Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 27.februāra sanāksmē

Nobeigums. Sākums

— “LV” Nr.33, 28.02.2003.

Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Grozījums Ministru kabineta 1999.gada 25.augusta rīkojumā Nr.405 “Par zemesgabala Daugavgrīvas ostā saglabāšanu valsts īpašumā””.

Rīkojuma projekts paredz izdarīt grozījumu Ministru kabineta 1999.gada 25.augusta rīkojumā Nr.405 “Par zemesgabala Daugavgrīvas ostā saglabāšanu valsts īpašumā”, ar kuru Satiksmes ministrijas valdījumā ir nodots zemesgabals 457 187 m2 platībā Daugavgrīvas ostā un uz kuru pamatojoties uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā zemesgrāmatā ir ierakstīts nekustamais īpašums Rīgā, Flotes ielā 6/8, tajā skaitā zemesgabals 125 349 m2, kas sākotnēji kopā ar ēkām un būvēm atradās Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā.

Grozījums paredz Satiksmes ministrijas valdījumā nodot 331838 m2 lielu zemesgabalu, izņemot nekustamo īpašumu Rīgā, Flotes ielā 6/8.

Tā kā Satiksmes ministrija, izstrādājot iepriekšminēto Ministru kabineta rīkojumu Nr. 405 “Par zemesgabala Daugavgrīvas ostā saglabāšanu valsts īpašumā”, neņēma vērā jau izveidojušos situāciju — Izglītības un zinātnes ministrijas tiesības uz nekustamo īpašumu un likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” normas, kā arī Civillikuma normas, kas nosaka ēku un būvju vienotības principu un tā sekas, tad, nodrošinot nekustamā īpašuma vienotību valstij svarīgu funkciju izpildei, ir nepieciešams atjaunot sākotnējo stāvokli — nekustamo īpašumu apvienot vienā veselumā un reģistrēt zemesgrāmatā uz valsts vārda Izglītības un zinātnes ministrijas personā.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Aizsardzības, Ekonomikas, Kultūras, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Flotes ielā 6/8, saglabāšanu valsts īpašumā”.

Rīkojuma projekts paredz saglabāt valsts īpašumā un nodot Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā nekustamo īpašumu Rīgā, Flotes ielā 6/8.

Nekustamais īpašums atrodas Daugavgrīvas ostas teritorijā un sastāv no zemesgabala 125 349 m2 platībā, trīsdesmit vienas ēkas un būves. Ostas teritorijā šis īpašums tika iekļauts ar Ministru kabineta 1995.gada 15.augusta noteikumiem Nr.178 “Noteikumi par Rīgas ostas robežu noteikšanu”.

Sākotnēji īpašums tika izveidots un nodots Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā. Nekustamā īpašuma faktiskais valdītājs ir Latvijas Jūras akadēmija. Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.pants nosaka, ka gadījumos, kad uz zemes atrodas ar likumu noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, nacionālās sporta bāzes, īpašuma tiesības uz zemi nostiprināmas valstij.

Valsts zemes īpašuma tiesību iegūšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatās regulē likums “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”, kur valsts tiesības uz zemi tiek konstatētas pēc tā, kādas ēkas un būves atrodas uz attiecīgā zemesgabala. Minētā likuma 8.panta pirmā līdz piektā daļa, ievērojot objekta (zemes un ēkas) nozīmi un izmantošanas veidu, nosaka, kāda zeme ierakstāma zemesgrāmatā attiecīgās valsts institūcijas personā. Turpretim 8.panta sestā daļa nosaka, ka valstij piederošā vai piekrītošā zeme, kas nav minēta šā panta pirmajā līdz piektajā daļā, zemesgrāmatā ierakstāma uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, ja Ministru kabinets nav noteicis citādi.

Ievērojot minēto, Ministru kabinets 1997.gada 29.oktobrī izdeva rīkojumu Nr.540 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Flotes ielā 6/8”, ar kuru noteica saglabāt nekustamo īpašumu Rīgā, Flotes ielā 6/8, valsts īpašumā un nodot Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā.

Saskaņā ar Likumu par ostām un Ministru kabineta 1995.gada 15.augusta noteikumiem Nr.178 “Noteikumi par Rīgas ostas robežu noteikšanu” Ministru kabinets 1999.gada 25.augustā izdevuma rīkojumu Nr.405 “Par zemesgabala Daugavgrīvas ostā saglabāšanu valsts īpašumā”, ar kuru zemesgabals 457 187 m2 platībā, tajā skaitā arī Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā nodotais zemesgabals 125 349 m2 platībā, tika saglabāts valsts īpašumā un nodots Satiksmes ministrijas valdījumā, kā arī tika atzīts par spēku zaudējušu iepriekš minētais Ministru kabineta 1997.gada 29.oktobra rīkojums Nr.540 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Flotes ielā 6/8”.

Tādējādi izveidojās situācija, ka Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā nodotais nekustamais īpašums Rīgā, Flotes ielā 6/8, tika sadalīts, zemesgabalu atdalot no ēkām un būvēm. Zemesgabalu 125349 m2 platībā satiksmes ministrs nodeva Brīvostas pārvaldes valdījumā. Ēkas un būves palika Latvijas Jūras akadēmijas faktiskā valdījumā, jo: Ministru kabineta 1999.gada 25.augusta rīkojums Nr.405 “Par zemesgabala Daugavgrīvas ostā saglabāšanu valsts īpašumā” nenoteica ēku un būvju nodošanu Satiksmes ministrijas valdījumā; Ministru kabineta 1999.gada 25.augusta rīkojums Nr.405 “Par zemesgabala Daugavgrīvas ostā saglabāšanu valsts īpašumā” atcēla Ministru kabineta 1997.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.540 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Flotes ielā 6/8”, ar kuru ēkas un būves tika nodotas Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā.

Zemesgabals 125 349 m2 platībā tika pievienots citiem Rīgas brīvostas pārvaldes valdījumā un Daugavgrīvas ostas teritorijā esošajiem zemesgabaliem, veidojot vienu īpašumu (adrese Rīgā, Flotes iela 6/8), bet tajā pašā laikā atstājot Latvijas Jūras akadēmijas lietošanā esošās ēkas un būves bez adreses un bez zemesgabala, kas tika iemērīts un ar robežām dabā ierādīts tieši šo ēku un būvju apsaimniekošanai un uzturēšanai. Adrese — Rīga, Flotes iela 6/8, tika piešķirta Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā nodotajam īpašumam valstij noteiktu funkciju izglītībā un zinātnē izpildes nodrošināšanai.

Likums par ostām nosaka, ka ostas teritorijas sauszemes daļa var būt valsts, pašvaldības vai citas juridiskās vai fiziskās personas īpašums un ka valsts zemi nodod valdījumā attiecīgās ostas pārvaldei. Valsts zemi nodod valdījumā satiksmes ministrs. Tātad, ja nekustamā īpašuma Rīgā, Flotes ielā 6/8, zemesgabals 125 349 m2 platībā sākotnēji būtu reģistrēts zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā, tad satiksmes ministrs varētu šo zemesgabalu nodot Rīgas brīvostas pārvaldei, taču Ministru kabinets zemesgabala valdījuma tiesības noteica Izglītības un zinātnes ministrijai uz tā esošo ēku un būvju uzturēšanai un apsaimniekošanai. No minētā izriet, ka īpašums — zemesgabals 125 349 m2 platībā un uz tā esošās ēkas un būves — tika apvienots vienā veselumā un nodots Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā un ka Satiksmes ministrijai netika piešķirtas tiesības rīkoties ar šo zemesgabalu un līdz ar to arī tiesības saskaņā ar Likumu par ostām nodot to Brīvostas pārvaldes valdījumā.

Civillikuma 968.pants norāda, ka, pastāvot ēkas un zemes vienotības principam, zemes atdalīšana no ēkas nav pieļaujama. Taču Ministru kabineta 1999.gada 25.augustā rīkojums Nr.405 “Par zemesgabala Daugavgrīvas ostā saglabāšanu valsts īpašumā” noteica nekustamā īpašuma Rīgā, Flotes ielā 6/8, sadalīšanu iepriekšminētajā kārtībā.

