Kā vienmēr: lēmumu pieņems tautas vēlētie deputāti

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio pirmdien, 3.martā

Intervija Latvijas Radio 3.marta raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Mēs tiekamies vai ik pirmdienu, un gandrīz vai mēneša garumā esam arī runājuši par šo tematu. Tātad – šīs nedēļas sākumā paredzēts parakstīt koalīcijas līgumu par sadarbību domē. Aizvadītajā nedēļā partijas precizējušas attiecības domē un nolēmušas veidot jaunu koalīciju, kuras kodols būtu sociāldemokrāti ar 13 deputātu mandātiem un Tautas saskaņas partija. Kas no tā būtiski mainīsies, un kas notiks pēc tam, kad jūs būsit parakstījuši šo koalīcijas līgumu?

Gundars Bojārs: — Es negribētu teikt, ka tā ir jauna koalīcija, šī ir faktiski esošās situācijas precizēšana, un nekad nav bijis noslēpums, ka arī sadarbībā ar PCTVL mēs savu sadarbības partneri saskatījām tieši Tautas saskaņas partijā. Līdz ar to ir pienācis laiks šobrīd, kad Tautas saskaņas partija ir precizējusi savu nostāju attiecībā uz valstij būtiskiem jautājumiem, ir izvēlējusies savu nākotnes attīstības modeli un šobrīd strādā pie Tautas saskaņas partijas frakcijas izveidošanas Rīgas domē, šo attiecību stadiju fiksēt. Un jau šonedēļ ir paredzēts attiecības starp abām partijām noregulēt, parakstot koalīcijas līgumu. Protams, Rīgas domē ir jāveido vairākuma koalīcija, līdz ar to tiks runāts ar visiem esošajiem sadarbības partneriem un arī precizētas attiecības ar pārējām Rīgas domē pārstāvētajām partijām.

— Kas gaida “Līdztiesību” un sociālistus?

G.Bojārs: — “Līdztiesība” un sociālisti ir izvēlējušies savu ceļu. Man vienmēr ir bijis viedoklis, ka vismaz Rīgas domē ir jāizslēdz pārlieka darbības politizācija, man vienmēr bijusi vēlme izslēgt šos radikālos spārnus no jebkāda veida darbības. Tas tā notiek visā pasaulē, un, ņemot vērā mūsu attīstības prioritātes, šī radikalizācija nav vēlama. Tautas saskaņas partija ir izvēlējusies citu ceļu, to ceļu, kas ir akceptējams un pieņemams LSDSP. Kā jūs zināt, arī Igaunijā vēlēšanās ir uzvarējusi Savisāra partija, tātad Centra partija, kas ir centriski kreisa un konsolidē šos spēkus neatkarīgi no tā, kādu tautību viņi pārstāv. Es domāju, tas ir arī Latvijas nākotnes attīstības modelis.

— Arī jums šodien pēcpusdienā paredzēta tikšanās ar Starptautiskās Hokeja federācijas ģenerālsekretāru, kurš atkal ir Rīgā, lai pārrunātu gatavošanos 2006.gada čempionātam. Šodien intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” Edvinsons visu redz pozitīvos toņos, bet Latvijā ļoti daudziem šķiet, ka darbi neiet uz priekšu, un izskan pat pieņēmumi, ka slēptā veidā tiek lobētas Maskavas intereses – rīkot čempionātu tur.

G.Bojārs: — Nu, ja kāds šo čempionātu mēģina lobēt par labu Maskavai, tad es aicinātu visus šādus informācijas avotus ziņot par to man. Katrā ziņā Rīgas pilsēta dara visu, lai nodrošinātu čempionātu ar nepieciešamo infrastruktūru. Pilsēta nav čempionāta rīkotāja, pilsētai ir būtiski radīt šīs iespējas, tātad nodrošināt multifunkcionālu halli, kas būtu izmantojama, pirmkārt, šim hokeja čempionātam un, otrkārt, arī turpmāk liela mēroga pasākumu rīkošanai.

— Bet, kā vienmēr, vajadzīgs ir valdības atbalsts, un Ministru prezidenta biedrs Šlesera kungs šā gada valsts budžeta izskatīšanas laikā Saeimai solīja valdības atbalstu čempionāta rīkošanai pēc domes, Hokeja federācijas un hokeja čempionāta rīkotāju vienošanās par hokeja halles būvniecības nosacījumiem. Cik tālu ir šī vienošanās?

