Saeimas Prezidijā:

Par 2003. gada 3. marta sēdi

1. Sēdē izskatīja trīs saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Izskatīja deputāta A.Kampara iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu. Prezidijs nolēma iekļaut minēto jautājumu Saeimas sēdes darba kārtībā un ieteikt Saeimai piešķirt deputātam A.Kamparam neapmaksātu atvaļinājumu no 3. marta līdz 7. martam.

3. Pieņēma lēmumu par Saeimas 2003. gada 6. marta sēdes sasaukšanu un sēdes darba kārtību.

4. Pieņēma lēmumu par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2003. gada 6. martā pulksten 17.00.

5. Pieņēma zināšanai informāciju par plānotajiem pasākumiem Saeimā no 3. marta līdz 9. martam.

6. Pieņēma zināšanai informāciju, ka deputāts A.Kiršteins vēlas iesaistīties Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupas darbā.

7. Pieņēma zināšanai informāciju, ka deputāts M.Bekasovs ievēlēts par politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas sekretāru.

8. Pieņēma zināšanai informāciju, ka Saeimā nodibināta Latvijas un Armēnijas parlamentu sadarbības grupa.

9. Pieņēma zināšanai informāciju, ka deputāte L.Mūrniece vēlas iesaistīties Latvijas un Ungārijas parlamentu sadarbības grupas darbā.

10. Pieņēma zināšanai informāciju, ka deputāte L.Mūrniece vēlas iesaistīties Latvijas un Armēnijas parlamentu sadarbības grupas darbā.

11. Apstiprināja komandējumus:

1) Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas vadītājai I.Ūdrei, delegācijas locekļiem I.Vaiderei, O.Deņisovam, delegācijas sekretārei S.Paurai un Saeimas priekšsēdētājas konsultantei L.Andžānei no 2003. gada 3. aprīļa līdz 14. aprīlim uz Santjago (Čīle);

2) Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājai B.Brigmanei, komisijas locekļiem A.Latkovskim un A.Vidavskim no 2003. gada 12. marta līdz 14. martam uz Briseli (Beļģija);

3) Eiropas Savienības Konventa Saeimas delegācijas locekļiem R.Pīkam un L.Liepiņai 2003. gada 4. un 5. martā uz Briseli (Beļģija).

12. Atlika līdz nākamajai Prezidija sēdei jautājumu par komandējuma apstiprināšanu Rietumeiropas Savienības asamblejas Latvijas delegācijas loceklim D.Turlajam, Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklim M.Bekasovam un Ārlietu komisijas priekšsēdētājai I.Vaiderei no 2003. gada 15. marta līdz 20. martam uz Atēnām (Grieķija).

13. Pieņēma zināšanai šādus pārskatus par komandējumiem:

1) deputātu Ē.Zommeres un S.Goldes pārskatu par komandējumu uz Tallinu (Igaunija) šā gada 12. — 15.februārī;

2) deputāta J.Dobeļa pārskatu par komandējumu uz Parīzi (Francija) šā gada 13. — 15. janvārī.

Saeimas sekretāra biedrs A.Bartaševičs

 

Lēmums par Saeimas 2003. gada 6. marta sēdes sasaukšanu un sēdes darba kārtību

Saeimas Prezidijs nolemj:

Sasaukt Saeimas kārtējo sēdi 2003.gada 6.martā pulksten 9 un izsludināt šādu sēdes darba kārtību:

 

I. Prezidija ziņojumi

1. Par iesniegtajiem likumprojektiem

1.1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. nr.183) (Dok. nr.409, 409A) Ministru kabinets

2. 2. Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. (Reģ. nr.184) (Dok. nr.415, 415A) Juridiskā komisija

3. 3. Likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”. (Reģ. nr.185) (Dok. nr.422, 422A) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

 

2. Par atvaļinājuma piešķiršanu

4.  Deputātam Artim Kamparam. (Dok. nr.433)

 

II. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

5. 1. Lēmuma projekts “Par Viviānas Zipas atbrīvošanu no Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”. (Dok. nr.424) Juridiskā komisija

6. 2. Lēmuma projekts “Par Baibas Lielpēteres iecelšanu par Cēsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. (Dok. nr.425) Juridiskā komisija

7 3. Lēmuma projekts “Par Marutas Ilgažas iecelšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”. (Dok. nr.426) Juridiskā komisija

8. 4. Lēmuma projekts “Par Kristīnes Bērziņas iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”. (Dok. nr.427) Juridiskā komisija

 

III. Lēmuma projekta izskatīšana

9. Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Civilās aizsardzības likums” (reģ.nr.12; dok.nr.22) atdošanu atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai”. (Dok. nr.432) Aizsardzības un iekšlietu komisija

 

IV. Likumprojektu izskatīšana

10. 1. Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. (Reģ. nr.100) (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi Nr.565) (3. lasījums) (Dok. nr.410) Juridiskā komisija

11. 2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””.(Reģ. nr.112) (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi Nr.577) (3. lasījums) (Dok. nr.414) Juridiskā komisija

12. 3. Likumprojekts “Grozījumi Izglītības inovācijas fonda likumā”. (Reģ. nr.95) (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi Nr.560) (3. lasījums) (Dok. Nr.417) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

13. 4. Likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. (Reģ. nr.105) (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi Nr.570) (3. lasījums) (Dok. nr.429) Ārlietu komisija

14. 5. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību””. (Reģ. nr.49) (7.Saeimas likumprojektu reģistra Nr.1204) (3. lasījums) (Dok. Nr.413) Juridiskā komisija

15. 6. Likumprojekts “Grozījums Autortiesību likumā”. (Reģ. nr.46) (7.Saeimas likumprojektu reģistra nr.1318) (3. lasījums) (Dok. nr.416) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

16. 7. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/2002”. (Reģ. nr.122) (2. lasījums) (Dok. nr.260, 430) Ārlietu komisija

17. 8. Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību”. (Reģ. nr.92) (2. lasījums) (Dok. nr.200, 431) Ārlietu komisija

18. 9. Likumprojekts “Grozījumi Koncesiju likumā”. (Reģ. nr.165)   (1. lasījums) (Dok. nr.347, 403) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

19. 10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām””. (Reģ. nr.146) (1. lasījums) (Dok. nr.295, 404) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

20.11. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””. (Reģ. nr.145) (1. lasījums) (Dok. nr.294, 405) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

21. 12. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām””. (Reģ. nr.128) (1. lasījums) (Dok. nr.274, 411) Sociālo un darba lietu komisija

22.  13. Likumprojekts “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā”. (Reģ. nr.131) (1. lasījums) (Dok. nr.277, 412) Sociālo un darba lietu komisija

23. 14. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju””. (Reģ. nr.162)  (1. lasījums) (Komisija ierosina atzīt par steidzamu) (Dok. nr.322, 420) Aizsardzības un iekšlietu komisija

24. 15. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””. (Reģ. nr.143) (2. lasījums) (Dok. nr.292, 428) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

Rīgā 2003. gada 3. martā Saeimas priekšsēdētāja I. Ūdre

 

Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

2003. gada 6. martā pulksten 17

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2003. gada 6. martā pulksten 17.

 

 

1. Dokuments, reģ. Nr.6. Deputātu J.Jurkāna, J.Urbanoviča, I.Ribakova, A.Klementjeva un D.Turlā jautājums — Latvijas Republikas finanšu ministram V.Dombrovska kungam:

Par 2003. gada budžeta fiskālo deficītu

A. god. V.Dombrovska kungs!

Valsts budžetā 2003. gadam paredzēts fiskālais deficīts Ls 177 504 000 jeb 3,21% no IKP (Ls 556 800 000). Bet, ieskaitot fondēto pensiju shēmas līdzekļus (Ls 11 400 000), fiskālais deficīts tiek samazināts līdz 3,0% no IKP.

