“Jums jau ir biļete uz NATO vilcienu”

28.februārī Rīgā uzturējās NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Piektdien, 28.februārī, NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons tikās ar Latvijas Republikas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu (augšējā attēlā) un teica runu no Latvijas Republikas Saeimas tribīnes

NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons Latvijas Saeimā 28.februārī:

(..) Tas ir liels gods – būt atkal ielūgtam šeit, parlamentā, un uzrunāt tik daudz ievērojamu Latvijas cilvēku. Un tā man ir lieliska iespēja sveikt Latvijas cilvēkus sakarā ar to, ka jūsu valsts ir uzaicināta nākamajā gadā iestāties NATO.

Iestāšanās NATO Latvijai būs ilgi lolotu cerību piepildījums un daudzu grūta darba gadu kulminācija. Pēdējos desmit gadus jūs īstenojat tālejošas politiskās, militārās un citas reformas un aktīvi piedalāties starptautiskajos procesos. To darot, jūs arvien vairāk tuvināties aliansei. Un tad, kad Latvija nākamgad iestāsies NATO, būs sasniegts svarīgs ārpolitisks mērķis.

Šodien es gribu sveikt visus tos, kas piedalījušies šajā vērienīgajā darbā. Es izsaku atzinību tiem visiem jūsu valsts politiskā spektra pārstāvjiem, kuri aktīvi darbojušies politiskajā līmenī, veicinot Latvijas virzību uz iestāju NATO un šā mērķa sasniegšanai nepieciešamo reformu īstenošanu. Es izsaku atzinību arī tiem, kuri ir daudz strādājuši, lai īstenotu politikas pārmaiņas, lai modernizētu struktūras un procedūras un lai daudzās jomās sasniegtu NATO standartus.

Kad Latvija nākamgad kopā ar sešām citām valstīm iestāsies NATO, NATO dalībvalstu skaits pieaugs no 19 uz 26, un tā būs lielākā alianses paplašināšanās tās vēsturē. Līdztekus ar Eiropas Savienības paplašināšanos, kurā jūs nākamgad arī būsit iesaistīti, NATO paplašināšanās būs liels solis uz NATO ilglaicīgā mērķa sasniegšanu, proti, radīt vienotu un brīvu Eiropu, kuru apvieno miers, demokrātija un kopīgas vērtības un kura plešas no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai.

Kopā ar abām pārējām Baltijas valstīm, jūsu kaimiņvalstīm, jūs esat kļuvuši par kodolu 21.gadsimta Eiropai – Eiropai, ko raksturo sadarbība un integrācija. Palikdami uzticīgi savai neatkarībai, jūs vienlaikus cenšaties integrēties plašākā Eiropas tautu saimē, un reģionālā sadarbība ir liels solis šajā virzienā. Neatlaidīgi īstenojot šos pasākumus, jūs rādāt arī lielisku piemēru citām valstīm šajā kontinentā.

Atlantijas alianse, kurā Latvija iestāsies nākamgad, būs ne tikai lielāka, bet arī daudzos citos veidos atšķirīga no tās NATO, kāda tā bijusi līdz šim. Tas ir tādēļ, ka Prāgā pagājušā gada novembrī NATO valstu vadītāji ne tikai uzaicināja NATO iestāties septiņas jaunas valstis, bet arī noteica aliansei jaunu, skaidru virzību, lai risinātu tos drošības uzdevumus, kas ir aktuāli 21.gadsimtā, īstenojot jaunu politiku, attīstot jaunu rīcībspēju un jaunus darbības veidus. (..)

(..) Var teikt, ka jums jau ir biļete uz NATO vilcienu. Mēs zinām, ka jums patīk drošība, ko piedāvā NATO, un virziens, kurā šis vilciens dodas. Mēs zinām, ka jūs ļoti vēlaties iegūt drošības garantijas, ko sniedz Vašingtonas līguma 5.pants, bet mēs arī saprotam un atzinīgi novērtējam to, ka jūs tikpat dedzīgi vēlaties arī veidot un stiprināt eiroatlantiskā bloka drošību plašākā nozīmē un esat apņēmības pilni dot savu politisko un militāro ieguldījumu alianses centienos šajā jomā.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Piektdien, 28.februārī, Saeimā: NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons un Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (augšējā attēlā); Džordžs Robertsons, Ingrīda Ūdre, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa

Lai tas būtu iespējams, Latvija un vēl sešas citas uzaicinātās valstis turpinās strādāt pie rīcības plāna dalībai NATO. Tas jums dos iespēju saņemt alianses atbalstu un ievērot vadlīnijas, lai jūs varētu pabeigt reformas galvenajās jomās un varētu iet kopsolī ar tām reformām, kuras pašlaik notiek pašā NATO, un lai jūsu valsts varētu dot nozīmīgu ieguldījumu aliansē, tikko būs kļuvusi par tās locekli.

Kā jau sākumā teicu, Latvija jau panākusi lielu progresu, īstenojot tālejošas ekonomiskās, politiskās un militārās reformas. Nepadarīto darbu saraksts vairs nav īpaši garš.

Ir ļoti daudz sasniegts nozīmīgajā sabiedrības integrācijas jomā, nodrošinot to, ka visiem, kas vēlas iegūt pilsonību, šāda iespēja tiek dota, kā arī tiek dota iespēja saņemt attiecīgu atbalstu. Manas vizītes laikā jūsu parlamentā pagājušajā gadā jūs debatējāt par grozījumiem vēlēšanu likumā, un man bija liels prieks par to, ka jums pietika drosmes pieņemt pareizo lēmumu, lai grozītu šo likumu atbilstoši starptautiskajiem standartiem.

Vēl viens būtisks jautājums. Korupcija ir reāls drauds ikvienai demokrātiskai valstij. Latvija to ir atzinusi un ļoti neatlaidīgi veido likumdošanas bāzi, lai apkarotu korupciju jebkādās tās izpausmēs. Es apsveicu to, ka jūs esat izveidojuši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, un es ceru, ka parlamenta deputāti nodrošinās tam savu atbalstu, lai tas varētu darboties efektīvi un veiksmīgi.

Lai kļūtu par modernu Eiropas valsti un efektīvu NATO dalībvalsti, ir atbilstoši jāmodernizē arī jūsu institūcijas, to skaitā valsts drošības institūcijas. NATO slepenās informācijas aizsardzība ir ļoti būtisks jautājums. Es apsveicu to progresu, ko jūs esat panākuši šajā jomā, taču es jūs aicinu arī turpmāk veltīt visu uzmanību šim svarīgajam jautājumam. Es par to šorīt runāju ar premjerministru, jo tas, pēc manām domām, ir tiešām ārkārtīgi svarīgs jautājums.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 28. februārī Rīgas pilī tikās ar NATO ģenerālsekretāru lordu Džordžu Robertsonu, lai pārrunātu Latvijas reformu turpināšanu laikā pirms NATO pievienošanās protokolu parakstīšanas šā gada marta beigās un ratifikācijas NATO dalībvalstīs.

Dž.Robertsons atzīmēja, ka šobrīd, “kad uzaicinājums dalībai NATO ir nosvinēts, ir laiks atgriezties ikdienas darbā”. Abas puses apspriedās par valsts turpmāko virzību reformu pilnveidošanā tieslietu sistēmā, tai skaitā korupcijas novēršanā, kā arī drošības un bruņoto spēku modernizācijas jautājumos. Prezidente apliecināja, ka, jau gatavojoties uzaicinājumam, Latvija ir veikusi nopietnu darbu un arī turpmākais tā posms NATO reformu plānā tiek uzņemts ar atbildību un nopietnību. “Tas ir kā pēdējais eksāmens, pirms NATO dalībvalstu parlamentos sācies pievienošanās protokolu ratifikācijas process,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju

Piektdien, 28.februārī, Rīgas pilī, atbildot uz žurnālistu jautājumiem: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons Foto: Arnis Blumbergs, “LV”		Parakstoties Rīgas pils Goda viesu grāmatā 28.februārī: Džordžs Robertsons un Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre 28. februārī tikās ar NATO ģenerālsekretāru lordu Džordžu Robertsonu. Tikšanās laikā pārrunāta Latvijas gatavība dalībai NATO un Pievienošanās protokola ratifikācijas process NATO dalībvalstīs.

