Par veselības reformu

Kad būs sākums

Līdz šā gada 1.jūlijam būs izstrādāts un apstiprināts Saeimā likums par obligāto veselības apdrošināšanu, noteikts valsts apmaksāto ārstniecības pakalpojumu grozs un aprēķināti ārstniecības pakalpojumu apmaksas tarifi – šādu cerību vakar, 5.martā, izteica Veselības ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops, kas kopā ar veselības ministru Āri Auderu, ārstu profesionālo asociāciju un citu veselības aprūpes nozares sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un Saeimas deputātiem atklātā darba grupas sēdē apsprieda veselības reformas ieviešanas gaitu un nepieciešamo dokumentu izstrādi.

Līdz marta beigām savs viedoklis par iepriekšminēto dokumentu projektiem jāsniedz ārstu profesionālajām organizācijām un citām ieinteresētajām sabiedriskajām organizācijām. Kā paskaidroja U.Līkops, marta beigas ir arī termiņš, kad jābūt gataviem dokumentu projektu galīgajiem variantiem, lai tos varētu izskatīt un izvērtēt Pasaules veselības organizācijas rīkotajā seminārā, kas notiks no 2. līdz 4.aprīlim. Pasaules veselības organizācijas speciālisti sniegs priekšlikumus, kā izvairīties no kļūdām, kas novērotas, veicot līdzīgas reformas citās valstīs. Līdz 10.aprīlim paredzēts veikt pēdējās korekcijas veselības aprūpes reformas konceptuālajos dokumentos, lai tos varētu nodot saskaņošanai ministrijām. Pēc Veselības ministrijas valsts sekretāra sniegtās informācijas, 24.aprīlī obligātās veselības apdrošināšanas likumprojektu un citus normatīvos aktus paredzēts izskatīt valdībā un, ja Ministru kabinets tos akceptēs, jau nākamajā dienā iesniegt Saeimā. Viss maija mēnesis atvēlēts diskusijām Saeimas komisijās un likumprojekta izskatīšanai plenārsēdēs. 1.jūnijā tam būtu jābūt apstiprinātam Saeimā. Jūnijs plānots kā laika rezerve, ja notiek nobīdes iepriekš minētajos termiņos.

Kas jāpadara papildus

Tomēr, lai sekmīgi īstenotu veselības aprūpes sistēmas reformu, līdz 1.jūlijam ir jāizstrādā ne tikai obligātās veselības apdrošināšanas likums un jānosaka valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozs un pakalpojumu apmaksas tarifi. Svarīgs paralēli veicams pasākums ir arī veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna jeb tā sauktā māsterplāna apstiprināšana, kuru stipri kavē un apgrūtina nepabeigtā administratīvi teritoriālā reforma. Līdz 1. jūlijam jāpabeidz arī slimokasu pārveidošana par veselības aprūpes pakalpojumu fonda nodaļām, ko zināmā mērā sarežģī fakts, ka daļa slimokasu ir Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras (VOVAA) struktūrvienības, bet daļa ir pašvaldību dibinātas. Arī pati VOVAA jāreorganizē par veselības aprūpes pakalpojumu fondu.

Kāds būs grozs

Runājot par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groza tapšanu, darba grupas dalībnieki tika informēti, ka līdz šim savus viedokļus par grozā iekļaujamajām diagnozēm sniegušas 22 ārstu profesionālās organizācijas. Diemžēl tikai 12 asociāciju sniegtā informācija izmantojama pakalpojumu groza projekta veidošanā bez papildu korekcijām, pārējās nav sniegušas datus pieprasītajā formā. Veselības ministrs Ā.Auders arī norādīja, ka lielākoties visas ārstu profesionālās organizācijas iesniedz palielinātus diagnožu sarakstus – proti, jau tagad ir skaidrs, ka visu ārstu pieprasīto diagnožu ārstēšanas apmaksu no valsts līdzekļiem nebūs iespējams veikt. Valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groza galējās korekcijas atbilstoši piešķirtajiem budžeta līdzekļiem veiks īpaši veidota tarifikācijas komisija. Veselības ministrs pauda arī viedokli, ka pakalpojumu grozu regulāri, vismaz reizi gadā, ir jāpārskata un jākoriģē.