Ņemot vērā, ka fondēto pensiju shēmas līdzekļi veidojas ārpus valsts budžeta, par ko liecina attiecīgās summas (Ls 11 400 000) neiekļaušana sociālās apdrošināšanas iemaksās speciālā budžeta ieņēmumu daļā, lūdzam Jūs paskaidrot, uz kāda pamata 2003. gada budžeta fiskālais deficīts samazināts no 3,1% līdz 3,0%, ieskaitot fondēto pensiju shēmas līdzekļus.

 

 

2. Dokuments, reģ. Nr.7. Deputātu J.Jurkāna, J.Urbanoviča, J.Plinera, A.Aleksejeva un V.Agešina jautājums — izglītības un zinātnes ministram K.Šadurska kungam:

Par vispārējās vidējās izglītības reformu mazākumtautību skolās

A. god. K.Šadurska kungs!

Kā Jums labi zināms, Izglītības likuma 9. panta pirmā daļa nosaka, ka “valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā”. Šā paša panta otrajā daļā izdarīta atruna, ka “citā valodā izglītību var iegūt valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas” (otrās daļas 2. punkts).

Izglītības likuma pārejas noteikumu 9. punkta 3. apakšpunktā noteikts, ka 2004. gada 1. septembrī valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu (tātad arī to valsts un pašvaldību izglītības iestāžu, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas) desmitajās klasēs mācības tiek uzsāktas tikai valsts valodā. Tādējādi likums nosaka, ka trijos gados visām valsts un pašvaldību finansētajām vidusskolām ir jāpāriet uz apmācību tikai valsts valodā. Ja Jūs šīs likuma normas traktējat savādāk, lūdzu to pamatot. Vai Jūs uzskatāt valsts un pašvaldību izglītības iestādes, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, par valsts un pašvaldību izglītības iestādēm Izglītības likuma 9. panta pirmās daļas izpratnē?

Savukārt Vispārējās izglītības likuma 42. panta otrajā daļā, kuru iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalna kungs uzskatīja par noteicošo normu mazākumtautību vispārējās vidējās izglītības jautājumos, ir teikts: “Vispārējās vidējās izglītības programmu attiecīgajā virzienā var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.”

Ja Jūs piekrītat K.Greiškalna kunga viedoklim (23.09.2002.g. atbilde nr.1-2/49 uz Saeimas deputātu jautājumu), tad ir jāsaprot, ka Izglītības likuma 9. panta pirmā daļa ar “izglītības ieguvi valsts valodā” saprot vienīgi vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi, kuru skolās pēc izvēles var papildināt ar mazākumtautību izglītības programmu. Vispārējās izglītības programmu obligāto saturu, kā zināms, nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts (Vispārējās izglītības likuma 43. pants).

Tādējādi visi obligātie vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeti saskaņā ar likumu ir apgūstami valsts valodā. Vai Jūs piekrītat šādam secinājumam?

Pēdējā Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā par vispārējo vidējo izglītību Latvijā ir teikts, ka pāreja valsts finansētajās vidusskolās no 2004. gada uz mācībām valsts valodā nozīmē, ka apmēram 70% mācību priekšmetu tiks pasniegti latviešu valodā un apmēram 30% – attiecīgajā mazākumtautības valodā – konkrēti ģeogrāfija, kultūras vēsture un literatūra. Pārejas periodu plānots pabeigt līdz 2007./2008. mācību gadam.

Ņemot vērā, ka šīs informācijas avots neapšaubāmi ir Izglītības un zinātnes ministrija, rodas pamatots jautājums, kādi mācību priekšmeti veido šos 30% un vai šie mācību priekšmeti ietilpst valsts vispārējās vidējās izglītības standartā?

Šis jautājums vēl jo vairāk ir aktuāls tāpēc, ka vēlākās Izglītības un zinātnes ministrijas publikācijās un Jūsu paziņojumos tiek sniegta atšķirīga informācija.

Tā, piemēram, laikrakstā “Diena” (12.12.2002.) prezentēta Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā valodas lietošanas koncepcija jaunajai 2004. gada vidusskolas programmai, kurā teikts:

“Vidusskolas programmas projekts*

• A daļa (obligāta – tikai latviski (nav attiecināms uz valodām). Latviešu valoda un literatūra, mazākumtautību valoda un literatūra, svešvalodas, sports, vēsture, lietišķā informātika, biznesa ekonomiskie pamati.

• B daļa (obligāts viens īstenojamais izglītības virziens) – latviski un pēc izvēles mazākumtautību valodā līdz 30% no kopējā stundu skaita trijos gados.

Vispārizglītojošā virziena programma – ģeogrāfija, dabaszinības vai fizika, ķīmija, bioloģija, veselības mācība; mūzika vai kultūras vēsture.

Humanitārā un sociālā virziena programma – filozofija; ģeogrāfija; psiholoģija; politika un tiesības; dabaszinības (fizika, ķīmija, bioloģija); mūzika vai kultūras vēsture.

Matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena programma – matemātika, ģeogrāfija vai filozofija, fizika (arī astronomija), ķīmija, bioloģija, veselības mācība, mūzika vai kultūras vēsture.

Profesionālā virziena programma – ģeogrāfija, psiholoģija, politika un tiesības, dabaszinības (fizika, ķīmija, bioloģija), mūzika vai kultūras vēsture, praktiskas ievirzes priekšmeti (komerczinības, amati, mājsaimniecība, tehnoloģijas un dizains, māksla vai sports).

• C daļa (izvēles priekšmetu daļa padziļinātu zināšanu apguvei) – valodas izvēle brīva, šeit iekļauti skolu pašu veidotie vai padziļinātai apguvei domātie mācību priekšmeti.

No minētā var secināt, ka vidēji no 6–8 “B” daļas mācību priekšmetiem dzimtajā valodā mazākumtautību vidusskolās pēc izvēles varēs apgūt 2–3 priekšmetus.

Šī nostādne rada jautājumus par tās atbilstību likumā noteiktajam valsts vispārējās izglītības standartam (obligātie mācību priekšmeti – tikai valsts valodā) un par to, vai šo 2–3 izvēles priekšmetu valsts eksāmenus audzēkņiem tiks atļauts kārtot dzimtajā valodā. Vai ir iespējama “A” daļas mācību priekšmetu pārcelšana uz “C” daļu pēc kādas vidusskolas izvēles?

Tikšanās laikā ar 8. Saeimas LPP frakciju š.g. 19. februārī Jūs, ministra kungs, apgalvojāt, ka “Vispārējās izglītības likums sniedz visas iespējas noteikt mācību programmu saturu un proporcijas, kas būtībā izslēdz jebkādas tiesiska rakstura problēmas, ap kurām nereti notiek nepamatotas spekulācijas”.

Jūs izskaidrojāt pārejas procesa būtību šādi: “Pārejas laiks ilgs septiņus gadus, līdz proporcija, kādā mazākumtautību skolās varēs iegūt izglītību, sasniegs 60%: 40% par labu valsts valodai. Turklāt problemātiskajās skolās vai reģionos (piemēram, Latgalē) mācību priekšmetiem, kas pieder pie tā sauktās bilingvālās jeb B grupas (fizika, ķīmija u.c.), katra skola varēs sagatavot savu plānu, norādot laiku, kādā vidusskolēni pakāpeniski sāk apgūt šos priekšmetus valsts valodā, lai noslēguma eksāmenus varētu nokārtot valsts valodā. Turklāt tieši reģionu skolas.”

Likumsakarīgi rodas jautājumi par Jūsu piedāvāto valodu proporciju 60% pret 40% par labu valsts valodai un jaunnoteikto 7 gadu pārejas periodu 3 gadu vietā (neviens likums to neparedz), kā arī par īpašo pārejas programmu problemātiskajām skolām (piemēram, Latgalē).

Vai jaunajās proporcijās 60% pret 40% par labu valsts valodai tiks ieskaitīti visu triju daļu (A, B un C) mācību priekšmeti?

Kā veidosies minētais 7 gadu pārejas periods?

Cik plaši plānots lietot īpašās pārejas programmas problemātiskajās skolās un kādas būs mācībvalodu proporcijas A daļas un B daļas mācību priekšmetiem šajās skolās?

Un, protams, kādā valodā šajās skolās tiks kārtoti valsts eksāmeni?

Ministra kungs, mūsuprāt, Izglītības likuma un Jūsu vadītās ministrijas iecerētā mācībvalodas lietošanas koncepcija vidusskolās un tās īstenošana rada arvien jaunus un jaunus jautājumus. Šo situāciju nevar izskaidrot ar “dezinformācijas ieplūdināšanu – īpaši krieviski rakstošajos medijos”, kā tika minēts Jūsu tikšanās laikā ar LPP. Mūsuprāt, nav pieļaujama pretrunīgu likumu pretrunīga īstenošana, ja runa ir par daudzu desmitu tūkstošu jauniešu izglītības kvalitāti un indivīdu starptautiski atzītām tiesībām iegūt zināšanas dzimtajā valodā.

* Pakāpeniski stāsies spēkā no 2004. gada, 2007. gadā aptvers visu vidusskolu.”

 

 

3. Dokuments, reģ. Nr.8. Deputātu J.Jurkāna, J.Urbanoviča, J.Plinera, A.Aleksejeva un V.Agešina jautājums — izglītības un zinātnes ministram K.Šadurska kungam.

Par mazākumtautību skolu aptauju izglītības mācībvalodas izvēles jautājumos

A. god. K.Šadurska kungs!

Izglītības un zinātnes ministrija šā gada februārī vairākām mazākumtautību skolām ir izsūtījusi informācijas veidlapu jeb anketu. Tās mērķis ir “veikt situācijas analīzi un sagatavot priekšlikumus izglītības un zinātnes ministram par visām izglītības iestādēm, kuras īsteno vidējās izglītības programmas mazākumtautību valodā”. Anketas bija jāaizpilda līdz šā gada 25. februārim.

Iepazīstoties ar izsūtīto anketu jautājumiem, kā arī analizējot situāciju mazākumtautību izglītības jomā, TSP Saeimas frakcija lūdz atbildēt uz šādiem jautājumiem.

1. Anketā ir minēts, ka valsts izglītības inspektori “iepazīsies ar atsevišķu izglītības iestāžu veikto darbu”. Pēc kādiem kritērijiem tika atlasītas šīs pārbaudāmās izglītības iestādes?

2. Anketas ir adresētas skolu direktoriem. Tās satur šādus jautājumus:

“9. Vai skolēni ir sagatavoti un motivēti apgūt mācību priekšmetus valsts valodā?

10. Vai 8. klases skolēnu vecāki atbalsta pāreju vidusskolā uz mācībām valsts valodā?”

Pēc kādiem kritērijiem direktoriem bija jāvadās, lai atbildētu uz šiem jautājumiem? Vai IZM ir lūgusi skolu direktoriem veikt skolēnu vecāku aptauju vai iegūt informāciju, izmantojot kādas citas izpētes metodes? Vai IZM varbūt analizēs tikai direktoru priekšstatus par vecāku un skolēnu attieksmi pret valsts valodu, vai varbūt tā pati plāno veikt socioloģiskās aptaujas, lai iegūtu nepastarpinātus datus tieši no vecākiem un skolēniem?

3. Vai IZM izmantos datus, kuri iegūti profesionālo pētījumu rezultātā? (Piemēram, Baltijas Sociālo zinātņu institūta socioloģiskās aptaujas rezultātus

— sk. http:www.politika.lv/polit_real/files/lvbilingv_lv.pdf) Vai IZM ir iepazinusies ar zinātniskiem atzinumiem par to, ka IZM lietotās mācībvalodas izvēles metodes ir nepamatotas? (Tai skaitā iepriekš minētā Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījums, Eiropas ekspertu viedoklis, kas publicēts “Multikulturālās Izglītības Žurnālā” (“Journal of Multicultural Education”), un atzīst, ka trīs no četriem IZM piedāvātajiem izglītības modeļiem neatbilst bilingvālās izglītības principiem, kā arī A.Putniņas atzinums LVAVP biļetenā “Tagad”.)

Rīgā 2003. gada 3. martā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre