Ir pieņemts 2003. gada valsts budžets

28.februārī Saeima pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2003.gadam”

Piektdien, 28.februārī, Saeimas ārkārtas sēdē, pieņemot 2003.gada valsts budžetu: Saeimas prezidijā — Saeimas sekretāra biedrs Aleksandrs Bartaševičs, Saeimas sekretārs Jānis Reirs, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume, Saeimas tribīnē — Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Baiba Brigmane Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Aizritēja tieši desmit stundas, kad, agrā pēcpusdienā iesākts, neilgi pirms pusnakts beidzās darba cēliens, šā gada valsts budžeta likumprojektu izskatot. Piecdesmit pieciem deputātiem balsojot “par” un četrdesmit četriem – “pret”, Saeima otrajā lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2003. gadam”. Pirms budžeta likuma apstiprināšanas Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” un likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Kā pirms budžeta projekta apspriešanas informēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Baiba Brigmane, kopumā komisija saņēmusi divdesmit astoņu autoru sagatavotus 304 priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām likumprojektā. 204 priekšlikumus bija iesnieguši opozīcijas pārstāvji, 53 priekšlikumi tika saņemti no koalīcijas partijām, 33 – no Finanšu ministrijas un Ministru kabineta, 14 – no Saeimas komisijām. Lai realizētu priekšlikumus, iesniedzēji kā līdzekļu avotu galvenokārt bija minējuši budžeta ieņēmumu palielināšanu. Daļu priekšlikumu bija iecerēts īstenot, pārdalot Aizsardzības ministrijas, Finanšu ministrijas un Saeimas budžetu līdzekļus.

Visvairāk priekšlikumu iesniegts ar ierosinājumiem palielināt mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām (141 priekšlikums). Tika prasīts palielināt finansējumu arī valsts kultūras pieminekļu aizsardzībai un to glābšanas programmas īstenošanai (10 priekšlikumu) un Okupācijas muzejam (5 priekšlikumi), piešķirt subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem (7 priekšlikumi), kā arī atvēlēt līdzekļus kompensācijām apkrāptajiem noguldītājiem, kuri cietuši no komercbanku bankrota (7 priekšlikumi).

Deputātu iesniegtos priekšlikumus Saeima sāka izskatīt, vispirms vērtējot priekšlikumus par grozījumiem budžeta ieņēmumos un izdevumos. Lai gan deputāti, cits argumentēti un strukturēti, cits emocionāli un kaismīgi, debatēja par lielu daļu no iesniegtajiem priekšlikumiem, koalīcijas partijas bija vienotas un atbalstīja tikai valdībā un Saeimas atbildīgajā komisijā apstiprinātās izmaiņas budžeta projektā.

Debates atklāja Tautas partijas (TP) pārstāve Anta Rugāte, kura raksturoja Latgales programmas nozīmi, sekmējot daudzu skolu pāreju no krievu uz latviešu mācībvalodu. Atspēkojot sev adresētos pārmetumus, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis norādīja, ka Latgalei kopumā ir atvēlēta daudz lielāka summa, nekā prasīts šīs vienas programmas īstenošanai.

Visai asu kritiku ministram nācās uzklausīt daudzkārt. Piemēram, TP pārstāvis Dzintars Ābiķis to pauda saistībā ar augstskolu akadēmiskā personāla darba samaksas reformas neturpināšanu, bet viņa partijas biedre Silva Golde – ar lēmumu pārtraukt veiksmīgi sākto Latvijas skolu informatizācijas projektu.