Cik kas maksās

Pašlaik izveidotajam ārstniecības pakalpojumu izmaksu projektam ir dažādi varianti. Optimistiskais — tiek piešķirti plānotie 380 miljoni latu gadā. Tādā gadījumā tiek segta pilna ārstniecības pakalpojumu cena, ieskaitot amortizācijas un attīstības izdevumus, un nodrošināts medicīnas pakalpojumu sniedzēju vidējā atalgojuma pieaugums līdz 200 latiem. Arī tad, ja līdzekļu būs mazāk, nekā nepieciešams, veselības reformas autori neparedz samazināt medicīnas darbinieku algu pieaugumu, tādā gadījumā tiks taupīts uz amortizācijas un attīstības izdevumiem. Veselības aprūpes pakalpojumu izmaksās ierēķināta arī nauda rindu likvidēšanai uz plānveida veselības aprūpes pakalpojumiem. Rindas plānots, ja ne pilnībā likvidēt, tad vismaz būtiski samazināt viena gada laikā, un tiek lēsts, ka tam vajadzēs aptuveni 23,2 miljonus latu.

Veselības aprūpes sistēmas reformas konceptuālajā līmenī vēl nav īstas skaidrības par to, vai pakalpojumu sniegšanā tiks saglabāts pacientu līdzdalības maksājums. Kā skaidroja Veselības ministrijas valsts sekretārs U.Līkops, pacientu līdzdalības maksājumi tomēr dod diezgan ievērojamus līdzekļus veselības aprūpes budžetā un pilnībā atteikties no tiem varētu vien tādā gadījumā, ja veselības aprūpes budžets reāli sasniegtu 7 procentus no iekšzemes kopprodukta. Tika atzīmēts, ka pacientu līdzdalības maksājumam ir arī psiholoģisks un pacientus organizējošs raksturs, kas lielā mērā var palīdzēt novērst “vazāšanos pa poliklīnikām”.

Kādas būs algas

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Viesturs Boka vērsa darba grupas dalībnieku un veselības aprūpes konceptuālo dokumentu izstrādātāju uzmanību uz vēl kādu problēmu. Medicīnas darbinieku atalgojums ir iestrādāts pakalpojumu cenā. Pakalpojumu cenas ietvaros to paredzēts arī palielināt. Taču, kā atzīmēja V.Boka, atalgojuma iestrādāšana tikai pakalpojuma cenā vien var radīt situāciju, ka, pakalpojumu apjomam samazinoties, attiecīgi samazināsies atalgojuma līmenis, kas īpaši aktuāli var kļūt mazās slimnīcās. Teorētiski šī problēma var rasties, arī samazinoties saslimšanas gadījumiem un uzlabojoties veselības rādītājiem kādā konkrētā Latvijas reģionā, kas pats par sevi ir ļoti pozitīvs rādītājs. V.Boka uzskata, ka, īstenojot veselības reformu, tomēr būtu jāsaglabā arī iezīmētie līdzekļi mediķu algām, kas tiek izmaksāti kā piemaksas.

Ā.Auders piekrita, ka Latvijas Ārstu biedrības prezidenta un arī citu darba grupas dalībnieku aktualizētā problēma ir pietiekami nozīmīga un ir nepieciešamas diskusijas par to. Vienlaikus ministrs pauda viedokli, ka ir obligāti nepieciešams mediķu atalgojuma minimālo līmeni noteikt ar Ministru kabineta noteikumiem, lai izvairītos no jau piedzīvotas situācijas, ka nauda, piemēram, medmāsu algām no budžeta līdzekļiem tiek piešķirta, bet līdz savam mērķim nenonāk, jo slimnīcu direktori klātnākušos līdzekļus izmanto citur.

Ko gribam un ko varam

Darba grupas diskusijas beidzās ar jautājumu par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, un gan Saeimas deputāte Jevgēnija Stalidzāne, gan veselības ministrs Ā.Auders bija vienisprātis, ka jēdziens “pieejamība” ir nekorekts un neprecīzs, tāpēc maināms uz precīzāku un ne tik izplūdušu terminu. Arī Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Andris Lasmanis pieskārās iedzīvotāju vēlmju un veselības reformas gaitas mijiedarbībai, sakot, ka katrs cilvēks jau var vēlēties, lai skabargu no pirksta viņam izvilktu sirds ķirurgs, bet veselības aprūpes politiķi ir atbildīgi nevis par tautas vēlmju piepildījumu, bet gan par to, lai maksimāli racionāli tiktu izmantota tā nodokļu maksātāju nauda, kas atvēlēta veselības aprūpei.

Liena Pilsētniece, “LV iekšlietu redaktore