G.Bojārs: — Es nedomāju, ka šeit būtu nepieciešama kāda vienošanās, jo mums ir noslēgts līgums ar šīs halles būvētājiem. Šajā līgumā viens no nosacījumiem, ko dome uzlikusi halles investoriem ir – nodrošināt pieeju šī čempionāta rīkošanai. Mūsu rīcībā nav nekādi papildu ietekmēšanas mehānismi, un tajā brīdī, kad čempionāts nāks tuvāk, un tas ir 2006.gads, acīmredzot arī pilsēta dos savu artavu dažādu ar čempionātu saistīto pasākumu nodrošināšanai.

— Varbūt tas ir tas, ko Šlesera kungs gaida, lai pilsēta pasaka, kādu artavu dos.

G.Bojārs: — Par to ir pāragri runāt, jo vēl jau nav programma sastādīta. Mums ir jāredz pilna aina, un tad mēs varēsim izvēlēties, tieši kurās sadaļās čempionāta norisi atbalstīt. Šobrīd nav īpaša pamata diskutēt par vienu vai otru pozīciju, bet līdzīgi kā tas bija Eirovīzijas gadījumā, pilsēta dod tiešo līdzfinansējumu, pilsēta nodrošina veselu pasākumu kompleksu norisi Eirovīzijas laikā pilsētas viesiem. Līdzīgi tas notiks arī saistībā ar hokeja čempionātu. Bet šobrīd budžetā iezīmēt uz 2006.gadu kādu konkrētu pozīciju nav iespējams.

— Budžeta nobalsošana Saeimā lieku reizi aktualizējusi arī jautājumu, – kas notiks tālāk ar Nacionālā teātra renovāciju. Ar jums tiekoties, Ūdres kundze jau apšaubīja iespēju tehnoloģijām visu naudu atrast valsts budžetā. Nacionālā teātra direktors joprojām ir optimisma pilns, un kā viņam šo optimismu varētu dome līdzēt uzturēt?

G.Bojārs: — Jebkurā gadījumā dome risinājumu atradīs, bet jautājums ir – cik smags risinājums tas būs Rīgas pilsētas budžetam. Mēs esam vairākkārt, jau kāda pusotra gada garumā, griezušies Ministru kabinetā, Saeimā pārstāvētajās frakcijās. Iepriekšējā valdība atlaida nodokļus veselai rindai uzņēmumu, diemžēl neatrada iespējas palīdzēt Nacionālā teātra tehnoloģiju iegādē. Rīgas pilsēta ir ēkas īpašniece, bet trupa un teātra darbība tiek nodrošināta no valsts jeb no Kultūras ministrijas budžeta. Mēs esam spējīgi šīs tehnoloģijas finansēt, izmantojot faktoringa mehānismus, un mūsu vēlme, griežoties Saeimā, bija pievērst uzmanību šai problēmai. Iespējams, ka nākamā gada budžetā valsts varētu paredzēt lielākas nomas maksas par Nacionālo teātri, lai kompensētu šo ārkārtīgi lielo ieguldījumu. Un ar šādu iniciatīvu mutiski es jau esmu griezies pie kultūras ministres. Es domāju, ka mēs kopīgi atradīsim savstarpēji pieņemamu variantu.

— Jau rīt valdība lems par grozījumiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā, vai esat ar šiem grozījumiem iepazinies, un vai tie ir mērķtiecīgi, lai veicinātu šā projekta virzību?

G.Bojārs: — Vairāk nekā deviņu mēnešu laikā šī uzraudzības padome tā arī netika izveidota. Šā gada valsts budžetā nav paredzētas konkrētas pozīcijas projekta realizēšanai. Pirmo reizi sanākot uzraudzības padomei, kurā ir paredzēta arī mana piedalīšanās, mēs visas šīs lietas varētu pārrunāt. Es gan šinī situācijā nesaskatu ātru projekta realizāciju ne budžeta griezumā, ne arī kādu normatīvo dokumentu griezumā.

— Jautājums, kas ieinteresējis daudzus rīdziniekus. Attīstības komiteja nolēmusi rezervēt zemi Grāpju pussalā Krasta ielas rajonā, pretī Zaķusalai, firmai “Tivoli International” uz diviem gadiem, kas apsver iespēju šajā vietā izveidot slaveno Tivoli parku. Rīgas attīstības plānā, ja nemaldos, šī teritorija paredzēta kā dabas pamatne, un tas taču nav pretrunā ar šo projektu?