Sarunas sākumā NATO ģenerālsekretārs pateicās par iespēju Saeimā uzrunāt deputātus, jo Latvija drīz kļūs par NATO alianses pilntiesīgu partneri. Dž. Robertsons informēja Saeimas priekšsēdētāju, ka šā gada 26.martā tiks parakstīts Latvijas pievienošanās protokols, kam sekos ratifikācijas procesi NATO dalībvalstu parlamentos un Latvijas Saeimā. Šajā ziņā lielu nozīmi iegūst parlamentārā sadarbība, aktīvs dialogs ar kolēģiem NATO dalībvalstu parlamentos, pārliecinot par Latvijas gatavību uzņemties dalībvalsts saistības. Saeimas priekšsēdētāja izteica pārliecību, ka Pievienošanās protokola ratifikācijas process Latvijas parlamentā būs ātrs.

I.Ūdre raksturoja Latvijas parlamenta sadarbību ar citu valstu parlamentiem, kā arī Saeimā izveidoto parlamentu sadarbības grupu darbu. Kā ļoti svarīgi tika novērtēti nepastarpinātie dažādu valstu parlamentāriešu kontakti, kas veicina labākas sapratnes veidošanos par norisēm attiecīgajās valstīs.

Runāts arī par Latvijas gatavību dot ieguldījumu demokrātisko vērtību izplatīšanā, nododot savu pieredzi tām postkomunisma valstīm, kas vēlas realizēt reformas un transformēt savas sabiedrības brīvās un demokrātiskās sabiedrībās. Lords Dž. Robertsons uzsvēra šādas sadarbības lielo nozīmi. I.Ūdre raksturoja sadarbību, kāda ir izveidojusies ar Gruziju, īpaši drošības politikas un eirointegrācijas jomā.

Sarunā skartas arī NATO un Krievijas attiecības. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Latvijas ieinteresētību konstruktīvi sadarboties ar Krieviju gan divpusējās attiecībās, gan NATO un Krievijas padomes ietvaros. Pārrunāti arī reģionālās sadarbības jautājumi.

Sarunas noslēgumā izskanēja pārliecība, ka Latvija būs laba un atbildīga Ziemeļatlantijas alianses locekle.

Saeimas preses dienests

Tiekoties ar Ministru prezidentu

Piektdien, 28.februārī, Valdības ēkā, tiekoties un turpinot sarunas: NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons un Ministru prezidents Einars Repše Foto: A.F.I.

Ministru prezidents Einars Repše 28. februārī tikās ar NATO ģenerālsekretāru lordu Džordžu Robertsonu, kurš ieradies darba vizītē Latvijā. Tikšanās laikā pārrunāti Latvijas veicamie darbi, gatavojoties dalībai NATO un Pievienošanās protokola ratifikācijai NATO dalībvalstīs.

E.Repše apliecināja atbalstu Eiropas un NATO valstu vērtībām – demokrātijai, brīvībai un likumu varai — un pauda apņēmību turpināt Latvijas iesāktās reformas, lai pilnībā spētu izpildīt NATO dalībvalsts saistības.

Dž.Robertsons apsveica Latvijas sekmīgo virzību uz NATO un Eiropas Savienību, tomēr uzsvēra nepieciešamību aktīvi turpināt sāktos darbus. Kā galvenos Latvijai risināmos jautājumus lords Džordžs Robertsons atzīmēja korupcijas novēršanu, sabiedrības integrāciju un īpaši uzsvēra vajadzību steidzami pabeigt sākto drošības dienestu reformu, lai tas būtu drošs, uzticams un neradītu šaubas NATO dalībvalstīs par Latvijas spēju izmanot un glabāt slepenu informāciju. Jautājums ir svarīgs, jo tas var ietekmēt Pievienošanās protokola ratifikāciju gan ASV, gan citās NATO dalībvalstīs.

Ministru prezidents informēja par Latvijas veiktajiem un plānotajiem pasākumiem cīņā ar korupciju un sabiedrības integrāciju — atzīmēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveidi un darbību, kuru vēl paredzēts pilnveidot; jaunas ministrijas izveidi sabiedrības integrācijas jautājumos, kā arī nozīmīga finansējuma piešķiršanu ar integrāciju saistīto jautājumu risināšanai. Ministru prezidents apstiprināja, ka Latvijā tiks izveidota droša un profesionāla speciālo drošības dienestu sistēma, kas bauda NATO sabiedroto uzticību.

Sarunas noslēgumā Dž.Robertsons un E.Repše pauda apņēmību cieši un efektīvi sadarboties turpmākajā Latvijas integrācijas NATO procesā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Valsts prezidentes un NATO ģenerālsekretāra kopīgajā preses konferencē 28.februārī

Preses konferenci ievadīja Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

— Dāmas un kungi! Lords Robertsons pie mums ieradies brīdī, kad, kā viņš teica “Prāgas lēmuma svinēšanas šampanietis jau ir mazliet atšālējies un mums jāķeras pie ikdienas darba”. Patlaban norit ļoti nopietns darbs, kurā vēl tiek pārbaudīta un izvērtēta jauno uzaicināto kandidātvalstu gatavība pirms protokola parakstīšanas, kas notiks pēc nepilna mēneša. Tātad šī ir nopietna darba vizīte, kuras laikā Latvija vēl saņem izvērtējumu par to, kā notiek mūsu virzība uz NATO un kādi ir mūsu plāni, turpinot reformas, un ko mēs jau esam veikuši. Mums ir izstrādāts plāns, kas vēl nākotnē jādara un kādas ir mūsu prioritātes šim laika posmam. Tas, protams, ir turpināms process, bet šis ir arī sava veida eksāmens, pirms visu deviņpadsmit NATO dalībvalstu parlamentos sācies nepieciešamais ratifikācijas process. Tagad es gribu lūgt lordu Robertsonu dot mums savu vizītes novērtējumu.

NATO ģenerālsekretārs

Džordžs Robertsons:

— Paldies, prezidentes kundze! Man, kā allaž, ir ārkārtīgi liels prieks tikties ar jums personiski. Jāteic gan, ka mēs vēl aizvien kaut ko izjūtam no šīm svinībām pēc Prāgas sammita. Šorīt es uzrunāju Latvijas parlamenta deputātus ar “labrīt!”, novēlot labu dienu valstij, kas no NATO partnervalsts drīzumā kļūs par dalībvalsti. Protams, ir paveikts ļoti liels un pamatīgs darbs, lai Latvija no NATO kandidātvalsts kļūtu par uzaicināto valsti. Bet vēl ļoti daudz ir jāizdara, lai Latvija kļūtu par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Šo veicamo darbu sarakstā noteikti ir jūsu bruņoto spēku reforma, kas nepieciešama, lai Latvijas bruņotie spēki iekļautos kolektīvās drošības un aizsardzības sistēmā. Jo nākotnē Latvijai vairs nebūs vienai pašai jāaizsargā sava teritorija. Taču NATO nav tikai militāra savienība, tā ir arī aizsardzības un drošības organizācija un garants dalībvalstīm ar līdzīgu viedokli. Līdz ar to reformu plānā runa nav tikai par militārām reformām vien. Tikpat svarīga ir korupcijas novēršana, sabiedrības integrācija un demokrātijas institūciju nostiprināšana. Tāpēc, ja es arī saku, ka šampanieša dzirkstis ir pagaisušas, es tomēr ceru, ka tās ir izplatījušas šo labo vēsti: Latvijas lielais darbs vainagojies panākumiem un ir atzinīgi novērtēts.

“LV” jautājums: — Prezidentes kundze, lord Robertson, vai jūs piekrītat viedoklim, ka NATO uzaicināto valstu politiskā loma pēdējā laikā ir strauji pieaugusi sakarā ar jaunāko notikumu attīstību pasaulē? Es domāju Irākas problēmu un diskusijas starp NATO dalībvalstīm.

V.Vīķe–Freiberga: — Man šķiet, mūsu svarīguma ziņā būtiskas izmaiņas nav notikušas. Bet ir pievērsta lielāka uzmanība viedoklim, ko paudušas gan visas uzaicinātās NATO kandidātvalstis, gan arī tās trīs Viļņas grupas dalībnieces, kas vēl tikai cer nākotnē pievienoties NATO.

Dž.Robertsons: — Es šobrīd neredzu lielu problēmu apstāklī, ka starp NATO dalībvalstīm pastāv viedokļu atšķirība. Gan ANO Drošības padomē, gan Eiropas Savienībā (ES), gan NATO dalībvalstis ļoti godīgi demonstrē, ka tām ir ļoti dažādi viedokļi par to, kādā veidā un kurā brīdī vajadzētu atbruņot Sadamu Huseinu. Taču, es domāju, mums nav nekādu domstarpību pašā galvenajā jautājumā — ka galu galā viņš ir jāatbruņo.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

NATO ģenerālsekretārs tikšanās laikā ar Latvijas Ministru prezidentu, ārlietu ministri un aizsardzības ministru

Savas vizītes laikā NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons tikās arī ar  ārlietu ministri Sandru Kalnieti un aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski Foto: A.F.I.