Ministru kabineta noteikumi Nr.97

Rīgā 2003.gada 25.februārī (prot. Nr.11, 20.§)

Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona (turpmāk — ģimene (persona)) atzīstama par trūcīgu, kā arī kārtību, kādā novērtējami ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis.

2. Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50 % no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī un ja:

2.1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi kredītiestādēs;

2.2. tai nepieder vērtspapīri (izņemot privatizācijas un kompensācijas sertifikātus);

2.3. tai nav parādsaistību;

2.4. tai nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai;

2.5. attiecībā uz visiem tās apgādniekiem ir spēkā šo noteikumu 19. vai 20.punktā minētie nosacījumi;

2.6. tā nav noslēgusi uztura līgumu;

2.7. tā neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā;

2.8. tā nav izsniegusi aizdevumu.

3. Ģimenes (personas) ienākumu un materiālā stāvokļa atbilstību šajos noteikumos noteiktajam līmenim novērtē un lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam pieņem tās pašvaldības sociālais dienests vai pašvaldības dome (padome) (turpmāk — pašvaldība), kuras teritorijā ģimene (persona) reģistrējusi savu dzīvesvietu.

4. Ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam pašvaldība novērtē pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas, kuru iesniedzis viens no ģimenes locekļiem vai atsevišķi dzīvojoša persona (turpmāk — pieprasītājs).

II. Ienākumu un materiālā stāvokļa deklarēšana

5. Lai tiktu novērtēti ienākumi un materiālais stāvoklis, pieprasītājs pašvaldībā iesniedz rakstisku iesniegumu, iztikas līdzekļu deklarāciju (1.pielikums) (turpmāk — deklarācija), kā arī deklarācijā norādītās ziņas apliecinošus dokumentus.

6. Deklarācijā norāda ziņas par pieprasītāju un pārējām Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.pantā minētajām personām.

7. Deklarācijā pieprasītājs norāda:

7.1. ienākumus;

7.2. īpašumus un uzkrājumus;

7.3. likumīgo apgādnieku esamību un viņu materiālo stāvokli;

7.4. noslēgtos uztura līgumus.

8. Deklarācijā norāda šādus ienākumus:

8.1. ienākumus no algota darba — par pēdējiem trim mēnešiem;

8.2. ienākumus no saimnieciskās darbības — par pēdējiem 12 mēnešiem;

8.3. autoratlīdzību vai honorārus — par pēdējiem 12 mēnešiem;

8.4. pensijas, pabalstus, stipendijas un uzturnaudas — par pēdējiem trim mēnešiem;

8.5. ienākumus no nekustamās mantas nomas (īres) — par pēdējiem 12 mēnešiem;

8.6. ienākumus no kustamās mantas nomas — par pēdējiem 12 mēnešiem;

8.7. pēdējo 12 mēnešu laikā saņemtos dāvinājumus;

8.8. pēdējo 12 mēnešu laikā saņemtos mantojumus;

8.9. pēdējo 12 mēnešu laikā saņemtās dividendes un laimestus;

8.10. atsevišķi dzīvojoša laulātā sniegto materiālo atbalstu ģimenei — par pēdējiem 12 mēnešiem.

9. Ienākumus, no kuriem maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, deklarē apmērā, kas veidojas pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu samaksas.

10. Par naudas uzkrājumiem šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi bezskaidras naudas uzkrājumi algas, sociālās apdrošināšanas izmaksu vai valsts pabalstu izmaksu kontos kredītiestādēs, kas nepārsniedz trīskāršu deklarācijā norādīto algas, pensijas vai valsts pabalsta apmēru.

11. Par parādsaistībām šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi studiju kredīti un kredīti mājokļa pielāgošanai invalīdiem, kā arī parāds par dzīvokļa īri, apsaimniekošanas izdevumiem un komunālajiem pakalpojumiem.

12. Par īpašumu šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi:

12.1. dzīvokļa iekārta, apģērbs un sadzīves priekšmeti, kas pieprasītājam un/vai pārējām deklarācijā minētajām personām pieder trūcīgas ģimenes (personas) statusa noteikšanas brīdī;

12.2. nekustamais īpašums vai tā daļa, vai kustamā manta, kas tiek izmantota ģimenes (personas) pamatvajadzību — uztura, mitekļa un apģērba — nodrošināšanai. Aizpildot deklarāciju, izdara atzīmi pretī norādei par attiecīgo īpašumu;

12.3. viens transportlīdzeklis, kas tiek izmantots ģimenes locekļu vai personas ikdienas vajadzību nodrošināšanai (piemēram, nokļūšanai uz darbu vai izglītības iestādi) un ir vecāks par 10 gadiem.

13. Lai novērtētu nekustamo īpašumu, tā daļu vai kustamo mantu, kas netiek izmantota ģimenes (personas) pamatvajadzību nodrošināšanai, par pamatu izmanto tā tirgus vērtību attiecīgajā teritorijā.

14. Deklarācijā sniegtās ziņas pašvaldība pārbauda izlases kārtībā, izmantojot apliecinošus dokumentus, novērtējot pieprasītāja dzīves apstākļus un pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām. Pašvaldībai ir tiesības bez maksas saņemt ziņas no valsts un citu pašvaldību institūcijām, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

15. Pieprasītājs likumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par deklarācijā norādīto ziņu patiesumu.

16. Parakstot deklarāciju, pieprasītājs un deklarācijā norādītie pilngadīgie ģimenes locekļi dod pašvaldībai rakstisku atļauju iepazīties ar savu kontu stāvokli, sociālās apdrošināšanas maksājumiem, nodokļu maksājumiem un īpašumu.

17. Parakstot deklarāciju par ienākumu izmaiņām, pieprasītājs un deklarācijā norādītie pilngadīgie ģimenes locekļi dod pašvaldībai rakstisku atļauju iepazīties ar savu kontu stāvokli, sociālās apdrošināšanas maksājumiem un nodokļu maksājumiem.

III. Atsevišķi dzīvojošu apgādnieku iespēju novērtējums

18. Atsevišķi dzīvojoša apgādnieka ienākumus un materiālo stāvokli, pamatojoties uz pieprasītāja vai apgādnieka iesniegumu, novērtē tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā apgādnieks ir reģistrējis savu dzīvesvietu. Pašvaldība sniedz rakstisku atzinumu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc minētā iesnieguma saņemšanas.

19. Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, neņemot vērā apgādnieku esamību, ja attiecībā uz visiem tās apgādniekiem ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

19.1. apgādniekam nav citu ienākumu, izņemot valsts pabalstus un pensijas;

19.2. apgādnieka ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz valstī noteikto minimālās darba algas apmēru uz katru apgādnieka ģimenes locekli.

20. Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, neņemot vērā ārpus Latvijas Republikas dzīvojošu apgādnieku esamību, ja:

20.1. apgādnieka vienīgais ienākums ir Latvijas Republikas vai attiecīgās valsts pensijas vai pabalsti;

20.2. apgādnieks ārzemēs mācās vai studē.

IV. Trūcīgas ģimenes (personas) statusa piešķiršana

21. Ģimenes (personas) ienākumus un materiālo stāvokli novērtē, pamatojoties uz deklarācijā norādītajām ziņām, kā arī šo noteikumu 14.punktā minētajām ziņām.

22. Pašvaldība ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc visu šo noteikumu 5. un 14.punktā minēto dokumentu iesniegšanas dienas pieņem lēmumu par pieprasītāja atbilstību vai neatbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam.

23. Ja ģimene (persona) atbilst trūcīgas ģimenes (personas) statusam, pašvaldība pieprasītājam izsniedz rakstisku izziņu par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam (2.pielikums).

24. Ja ģimene (persona) neatbilst trūcīgas ģimenes (personas) statusam, pašvaldība pieprasītājam izsniedz rakstisku atteikumu piešķirt trūcīgas ģimenes (personas) statusu, norādot atteikuma pamatojumu un lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību.

25. Ja kaut viens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir darbspējīgs, trūcīgas ģimenes (personas) statusu piešķir uz trim mēnešiem. Ja neviens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem nav darbspējīgs, trūcīgas ģimenes (personas) statusu piešķir uz sešiem mēnešiem. Pēc šī perioda beigām ģimene (persona) var atkārtoti vērsties pašvaldībā ar lūgumu noteikt tās atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam.

26. Ja pašvaldības sociālā dienesta lēmums par ģimenes (personas) atbilstību vai neatbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam vai par apgādnieka novērtējumu pieprasītāju neapmierina, to var apstrīdēt attiecīgās pašvaldības padomē (domē). Pašvaldības padomes (domes) pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

V. Noslēguma jautājumi

27. Ja ģimenei (personai) trūcīgas ģimenes (personas) statuss piešķirts, pamatojoties uz Ministru kabineta 1996.gada 26.marta noteikumiem Nr.75 “Noteikumi par trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgo ģimeņu materiālā stāvokļa novērtēšanu”, attiecīgās ģimenes (personas) tiesības saņemt trūcīgas ģimenes (personas) statusu pārskata pēc tā termiņa beigām, uz kuru statuss piešķirts.

28. Atzīt par spēku zaudējušiem:

28.1. Ministru kabineta 1994.gada 19.aprīļa noteikumus Nr.89 “Par izmaiņām minimālajā darba algā” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 52.nr.);

28.2. Ministru kabineta 1996.gada 26.marta noteikumus Nr.75 “Noteikumi par trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgo ģimeņu materiālā stāvokļa novērtēšanu” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 57.nr.; 1997, 94.nr.).

Ministru prezidents E.Repše

Labklājības ministre D.Staķe

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 6.martu.