Par Daugavpils zinātnisko gadu

Daugavpils Universitātes asoc. prof. Vilma Šaudiņa — “Latvijas Vēstnesim”

“Humanitāro Zinātņu Vēstneša” svētkos – klātesošos uzrunā izdevuma redaktors prof. F.Fjodorovs; Humanitārās fakultātes piecdesmit gadu jubilejai veltītās izstādes atklāšanā   Foto: T.Rudāns

Kopš 1991. gada Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes zinātniskās dzīves nozīmīgākais notikums ir ikgada zinātniskie lasījumi, kas šogad tika veltīti fakultātes jubilejai.

Zinātniskā pētniecība Humanitārajā fakultātē (līdz 1993. gadam — Filoloģijas fakultāte) vienmēr ir bijusi neatņemama fakultātes darbības sastāvdaļa, īpaši tas sakāms par pētījumiem literatūrzinātnē, vēsturē, valodniecībā, metodikā. Bet fakultāte 2002. gada novembrī jau atzīmēja 50 gadu jubileju. Piecos gadu desmitos fakultāti absolvējuši aptuveni 2600 studentu. Kā fakultātes jubilejas bukletā raksta fakultātes dekāne docente Valentīna Liepa, piecdesmit gadu ir maz, jo tik daudz vēl darāmā. Ir pieteikti interesanti jauno zinātnieku pētījumi, daudz ko teikt ir fakultātes pieredzējušiem zinātniekiem.

Bet kā aizsākās zinātniskie lasījumi?

Desmito zinātnisko lasījumu plenārsēdes uzrunā konferences dalībniekiem to atceras šīs idejas autors profesors, habilitētais doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Fjodors Fjodorovs: “1990. gada decembra naktī manī uzplaiksnīja doma: vai mēs nevarētu organizēt savā fakultātē zinātniskos lasījumus? Nevaru apgalvot, ka mana doma tika uztverta ar entuziasmu, drīzāk otrādi — ar lielu skepsi. Tas bija trauksmains laiks, un zinātniskie lasījumi tika paredzēti jau janvāra beigās; un kopš tā laika lasījumi, atceroties 1991. gada notikumus, tiek rīkoti janvārī.” Šo lasījumu nolūks bija aktivizēt fakultātes zinātnisko darbību un dot iespēju katram docētājam uzstāties ar referātu savā pētniecības jomā. Pirmajā konferencē bija iekļauti 32 referāti (16 valodniecībā, 15 literatūrzinātnē un tikai 1 vēsturē). Laika gaitā lasījumi kļuva aizvien plašāki, tajos sāka piedalīties mūsu kolēģi no citām Latvijas augstskolām, mūsu sadarbības partneri ārvalstīs.

Un tā 13 gadu laikā tie ir izvērtušies par starptautiskiem lasījumiem. 2003. gada zinātniskajos lasījumos referēja 174 zinātnieki no Latvijas (tai skaitā 65 fakultātes docētāji) un ārvalstīm: Lietuvas, Igaunijas, Norvēģijas, Lielbritānijas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas, Vācijas, Japānas. Kā saka mūsu viesi, zinātniskais gads sākas Daugavpilī, lai tālāk turpinātos Rīgā, Jelgavā, Viļņā, Šauļos ...

13. zinātniskos lasījumus atklāja rektore, profesore Zaiga Ikere, konferences dalībniekus uzrunāja Krievijas ģenerālkonsuls V. Tuzovs, Daugavpils Universitātes konventa priekšsēdētājs V. Kucins u.c.

Konferences darbs norisinājās 7 sekcijās: Baltu valodas, Slāvu valodu pētīšanas problēmas, Vācu valoda, Angļu valoda, Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas, Pasaules literatūras un kultūras vēsture, Vēsture, kurās tika referēts un diskutēts par mūsdienu latviešu un lietuviešu valodas struktūras jautājumiem; latgaliešu rakstu valodas, lietuviešu izlokšņu un Daugavpils rajona lietuviešu izlokšņu iezīmēm; latviešu un norvēģu, japāņu un norvēģu, lietuviešu un latviešu, krievu un latviešu valodu salīdzināmajiem jautājumiem.

Tika diskutēts arī par slāvu valodu vēsturi, etimoloģiju, dialektoloģiju un struktūru; valodu lingvistiskajiem un sociolingvistiskajiem aspektiem dažādās kultūrās; lingvistikas didaktikā; latviešu, lietuviešu, krievu, poļu, angļu, vācu literatūrā, folklorā un kultūrā; sociālpsiholoģisko faktoru nozīmi vēsturē, mūsdienu vēsturiskās apziņas veidošanos; historiogrāfijas izpētes jautājumiem; Latgales un Daugavpils vēsturi.

Baltu valodu un Vēstures sekcija bija plašāk pārstāvētās sekcijas — katrā pa 38 referātiem.

Plašā tematiskā daudzveidība nebūt netraucēja diskusijām, tā atzīst konferences dalībnieki aptaujas anketās. Un uzsver arī to, ka vairāku zinātnisko nozaru pārstāvju tikšanās ir produktīva, ir iespējams veidot zinātniskus kontaktus, gūt jaunas idejas.

Lūk, kā vienu no sekcijām raksturo L. Leikuma: “Priecājos par sekcijas “Baltu valodas” izaugsmi (no mazskaitlīga dīgļa līdz respektablai pilnvērtīgai zinātniskai konferencei, kā tas ir patlaban).”

Drīzumā šīs konferences materiāli būs izlasāmi krājumā “Valoda – 2003” un citos Humanitārās fakultātes izdevumos.

2002. gadā piepildījās vēl viena profesora F. Fjodorova iecere: beidzot ir iznācis Daugavpils Universitātes “Humanitāro Zinātņu Vēstnesis” (redaktors F. Fjodorovs).

“Humanitāro Zinātņu Vēstneša” pirmā laidiena uzrunā lasītājiem F. Fjodorovs uzsver, ka tieši zinātnisko lasījumu panākumi veidoja un nostiprināja domu par regulāra zinātniskā izdevuma nepieciešamību fakultātē un to, protams, nodrošināja pietiekami attīstīta zinātniskā vide, bez kuras lasījumi nav iedomājami. Šis izdevums ir gan Humanitārās fakultātes zinātniskās domas, gan reģiona multinacionālā rakstura atspoguļotājs, kam jāiekļaujas Baltijas zinātniskās telpas un vēl plašākā apritē, sadarbojoties arī ar Skandināvijas, Polijas, Krievijas u.c. zinātniekiem. “Humanitāro Zinātņu Vēstnesī” ir iekļauti raksti par mitoloģiju un folkloru, valodniecību, vēsturi un kultūras vēsturi, kas atbilst Humanitārās fakultātes zinātniskās pētniecības virzieniem, ietverta arī fakultātes zinātniskās dzīves hronika, ieskats ārvalstu zinātniskajās konferencēs u.c.

“Humanitāro Zinātņu Vēstneša” pirmajā laidienā publicēti Daugavpils Universitātes mācībspēku (M. Burima, F. Fjodorovs, V. Šaudiņa, A. Kuzņecovs, A. Ivanovs, V. Šalda), kā arī R. Muktupāvelas un Ā. Šnejera (Jeruzaleme) raksti literatūrzinātnē, valodniecībā un vēsturē.

Vēstneša otrais laidiens veltīts Humanitārās fakultātes 50. gadadienai un profesora J. Veinberga astoņdesmitgadei. Vēstnesī var iepazīties ar Sanktpēterburgas zinātnieku (V. Timofejevs, V. Bagno, P. Klubkovs) devumu, lasīt profesora A. Breidaka pēdējo publikāciju, Latvijas Universitātes docētājas L. Leikumas rakstu par latgaliešu rakstību un tās normēšanu, V. Liepas (Daugavpils) rakstu par Jāni Kalniņu (Sarmu), B. Kerbelītes rakstu par folkloru u.c. Bet Latgales Kultūras centra izdevniecībā jau iesniegts “Humanitāro Zinātņu Vēstneša” trešais laidiens.