Vakar, 4. martā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts rīkojums “Par jauno politikas iniciatīvu iesniegšanu”.

Saskaņā ar 2002. gada 12.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” 41.punktu noteikts, ka ministrijām katru gadu līdz 1.februārim, ja Ministru kabinets nav lēmis citādi, jaunās politikas iniciatīvas un informācija par to īstenošanai nepieciešamo finansējumu iesniedzamas Finanšu ministrijā un Valsts kancelejā, projektus un pasākumus sakārtojot prioritārā secībā.

Ievērojot likumprojekta “Par valsts budžetu 2003.gadam” izstrādes pagarināto procesu saskaņā ar likumu “Par budžetu un finanšu vadību”, tika konstatēta nepieciešamība 2003.gadā noteikt atšķirīgu jauno politikas iniciatīvu iesniegšanas termiņu Finanšu ministrijā un Valsts kancelejā. Tika konstatēts, ka nebūtu mērķtiecīgi jaunās politikas iniciatīvas iesniegt minētajās institūcijās valsts budžeta likumprojekta izstrādes procesā, jo budžeta prioritāšu jomas var tikt precizētas.

Tā kā Ministru kabineta noteikumi paredz iespējas Ministru kabinetam atsevišķi lemt par jauno politikas iniciatīvu, kā arī atbilstošās informācijas iesniegšanas kārtības izmaiņām, Valsts kanceleja ir izstrādājusi rīkojumu, kurā pārcelts minētā uzdevuma izpildes termiņš un noteikts, ka 2003.gadā jaunās politikas iniciatīvas un informācija par to īstenošanai nepieciešamo finansējumu iesniedzama Finanšu  ministrijā un Valsts kancelejā saskaņā ar valsts budžeta 2004.gadam projekta izstrādes grafiku.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2003.gadā”.

Rīkojums izstrādāts saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 9.pantu, kurā Ministru kabinets tiek pilnvarots pieņemt lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos kopējās militārajās mācībās ārzemēs.

Mācības tiek rīkotas, lai uzlabotu NATO un “Partnerattiecības- mieram” programmas (PfP) valstu savstarpējo sadarbību, veicot kopējas militāras operācijas. Īpaši jāatzīmē “Allied Action” mācības, kuras notiks Turcijā un kuru mērķis ir praktizēt apvienotā NATO/PfP štāba procedūras kā vispārēju NATO un PfP valstu mācību koncepciju, ietverot miera uzturēšanas operāciju plānošanu apvienotajiem spēkiem. Minētajās militārajās mācībās ārvalstīs iekļauj arī Baltijas Jūras eskadras (BALTRON) sastāvā iekļauto Latvijas kuģu nosūtīšanu uz kopīgajām MCM1, MCM 2, Squadex 2 mācībām, kuru mērķis ir jūras grunts izpēte un pretmīnu mācības Dānijas un Lielbritānijas teritoriālajos ūdeņos. Šīs mācības notiks likuma “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas jūras eskadras izveidošanu” ietvaros, turpinot veiksmīgi aizsākto Baltijas valstu kopīgi izveidotās Baltijas Jūras eskadras sadarbību. Dalība minētajās mācībās ir paredzēta 2003.gada budžetā. Papildu finanšu līdzekļi nav nepieciešami.

Rīkojumā noteikts, ka saskaņā ar likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 9.pantu 2003.gadā ir jānosūta Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības uz šādām kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs: Allied Action; Cooperative Baltic Eye; Cooperative Banners; Cooperative Engagement; Cooperative Jaguar; Cooperative Key; Cooperative Knowledge; Cooperative Osprey; Cooperative Support; Cooperative Telos; Amber Hope; Baltic Cooperation; Nordic Peace; Open Spirit; Peace Shield; Sarex; US Baltops; Viking; Bikini; Guardex; Latvijas un Lietuvas patruļkuģu mācības; Latvijas Zemessardzes 3.brigādes un Dānijas Ziemeļu aizsardzības novada mācības; Amber Sea; kā arī jānosūta Baltijas jūras eskadras sastāvā iekļautie Latvijas kuģi uz šādām kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs: MCM 1; MCM 2; MCM route survey 1; MCM route survey 2; Squadex 2.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumos Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi””.

Noteikumi precizē apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību nerezidentiem, kuri pilda valdes vai padomes locekļa pienākumus Latvijas uzņēmumā, kuriem Latvijas uzņēmums ir apmaksājis ar šo pienākumu veikšanu saistītos ceļa un uzturēšanas izdevumus.