Satiksmes ministrija, gatavojot Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par zemesgabala Daugavgrīvas ostā saglabāšanu valsts īpašumā”, nepanāca vienošanos ar Aizsardzības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju par to valdījumā nodotajiem zemesgabaliem. Saskaņā ar minētajiem iebildumiem Satiksmes ministrijas pienākumos bija noteikts izstrādāt Ministru kabineta rīkojuma projektu jaunā redakcijā, lai tas noteiktu visu Aizsardzības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā esošo teritoriju sadalījumu Daugavgrīvas ostā. Rīkojuma projekta jaunā redakcija izstrādāta netika.

Valsts kancelejas Juridiskais departaments sniedza šādu atzinumu: risināt jautājumu arī par ēku un būvju Daugavgrīvas ostā ierakstīšanu zemesgrāmatā, jo saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 13.panta otro daļu vienlaikus ar valsts vai pašvaldības zemes īpašuma tiesībām zemesgrāmatās nostiprināmas īpašuma tiesības attiecīgi uz valstij vai pašvaldībām piederošām ēkām (būvēm), kas atrodas uz zemes gabala.

Neraugoties uz minēto un to, ka ēku un būvju īpašuma tiesību apliecinošie dokumenti Valsts kancelejā iesniegti netika, Ministru kabinets 1999.gada 25.augustā izdeva rīkojumu Nr.405 “Par zemesgabala Daugavgrīvas ostā saglabāšanu valsts īpašumā”.

Iegūstot zemesgabala 125 349 m2 platībā valdījuma tiesības, Rīgas brīvostas pārvalde saskaņā ar Satiksmes ministrijas piešķirtajām pilnvarām vērsās tiesā pret Izglītības un zinātnes ministriju ar prasību par tās nodibināto saistību izbeigšanu ar norādi par saistību dibināšanas pretlikumīgo raksturu un tajā pašā laikā liedzot Latvijas Jūras akadēmijai izmantot piešķirtās lietošanas tiesības uz ēkām un būvēm. Izglītības un zinātnes ministrija, īstenojot nekustamā īpašuma valdījuma tiesības tiesiskā kārtībā, bija nodibinājusi saistības ar Latvijas Jūras akadēmiju un firmu “Baltic Gateway International”.

Tā kā Satiksmes ministrija, izstrādājot iepriekšminēto Ministru kabineta rīkojumu “Par zemesgabala Daugavgrīvas ostā saglabāšanu valsts īpašumā” neņēma vērā jau izveidojušos situāciju — Izglītības un zinātnes ministrijas tiesības uz nekustamo īpašumu un likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” normas, kā arī Civillikuma normas, kas nosaka ēku un būvju vienotības principu un tā sekas, tad, nodrošinot nekustamā īpašuma vienotību valstij svarīgu funkciju izpildei, ir nepieciešams atjaunot sākotnējo stāvokli — nekustamo īpašumu apvienot vienā veselumā un reģistrēt zemesgrāmatā uz valsts vārda Izglītības un zinātnes ministrijas personā.

Izglītības un zinātnes ministrija šo ēku un būvju uzturēšanā ir ieguldījusi lielus sava budžeta līdzekļus. Gadījumā, ja netiks atjaunots sākotnējais stāvoklis — vienots nekustamais īpašums Rīgā, Flotes ielā 6/8, Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā, Izglītības un zinātnes ministrijai būs pienākums maksāt zemes nomas maksu Rīgas brīvostas pārvaldei par zemes izmantošanu ēku un būvju uzturēšanai, kas samazinās nekustamā īpašuma uzturēšanai un atjaunošanai piešķirtos līdzekļus.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Aizsardzības, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumos Nr.296 “Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību””.

Noteikumu projekts sagatavots atbilstoši Imigrācijas likuma 24.panta piektajā daļā noteiktajam deleģējumam. Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktā minētie ārzemnieki ir tiesīgi saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņi ir apguvuši valsts valodu. Valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.

