Pa Tunisijas kultūras un mākslas tiltu

Prof. Ali Busnina, Tunisijas vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Vēstnieka kungs, nupat Rīgā, Aizrobežu mākslas muzejā, beidzās Tunisijas mūsdienu glezniecības izstāde, kas izraisīja visai lielu Latvijas publikas un mākslas kritikas ievērību. Jūs bijāt viens no šīs izstādes iniciatoriem un pats arī veltījāt daudz pūļu tās rīkošanai.

— Pirmkārt, mūsu mērķis, organizējot šo izstādi, bija ar šo notikumu parādīt Latvijas sabiedrībai Tunisijas mākslu, kas vairāk nekā trīs gadu tūkstošos veidojusies savdabīgā tautību un kultūru kausējamā katlā daudzu kultūru krustcelēs. Latviešiem šī izstāde patiesi bija laba iespēja iepazīt Tunisiju ne vien kā tūrisma valsti ar brīnišķīgām pludmalēm, bet arī kā cilvēces bagātās kultūras mantinieci.

Zīmīga ir arī šīs izstādes dinamika — no Kauņas Lietuvā tā atceļojusi uz Rīgu un tālāk dosies uz Bergenu Norvēģijā. Prieks, ka Rīgā izstāde bija skatāma tik ilgi, gandrīz divus mēnešus. Es domāju, tas ir arī lielisks sadarbības piemērs starp Norvēģijas kultūras fondu “3,14”, Ārzemju mākslas muzeju Rīgā, Kauņas Mākslas muzeju un Tunisijas vēstniecību Oslo. Ļoti būtisks šīs izstādes tapšanā bija arī Tunisijas Kultūras ministrijas atbalsts. Taču jāatzīst, ka šis ir tikai pats sākums, jo tunisiešu gleznotāju Brahima Buabanas, Rimas Karvī, Asmas Mnauras un Rafīkēla Kamela darbi atspoguļoja tikai nelielu daļu no Tunisijas mūsdienu mākslas. Tunisija taču pasaulē ir plaši pazīstama ar īpašo Tunisijas glezniecības skolu, ko izveidojuši gan tunisiešu, gan arī ārvalstu gleznotāji — dažādu valstu un reliģiju pārstāvji, kas strādājuši mūsu valstī.

Tunisija atrodas daudzu Eiropas un Vidusjūras valstu kultūru krustcelēs, bet mūsu glezniecības skolu īpaši iespaidojusi Tunisijas savdabīgi gleznainā daba. Es ceru, ka tagad, kad šī izstāde latviešu draugiem parādījusi Tunisijas mākslas seju, jums būs vieglāk uztvert Tunisiju kā Eiropai tuvu Āfrikas musulmaņu valsti, kas vienlaikus ir arī Vidusjūras reģiona valsts. Zīmīga ir arī abu sieviešu — Rimas Karvī un Asmas Mnauras — piedalīšanās izstādē, kas uzskatāmi apliecina sieviešu jauno, cieņas pilno lomu mūsu sabiedrībā un ceļu, ko mūsu valsts nogājusi sieviešu emancipācijā.

— Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas un Tunisijas divpusējo attiecību pašreizējo stāvokli un nākotni? Īpaši aktuāls šis jautājums ir pašlaik, kad Latvija atrodas ļoti tuvu savu abu ārpolitikas stratēģisko prioritāšu īstenošanai — integrācijai NATO un Eiropas Savienībā (ES).

— Sāksim ar to, ka Tunisija bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas atjaunoto neatkarību; tas notika jau 1991. gada 2. septembrī. Diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm tika nodibinātas 1992. gada 26. jūnijā, kad Rīgā bija ieradusies īpaša draudzības un labas gribas sūtņu delegācija no Tunisijas. Es domāju, var sagaidīt, ka Tunisijas un Latvijas divpusējās attiecības īpaši strauji attīstīsies pēc ES dalībvalstu vadītāju Kopenhāgenas apspriedes, kurā Latvija faktiski tika jau atzīta par nākamo ES dalībvalsti, un pēc NATO valstu vadītāju Prāgas apspriedes, kurā jūsu valsts tika uzaicināta iestāties Ziemeļatlantijas savienībā.

No otras puses, es gribu uzsvērt, ka Latvijā un Tunisijā tiek īstenoti līdzīgi attīstības principi, kuru pamatā ir ekonomikas liberalizācija un privātās iniciatīvas sekmēšana. Tunisija bija pati pirmā Vidusjūras dienvidu krasta valsts, kas jau 1995. gada jūlijā noslēdza ar ES asociācijas līgumu. Šā līguma nozīme ir strauji pieaugusi, un tagad jau apmēram 80 procenti visu Tunisijas ārējās tirdzniecības darījumu notiek ar Eiropas valstīm. Taču pats galvenais šā līguma mērķis ir līdz 2010. gadam izveidot Eiropas Vidusjūras reģiona brīvās tirdzniecības zonu. Šis līgums dos jaunas sadarbības iespējas arī Tunisijai un Latvijai kā ES dalībvalstij, nostiprinot mūsu kontaktus daudzās jomās, vispirms jau ekonomikā un kultūrā.

Mēs, tunisieši, patiesi ceram, ka jau nākamā ES paplašināšanas kārta draudzīgo Latviju atgriezīs Eiropas valstu ģimenē. Runājot par NATO, gribu uzsvērt, ka Tunisija ir šīs organizācijas asociēta partnere un ka mēs esam iesaistījušies apmācībā, konferencēs un dažādos citos Ziemeļatlantijas savienības pasākumos. Kopumā es gribu uzsvērt Tunisijas pārliecību, ka valstu attiecības abos Vidusjūras krastos, kas nozīmē attiecības arī ar Latviju kā Eiropas un drīz arī ES valsti, nākotnē noteiks vienīgi miers, drošība un saskaņa.

— Pašlaik pasaulē ļoti aktuāla ir starptautiskā cīņa pret terorismu. Kāda ir Tunisijas oficiālā nostāja šajā jautājumā?

— Tunisija ir asi nosodījusi 11. septembra terora aktus un deklarējusi, ka neatkarīgi no ieganstiem nevainīgu cilvēku slepkavošanai nevar būt attaisnojuma. Vēl vairāk — 11. septembra dramatiskie notikumi ir skaidri parādījuši, cik skaidra un tālredzīga bijusi Tunisijas attieksme pret starptautisko terorismu jau kopš 90. gadu sākuma. Tunisijas tauta noraida terorismu visās tā izpausmēs, jo uzskata, ka šī parādība ir pretrunā ar mūsu vēsturi un traucē cilvēcei iedibināt mierīgu, harmonisku dzīvi un kavē sabiedrības uzplaukumu. Tunisija ir aicinājusi starptautisko sabiedrību uz koordinētu sadarbību, lai izbeigtu teroristu aktivitātes un apturētu terorisma izpausmes visās tā formās.

Nesen mūsu prezidents ben Alī aicināja steidzami sasaukt starptautisku konferenci ANO pārraudzībā, lai izveidotu Ētikas kodeksu visu valstu iesaistīšanai cīņā pret terorismu. Šis aicinājums paredz arī aizsākt atbildības pilnu sarunu par dubulto standartu novēršanu valstu attiecībās un pavērt ceļu starptautiskajai sadarbībai. Terorisma draudi prasa mums visiem apvienot spēkus un centienus valstu sadarbības nostiprināšanai un cilvēku tuvināšanai, lai novērstu pasaules satricinājumus, kā arī apvienotu cilvēku spēkus cīņā pret nabadzību. Lai garantētu visu starptautisko problēmu atrisināšanu miermīlīgā ceļā. Tas sasaucas ar prezidenta ben Alī 1989. gada aicinājumu pieņemt pasaules miera un attīstības hartu un sekmēt pasaules valstu solidaritāti, palīdzot novērst ārkārtīgi dziļās atšķirības starp tautu stāvokli. Nesen, 2002. gada 20. decembrī, ANO Ģenerālā asambleja pieņēma ar šo projektu saistītu rezolūciju, ko atbalstījis arī prāvs skaits citu starptautisko organizāciju. Šķiet, tagad, cik ātri vien iespējams, šis projekts ir jāīsteno, nodrošinot tam nepieciešamās finanses ciešā vienībā ar starptautiskiem attīstības projektiem — atbilstoši valstu vadītāju apspriedes lēmumiem jaunā gadu tūkstoša ieskaņā. Tunisija aizstāv arī dziļa dialoga nepieciešamību, lai sekmētu labāku saskaņu starp civilizācijām un kultūrām. Papildus pirmajai 1995.gadā pieņemtajai “Kartāgas Iecietības hartai” mūsu valsts bijusi mājvieta vēl vairākām starptautiskām konferencēm un simpozijiem par šiem jautājumiem, piemēram, Tunisas 2001. gada novembra simpozijam par dramatiskajiem 11. septembra notikumiem.

— Vēstnieka kungs, mūsu lasītājiem būs interesanti dzirdēt arī par jūsu profesionālo pieredzi, kopš 2001. gada 20. novembra pārstāvot savas valsts intereses Latvijā, kaut jūsu rezidence gan ir Polijas galvaspilsētā Varšavā.

— Kopš tā laika es ar lielu interesi esmu sekojis līdzi Latvijas ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, ievērojot visas lielās pārmaiņas jūsu valstī. Īpaši uzskatāmi jūsu sasniegumi, protams, ir, analizējot pēdējo desmit gadu attīstību, un te nu skaidri redzams, cik sekmīga bijusi Latvijas ārpolitiskā virzība, sasniedzot visus svarīgākos mērķus. Vispirms jau es domāju Latvijas virzību uz ES un NATO. Protams, mana darba galvenais kritērijs ir attiecību sekmēšana starp Tunisiju un Latviju. Ļoti pozitīvu iespaidu atstāja jau mana pirmā vizīte Latvijā, kad ierados ar sievu, un arī viņu apbūra jūsu valsts un īpaši galvaspilsēta Rīga. Ļoti labu iespaidu atstāja jūsu cilvēku draudzība un viesmīlība. Gan iesniedzot savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei, gan tiekoties ar Ārlietu ministrijas augstākajiem ierēdņiem un Valsts prezidentes kancelejas darbiniekiem, es guvu ļoti pozitīvus pirmos iespaidus. Taču visam pāri, protams, stāv neaizmirstamā saruna ar jūsu Valsts prezidenti Vairu Vīķi—Freibergu. Kopš tā laika man bijuši radoši kontakti arī ar Ekonomikas ministriju, ar Latvijas amatpersonām vides aizsardzības, transporta, tūrisma jomā. Jāteic, ir patīkami vērot, cik ļoti latvieši ciena Tunisiju. Šie vērojumi vēl vairāk nostiprina manu vēlēšanos dot iespējami lielāku ieguldījumu mūsu valstu sadarbības padziļināšanā, vispirms jau palīdzot Latvijas sabiedrībai iespējami labāk iepazīt Tunijas kultūru un sekmējot mūsu tautu saprašanos, kas ir svarīgs priekšnoteikums arī ekonomiskās sadarbības paplašināšanai un padziļināšanai.

— Izstāde ir beigusies, lai dzīvo...

— ... sadarbība! Es gribētu šīs nule notikušās izstādes sakarā pateikt visiem latviešiem paldies par lielo interesi, ko jūs izrādījāt manai valstij, kā arī jums par līdzdalību mūsu valstu sakaru sekmēšanā. Es arī lūdzu nodot vislabākos vēlējumus jūsu laikraksta lasītājiem un visai Latvijas tautai. Tunisija uzskata Latviju par vienu no draudzīgākajām valstīm Eiropā, un mēs patiesi priecāsimies, ja mums izdosies aizvien vairāk latviešu ieinteresēt apmeklēt mūsu valsti, lai latvieši paši savā pieredzē iepazītu Tunisijas leģendāro skaistumu.

Jānis Ūdris,  “LV” ārpolitikas redaktors