Mums ir līdzīgi izaicinājumi un iespējas

Uz Valsts prezidentes valsts vizīti Polijā (26. un 27.februārī) atskatoties

Jau vizītes pirmajā dienā, tūlīt pēc Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska sarunas, kā arī delegāciju sarunām, gan atsevišķi, gan piedaloties abiem prezidentiem, Varšavā notika V.Vīķes-Freibergas un A.Kvasņevska preses konference.

To ievadīja A. Kvasņevskis, paužot gandarījumu par Latvijas vadītājas vizīti Polijā. “Šī vizīte ir vēl viens apliecinājums tam, ka mūsu valstu divpusējās attiecības attīstās lieliski,“ teica Polijas prezidents, atgādinot, ka ar Latvijas prezidenti ticies daudzas reizes, taču īpaši nozīmīgas bijušas tikšanās NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāju sanāksmēs Prāgā un Kopenhāgenā. A. Kvasņevskis pauda pārliecību, ka abas valstis jau 2004. gadā kļūs pilntiesīgas ES dalībvalstis, un uzsvēra Polijas un Latvijas sadarbības aktualitāti, gatavojoties drīzajiem referendumiem par iestāšanos ES. Pievēršoties abu valstu visnotaļ labajām divpusējām attiecībām, par ko liecina arī progresējošā ekonomiskā sadarbība, A. Kvasņevskis kā pozitīvu simptomu atzīmēja arī pirmās poļu investīcijas Latvijā, kaut to kopējais apjoms pagaidām ir neliels. “Mēs mēģināsim pārliecināt savus uzņēmējus aktīvāk sadarboties ar Latviju,” teica Polijas prezidents. Viņš arī atzinīgi izteicās par poļu minoritātes sekmīgo integrēšanos Latvijas sabiedrībā.

Tālāk A. Kvasņevskis pievērsās infrastruktūras attīstības aktualitātei nākamajās ES dalībvalstīs, jo, pēc viņa pārliecības, jaunajai ES vajag ne vien labas politiskās attiecības, bet arī nevainojamus auto un jūras ceļus. “Tā mēs varēsim savas valstis atkal cieši sasaistīt ar pārējo Eiropu,” teica A. Kvasņevskis, paužot gandarījumu, ka sarunās ar V.Vīķi-Freibergu abiem prezidentiem izdevies rast kopēju valodu pilnīgi visos jautājumos, apliecinot abu valstu kopējās vērtības.

Savukārt Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā uzrunā atzina:

— Poliju mēs uzskatām gan par savu draugu un sabiedroto, gan arī par nozīmīgu spēku jaunajā kontinentā, jaunajā Eiropā. Polija kā jauna NATO dalībvalsts bijusi nopietns dzinējspēks NATO paplašināšanās procesā un tieši Latvijas kandidatūras atbalstīšanā. Par to mēs esam pateicīgi prezidentam Kvasņevskim, kurš arī pats personīgi ļoti enerģiski un sekmīgi darbojies šajā jomā.

Mēs ar pārliecību raugāmies nākotnē, lai turpinātu sadarbību aizsardzības jomā, jo Polija ir gatava dalīties ar mums savā pieredzē par procesiem, kam jāiet cauri jaunai NATO dalībvalstij, domājot par vienotiem kopīgajiem mērķiem.

Abas mūsu valstis stāv uz ES sliekšņa, saskaroties ar līdzīgiem izaicinājumiem un līdzīgām iespējām. Mums kā tuviem kaimiņiem ir ļoti būtiski, lai visas iespējas, ko sniedz mūsu valstu sadarbība un kontakti, skartu arī infrastruktūras attīstību, par ko jau runāja prezidents Kvasņevskis. Mums tas ir īpaši svarīgi, jo mūsu valsts atrodas ļoti nozīmīgu rietumu un austrumu tranzīta ceļu krustojumā — vietā, kas būs vārti starp ES un tālāko ceļu uz austrumiem. Tāpat es vēlētos redzēt ļoti efektīvus personu un preču transporta koridorus uz zemes ceļiem un dzelzceļiem, kas savienos Eiropas ziemeļus ar Viduseiropu un Dienvideiropu. Visa šī kustība turpmāk nāks par labu visām valstīm, kas tādā veidā būs saistītas.

Raugoties nākotnē, mēs kā īpaši veiksmīgus saskatām mūsu kontaktus Baltijas jūras valstu sadarbības ietvaros. Protams, mēs darīsim arī visu nepieciešamo, lai tiktu stiprinātas mūsu divpusējās attiecības. Tiks aktivizēts arī darbs pie starpvalstu līgumiem, kas pašlaik tiek sagatavoti. Mēs ceram redzēt ciešākus kontaktus gan visā pasaulē, gan ekonomiskajā sadarbībā, gan arī tīri cilvēciskā plāksnē, kā arī kopīgos mākslas, zinātnes un kultūras projektos. Un, protams, arī tūrisma plūsmu, kas varētu izveidoties starp mūsu valstīm. Mums priekšā ir daudzas izdevības un daudzas iespējas, un mēs esam apņēmības pilni tās izmantot un pie tām strādāt.

“LV” jautājums abiem prezidentiem: — Vai jūs savu sarunu laikā skārāt arī eventuālo notikumu attīstību Irākā un salīdzinājāt abu valstu pozīciju?

A.Kvasņevskis: — Mūsu valstu pozīcijas šajā jautājumā ir ļoti līdzīgas. Skaidrs, ka pats svarīgākais ir pasaules drošība. Ir ļoti svarīgi, lai Irāka, pildot ANO rezolūcijas prasības, tiktu atbruņota, un tam nepieciešama starptautiska sadarbība. Svarīga loma šā mērķa sasniegšanā ir ANO, NATO un ES vienotas nostājas nodrošināšanai, lai spiediens uz Irāku būtu maksimāli efektīvs. Mēs ļoti ceram, ka ASV, ES un NATO vienotā pozīcija dos labus rezultātus.

V.Vīķe–Freiberga: — Latvijas un Polijas pozīcija arī šajā jautājumā saskan. Mēs vēlamies sasniegt vienu mērķi - Irākas atbruņošanos, izpildot ANO 1441. rezolūcijas prasības. Mēs saspringti gaidām tuvāko dienu notikumus un ceram, ka būs iespējams īstenot mūsu kopīgo mērķi - gan saglabāt ANO autoritāti un arī transatlantisko saikni, kas ir tik nozīmīga un būtiska mūsu nākotnei un balstās mūsu kopīgajās vērtībās, gan arī turpināt dialogu ar ES valstīm un ES kandidātvalstīm, jo mums ir svarīgi, lai Eiropa, kas šobrīd ar grūtībām veido savu kopējo ārpolitiku, pārvarētu patlaban pasaulē valdošo krīzi, lai tā nekļūtu par šķērsli ļoti nozīmīgajam Eiropas Savienības paplašināšanās procesam.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors — “Latvijas vēstneša” speciālkorespondents vizītes laikā