Noteikumu projekts paredz, ka attiecībā uz ārzemniekiem tiek piemērota līdzšinējā valsts valodas prasmes pārbaudes kārtība un ka viņiem valsts valoda jāapgūst vismaz pirmajā prasmes līmenī.

Lai sasniegtu Imigrācijas likumā noteikto mērķi, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji kopējā apspriedē vienojās, ka valsts valodas pirmais prasmes līmenis ir pietiekams, lai personas varētu uzturēties Latvijas Republikā.

Valsts valodas pirmais (zemākais) prasmes līmenis nozīmē, ka persona spēj vienkāršos teikumos sazināties par sadzīves un profesionālām tēmām, lasa un saprot vienkāršus tekstus, prot aizpildīt tipveida dokumentus, veidlapas, rēķinus, kvītis.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Iekšlietu, Labklājības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, saskaņojumi jāsagatavo līdz 13.martam.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Administratīvi teritoriālās reformas padomi”.

Administratīvi teritoriālās reformas likums nosaka, ka administratīvi teritoriālās reformas koordinācijai Ministru kabinets izveido Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) padomi, kur vienādā skaitā ietilpst Latvijas Pašvaldību savienības un valsts pārvaldes institūciju pilnvaroti pārstāvji.

Saskaņā ar likumdošanu ATR padome jāvada reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram. Ir arī notikušas zināmas izmaiņas valsts pārvaldes institūcijās attiecībā uz to pakļautības un pārraudzības sistēmu. Atsevišķās institūcijās ir mainījušās amatpersonas. Lai nodrošinātu operatīvu darbu un konstruktīvu lēmumu pieņemšanu ATR padomē, tiek ieteikts samazināt locekļu skaitu tajā no 24 līdz 16.

Tādējādi ir sagatavots rīkojuma projekts, kurš nosaka jaunu Administratīvi teritoriālās reformas padomes sastāvu.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par darba grupu Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas pārrobežu sadarbības veicināšanai”.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz izveidot darba grupu Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas pārrobežu sadarbības veicināšanai, tajā iekļaujot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Alūksnes, Limbažu, Valmieras, Valkas rajonu padomju pārstāvjus, Valkas pilsētas domes pārstāvi un SIA BO “Vidzemes attīstības aģentūra” pārstāvi. Ja nepieciešams, darba grupas vadītājs izveido darba apakšgrupas aktuālu jautājumu risināšana, pieaicinot attiecīgus speciālistus un ekspertus.

Paredzēts noteikt, ka darba grupai līdz 2003.gada 31.decembrim jāizstrādā Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līguma projekts par pārrobežu sadarbības veicināšanu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram līguma projektu uzdots saskaņot ar attiecīgo Igaunijas Republikas valdības institūciju un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Iekšlietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā Satiksmes ministrija un pašvaldības uzskaita valsts autoceļu un pašvaldību pārziņā esošo autoceļu un ielu finansēšanai izmantotos līdzekļus”.

Noteikumu projektā paredzētās normas noteiks: nepieciešamību Ministru kabineta noteiktā kārtībā valsts un pašvaldību institūcijām veikt autoceļu un ielu uzturēšanai, rekonstrukcijai un būvniecībai lietoto līdzekļu uzskaiti; noteiks kārtību, kādā tiek apkopoti uzskaites rezultātā iegūtie dati; noteiks kārtību, kādā tiek sniegta informāciju par izmantotajiem līdzekļiem. Normatīvais akts ļaus izpildīt Eiropas Padomes 1970.gada 4.jūnija Regulas (EEK) Nr.1108/70, kā arī Komisijas 1970.gada 18.decembra Regulas (EEK) Nr.2598/70 un Padomes 1979.gada 25.jūnija Regulas (EEK) Nr.1384/79 prasības autoceļu nozarē.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Apcietināto un notiesāto apsekošanas kārtība ieslodzījuma vietās, lai konstatētu, vai tie ir lietojuši alkoholu, toksiskās vai narkotiskās vielas”.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā ieslodzījuma vietās tiek apsekota apcietinātā vai notiesātā persona, lai konstatētu, vai tā ir lietojusi alkoholu, toksiskas vai narkotiskas vielas. Paredzēts, ka ieslodzītā apsekošanu, lai konstatētu, vai ir lietots alkohols, toksiskas vai narkotiskas vielas, ir tiesīgs veikt ieslodzījuma vietas ierēdnis. Izelpotā gaisa pārbaudei Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā izmanto kontroles aparātus, kuriem ir attiecīga standarta sertifikāts. Narkotisko vielu pārbaudei izmanto kontroles ierīces narkotisko vielu ātrai noteikšanai bioloģiskajās vidēs.

Paredzēts noteikt, ja apsekošanas rezultātā konstatēta alkohola, toksisko vai narkotisko vielu lietošana, kā arī vai apsekojamais atsakās no apsekošanas, protokolu pievieno lēmumam par ieslodzītā disciplināro sodīšanu. Ja ieslodzītais izdarījis likumpārkāpumu, kas saistīts ar alkohola, narkotisko vai toksisko vielu lietošanu, tiek veikta ekspertīze Administratīvā procesa likumā vai Latvijas Kriminālprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Iekšlietu, Veselības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

Vides ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par kuģa “Rubīns” atsavināšanu”.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 2.panta ceturto daļu un 5.panta pirmo daļu, atļauju atsavināt valsts īpašumā esošu kuģi dod Ministru kabinets. Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par kuģa “Rubīns” atsavināšanu” paredz Ministru kabineta atļauju Jūras vides pārvaldei atsavināt tās valdījumā esošo kuģi “Rubīns”, kas ir būvēts 1980.gadā.

Jūras vides pārvaldes valdījumā ir divi piekrastes kuteri, bez tam iziešanai jūrā tiek izmantoti krasta apsardzes un robežsardzes kuģi. Kuģa “Rubīns” turpmāka ekspluatācija nav lietderīga, jo tā uzturēšanas un ekspluatācijas izdevumi pārsniedz Jūras vides pārvaldes budžeta iespējas.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Satiksmes, Aizsardzības ministrijā.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Visu veidu cukura ievešanas (importa), arī ievešanas pārstrādei, licencēšanas kārtība”.

Noteikumu projekts paredz noteikt cukura produktu ievešanas (importa), arī ievešanas pārstrādei, kārtību. Tas nosaka, ka licencēšanai tiek pakļauts ne tikai baltais cukurs, bet arī cukura produkti pēc kombinētās nomenklatūras kodiem, tāpat kā Eiropas Savienībā. Līdz ar licencēšanas ieviešanu produktiem būs iespējams ātri noteikt cukura produktu importa tendences.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības dehidrētajiem piena produktiem”.

Noteikumu projekts noteiks dehidrēto piena produktu veidus, kvalitātes rādītājus un marķējuma prasības. Līdz ar to patērētājs tiks nodrošināts ar kvalitatīvu, Eiropas standartiem atbilstošu produkciju. Normatīvā akta stāšanās spēkā neietekmēs dehidrēto piena produktu cenu, kā arī neierobežos importa produkcijas ienākšanu valstī, ja tās kvalitātes un marķējuma prasības būs atbilstošas normatīvajam aktam. Latvijas tirgus tiks pasargāts no ES kvalitātes un marķējuma prasībām neatbilstošas dehidrēto piena produktu ienākšanas vietējā tirgū.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Obligātās nekaitīguma, kvalitātes un klasifikācijas prasības vīnam un tā produktiem”.

Noteikumu projekts noteiks vīna un to produktu kvalitātes, klasifikācijas un obligātās nekaitīguma prasības. Šīs prasības tiks noteiktas jebkurai pārtikas apritē iesaistītai juridiskai vai fiziskai personai, kuras darbības sfērā atrodas vīns un tā produkti. Līdz ar to patērētājs tiks nodrošināts ar kvalitatīvu, Eiropas prasībām atbilstošu produkciju. Tādējādi Latvijas tirgus tiks pasargāts no nekvalitatīvas produkcijas ienākšanas vietējā tirgū.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks