Par pašvaldību likumu

Gan vairākkārt tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, gan stāstot par paveikto valdības pirmajās simt dienās, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters ir paudis pārliecību, ka vajadzīga jaunas redakcijas izstrāde likumam “Par pašvaldībām”. Ar grozījumiem likumā “Par pašvaldībām” ir iecerēta pašvaldību pārraudzības principu, pašvaldību un to vēlēto amatpersonu funkciju, tiesību un pienākumu, kā arī pašvaldību darba organizācijas un citu jautājumu pārskatīšana un precizēšana. I.Gaters jau norādījis, ka patlaban pašvaldību likumā pašvaldību funkcijas ir noteiktas vispārīgi, bet ir nepieciešams tās noteikt skaidri, saprotami un novērtējami. Likumā nedrīkstētu būt formulējums “veicināt”, jo to nav iespējams precīzi novērtēt, tam nevar arī precīzi aprēķināt finansējumu. Līdzīgas domas paudis arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāra vietnieks Jānis Ruško, norādot, ka likumā pašvaldībām izvirzītās prasības neatbilst ne ar šo gadu spēkā esošajam Valsts pārvaldes iekārtas likumam, ne arī labākajiem pašvaldību likumdošanas piemēriem Eiropas attīstītajās valstīs.

Pirmā konceptuālā saruna par darba grupas izveidi likuma “Par pašvaldībām” jaunas redakcijas izstrādei notika 27.februārī. Tajā piedalījās Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Publiskās pārvaldes katedras profesors Edvīns Vanags, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta direktore Aija Rozena, Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktore Solvita Zvidriņa, Saeimas “Jaunā laika” frakcijas deputāta Pētera Ontužāna palīdze Guna Arente, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters, parlamentārā sekretāre Inese Krastiņa un ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Ruško.

Sarunā klātesošie vienprātīgi atzina jaunas likuma redakcijas izstrādes nepieciešamību un lēma par rīkojuma projekta iesniegšanu valdībā, kas paredz izveidot darba grupu ministriju līmenī.

RAPLM komunikāciju nodaļas vadītāja Dace Zvirbule “LV” stāstīja, ka sarunā profesors Edvīns Vanags uzsvēris — likuma “Par pašvaldībām” jaunajā redakcijā ir svarīgi nodalīt vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī paredzēt to funkcijas. Sniedzot komentāru par Rīgas domes ierosinājumu izstrādāt atsevišķu likumu par galvaspilsētas pašvaldību, profesors Edvīns Vanags ieteica likumā “Par pašvaldībām” labāk izveidot īpašu sadaļu par galvaspilsētas pašvaldību. Profesors minēja, ka likumam “Par pašvaldībām” būtu jāatrisina arī neskaidrība par pašvaldību brīvu pieeju kapitāla tirgum, jo šo vēl nerealizēto principu paredz Eiropas Vietējo pašvaldību harta. Par to vairākkārt ir runājusi arī Latvijas Pašvaldību savienība, norādot, ka Latvijai beidzot būtu jāratificē šis hartas punkts. Likumam būtu arī jāparedz sarunu sistēma starp pašvaldībām un Saeimu. Tas nozīmē, ka likumā varētu tikt ietvertas vairākas jaunas jomas, un daži no tajā jau noteiktajiem pašvaldību uzdevumiem tiks precizēti vai pat mainīti.

Savukārt ministrs Ivars Gaters, atbalstot profesora Edvīna Vanaga teikto par Rīgu, izvirzīja domu, ka par Rīgas kā galvaspilsētas pašvaldības īpašo statusu ir jādomā. Būs jāizlemj, vai to noteikt atsevišķā likumā vai likuma “Par pašvaldībām” īpašā sadaļā. Ministrs arī ieteica veidot atsevišķu likumu par vietējām pašvaldībām un atsevišķu — par reģionālajām pašvaldībām tad, kad būs skaidra reģionālo pašvaldību izveide.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka pašvaldību funkcijas ir jānosaka tieši pašvaldību likumam. A.Jaunsleinis arī norādīja, ka ir svarīgi ievērot likumu hierarhiju. Augstākstāvošā ir Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību harta, tai seko Latvijas Republikas Satversme ar ierakstītām pamatnostādnēm pašvaldību jomā, tad likums “Par pašvaldībām”. Par Satversmē ierakstāmiem A.Jaunsleinis uzskata punktus par pašvaldību ievēlēšanu tiešā ceļā, kā arī par to, ka valdība 81.panta kārtībā Saeimas starpsesiju laikā nedrīkst izskatīt jautājumu, piemēram, par pašvaldību sistēmas atcelšanu.

Aija Rozena atzīmēja, ka pašvaldību likuma izstrādes darba grupai būtu jāsagatavo grozījumi arī citos likumos, lai tie darbotos savstarpējā saskaņā. Viņa arī uzsvēra, ka šo apjomīgo darbu nebūs iespējams paveikt ātrāk kā gada laikā.

To, ka jaunās pašvaldību likuma redakcijas izstrāde ir profesionālas kompetences, nevis sabiedriskā kārtā veicams jautājums, atzina visi sarunas dalībnieki. “Ja to vēlas darīt, turklāt nopietni, tad ir jāparedz nauda un jāveic pasūtījums. Tajā tiks izstrādātas pamatnostādnes, ko izskatītu darba grupa, lai pēc tam sniegtu priekšlikumus un savus ierosinājumus,” norādīja A.Jaunsleinis.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore