loma algas aprēķināšanā. Jaunā sistēma, kuru pilnībā paredzēts ieviest līdz 2006. gadam, noteiks pilnīgi skaidru tiesneša karjeras ceļu un tam atbilstošu atalgojumu – sākot no pilsētas, rajona tiesneša, tālāk, līdz ar papildu pieredzes un zināšanu uzkrāšanu, līdz apgabaltiesas tiesnesim un Augstākās tiesas tiesnesim. Augstāku kvalifikācijas un līdz ar to atalgojuma klasi varēs iegūt gan tāpēc, ka būs gūtas papildu zināšanas, gan tāpēc, ka būs gūta papildu pieredze.

— Jūs teicāt – pilnībā jaunā sistēma tiks ieviesta vairāku gadu laikā. Vai tas nozīmē, ka ar katru nākamo gadu budžetā būs nepieciešami vēl lielāki papildu līdzekļi tiesnešu algu reformai?

— Jā, nākamgad būs vajadzīgi vēl lielāki līdzekļi. Arī tādēļ, ka šogad algas sistēmas maiņa sāksies tikai no pusgada, bet nākamgad tā būs jāfinansē visa gada garumā. Turklāt šogad tiesnešiem tiks maksāti tikai 60 procenti no tā algu apjoma, kuru paredzēts sasniegt reformas rezultātā, nākamgad tie būs 70 procenti, 2005. gadā – 80 procenti, un, sākot ar 2006. gadu, cerams, jaunā algu sistēma tiks ieviesta pilnībā, 100 procentu apmērā.

— Par cik latiem vidēji pieaugs tiesneša alga jau šogad?

— Pielikums būs dažāds, jo, kā jau teicu, principā tiks mainīta atalgojuma sistēma, bet vidēji šis pieaugums būs 100 latu robežās.

— Viens no šīs valdības deklarētajiem uzdevumiem ir cīņa pret negodīgumu, tai skaitā tiesās. Vai tiesnešu algu paaugstinājums, jūsuprāt, mazinās korupciju tieslietu sistēmā?

— Nekāda alga diemžēl nekad nevar nodrošināt, lai tiesnesis vai ierēdnis tās dēļ kļūtu godīgs. Tādu algu valsts nespēj samaksāt. Bet šī alga, cerams, palīdzēs mums atlasīt labākus jaunos tiesnešu kandidātus ar augstāka līmeņa zināšanām, augstākām morāles vērtībām. Arī uz tām jaunajām 15 tiesnešu vietām, kuras paredzētas šā gada budžetā.

— Kādi citi līdzekļi tad būtu efektīvāki, lai celtu tiesneša amata prestižu un aizdomu ēnai, kas pār tiesām klājas no pārējās sabiedrības viedokļa, vairs nebūtu nekāda pamata?

— Viens no efektīviem līdzekļiem noteikti ir tiesu darba atklātība. Jau pagājušā gada beigās ar PHARE projekta finansējumu mums izdevās izveidot tiesu portālu internetā, kur, domājams, drīzumā būs pieejami visi tiesu spriedumi. Protams, ievērojot personas datu aizsardzības prasības, kā arī nepublicējot slēgtos tiesas procesos pieņemtus spriedumus. Es domāju, šāda atklātība noteikti palielinās tiesnešu atbildību – sabiedrība varēs ne tikai no masu medijiem uzzināt, kāds ir lietas rezultāts, turklāt bieži vien žurnālista interpretācijā, bet izlasīt pilnu spriedumu. Tas cels arī tiesnešu kvalifikāciju – viņi varēs mācīties cits no cita, kā arī atvieglos tiesu prakses apkopošanu.

— Jūs minējāt tiesnešu kvalifikāciju. Nesen notikušajā Juristu biedrības kongresā vairākos priekšlasījumos izskanēja bažas par Latvijas juristu nepietiekamajām zināšanām starptautiskajās tiesībās. Īpaši aktuāli tas kļūs pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Vai tiesneši ir gatavi piemērot ES tiesības, un kā varētu viņus tam labāk sagatavot?

— Tiesnešu apmācība Tiesnešu mācību centrā notiek regulāri, visu laiku. Tam ir bijuši paredzēti budžeta līdzekļi, un ir paredzēti arī šajā gadā. Tomēr tas ir process, kuru pilnībā pabeigt laikam nemaz nav iespējams. Tam jāturpinās nepārtraukti un ilgu laiku. Daudzas problēmas ir saistītas arī ar tiesnešu svešvalodu zināšanām. Lai to risinātu, esam uzsākuši kopīgu projektu ar Lielbritānijas vēstniecību – tiesnešiem tiks organizēta valodas apmācība. Tomēr es gribētu uzsvērt, ka arī tiesnešiem ir jāapzinās jaunu zināšanu nepieciešamība un aktīvāk jāmācās pašiem.

— Vai jūsu minētās 15 jaunās tiesnešu štata vietas ir paredzētas, lai varētu sākt darboties Administratīvā procesa likums? Vai pietiks līdzekļu tā sengaidītajai ieviešanai šogad?

— Diemžēl nepietiks. Administratīvā procesa likumam vajadzēja stāties spēkā šogad, ar 1. jūliju. Tomēr finanšu līdzekļus tam atrast šogad neizdevās. Tur bija vajadzīga krietni lielāka summa nekā šīm 15 štata vietām – aptuveni četri miljoni latu. Ja būtu atrasti vismaz 1,5 miljoni latu, mēs būtu varējuši šo procesu sākt vismaz daļēji. Tomēr budžetā šim mērķim bija iespējams paredzēt tikai 749 tūkstošus latu. Tādēļ daļu no šīs summas mēs novirzījām topošo administratīvo tiesnešu apmācībai, bet par daļu naudas nolēmām izveidot šīs minētās 15 tiesnešu štata vietas, lai paātrinātu tiesas spriešanu Rīgas apgabaltiesā jau tagad. Diemžēl tur stāvoklis pašlaik ir viskritiskākais – uz krimināllietas izskatīšanu ir jāgaida apmēram pusotrs gads, šai laikā nenotiek nekādas procesuālās darbības, un bieži vien apsūdzētā persona atrodas ieslodzījumā. Tādēļ šogad tiks pieņemti darbā 15 jauni tiesneši. Ar šādu tiesnešu skaitu mēs nebūtu varējuši kvalitatīvi sākt ieviest Administratīvā procesa likumu. Šim mērķim ir jābūt vismaz trīs reizes lielākam tiesnešu skaitam.

— Vai tas nozīmē, ka tiks pārcelts Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās datums?

— Patlaban tiek strādāts pie likumprojekta, kas paredz atlikt likuma spēkā stāšanos līdz nākamā gada februārim. Tad gan būs jāatrod līdzekļi Administratīvā procesa likuma ieviešanai.

— Kur strādās piecpadsmit jaunie Rīgas apgabaltiesas tiesneši? Vai šīs tiesas darbu neapgrūtina arī telpu trūkums?

— Rīgas apgabaltiesa šobrīd ir sadalīta: daļa strādā Brīvības ielā, daļa – Abrenes ielā, jaunajā Tiesu namā. Telpu trūkumam nevajadzētu rasties, jo tās jau bija sagatavotas ar cerību, ka tajās strādās administratīvie tiesneši.

— Cik tālu ir pavirzījies darbs ar jauno tiesu varas likumu? Vai joprojām ir aktuāla koncepcija par jaunas institūcijas – Justīcijas padomes – veidošanu un neatkarīgu tiesu administrāciju?

— Protams, izpildvaras ietekmei uz tiesu varu ir jāmazinās. Tāpēc vairs nav diskusiju par to, vai šādai neatkarīgai tiesu administrācijai ir jābūt un vai tai ir jāpārņem daļēji tās funkcijas, kuras pašlaik pilda Tieslietu ministrija. Ir izveidota darba grupa, kurā ir Augstākās tiesas un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāji, prokuratūras vadošie darbinieki un citi eksperti, un šajā padomē šobrīd tiek risināti praktiski jautājumi, kā šī pāreja varētu notikt, – par termiņiem, struktūru, veidu.

— Kad varētu prognozēt, ka šie jautājumi tiktu atrisināti un tiesu varas likuma projekts nonāktu līdz nākamajai stadijai – tiktu izskatīts valsts sekretāru sanāksmē un valdībā?

— Es negribētu nosaukt konkrētus termiņus. Domāju, ka šogad mēs sakārtosim visus likumdošanas aktus, kas saistīti ar tiesu administrāciju. Mēs vēl lemsim – vai tie būs grozījumi esošajā tiesu varas likumā vai arī tas būs jau šis jaunais projekts.

— Ir izstrādāts vēl kāds svarīgs likumprojekts, kas gaida apstiprināšanu, — Kriminālprocesa likums. Kā jūs prognozējat tā tālāko ceļu?

— Šis projekts ir iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta Komitejā, un acīmredzot to vēl gaida daudzas diskusijas. Tieslietu ministrija darīs visu, lai projekts virzītos uz priekšu pēc iespējas ātrāk. Kaut arī spēkā esošais Kriminālprocesa kodekss ir kļuvis labāks pēc tajā izdarītajiem grozījumiem, kuri stājās spēkā pagājušā gada 1. novembrī, tomēr tas joprojām ir smagnējs, un daudzie grozījumi ir padarījuši to grūti uztveramu. Tāpēc jaunais likums ir pilnīgi jauna kriminālprocesa kodifikācija.

— Cik ilgā laikā šis projekts varētu iegūt likuma spēku?

— Ja tas notiktu šogad, mēs būtu apmierināti.

— Sava darba pirmajos trīs mēnešos jūs esat apmeklējis gandrīz visas ieslodzījuma vietas Latvijā. Šā gada budžetā papildu investīcijām ieslodzījuma vietām Latvijā paredzēts gandrīz miljons latu. Kam tiks izlietota šī nauda, un kā jūs vērtējat šābrīža stāvokli šajās iestādēs?

— Investīcijas ir paredzēts izmantot galvenokārt trīs ieslodzījuma vietu uzlabošanai. Matīsa cietumā ir nepieciešami vēl tikai nobeiguma darbi jaunajam ieslodzīto korpusam. Abi lielākie darbu objekti šogad būs Centrālcietuma slimnīca un Olaines tuberkulozes slimnīca ieslodzītajiem. Centrālcietuma slimnīcai šogad ir paredzēts izstrādāt projektu un gada otrajā pusē sākt rekonstrukcijas darbus. Slimnīcas telpas ir ļoti sliktā stāvoklī, jāremontē gan sadzīves, gan operāciju telpas, kur ir ļoti grūti nodrošināt higiēnas prasību ievērošanu. Ja netiks veikta rekonstrukcija, šī slimnīca arī nevarēs tikt sertificēta. Paredzēts, ka nākotnē šajā slimnīcā būs arī intensīvās terapijas nodaļa, lai izslēgtu tādas situācijas, kāda bija gadījumā ar A. Laventu, kam šāda intensīva terapija bija nepieciešama.

Arī Olaines ieslodzīto tuberkulozes slimnīca ir projekts pāris gadu garumā. Tur jau ir uzbūvēts viens no korpusiem, kurā ieslodzītie varēs dzīvot. Vēl ir jārekonstruē otrs korpuss, kurš darbosies galvenokārt kā slimnīca. Kopumā šajā slimnīcā būs aptuveni 400 vietas, un tā darbosies kā slēgtā tipa cietums, kurā tiks ievietoti ar tuberkulozi slimie ieslodzītie. Šobrīd lielākā daļa no viņiem atrodas Daugavpilī, Grīvas cietumā, ļoti sliktos apstākļos, kas vairāk veicina šīs slimības attīstību, nekā ļauj to ārstēt. Mums jāapzinās, ka šī ir investīcija arī pārējās Latvijas sabiedrības interesēs. Jo cietumi ir tā vieta, no kurienes tuberkuloze, kā arī citas slimības, tostarp HIV, izplatās sabiedrībā. Tādēļ šie cilvēki ir jāārstē.

— Vai ir domāts ko darīt, lai ieslodzījuma vietās esošajiem nodrošinātu darba iespējas?

— Tas ir viens no galvenajiem uzdevumiem, kas šogad dots Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Dailim Lūkam, un arī viņš pats ir apņēmies to risināt. Esam iecerējuši piedāvāt grozījumu normatīvajos aktos, lai veicinātu interesi uzņēmējiem strādāt ieslodzījuma vietās. Pašlaik šie nosacījumi ir tādi paši kā visā valstī, tāpēc konkurences apstākļos uzņēmējiem izmantot ieslodzītos darbā ir ļoti grūti. Mēs varētu piedāvāt ieviest zināmas nodokļu atlaides, kā arī dažas ļoti specifiskas priekšrocības valsts pasūtījuma iegūšanā, kaut vai lai ražotu pašām ieslodzījuma vietām vajadzīgas lietas. Šobrīd, lai viens cietums iegādātos savus restotos logus, tos nav iespējams nopirkt no otrā cietumā izveidotas ražotnes, bet ir jāizsludina atklāts konkurss, kur, protams, lielas rūpnīcas var piedāvāt izdevīgākus nosacījumus un vienmēr arī šo pasūtījumu iegūt. Ir jāatceras, ka šai ražošanai cietumos svarīgākais nav peļņas gūšanas nolūks, bet gan ieslodzīto nodarbinātība.

— Neliela naudas summa šogad budžetā paredzēta arī probācijas dienesta izveidei un kapelānu darbam ieslodzījuma vietās.

— Jā, arī tie ir pasākumi, ar kuriem mēs centīsimies samazināt ieslodzīto skaitu Latvijas cietumos. Šobrīd tas attiecībā pret valsts iedzīvotāju skaitu pie mums ir viens no lielākajiem Eiropā. Diemžēl tā tas ir – patlaban Latvijas ieslodzījuma vietas cilvēkus nevis izlabo, bet daudzus padara par rūdītiem noziedzniekiem.

Viens no veidiem, kā šo problēmu risināt, ir probācijas darbs, kas tiks vērsts divos virzienos. Pirmkārt, uz to, lai vairāk tiktu piemēroti alternatīvo sodu veidi, nevis ieslodzījums, vienlaikus sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām iesaistot šos cilvēkus dažādās programmās – pret alkohola un narkotiku atkarību, jauniešus – arī mācību programmās. Otrkārt, tas būs arī darbs ar ieslodzītajiem, sākot ar laiku vēl pirms atbrīvošanas un turpinot šo darbu jau tad, kad persona būs atgriezusies brīvībā. Piedalīšanās probācijas programmā varētu būt arī zināms nosacījums ātrākai atbrīvošanai no ieslodzījuma. Probācijas dienests tad sekotu, kā atbrīvotā persona pilda saistības, kuras tā ir uzņēmusies līdz ar atbrīvošanu, kā šī persona uzvedas brīvībā.

Budžetā paredzētā summa gan nav liela – nepilni 200 tūkstoši latu, bet ar to pietiks šī dienesta darbības uzsākšanai. Tiks veidota atsevišķa Probācijas dienesta pārvalde, kas atradīsies Tieslietu ministrijas pārraudzībā, tāpat kā Ieslodzījuma vietu pārvalde. Ar šiem līdzekļiem, cerams, varēs arī sākt ieviest probāciju atsevišķos Latvijas rajonos, kur pašvaldības jau līdz šim ir bijušas aktīvas un iesaistījušās pilotprojektos. Visā valstī probāciju varēs izvērst pakāpeniski dažu gadu laikā.

Arī kapelāna dienestu es saistītu ar probāciju plašākā nozīmē. Tas ir fenomens, kuru varbūt ir grūti izskaidrot, bet tieši reliģija daudziem ir ļāvusi atbrīvoties gan no alkoholisma, gan no noziedzīgām tendencēm.

— Ar kurām baznīcām jūs veidosit šo sadarbību?

— Mēs gribam dot vienādas iespējas visām oficiālajām konfesijām. Katrā cietumā būs apmaksāts kapelāns. Līdz šim tas ir noticis uz sabiedriskiem pamatiem – katra konfesija ir izvēlējusies vietas, kur strādāt, un dara to pēc pašas iniciatīvas. Turpmāk, kad šo darbu apmaksās valsts, kapelāniem būs arī organizatorisks uzdevums – nodrošināt, lai konkrētajā ieslodzījuma vietā var strādāt arī citu konfesiju pārstāvji.

— Par kvalitatīvu valsts pārvaldi. Arī Tieslietu ministrijā, tāpat kā citās, problēma ir liela kadru mainība. Jūs meklējat arī jaunu valsts sekretāru. Lai piesaistītu darbā labus juristus, ir nepieciešams arī konkurētspējīgs atalgojums. Vai budžetā ir paredzēti līdzekļi jūsu darbinieku algu paaugstināšanai?

— Budžetā nav paredzēti līdzekļi nevienas ministrijas darbinieku algu paaugstināšanai. Šajā jomā noteikti kaut kas jādara. Jau ilgāku laiku valstī darbojas tā dēvētā vadības līgumu sistēma, kad darbiniekiem vienalga tiek maksāts vairāk, nekā ir noteikts šajā ierēdņu atalgojuma skalā. Tādēļ sistēma ir jāsakārto visā valstī, to nevar izdarīt vienā ministrijā. Šeit varētu būt divi risinājumi. Pirmkārt, ir jāpārskata un jāsakārto visi ierēdņu un valsts iestāžu darbinieku darba samaksu regulējošie normatīvie akti, kopskaitā aptuveni trīspadsmit, kuri turklāt bieži vien cits citu izslēdz vai pārklājas, ir pieņemti dažādos laikos un uz dažādu likumu deleģējuma pamata. Ar šādu soli šo sistēmu varētu sakārtot, padarīt vienādu. Otra lieta – ir jāmēģina ministrijas darbu padarīt efektīvāku. Jāizvērtē ne vien darbinieku skaits, bet arī funkcijas. Mēs esam novērojuši, ka funkcijas dublējas vairākām ministrijām un valsts iestādēm, piemēram, Tieslietu ministrija un Valsts kanceleja nereti dara vienu un to pašu darbu. Strādājot šajā virzienā, darbinieku algas varētu palielināt arī bez lielas budžeta palielināšanas.

Dina Gailīte, “LV” tieslietu nozares virsredatore