G.Bojārs: — Nav, daudzi no Latvijas iedzīvotājiem, domāju, ir redzējuši Tivoli parku Kopenhāgenas centrā, šis parks ir tiešām ļoti zaļš, un tai pašā laikā tā ir publiski pieejama teritorija. Tādu investoru kā “Tivoli International” parādīšanās Rīgā un viņu interese par Rīgu nozīmē to, ka uzņēmējdarbības vide mums ir stabilizējusies, ka investori ir pārliecināti par to, ka dome pildīs uzņemtās saistības, un šīs kompānijas signāls par to, ka tieši Rīga viņus ir ieinteresējusi, nevis kādas mūsu kaimiņzemes galvaspilsēta, norāda arī uz faktu, ka viņi paredz jau tuvākajā nākotnē strauju iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos un nepieciešamību pēc šāda veida, teiksim, izklaides industrijas.

— Kas šobrīd ir tas izšķirošais lēmuma pieņemšanā par šīs zemes iznomāšanu, jo tas taču būtiski mainītu šī posma lomu Rīgā vispār?

G.Bojārs: — Projekts ir ļoti plašs — ap 100 miljonu ASV dolāru jeb eiro. Līdz ar to investoriem ir nepieciešama precīza situācijas izpēte, un iznomāt zemi nebūtu pareizi. Tas ir par dārgu gan investoram, gan arī Rīgas domei nedod turpmākas garantijas. Projekts var arī nenotikt. Šī rezervēšanas iespēja ļoti bieži tiek pielietota tāda veida projektu realizācijā. Es ceru, ka investori tomēr izšķirsies par labu savu ieguldījumu veikšanai Rīgas pilsētā.

— Bet kas šobrīd to izšķirs, vai viņi paši ?

G.Bojārs: — Viņi paši, protams.

— Iepazīstoties ar iespējām?

G.Bojārs: — Jā.

— Domes prezidijs atlicis jautājuma izskatīšanu par būvniecības ierobežojumiem Rīgas vēsturiskajā centrā, lai precizētu iespējamos zaudējumus, kas varētu rasties, laužot līgumus ar namsaimnieku – SIA “Namsaimnieks”. Lūdzu komentējiet nedaudz plašāk šo līgumu un būvniecības ierobežojumu jautājuma virzību vispār.

G.Bojārs: — Šis līgums ir noslēgts jau iepriekšējā sasaukuma laikā, un šī sasaukuma domei tas ir saistošs. Vides komiteja uzsāka diskusiju par to, vai šī teritorija būtu apbūvējama. Nedaudz no vēstures. Ļoti senos laikos tur ir atradusies Rīdzenes osta, un arī daudziem deputātiem tas ir kā zināma veida svētums . Pirms kara šī teritorija bija apbūvēta, kara laikā kā sekas tur radies šis skvēriņš. Tās ir vēstures nianses, līdz ar to jautājums – kādā veidā mums Rīgu saglabāt, tātad kura gadsimta izskatā mums būtu Rīga jāuztver kā svētums, kā piemineklis. Ļoti bieži šajos procesos iejaucas valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcija, varbūt dažreiz arī pamatoti . Un tomēr es gribētu norādīt uz tādiem mūsdienu kultūras pieminekļiem kā Triangula bastions, kā ēka pie universālveikala “Centrs”, tātad visiem uzreiz kļūst saprotams, kāda veida pieminekļi dažreiz tiek atbalstīti. Man liekas, beidzot ir pienācis laiks izstrādāt zināma veida koncepciju, lai Kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcija būtu tā, kas mums šo koncepciju piedāvā. Tad mums būs vieglāk runāt arī ar investoriem, tādiem kā SIA “Namsaimnieks”, un nebūs draudu maksāt ārkārtīgi lielas kompensācijas naudas, tad mēs neatbaidīsim arī tādus investorus kā “Tivoli International”.

— Tātad – lauzt vai nelauzt līgumu ar “Namsaimnieku”, tas vēl ir priekšā.

G.Bojārs: — Jā, šo jautājumu atkārtoti izskata vides komiteja, nākamajā prezidija sēdē šoceturtdien mēs to skatīsim, un, kā vienmēr, galalēmums tiks pieņemts, domes deputātiem balsojot.

Pēc ieraksta “LV” diktofon