Tiek novērstas neskaidrības likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta piektās daļas normas piemērošanā attiecībā uz darba devēja darbinieka labā veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu un veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos.

Paredzēts izslēgt punktus, kas nosaka vērtspapīru pārdošanas ienākuma aplikšanas kārtību, tā kā no 2002.gada ir zaudējusi spēku likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” attiecīgā norma.

Sakarā ar Komerclikuma spēkā stāšanos noteikts, ka individuālajiem komersantiem kā fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, ir piemērojamas likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Ministru kabineta noteikumu normas, kas reglamentē fizisko personu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma noteikšanu.

Precizēts, par kādu namīpašuma vērtību fiziskajai personai, kas gūst ienākumus no namīpašuma apsaimniekošanas, tiek aprēķināts nolietojums.

Precizēta kārtība, kādā fiziskās personas rezumējošā kārtībā deklarē ienākumu no kokmateriālu un augoša meža pārdošanas.

Noteikts, kādi attaisnojumu dokumenti gada ienākumu deklarācijai ir jāpievieno fiziskajai personai – iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam — un kāda informācija fizisko personu attaisnoto izdevumu administrēšanas nodrošināšanai ir jāsniedz apdrošināšanas sabiedrībām un Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fondam.

Akceptēti noteikumi “Preču muitas vērtības aprēķināšanas kārtība”.

1997.gada 17.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.428 “Preču muitas vērtības aprēķināšanas kārtība”, kas izdoti saskaņā ar Muitas likuma 126. un 161.p., neregulē preču muitas vērtības aprēķināšanas kārtību Latvijas Republikas muitas teritorijā atbilstoši ES Padomes 1993.gada 2.jūlija Noteikumu (EEK) Nr.2454/93 par Eiromuitas kodeksa ieviešanu prasībām un neatbilst sagatavotajiem Muitas likuma grozījumiem.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā ir aprēķināma preces muitas vērtība precēm, kuras tiek ievestas LR muitas teritorijā vai tiek izvestas no LR muitas teritorijas. Tie veidoti uz spēkā esošo 1997.gada 17.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.428 “Preču muitas vērtības aprēķināšanas kārtība” bāzes, papildinot tos ar atsevišķām normām un šādām nodaļām – “Muitas vērtības deklarācija”, “Licencētie un citi maksājumi par intelektuālā īpašuma izmantošanu”, “Noteikumi attiecībā uz preču ievešanas vietu preču muitas vērtības noteikšanai”, “Muitas vērtības galvojums” atbilstoši ES Padomes 1993.gada 2.jūlija Noteikumu (EEK) Nr.2454/93 par Eiromuitas kodeksa ieviešanu prasībām.

Akceptēti divi rīkojumi “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kuros iekļauti 440 pilsonības pretendenti, t.sk. 55 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēti noteikumi “Dējējvistu labturības prasības”, kuri nosaka labturības prasības dējējvistu (Gallus gallus sugas vistu, kuras sasniegušas dēšanas vecumu un no kurām iegūtās olas paredzēts izmantot cilvēku uzturā) turēšanai.

Šie noteikumi attiecas uz dējējvistu turētājiem, kuriem ir vairāk par 350 vistām, izņemot vaislas dējējvistu turētājus. Noteikts, ka uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) īpašnieks norīko personu, kas ir atbildīga par dējējvistu labturības prasību ievērošanu uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā).

Olas patēriņam cilvēku uzturā iegūst uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), kurā tiek turētas dējējvistas un kurš atbilst šo noteikumu prasībām, un ir reģistrēts Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Šo noteikumu prasību izpildi kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests.

Vispārīgās dzīvnieku labturības prasības ir noteiktas 1999.gada 9.decembra Dzīvnieku aizsardzības likumā un Ministru kabineta 2001.gada 9.oktobra noteikumos Nr.435 “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”. Lai ieviestu Eiropas Savienības prasības, 1999.gada 9.decembra Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 1.punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka labturības prasības atsevišķi katrai lauksaimniecības dzīvnieku sugas turēšanai un izmantošanai.

Akceptēti noteikumi “Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomes nolikums”.

Noteikts, ka Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padome ir koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību noteikto uzdevumu izpildi tautsaimniecības attīstības veicināšanai un labākai koordinācijai, kā arī sekmēt ilgtspējīgas attīstības principu ieviešanu vides, ekonomikas un sociālajā jomā un koordinēt valsts ilgtspējīgas attīstības procesu, veicinot sabiedrības līdzdalību tajā.