Tā kā pašvaldību investīcijām vajadzīgo četrpadsmit miljonu latu vietā pagaidām ir piešķirti četri, visai daudzus iesāktos projektus – galvenokārt skolu ēku renovāciju un sporta haļļu būvniecību – nāksies pārtraukt. Bijušais finanšu ministrs, TP frakcijas deputāts Gundars Bērziņš uzsvēra: ir nepieļaujami, ka netiek ievērots pēctecības princips un nav atbalstīti iepriekš apstiprināti un īstenot sākti projekti. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības deputāti Augusts Brigmanis un Indulis Emsis norādīja, ka budžeta izstrādē nav pieļaujams princips “dodam savējiem”, tāpēc debates par lokālpatriotiskiem priekšlikumiem ir neauglīgas. I.Emsis uzskata, ka vispirms ir jāveic izpēte, kurās skolās un kādas investīcijas ir nepieciešamas, pēc tam šīs prioritātes jāranžē pa gadiem un tad, vadoties pēc izvērtējuma rezultātiem, jāpiešķir finansējums.

Vēršoties pret opozīcijas pausto kritiku vispārīgi, Latvijas Pirmās partijas deputāts Paulis Kļaviņš uzsvēra, ka neesot neviena tāda priekšlikuma, par kuru valdība teiktu: to nevajag. Vajag, protams! Tomēr

Piektdien, 28.februārī, Saeimas ārkārtas sēdē, pieņemot 2003.gada valsts budžetu: Ministru prezidents Einars Repše, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (pirmajā rindā); labklājības ministre Dagnija Staķe, tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainars Baštiks (otrajā rindā); ekonomikas ministrs Juris Lujāns, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters un veselības ministrs Āris Auders (trešajā rindā) …

“sasniegt tādu utopisko stāvokli, ka visas vēlmes, kādas valstī ir, varēs apmierināt viens budžets, nekur pasaulē nav izdevies, un tā nenotiks arī Latvijā”.

Spraigas debates izvērtās starp politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” pārstāvi Aleksandru Golubovu, kurš bija visaktīvākais debatētājs visu budžeta apspriešanas laiku, un frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Juri Dobeli, runājot par līdzekļu piešķīrumu Nacionālo karavīru biedrībai un nacionālo partizānu kritušo biedru apzināšanai un piemiņas zīmju uzstādīšanai. Opozīcija uzskata, ka tādējādi tiek piešķirts finansējums sabiedriskai organizācijai, kaut gan likuma par dotācijām nevalstiskām organizācijām nav.

Kā norādīja “Jaunā laika” deputāts Krišjānis Kariņš, atbalstot līdzekļu piešķiršanu Okupācijas muzejam, Brāļu kapu uzturēšanai, kā arī Nacionālo karavīru biedrībai, Saeima apliecina patiesu izpratni par Latvijas vēstures notikumiem.

Bet nākotnē vērstu skatījumu, apzinoties vēstures radītās konsekvences, apliecināja balsojums par līdzekļu piešķiršanu latviešu valodas mācīšanai Latvijas pilsonības pretendentiem. Šis priekšlikums bija vienīgais, par kuru nobalsoja visi deviņdesmit deviņi klātesošie deputāti.

Pēc 2003. gada valsts budžeta apstiprināšanas deputātiem paldies par darbu, izturību un atbalstu teica Ministru prezidents Einars Repše un finanšu ministrs Valdis Dombrovskis. E. Repše atzina, ka šis budžets, protams, nav ideāls, darbs pie tā būs jāturpina. Rūpes par šā gada budžeta turpmāku koriģēšanu un nākamā gada budžeta projekta pienācīgu sastādīšanu galvenokārt gulsies uz ministru pleciem. Kad valdība kopdarbā ar deputātiem un valsts institūciju pārstāvjiem būs nodrošinājusi papildu ienākumus valsts budžetā, varēs atgriezties pie pagaidām neatbalstīto prioritāšu pārskatīšanas un lemt par līdzekļu piešķiršanu neapšaubāmi nozīmīgiem un vajadzīgiem pasākumiem, kurus pašlaik nav iespējams īstenot naudas trūkuma dēļ, sacīja Ministru prezidents.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore

… Ministru prezidents Einars Repše, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, ārlietu ministre Sandra Kalniete …
… īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainars Baštiks, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis; veselības ministrs Āris Auders, tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis...
… Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis Guntars Krasts, iekšlietu ministrs Māris Gulbis, īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks, kultūras ministre Inguna Rībena, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”