Padome veic šādas funkcijas: koordinē tautsaimniecības vienotās stratēģijas izstrādi un ieviešanu, kā arī valsts ilgtspējīgas attīstības pamatnostādņu aktualizāciju un īstenošanu; saskaņo tautsaimniecības vienoto stratēģiju ar Nacionālo attīstības plānu un citiem valsts ilgtspējīgas attīstības normatīvajiem dokumentiem, kā arī koordinē Eiropas Savienības līdzekļu piesaistes institucionālās sistēmas darbību; koordinē valsts institūciju darbu, lai veicinātu eksportu un ārvalstu investīciju piesaistīšanu; nodrošina informatīvo saikni starp valdību, pašvaldībām un uzņēmējiem tautsaimniecības koordinācijas un vadības jautājumos.

Padomei ir noteiktas šādas tiesības: veidot darba grupas, lai nodrošinātu sabiedrības un valsts interesēm atbilstošas tautsaimniecības vienotās stratēģijas un valsts ilgtspējīgas attīstības stratēģijas saskaņotu izstrādi; atbilstoši savai kompetencei pieprasīt un ar padomes sekretariāta starpniecību saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām padomes darbam nepieciešamo informāciju; iesaistīt padomes darbā neatkarīgus ekspertus atsevišķu ar tautsaimniecības vienotās stratēģijas ieviešanu saistītu problēmu izvērtēšanai; ierosināt tautsaimniecības vienotās stratēģijas īstenošanai nepieciešamo normatīvo aktu izstrādi.

Padomes sastāvā ir: Ministru prezidenta biedrs (padomes priekšsēdētājs); ekonomikas ministrs (padomes priekšsēdētāja vietnieks); ārlietu ministrs; finanšu ministrs; iekšlietu ministrs; reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs; satiksmes ministrs; tieslietu ministrs; vides ministrs; zemkopības ministrs.

Noteikts, ka padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Latvijas Bankas prezidents vai Latvijas Bankas prezidenta vietnieks, Ministru prezidenta un ministru padomnieki, ministriju valsts sekretāri vai viņu vietnieki, Valsts kancelejas pārstāvji, kā arī citas padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļu uzaicinātas personas. Tās sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi mēnesī.

Akceptēts rīkojums “Par cukura ražošanas kvotu 2003.gadam”.

Likuma “Par cukuru” 3.panta otrās daļas 1.punkts nosaka, ka cukura ražošanas kvotas Ministru kabinets nosaka katru gadu ar rīkojumu, pamatojoties uz iepriekšējā gada valsts cukura ražošanas un patēriņa bilanci un iespējamā patēriņa prognozēm.

2003.gadā noteikta cukura ražošanas pamatkvota (A kvota) – 62 tūkstoši tonnu un cukura ražošanas papildu kvota (B kvota) – 4 tūkstoši tonnu.

Akceptēts rīkojums “Par valsts cukura ražošanas un patēriņa 2003.gada bilanci”.

Likuma “Par cukuru” 11.4pants nosaka, ka valsts cukura ražošanas un patēriņa gada bilanci katru gadu apstiprina Ministru kabinets un ka valsts cukura ražošanas un patēriņa gada bilance ir pamats cukura ražošanas kvotas noteikšanai.

Cukura bilance ietver tikai baltā cukura: atlikumu uz 2003. gada 1. janvāri; plānoto saražoto daudzumu (pēc piešķirtās cukura ražošanas kvotas apjoma); plānoto importu specifiskām vajadzībām (pamatojoties uz 2002. gada apjomiem); plānoto eksportu (pamatojoties uz 2002. gadā saražotā virskvotas (C cukura) apjomu, ko saskaņā ar likumu “Par cukuru” ir jāeksportē); plānoto atlikumu uz 2004. gada 1. janvāri.

Izskatīti Veselības ministrijas sagatavotie noteikumu projekti: “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumos Nr.610 “Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumos Nr.596 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas””.

Uzsvērts, ka noteiktās higiēnas prasības izglītības iestādēm ir nepieciešamas, taču šie nosacījumi piemērojami tikai attiecībā uz jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām, bet attiecībā uz pārējām izglītības iestādēm jābūt noteikumiem ar ieteikuma raksturu.

Veselības ministrijai, Tieslietu ministrijai un Valsts kancelejai uzdots noteikumu projektus precizēt, nosakot, ka noteikumos noteiktās prasības obligāti tiek attiecinātas tikai uz jaunbūvēm un rekonstruējamām izglītības iestādēm, bet pārējām izglītības iestādēm šo noteikumu nosacījumiem ir ieteikuma raksturs, un iesniegt atkārtotai izskatīšanai Ministru kabinetā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments